2. NODAĻA: BĀBELE
Jahves atnākšana, lai iznīcinātu ļaunos cilvēku nodomus Bābelē, norāda
uz Viņa gaidāmo tiesu pār cilvēces ļaunajiem darbiem. Par to rakstīts
1. Moz. 11. Par cilvēku izcelsmi, savukārt, rakstīts 1. Moz. 10. “Un,
kad nu tie pārcēlās austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu …” (1.
Moz. 11:2) – šis pants norāda uz augošo arābu cilšu ekspansiju. Īpaši
ir uzsvērts Nimroda spēks: “tik varens mednieks Tā Kunga priekšā” (1.
Moz. 10:9). Tulkojumā no ebreju valodas “Nimrods” ir viens no Kungam
Jēzum dotajiem vardiem Jes. 9:5. Tādējādi, Nimrods izrādās ir anti-Dieva
vai anti-Kristus prototips, ar ko viņš arī bija labi pazīstams savā
laikā (1. Moz. 10:9). 1. Moz. 10:10,11,12 raksturotas celtnes Babilonijas/Asīrijas
pilsētās. Redzot, ka “viņa ķēniņa valsts sākums bija Babilonijā” (1.
Moz. 10:10), nav pamata šaubām, ka kad viņi “teica cits citam: iesim
un taisīsim ķieģeļus”, lai uzceltu Bābeles torni, tas bija teikts Nimroda
laikā (1. Moz. 11:3).
Šajā laikā “visai pasaulei … bija viena mēle un vienāda valoda” (1.
Moz. 11:1). Tulkojumā no ebreju valodas vārdam “valoda” ir arī cita,
mums neparasta nozīme – mērķis, vēlēšanās, kas jāsaprot kā viņu kopējo
vēlēšanos uzcelt Bābeles torni. Visu zemes valodu sajaukšana (vārds
“Bābele” skan līdzīgi senebreju vārdam “sajaukt”) parāda, ka visas ģimenes
dzīvoja vai nu Bābeles rajonā, vai arī tām tur bija savi pārstāvji.
Patiesībā šis tornis, “ko cilvēku bērni cēla” (1. Moz. 11:5), bija uzticības
parādīšana Bābeles ķēniņam.
“Iesim!”
Trīskārt 1. Mozus grāmatā (11:3,4,7) mēs lasām frāzi “iesim, celsim!”
aicinājuma kontekstā celtniecībai un Dieva iedarbībai cilvēku lietās.
Nevar būt sakritība, ka līdzīga idioma sastopama divas reizes Jēk. 4:15;
5:1- arī šeit ticīgos brīdina necelt savas materiālās labklajības “Bābeles
torņus” un pieminekļus cilvēku sasniegumiem, jo viss tas tiks pēkšņi
iznīcināts, Kungam Jēzum atgriežoties. Tas, kas uzrakstīts 1. Mozus
grāmatā, mudina domāt, ka pēdējās dienās mazticīgos pēkšņi pārsteigs
Nimroda savienība, no kuras tiem būs materiāls ieguvums.
“Iesim un taisīsim ķieģeļus!” burtiski nozīmē “kļūsim balti” (attīrīsimies),
jo ķieģeļus vienmēr taisīja no balta māla. Mūsu priekšā paveras lieliska
aina – tornis no baltiem ķieģeļiem, un tas atstaro saules gaismu – tornis
bija daļiņa reliģiozās simbolikas, iespējams, kā izsmiekls par templi.
Šim iespaidam ir Bībeles apstiprinājums Caharijas 5. Šī nodaļa apraksta
ebreju un kristiešu ticības atkritēju korupciju. Sestā nodaļa stāsta
par īsta dievnama celtniecību Jeruzalemē, bet piektajā nodaļā sniegts
“Sineāras zemē” ceļamā viltus tempļa apraksts (Cah. 5:11). 1. Moz. 11:2
mēs lasām par līdzenumu Sineāras zemē, uz kura tika uzcelts templis.
