Mājas lapa
16. NODAĻA: ĒLIJAS KALPOŠANA
Agrākajās nodarbībās mēs bieži runājām par pēdējo dienu Ēlijas lomas nozīmīgumu. Ir pamats domāt, ka Ēlijas kalpošana ilgs 3,5 gadus (Jēk. 5:17) = 1260 dienas = 42 mēneši, t.i., 3,5 g. ilgo Izraēlas tautas sodīšanas laiku pēdējās dienās, par ko runāts Daniēla grāmatā. Arī Babilonas “netikle” no pēdējo dienu Atklāsmes ņems virsroku pār Izraēlu. Izraēlas iznīcināšana, vispārējā iznīcība, iespējams, ka burtiski ilgs 3,5 gadus, visu šo laiku Ēlija atradīsies kopā ar viņiem.
Tas, ka “Ēlija” atnāks, nerada šaubas: “Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena … lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar Savu lāstu smagumu!” (Mal. 3:23,24). Kunga Jēzus atnākšanu ievadīs Ēlijas darbs. Tā mērķis būs pievērst Izraēlas uzmanību Dieva vārdam. To neizdevās izdarīt Jānim Kristītājam. Otrā atnākšana ir saistīta ar “taisnības saules” uzlēkšanu (Mal. 3:20). Jānis izpildīja “Ēlijas” lomu to labā, kas sirds dziļumos nožēloja grēkus (Mt. 11:14), bet viņš kategoriski noraidīja, ka viņš ir “Ēlija” (Jņ. 1:21,23). Tas norāda, ka Ēlijam vēl jānāk. Jēzus par to tieši sacīja: “Ēlija gan nāk un visu atkal sataisīs” (Mt. 17:11). Ēlijas darbība būs vērsta uz to, lai piegrieztu Izraēlas tautas sirdi tās tēviem grēku nožēlā (salīdz. Mal. 3:24 ar 1. Ķēn. 18:37). Jēzus atnāks pie tiem, kas novērsušies no bezdievības (Jes. 59:20). Pravietojums par Izraēlas grēku nožēlošanu pēdējās dienās Cah. 13:8,9 pamatots uz Ēlijas laiku notikumiem. Kā viņš ar uguni iznīcināja divas trešdaļas Izraēlas ticības atkritēju, kas bija sūtīti viņu sagrābt (2. Ķēn. 1;10), tā “zemē” būs tādas pašas proporcijas postījumi. Divas trešdaļas Izraēlas iznīcināšana Cah. 13 ir pēdējo dienu iebrukuma rezultāts (iznākums – grēku nožēla).
Pamatvilcienos Jāņa darbs tiks atkārtots pēdējo dienu pravieša Ēlijas darbībā. Jānis tika iesaukts par Kristītāju, jo kristīšanai ar ūdeni viņš piešķīra lielu nozīmi. Jānis un kristīšana ar ūdeni ir nešķirami mūsu apziņā. Droši vien, arī Ēlija kristīs. Izraēla piesauks Jahves vārdu un taisnību, tikai pieņemot kristības Tēva un Dēla vārdā (Jer. 33:16). Ebreju teoloģija saista kristīšanu ar Mesijas un pravieša Ēlijas atnākšanu. Tādēļ ebreji jautāja Jānim: “Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?” (Jņ. 1:25).
Īstais Ēlija?
Ja īstais Ēlija ir aicināts izpildīt Maleahija pravietojumu, tad jādomā, ka viņš tiks augšāmcelts pirms otrās atnākšanas. Zināmā mērā Jānis bija “Ēlija” (Mt. 11:14), bet tā bija tikai daļēja pravietojuma izpildīšana (Jņ. 1:21; Mt. 17:11). “Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat” (Mal. 3:1). Tas bija vēl agrāks pravietojuma izpildījums Maleahijā (Maleahijs = vēstnesis) kā vēstnesī, kas sagatavo ceļu Nehemijas atnākšanai Dievnamā. Līdzīgā veidā Jes. 40:3-5 runāts par Jāni (kā par Ēliju), kaut gan sākotnēji tas attiecas uz Jesaju, kas runā, lai nomierinātu Jeruzalemi tajā laikā. Iepriekšējiem “Ēlijas”-tipa praviešiem bija daudz kopīgu pazīmju, bet tie nebija Ēlija. Tādēļ arī beidzamā pravietojuma izpildīšanās varētu notikt līdzīgā veidā.
Ne rasas, ne lietus
Pierakstu izpētīšanu par Ēliju var tagad uzsākt ar pārliecību, ka tajos ir daudz faktu, kas attiecas uz pēdējo dienu Ēliju.
