Mājas lapa
PIELIKUMS II: ZVĒRS
Par Dieva tautas ienaidnieka politiskās izpausmes simbolu Rakstos kļūst zvērs. Ēģipte, Asīrija, Bābele, Roma, ebreji un pāvesta vara – tie visi ir aprakstīti kā “zvērs” to agresijā attiecībā pret patiesi ticīgajiem. Atklāsmes grāmatas zvēru dažādi autori ir pārliecinoši saistījuši ar vismaz trim atsevišķām varām – Romu, Izraēlu un katolicismu. Kamēr šie izskaidrojumi ir pareizi attiecībā uz noteiktiem vēstures periodiem, šī darba autors jūt, ka “zvēram” jābūt ar īpašu pēdējo dienu nozīmi. Ir dotas daudzas liecības, kas parāda, ka vēsturiskajam Bābeles zvēram būs pēdējo dienu līdzinieks. Šajā grāmatā jau ir daudz runāts par šo tēmu; šis pētījums iezīmēs sava veida fonu.
Čūska
Zvēra simbolisma pamatprincips atrodams 1. Moz. 1:28, kur cilvēkam teikts “valdīt (ebr. val. “saberzt pulverī”, salīdz. ar Dan.2:35: “satriekt”) …pār katru dzīvu radījumu”. Tam vajadzēja iemācīt viņus valdīt pār miesas dzīvnieciskajiem instinktiem. Patiesi, Stronga Bībeles vārdu izskaidrojumā ebreju vārdam “zvērs” atbilst “jēla miesa”. Tāpēc ir saprotams, kāpēc sātans (grēks), zvērs un čūska ir savstarpēji saistīti Atkl. 12:9, un kāpēc Sal. pam. 28:15 “bezdievis, kas valda” ir pielīdzināts mežonīgam lācim un lauvam; zvērs iemieso grēcīgu cilvēku, kurš to kontrolē. Apokalipses zvēram, kas iznāk no zemes (Atkl. 13:11), jāatgādina mums parasto izteicienu 1. Moz. 1:25 “zemes zvēri”.
Čūska ir dzīvniecisko vēlmju, kas ir zvēros, iemiesojums un tādējādi kļūst par vēlāko pravietojumu ‘zvēru’ prototipu. Čūska, būdama visviltīgākā no visiem zvēriem (1. Moz. 3:1, 14), norāda uz pēdējo dienu zvēru, kas pacelsies pāri visām tautām; un tas, ka tā ir nolādēta visu zvēru vidū (1. Moz. 3:14), norāda uz pēdējo dienu zvēra varas nogāšanu zemāk par visiem Tūkstošgades dienās. Kā čūska niekojās ar garīgajām lietām, bet nenesa morālu atbildību, tā arī pēdējo dienu zvērs rīkosies līdzīgi.
Šis zvērs ir grēka izpausme; konflikta jēga starp to un Kristu otrās atnākšanas laikā ir ietverta atklātā Kristus uzvaras pār grēku, kas ir zvēra virzošais spēks, pasludināšanā. Tādējādi, Jes. 51:13 Asīrijas zvērs aprakstīts vārdiem, ko pārņēma Ebr. 2:14-18, kur teikts par cilvēciskās dabas “velnu”. Kristus uzvara nozīmēs ne tikai Izraēlas glābšanu no arābu apspiedējiem. Divkāršajam konfliktam starp čūsku/zvēru un sievieti (Kristu) un starp attiecīgajiem dzimumiem tāpēc jāizpaužas pēdējās dienās (1. Moz. 3:15). Zvēra uz laiku nodarītajiem kaitējumiem svētajiem
jākļūst skaidri redzamiem pēdējās dienās – mēs jau agrāk izskatījām pravietojumus par iznīcināšanu, kas nāks pār dabisko un garīgo Izraēlu. Galīgā čūskas/zvēra iznīcināšana un sievietes dzimuma attaisnošana notiks Armagedonā. Atkl. 12:17 atsaucas uz 1. Moz. 3:15, aprakstot ar sievieti un viņas dzimumu karojošo pūķi. Mēs jau agrāk runājām par šīs Rakstu vietas norādi uz pēdējām dienām.
