Mājas lapa
21. NODAĻA: NEZĀLES UN KVIEŠI
Šī līdzība stāsta, kā patiesi ticīgajiem, kas dzīvoja pirmā gadsimta jūdu vidū, bija jācīnās ar viltus brāļu “nezālēm”, ko iesēja Kristus (cilvēka, kurš iesēja labu sēklu, Mt. 13:24-28) “ienaidnieks”. Vārdus “ienaidnieks, kas to sējis, ir velns” (Mt. 13:39) jāskata vienkopus ar pārējām Jaunās Derības vietām, kur Jūdaisms arī nosaukts par velnu jeb sātanu.
Ar velnu, kas slepus iesēja nezāles eklēsijā, pirmkārt jāsaprot eklēsijā iezagušos (jūdu) viltus brāļus (Gal. 2:4). Šķiet, ka 70.gadā, kad iestājās “pasaules (jūdu) gals”, šī problēma tika atrisināta (Mt. 13:39). Pelavu sadedzināšana (ar uguni) kopā ar pasauli sasaucas ar jūdaisma beigām, ar tā sadedzināšanu tēlainā ugunī 2. Pēt. 3. Un tomēr jūdaisma viltus mācības turpināja iekļūt eklēsijā arī pēc 70.gada, un tāpēc šo līdzību jāsaprot plašāk – kā jūdaisma ideju iekļūšanu eklēsijā visos laikos.
Saistība ar pēdējām dienām
Un tomēr daudz kas šīs līdzības izteiksmē kliedz par attiecību uz otrās atnākšanas notikumiem un tiesu:
- “Pļauja” (Mt. 13:39) – tēls, kas attiecas uz Kunga atgriešanos Jes. 18:4,5; Joēla 3:13; Mk. 4:29; Atkl. 14:15.
- “pasaules gals” (Mt. 13:39).
- Eņģeļi, kuri savāc tos, kam jāstājas tiesas priekšā (Mt. 13:39,40) – doma par otro atnākšanu, kas atkārtojas Mt. 25:31,33.
- “degošais ceplis” (Mt. 13:42) – ‘Gehenna’.
- “Raudāšana un zobu trīcēšana” (Mt. 13:42) – citās vietās attiecas uz tiesā atraidītajiem ( Mt. 8:12; 22:13; 24:51; 25:30).
- Vārdi “tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva Valstībā” (Mt. 13:43) grūti piemērojami 70.gadam; tie vairāk pieder otrajai atnākšanai.
Lai gan patiesajā eklēsijā (draudzē) vienmēr ir bijuši arī nenoturīgi locekļi, viens no līdzības galvenajiem mērķiem ir vērst uzmanību uz “velna” iekļūšanu tajā. Šo rindu autors uzskata, ka šī līdzība pārāk bieži tiek nepareizi lietota, lai mācītu, ka nav nepieciešamības izslēgt no eklēsijas tos eklēsijas locekļus kuri acīmredzami un demonstratīvi iet maldu ceļus. Taču tas ir pretrunā ar daudzām tieši pretējām pavēlēm Pāvila nākamajās vēstulēs.
Šī līdzība it kā runā par to, ka “kviešiem” nekas nav darāms pret “nezālēm”, kas iekļuvušas eklēsijā līdz laikam, kad šī problēma būs atrisināta 70.gadā. Tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka drīkst mierīgi ignorēt pavēles attiecībā uz atdalīšanos no viltus praviešiem – pēc m.ē. 70.gada eklēsiju galvenie draudi nāca (un nāk) romiešu un grieķu filosofiju veidā, lai gan tie nav tieši izteikti. No tiem, kas atklāti sludina šos uzskatus, bija un paliek skaidri izteikta pavēle – atdalīties. Tam, kāpēc mūsu Kungs neieteica izslēgt jūdu viltus brāļus pirms 70.gada, bija vairāki iemesli:
- Viņš zināja, ka šī problēma tiks atrisināta 70.gadā.
- Tā kā ļoti daudzi kristieši nāca no ebreju vidus, jūdu ticības sludinātāju izslēgšana varētu kaitēt arī “kviešiem”, tā kā tie vēl nebija pietiekami nobrieduši, lai varētu nošķirt patiesu kristietību, kas balstīta uz “Izraēla cerību”, no ārēji pievilcīgajām jūdaisma mācībām.
- Līdz 70.gadam joprojām bija spēkā Mozus likums, tāpēc bija ļoti grūti atdalīties no tiem, kas aicināja atgriezties pie bauslības pirms 70.gada.
- jūdu divkosība bija tik liela, ka cilvēkam prātam bija grūti atšķirt, kuri būtu jāizravē.
Pseidodelfieši
Mēs esam parādījuši, ka šī līdzība, tāpat kā daudzi pravietojumi par 70.gadu, der arī pēdējām dienām. Kopš pirmā gadsimta nekad nav bijusi tik sistemātiska jūdaisma infiltrācija patiesajās draudzēs, kā tas bija toreiz. Par viņu izvērstās kampaņas plašumu ir pietiekoši uzrakstīts citās vietās. Kopš tā laika īstās mācības zaudēšanas iemesli ir bijuši vajāšanas, mantkārība, atsevišķi viltus macītāji, ilgstoša familiaritāte utt., bet nekad vairs tas nenotika dēļ plašas, organizētas cilvēku iesaistīšanās eklēsijās, kuri apzināti izlikās pieturamies patiesās mācības, tai pašā laikā paslepus izplatot savas maldu idejas.