Dramatiskais Ēlijas uznāciens uz skatuves ar vārdiem: “…nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda un pavēles” (1. Ķēn. 17:1) var nozīmēt, ka kaut ko līdzīgu mēs varam sagaidīt pēdējās dienās.
Rasas un lietus trūkums noveda pie ganību zāles trūkuma lopiem, tā ka tie to izmisīgi, bet velti meklēja (1. Ķēn. 18:5). Joēla 1:18,20 aprakstīta līdzīga pravietiska aina, kas attiecas uz zemes un lopu katastrofālo stāvokli vispārējās iznīcības laikā. Klimata un lauksaimniecības problēmas pēdējās dienās, kā mēs jau apskatījām agrāk, burtiskā nozīmē nostādīs Izraēlu uz ceļiem. Lietus un rasa būs tikai pēc Ēlijas vārda, te saskatāms skaidrs mājiens, ka Izraēlai ir jānožēlo grēki, vienīgi tādā gadījumā Ēlija būs ar mieru lūgt par lietu un viņa lūgšanas tiks sadzirdētas, kas galu galā arī notiks. Ēlija griezīsies pie Izraēlas notiesāšanas perioda sākumā, bet atbildes nebūs. Tikai tad iestāsies sausums, t.i., nebūs ne rasas, ne lietus, tas kļūs par lāstu Izraēlai pēdējās dienās (3. Moz. 26:19; 1. Ķēn. 8:35).
Atlikums no atlikuma
Mēs jau uzskatāmi parādījām, ka no Bābeles atgriezušies ebreji kļuva to ebreju prototips, kas pakļauti arābu vajāšanām pēdējās dienās. Lai pamudinātu šo cilvēku grupu pilnīgāk nodoties Dievam, Hagaja pavēlēja rasai un lietum stāt, nepārprotami liekot saprast, ka agrāk to darījis Ēlija (Hag. 1:10,11). Rezultātā “visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuru Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis” (Hag. 1:12,13). Hagajs bija “Tā Kunga sūtnis”, tas saista sausumu ar Izraēlas atkāpšanos no ticības (2. Sam. 1:21). Hagajs panāca ierobežotus panākumus, tas pats var notikt arī ar pravieti Ēliju pēdējas dienās. “Bet Viņš tiesās nabagus pēc taisnības … Bet varmācīgos Viņš sitīs ar Savas mutes zizli un bezdievjus nokaus ar Savu lūpu dvašu” (Jes. 11:4) – Ēlija aicinās Izraēlu pievērsties Dievam, lai tas nenotiktu (Mal. 3:19,23,24). Tomēr nospiedošais vairākums neatbildēs, tāpēc sodīšanu un notiesāšanu nevarēs novērst.
Jeremija un viņa praviešu skola Izraēlai liecināja kā pirms tā arī Bābeles iebrukuma laikā (2. Laiku 36:15), tā darbosies arī Ēlija un viņa tuvākie pravieši Babilonijas iebrukuma laikā pēdējās dienās: “Tādēļ sajozieties maisos, žēlojieties un vaimanājiet!” (Jer. 4:8).
Lietus un grēku nožēlošana
Tā kā rasas došana ir Dieva labvēlības un svētības zīme (1. Moz. 27:28; 5. Moz. 33:13), tā tiks dota tikai pēc Izraēlas grēku nožēlas. Tā, pēc arābu izraisītās vispārējās iznīcināšanas, kad “nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja”, Dievs saka “pret pāri palikušajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās … zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai pāri palikušajiem no šīs tautas viss tas piederētu!”(Cah. 8;10-12). Rasa nāks uz zemi un taisnais atlikums dzīvos.
5.Moz. 33:26-29 runā par Dieva dramatisko iejaukšanos lai glābtu Izraēlu no tās ienaidniekiem pēdējās dienās un saista to ar rasu, kas nāk no debesīm uz zemi. Tā kā tā ir visparastākā lieta, jādomā, ka ienaidnieku virskundzības laikā rasa nenāca pār zemi. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc arābi aplaupīja zemi, bet neapmetās tajā uz dzīvi.
Hoz. 14:4-8 stāstīts par ebreju grēku nožēlošanu, kā rezultātā Dievs ir “Israēlam kā rasa”. Un tālāk seko daiļrunīgs apraksts, kā tas ļaus Izraēlam augt un uzziedēt garīgā skaistumā. Izraēlas garīgā izaugsme Tūkstošgades perioda sākumā būs patiesi lielisks skats. Tā kā rasa simbolizē mācību (5. Moz. 33:28), tas varētu būt mūsu mācības rezultāts. Izraēla tad kļūs kā rasa citām tautām (Mih. 5:7), izplatot šo mācību tālāk.