Līdzīgi tam kā čūska maldināja Ādamu un Ievu, pēdējo dienu zvērs maldinās ticībā vājos. Čūska/zvērs pirmā gadsimta ebreju iemiesojumā aprakstīta kā svēto pavedinātāja ar viltīgas jūdaistu argumentācijas palīdzību (2. Kor. 11:3). Šie cilvēki izmantoja visu savu daiļrunību (salīdz. Rom. 16:18 ar Jūdas 15), liekot domāt, ka viņu prototips – čūska pierunāja Ievu apēst augli pēc ilgstošām pārrunām, kaut arī nefiksētām uz papīra (2). Zvēra aģenti pēdējo dienu eklēsijā pielietos līdzīgu ilgstošu publisku uzstāšanās taktiku, izmantojot ārēji spēcīgus argumentus. Viņu politiskais atzars darīs to pašu, lai iznīcinātu dabiskā Izraēla ticību, sekojot Rabsaka piemēram, kurš vērsās pie ebrejiem asīriešu iebrukuma laikā. Tā kā viņš bija ebrejs-atkritējs, var sagaidīt, ka viņa pēdējo dienu līdzinieks varētu būt ebreju līderis-pārbēdzējs arābu pusē, kas mudinās Izraēlu kapitulēt. Līdzīgi varētu būt arī īpašs “grēka cilvēks”, kas līdzīgā veidā centīsies apvārdot garīgo Izraēlu. Viņa apraksts 2. Tes. 2:3 atgādina Jūdas aprakstu – vai tas nozīmētu, ka viņš būs no ticības atkāpies eklēsijas loceklis?
Šiem diviem ļaundariem kā pretstati var būt “divi liecinieki”, kuri augšāmcelsies (Atkl. 11:3), kas apspriests 12.nodaļā. Čūskas notiesāšana bija ar Dieva balsi (salīdz. Kristus, vārds), kas skanēja dārzā, saucot grēcīgās puses uz tiesu. Tas sasaucas ar Kristus otro atnākšanu un Viņa sprieduma izteikšanu Viņa lomā, kad Vārds tapa miesa (Atkl. 19:13; 1. Moz. 3:8).
Zvērs vienmēr ir asociējies ar pseidogarīgumu, kas zaimo patieso Dieva izpausmi. Mēs agrāk parādījām, ka tas raksturos pēdējo dienu Bābeles/zvēra izpausmes. Pastāv sakarība starp Dieva izpausmes zvēriem un ķerubiem Atkl. 4:7, patiesi, vārdi “zvērs” ebreju valodā un “dzīva būtne” (“dzīvnieks”) tiek lietoti kā sinonīmi un Atklāsmes grāmatā “dzīva būtne” ir lietota ķeruba apzīmēšanai. Sekojoši, zvērs un zvēri pārstāv sistēmas, kuras melīgi apgalvo, ka tās ir Dieva izpausmes līdzekļi. Tas visskaidrāk saskan ar islama un arī ar katolicisma pretenzijām.
To visu ņemot vērā, ir zīmīgi, ka Jes. 14:29 runā par Asīriju kā par “odzi”, kas dzimusi no “čūskas saknes”, t.i., tā bija čūskas dzimums. “Tās auglis būs spārnains pūķis” – tā ir Jes. 6:2 valoda, kur runāts par serafiem. Tādējādi, čūskas asīriešu dzimums ir saistīts ar pseidoserafu un viltus Dieva izpausmi.
Zvēra noteikšana
Daudzu Bībeles studentu domas šķiet pievērsušās precīzai pēdējo dienu zvēra politiskās personības noteikšanai. Tai vietā ir nepieciešama rūpīga Bībeles tekstu analīze, lai noteiktu, ko šis zvērs DARA attiecībā pret Dieva tautu. Kad parādīsies sistēma, kas veiks šīs sagaidāmās darbības, tad tie, kam ir ausis, lai dzirdētu, vairs nešaubīsies par to, KAS tad ir šis zvērs.