Ja šī līdzība apraksta pēdējo dienu notikumus, un pēc mūsu izdarītās analīzes to būtu grūti noliegt, tad arī mums, kas dzīvojam pēdējas dienās, jāsagaida tāda pat apjoma viltus mācību iekļūšana eklēsijā. Lai gan liktos, ka mēs šo stāvokli vēl neesam sasnieguši, priekšnoteikumi tam jau ir. Iepriekšējās ķecerības, kas radās kristadelfiešiem, tika paustas atklāti un tāpēc ar tām bija viegli tikt galā. Toties tagad var dzirdēt sūdzības, ka mūsu rindās parādās cilvēki, kas, kad tos piespiež pie sienas, apgalvo, ka ir vienisprāt ar mūsu pamatmācībām, bet kad viņi vairs nav uzmanības centrā, tad tie ļoti enerģiski izplata pavisam svešus mums jēdzienus.
Jūda, ar savu šķietamo garīgumu, ir tipisks viltus mācītāja prototips (salīdz.1. Jņ. 2:19 ar Jņ. 13:30 un 2. Tes. 2:3), kas darbojās kā vilks aitas ādā (Mt. 7:15). Neuzmanīga nezāļu ravēšana (Mt. 13:28) var nodarīt ļaunumu arī kviešiem, t.i., tiem, kas neprot noteikt nezāles, lai gan paši ir patiesās mācības piekritēji. Mūsu vienīgā cerība ir otrā atnākšana.
Velns
Sistēma, kas sēja nezāles, tiek saukta par “ienaidnieku” vai “velnu” (Mt. 13:39), un tas, pirmkārt, ir jūdaisms. Par jūdaismu pastāvīgi runā kā par “ienaidnieku”: Mt. 22:44; Ps. 42:11; 43:2; 69:5; Lk. 19:14 salīdz. ar 27.p. un 10:19. Pēdējo dienu zvērs ir “velns” (Atkl. 12:9; 20:2) – un, kā mēs jau minējām, tas simbolizē pēdējās dienās pret Izraēlu apvienojušos, galvenokārt, arābu spēkus (sk.2.pielikumu).
Rakstos ne reizi vien arābu spēki nosaukti par Dieva cilvēku “ienaidniekiem”: Soģu 2:14; Ecēh. 36:2; 3. Moz. 26:25; 5. Moz. 28:57; 2. Moz. 15:6,9; Ps. 78:42 (=ar Ēģipti). Ps.110:1,2 pirmkārt slavina uzvaru pār arābu ienaidniekiem, saistot tos ar Kristus ienaidniekiem, kas tiks nolikti pie Viņa kājām Viņa otrās atnākšanas laikā (kas nenoliedz šī psalma citas nozīmes). Par “ienaidnieku” tiek saukta arī Babilona, kas, kā mēs apskatījām agrāk, simbolizē pēdējo dienu Izraēlas ienaidniekus - arābus (Ps. 78:61, Jer. 6:25; 15:11; 18:17; 31:16 un 11 reizes Raudu dziesmās).
Kristadelfiešu krīze
“Velns”, kā grēka politiskā izpausme, agrāk tika attiecināts uz jūdu un romiešu sistēmām. Kā viena, tā otra bija tas viltus mācību “velns”, kas iekļuva eklēsijā. Bībelē ir pietiekami daudz pierādījumu, ka agrīnie viltus mācītāji eklēsiju iekšienē smēlās iedvesmu no jūdu un romiešu filozofijas.
Pēdējo dienu zvērs/velns arī būs saistīts kaut kādā veidā ar iezagšanos eklēsijās (draudzēs), kā tas pravietots līdzībā par kviešiem un nezālēm. Tieši kādā veidā tas notiks, to var tikai minēt. Piemēram, arābi pārējai pasaulei var piedraudēt ar naftas padeves pārtraukšanu, uzstājot par visu jūdu un ar to saistīto reliģiju iznīdēšanu. Tad var rasties maldus mācības attiecībā uz mūsu reliģijas jūdaiskajiem pamatiem. To varētu veicināt sludinātāju nepievēršanās apsolījumiem un, sekojoši, arī mūsu tagadējai jaunatnei raksturīgais vēsums pret tiem. Zīmīgi, ka viens no pēdējo dienu zvēra aprakstiem attēlo to kā jēru ar ragiem, bet ar pūķa balsi (Atkl. 13:11). Tas atgādina Mt. 7:15, kur viltus pravieši pielīdzināti plēsīgiem vilkiem “avju drēbēs” – kas parāda saistību starp zvēra politisko izpausmi un viltus mācītājiem eklēsijas iekšienē.
Esi modrs!
Tāda organizēta “iezagšanās” eklēsiju iekšienē droši vien notiks dabiskā Izraēla lielo bēdu laikā. Kā pirmajā gadsimtā nezāles izsauca jukas, nekārtību un pirmās baznīcas patiesā garīguma izsīkumu, tā arī pēdējās dienās, šī “iezagšanās” programma palīdz izskaidrot daudzkārtējos norādījumus, ka pēdējo dienu eklēsija otrās atnākšanas laikā atradīsies izmisīgi nesakarīgā stāvoklī. Nezāles iesēja, “ļaudīm guļot” (Mt. 13:25), iespējams, ka tas ir mājiens uz eklēsiju ganiem kā snaudošajām jaunavām no Mt. 25:5, uz pēdējo dienu guļošajiem svētajiem (1. Tes. 5:6) un aizmigušajiem mācekļiem, kas nespēja būt nomodā, kā tam bija jābūt (Mk. 13:36; 14:37).
Šīs pēdējās četras atsauces runā par to, ka panīkums, ko rada nezāles, būs tieši proporcionāls eklēsijas locekļu un ticīgo garīgās modrības spēkam. Un vēlreiz jāpiezīmē, ka pavēle “būt nomodā” pēdējās dienās dota ne tikai, lai sekotu politiskajām “laika zīmēm”, bet arī garīgajai labklājībai eklēsijas ieksienē.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