Brīnišķās veltes
Ēlijas kalpošanas laikā ar brīnumiem apstiprinājās viņa vēstījuma nozīmība. Jānis “nav darījis nevienas zīmes” (Jņ. 10:41), viņš tikai sagatavoja ceļu pravietim, kurš nāks “Ēlijas garā un spēkā” (Lk. 1:17). Ēlijas brīnumzīmes palīdzēja nabadzīgajai atraitnei (atlikušo pēdējās dienās prototips), kura viņu un viņa vēstījumu pieņēma (1. Ķēn. 17:24).
Ēlija ir sūtīts, “iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena” (Mal. 3:23). Tas atbilst tam, ka Ēlijam un viņa praviešiem piemitīs garīgas dāvanas (spējas) pēdējās dienās.
Ēlijas kalpošanas brīnumi tiks izsaukti sakarā ar briesmoņa/zvēra centieniem. Mūsu Kungs piedāvā mums iespēju nožēlot grēkus, šī iespēja var būt dota Izraēlai (Ap.d. 5:31), Viņš var piešķirt cilvēkiem Svētā Gara dāvanas (salīdz. Efez. 4:8-13 ar Jņ. 14:16).
Galvenā tēma ir tā, ka ļaudīm ir jāpārtrauc kalpošana Baalam un citiem dieviem. “Es gan neievedu Izraēlu nelaimē … jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši baaliem” (1. Ķēn. 18:18). Ēlija pēdējās dienās meklēs veidus, kā atgriezt Izraēlu no islāma, kas ir elks apkārtējo tautu acīs.
Maleahija pravietojums par Ēliju
Maleahija grāmatas pamatā ir atjaunošanās pēc Bābeles gūsta, kas ir ebreju “ticīgo atlikuma” pirmtēls pēdējās dienās. Šajā nodaļā mēs lasām par spēcīgas intereses atdzimšanu par Dieva Vārdu ticīgo atlikuma vidū: “Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starpā mierina cits citu: Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas To Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu” (Mal. 3:16). Tad pravietojums tieši runā par pēdējām dienām: “… viņiem būs būt Manam īpašumam … tai dienā … ko Es izraudzīšu” (Mal. 3:17). Pārējā pravietojuma daļa attiecas uz Tā Kunga pēdējo dienu, kurā notiks Izraēlas garīgā atdzimšana, pateicoties “Ēlijas” darbībai, kā tas bija Maleahija un viņa laikabiedru –praviešu laikā (Mal. 3:1).
Atpakaļ pie Bībeles
“Piemiņas grāmatas” uzrakstīšana tiem, kas ļāvās atdzimšanai (Mal. 3:16), ir saistīta ar pēdējām dienām, ja lasām Dan. 12:1,2, kur runāts par pēdējo dienu ebreju atlikuma izglābšanu, jo viņu vārdi ir “ierakstīti dzīvības grāmatā”. Maleahijs vērš Izraēlas uzmanību uz “Mozus likumu” tiesām un nolikumiem. Mal. 3:18 tiek izskatīta “starpība starp taisno un bezdievīgo”. Mal. 3:7 izskan aicinājums: “Tad nu atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums”. Ir pamats domāt, ka Izraēla glabās lielāko daļu likuma Tūkstošgades laikā.
Likums – skolotājs, kurš ved pie Kristus (Gal. 3:24). Ēlijas kalpošanā ietilps pievērst Izraēlas uzmanību šai problēmai, lai līdz ar to viņi pieņemtu Kristu kā Mesiju. Viņš atvedīs Izraēlu pie jaunas derības ar Dievu, kā to darīja Jānis. To pašu veica pravietis Azarja tad, kad “ilgu laiku Israēlam nebūs nedz patiesa Dieva, nedz priesteru, kas varētu pamācīt, nedz bauslības” (salīdz. 2. Laiku 15:3 ar Hoz. 3:4,5, tāpat par pēdējām dienām). Ir arī citas saiknes starp šo ierakstu un pravietojumiem par pēdējām dienām (piem. 2. Laiku 15:5 = 5. Moz. 28:19,20; 2. Laiku 15:6 = Lk. 21:10).
Kā vīrs saudzē savu dēlu …
Uz Kunga aicinājumu atsaukušies ticīgie tiks glābti caur Dievu, “kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo” (Mal. 3:17). Tas salīdzināms ar to, kā Dievs apžēloja Savu Dēlu caur augšāmcelšanu. Tātad tie, kas dalīsies Kristus ciešanās, dalīsies arī atpestīšanā, ko Dievs Viņam dāvāja.