Kad tas ir pateikts, attiecībā uz Izraēlas iepriekšējiem ienaidniekiem zvēra simbolikai ir tik gara vēsture, ka liekas saprātīgi pieņemt, ka zvērs, galvenokārt, attiecas uz Izraēlas arābu kaimiņiem. 5. Moz. 32:24 saista Izraēlai apkārtesošo tautu zvērus ar 1. Mozus grāmatas čūsku: “Es vēl pret viņiem sūtīšu zvēru zobus un pīšļos līdējas čūskas indi (salīdz. ar 1. Moz. 3:14). Sakarība starp čūsku un zvēriem parādīta arī Jes. 30:6. “Zvēru zobu” uzbrukums Izraēlai galīgi noslēgsies ar izpostīšanu arābu ekspansijas rezultatā, kas ir paredzēta Joēla 1:6,7, kur nākotnes asīrieši (Joēla 1:15) aprakstīti kā sagrābuši Izraēlu savos “dzerokļos” un plēš nost mizu Izraēlas vīna un vīģes kokiem (salīdz. ar Jes. 9:12 attiecībā pret filistiešiem).
Avis un vilki
Izraēla kā Dieva ganāmpulka avs ir izplatīts Bībeles tēls. Katru reizi, kad avju gani uz ilgāku laiku kļuva bezrūpīgi, šī aina tika paplašināta, lai aprakstītu Izraēlai apkārtesošo tautu “plēsīgos zvērus”, kas ielaužas tās zemē un plosa tās ganāmpulku. Hoz. 13:6-8 ir tipisks fragments par šo tēmu. 7. un 8.panti šīs tautas salīdzina ar lauvu, leopardu un lāci, kas visas ir tās nācijas, kas minētas Dan. 7 un sastāda milzīgo arābu kundzības sistēmu, kas aprakstīta Dan. 2.
Visas šīs trīs zvēra nācijas ir vienota “plēsīgā zvēra” sastāvdaļas tieši tāpat kā visas Dan. 2 tēla tautas ir pēdējo dienu konfederācijas, kuras priekšgalā ir ‘Bābele’, sastāvdaļas: “Es pret viņiem kļūšu kā lauva, un kā leopards …kā lāču māte … meža zvēriem būs viņus saplosīt!” (Hoz. 13:7,8). Līdzīgi Jes. 56:9,10; Jer. 30:16 un Ecēh. 34:5 attēlo Bābeles savvaļas zvērus un ap Izraēlu dzīvojošās arābu tautas kā uzbrūkošas izraēliešu ganāmpulkam tā pagulēt mīlošo ganu dēļ. Kad Izraēla pamodīsies garīgi, tā pati būs līdzīga zvēram arābu tautu avju bara vidū (Mih. 5:8), kas ir tās tēmas turpinājums, ka ebreji dara arābiem to, ko tie nodarīja viņiem.
Iespējams, ka 5. Moz. 28:26 arī runā par apkārtējo tautu zvēriem: “Un tavs līķis kļūs par barību visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs”. Šeit domāti tie plēsīgie putni, ko aizdzina Ābrahāms, kad ar viņu tika noslēgta derība. Tā, kad Izraēla stingri turējās pie derības, apkārtējās arābu tautas tai netika pielaistas tuvu. Tieši tāpat Ecēh. 34:25 teiktais ir saistīts ar derības ar Izraēlu noslēgšanu pēdējās dienās un “plēsīgo zvēru” izdzīšanu no tās zemes.
