4. NODALA: JEKABS UN EZAVS

Mājas lapa

4. NODAĻA: JĒKABS UN ĒZAVS

Bezmaksas Bībeles literatūra latviešu valodā

Bībeles Pamati

4. NODAĻA: JĒKABS UN ĒZAVS

Ieskatoties 1. Moz. 32 alegoriskajā nozīmē, ir grūti neatzīmēt bēdas, kas pēdējās dienās uzbruka Jēkabam no arābu rokas. Viņa dvēseles cīņa pārtapa lielā ticībā. Daudzi pēdējo dienu prototipi iedvesmo mūs uz lūgšanu par garīgā un dabiskā Izraēla grēku nožēlu.

Jēkaba bēdu cēlonis bija laupīšanas un medības dēļ laupījuma (Ecēh. 38:12). Jēkaba lūgšana sasaucas ar ebreju grēku nožēlošanu: “Tu, mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva Īzaka Dievs, Tu, ak, Kungs, kas esi sacījis man: atgriezies savā zemē un pie savas cilts (sākot no 1948.gada) … es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu Savam kalpam esi parādījis: ar spieķi rokā es pārcēlos pāri šai Jordānai (salīdziniet ar ebrejiem emigrantiem, kas atbraukuši uz Izraēlu) … Izglāb mani no mana brāļa rokas, no Ēsava rokas (no arābiem), jo es bīstos no viņa … Jo Tu esi sacījis: Es darīdams darīšu labu tev un vairošu tavus pēcnācējus kā jūras smiltis” (1. Moz. 32:10-13). Ebreji atkal piegriezīsies saviem tēviem, pateicoties Ēlijas kalpošanai, kuram “būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem” (Mal. 3:24).

Sekojošais pieņēmums balstīts uz 1. Moz.. 32 teikto:

- Jēkabs īstenībā redzēja Eņģeļus. “Šī ir Dieva karapulka nometne”, viņš sacīja (1. Moz. 32:3). Ja Cilvēka Dēls parādīsies virs Izraēlas un vedīs Izraēla ciltis pie grēku nožēlas, tas būs burtisks Eņģeļa- ķeruba redzējums; Jēkabs ieraudzīja Eņģeli, kad viņam klājās grūti.

- Zīmīga ir Jēkaba samierināšanās Ēzava priekšā: “Sakiet tā manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs … es sūtu šo vēsti savam kungam, lai atrastu žēlastību tavās acīs … varbūt viņš mani saņems draudzīgi” (1. Moz. 32:5,6,21). Tagadējo ebreju attieksme pret arābiem ir izmainījusies. Jēkabs sūtīja Ēzavam dāvanas – tā dara arī mūsdienu ebreju, bieži nogludinot savu arābu kaimiņu agresīvās tieksmes.

- Jēkabs sadalīja savus spēkus, paskaidrodams to tā: “ja Ēsavs uzbrūk vienam pulkam un to sakauj, tad atlikušais var mesties bēgt” (1. Moz. 32:9). Joābs lietoja līdzīgu taktiku, kad viņam likās, ka arābu konfederācija varētu uzvarēt Izraēlu. Tas arī saista Ēzavu (2. Sam. 10:6-11) ar arābu tautu.

Ja Jēkaba lūgšana nebūtu uzklausīta, viņu varētu nogalināt ar “mātēm un viņu bērniem” (1. Moz. 32:12). Pēdējās dienās tas var atgadīties ar tiem ebrejiem, kas nesasniegs spēku lūgšanā un dziļā grēku nožēlā (Cah. 14:2), kā tas notika Babilonijas iebrukuma laikā, kas ir pirmtēls arābu iebrukumam Izraēlā pēdējās dienās (Raudu dz. 5:11).