Kad taisno atlikums būs saņēmis pestīšanu, tie varēs ieraudzīt starpību “starp taisno un bezdievīgo … jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni” (Mal. 3:18,19). Arābu izraisītā iznīcināšanas laika noslēguma “diena” pieredzēs taisno atlikuma garīgi nestabilās daļas iznīcināšanu. Ir pamats pieņēmumam, ka uguns būs īsta. Par dienu, kurā galīgi izglābsies taisnie, runāts Joēla 2:31,32. “Krāsns”, kurā tiks iznīcināti “bezdievīgie”, ir Jeruzaleme. Un tagad pievērsīsimies Jes. 31:8,9: “jo Asīrija (salīdz. ar nākamo arābu postītāju) kritīs … viņas vadoņi aizbēgs (“bailēs no karognesēja” = Kristus, AV)… tā saka Tas Kungs, kam Ciānā ir ugunskurs un Jeruzālemē krāsns”. Šeit savienotas trīs lietas:
- Izraēlas arābu ienaidnieku iznīcināšana.
- Kristus klātbūtne Ciānā.
- Jeruzaleme kā krāsns, lai “sadedzinātu” netaisnos, ebreju atlikuma vidū.
Tiesas diena
“Uguns” iznīcinās “ļaundarus” kā “rugājus” (Mal. 3:19). Jer. 13:24 par netaisnajiem teikts: “Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā”. Joēla 2:5 runāts par pēdējo dienu okupantiem, kas dedzina Izraēlu, kā par “ļaundariem”. Zīmīgi, ka izraēliešu arābu ienaidnieki tiek pastāvīgi raksturoti kā “ļaundari un bezdievīgie” (Ob. 18; Nah. 1:10; Ps. 83:13; Jes. 47:14), parādot ka bezdievīgie starp izraēliešiem un arābiem saņems līdzīgu sodu. Patiesi, un tajā viņi dalīsies ar atbildīgajiem Dieva priekšā, kas tiks atstumti. Tādējādi, tiesa pār Babilonu atgādina smagu akmeni, kas iekrīt ūdenī (Jer. 51:63; Atkl. 18:21), līdzīgs apraksts izmantots, kad lasām par to apsūdzēšanu, kas atsakās attīstīt Kristus garu (Mt. 18:6).
Taisnie “samīs bezdievīgos” (Mal. 3:21) – bezdvēseliskos, garīgi tukšos, kas gadījuma pēc, nejauši iekļūs taisno skaitā. Iespējams, ka tieši tā Nineves ļaudis apsūdzēs I gadsimta ebrejus tiesā (Lk. 11:32). Tieši tā taisnie ieraudzīs “starpību starp taisno un bezdievīgo” (Mal. 3:18).
“Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule” (Mal. 3:20). Netaisno “sadedzināšanas krāsnī” diena būs saistīta ar Kristus atgriešanos. Pilnīga Izraēlas atveseļošanās notiks caur Kristus krustu (Jes. 53:5), parādot, ka vispārējās iznīcināšanas beigu fāzes iespaidā Izraēla no visas sirds pieņems Kristu un viņa krustāsišanu.
Turpretim, netaisnie, bezdievīgie izzudīs, sadegs, “ka neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebrus” (Mal. 3:19); kā viens, tā otrs ir acīmredzami Kristus simboli.
Tagad mēs varētu dot aptuvenu to notikumu hronoloģiju, kas attiecas uz Izraēlas grēku nožēlošanu:
- arābu virskundzība, kuras laikā Ēlijas pravieši aicina uz grēku nožēlošanu un atgriešanos pie patiesā Mozus likuma gara.
- Dabiskā Izraēla vajā “Ēliju” un viņa praviešu skolu, vainojot tos Izraēlas nedienās.
- Izraēlas un diasporas ebreji dodas gūstā uz “Babilonu” un apkārtējām arābu valstīm, daudzus tur nogalina.
- Šo gūstekņu atlikumu aizved uz Ēģipti.
- Visus ebrejus zemē nogalina, izņemot Jeruzalemē palikušos.
- Bezdievīgos Ēģiptē nogalina tajā pašā laikā, kad arī mazticīgos un atkritējus Jeruzalemē.
- To izdarīs arābu armijas, kas tajā pašā laikā iznīcinās arī pašas sevi. Tas notiks pēc Kristus atgriešanās.
- Vienīgi patiesi taisnie paliks dzīvi.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