Atkal un atkal Izraēlas arābu ienaidnieki tiek pielīdzināti “lauku zvēriem”. Šo atsauču saraksts ir iespaidīgs: Hoz. 2:12; Ecēh. 5:17; 14:15; Ps. 80:13; Jer. 7:33; 15:3; 16:4; 19:7; 5. Moz. 7:22. Ījaba grāmatā arābu iekarotāji arī nosaukti par “lauku zvēriem … plēsīgiem zvēriem” (Īj. 5:22, 23). Droši vien šajā fragmentā vārdu “zvēri” var uztvert pastiprinātā daudzskaitlī (ebr.), t.i., kā “lielais zvērs”, kas simbolizē visus dažādos Izraēlas ienaidniekus. Šo daudzo ienaidnieku pielīdzināšana vienam zvēram redzama Ecēh. 34:28, kur “pagāni” (Izraēlas ienaidnieki) salīdzināti ar “meža zvēru” vienskaitlī angļu AV, latviešu tulkojumā daudzskaitlī. Atkl. 17 parāda zvēru (vienskaitlī), kas ietver sevī zināmu skaitu tautu (galvu/ragu).
Bābele
Zvēra simbolika tika daļēji izmantota attiecībā pret Bābeli. Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram bija dota zvēra sirds, un viņš tika sūtīts dzīvot zvēru vidū (Dan. 4:13), lai nodemonstrētu viņa iemiesošanos zvērā. “Zemes zvēri”, t.i., apkārtējās arābu tautas bija viņa kontrolē (Dan. 2:38), tādā veidā esot Bābeles zvēra, “plēsīgā zvēra” daļa (Ecēh. 14:21). Bābeles karaspēks pielīdzināts “zvēriem” Jer. 34:20,21. Kā Dievs deva varu Asīrijai un Bābelei, lai sasniegtu Savu mērķi (Jes. 10), tā Viņš darīs ar pēdējo dienu zvēru (Atkl. 13:5,7). Zvēra apraksts, kas ved cilvēkus gūstā (Atkl. 13:10) parāda citu tā radniecību ar Asīriju/Bābeli, kuru garās gūstekņu virknes bija labi zināmas. Zvērs, kas lika cilvēkus to pielūgt (Atkl. 13:12), atgādina Nebukadnēcara pavēli attiecībā uz tēlu Duras klajumā (Dan. 3:1,5). Vēsturiskie “meža zvēri” bija saistīti ar tuksnesi (Jes. 43:20), tāpat kā Atkl. 17:3 zvērs ir tuksneša vara.
Bābeles zvēri
Izraēlas arābu kaimiņi apvienojās ar Bābeli savā uzbrukumā Izraēlai. Jeremija to apraksta: “Visas šīs zemes tagad Es esmu nodevis Sava kalpa Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, un pat lauku dzīvniekus Es esmu piešķīris viņam, lai tie viņam kalpotu …visām tautām (ap Izraēlu) … jākalpo viņam” (Jer. 27:5-7; 28:14). Ps. 79:1,2 ir fragments, kura saikne ar Atkl. 11 skaidri norāda uz tā piederību pēdējām dienām, un kurš runā par apkārtējo arābu tautu zvēru konfederācijā ar Bābeli.
Kā ragi neieredz Bābeli/netikli un iet pret to, lai to iznīcinātu (Atkl. 17:16), tā zvēra tautas, kas kādreiz bija apvienotas ar Bābeli, ies pret to un apmetīsies tajā (Jer. 50:39: Jes. 13:21). Pilsētas drupās gulošie zvēri pārstāv vienu pār otru valdošās tautas (Cef. 2:14,15).
Piezīmes
(1) Džonam Tomasam “Izraēla cerībā” ir lieliska nodaļa, kas veltīta čūskas amoralitātei, t.i., tās morāles apziņas trūkumam.
(2) Džons Tomass (“Izraēla cerība”) interpretē to līdzīgā veidā, sakot, ka “Vai tad tiešām Dievs ir teicis …?” (1. Moz. 3:1) netieši norāda uz Rakstos nefiksētas sarunas turpinājumu.
Papildus uzdevums
Par labu mājas darbu tiem, kas vēlas, var kļūt Ījaba grāmatas beigās aprakstīto “zvēru” interpretācija. ‘Behemots’ ir ebreju vārds, kas citviet ir tulkots kā ‘zvērs’ (Īj. 40:15). Leviatāns un ‘behemots’ šķiet izmantoti kā Dieva būtības izpausmei, tā arī zvēra politisko aspektu izteikšanai, kā tas nosaukts citviet.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