Reliģiskais simbolisms
Ar torni saistītās reliģiskās asociācijas pastiprinās, saskatot šī pirmā
Bābeles ķēniņa līdzenumā uzceltā torņa līdzību ar ķēniņa Nebukadnēcara
Duras līdzenumā, arī Babilonijā, izveidoto statuju. Iespējams, ka runa
ir par vienu un to pašu vietu. Tēmas turpinājumu var rast tagadējos
arābu līderos (“Bābeles ķēniņos”), kas izrāda lielu interesi par lieliem
monumentiem un plaša vēriena reliģiskiem projektiem. Sadams Huseins
(Irākas prezidents), kurš tiecas kļūt par Nebukadnēcara sekotāju, cenšas
restaurēt Bābeli un visu laukumu apbūvēt ar viņu pašu slavinošiem kvazireliģiskiem
torņiem un obeliskiem. “Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim!”
(1. Moz. 11:3) – simbolizē to, ka Jēkaba vajāšana no Lābana (“Baltā”)
puses ir Izraēlas vajāšana no arābiem (īpaši pēdējās dienās) pirmtēls.
Ir arī citas atsauces uz Izraēlas vajāšanu Bābeles pierakstos – ķieģeļu
un piķa izmantošana milzīga reliģiska simbola izbūvē atgādina Izraēla
darbu Ēģiptē (tas pats ebreju vārds “ķieģeļi” sastopams 2. Moz. gr.
aprakstā. “Zemes piķis kaļķu vietā” (1. Moz. 11:3) – tas arī atgādina
Izraēla uzturēšanos Ēģiptē. Vārdiem “ķieģeļi, māls, piķis” ir tā pati
nozīme 2. Moz. 1:14; 2:3 un 1. Moz. 11:3. Mūsu priekšā ir aina, kā ar
piķa palīdzību tika darināts Mozus grozs.
Pirmajā Moz. 10 mēs uzzinām par arābu darbības pastiprināšanos – Bābele
tika celta arābu aizbildniecībā. Pēdējās dienās tāpat ir sagaidāms arābu
pārsvars pār Izraēlu, tās koalīcijas pārsvars, kuras priekšgalā ir arābi.
Milzis no māla
No apdedzināta māla un piķa uzceltais un Tā Kunga atgriešanās laikā
sagrautais milzis saistāms ar Bābeles statuju (sapnis, ko iztulkoja
Daniēls). Tai kājas bija darinātas “no mīkstiem mīcītiem māliem” (tulk.
no ebreju – “arābs”). Jes. 41:25 ir vēl viena atsauce uz otro atnākšanu
– “…viņš ir atnācis, viņš piesauc Manu Vārdu; viņš samin valdniekus,
kā podnieks samin un samīca mālus”. Domājams, ka tēls Daniēlā 2 tulkojams
kontekstā ar arābu ekspansiju. “Un … tie savas teltis pārcēla austrumu
virzienā … un tur apmetās” – 1. Moz. 11 var attiecināt uz arābiem, kas
uzskaitīti 1. Moz.10.
Viņu nolūks bija: “Celsim sev pilsētu ar torni” (1. Moz. 11:4). Kungs
Jēzus sauc torni par “templi” (Mat. 21:33), uzturot spēkā domu, ka Bābeles
tornim bija reliģiska ievirze. Nevar neatzīmēt, ka mūsu dienās arābu
līderi cenšas atjaunot Bābeli un citas vēsturiskas pilsētas, ar to akcentējot
savu vienotību un saikni ar senās Bābeles slavu, kura apspieda Izraēlu.
Seno Bābeli cēla ar piķa palīdzību. Ebreji to dēvēja par bitumu, kas
burtiski nozīmē “tas, ko dabū”, un arī šodien par arābu naudu tiek finansēti
daudzi celtniecības projekti.
“Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs!” (1. Moz.
11:4) – ne pavisam neveiksmīgs tulkojums. Ebreju “augstums” – “roš”
– Bībelē pareizi tulkots kā “priekšnieks” vai “valdnieks Roša” (Ecēh.
38:2). Galvenais šī torņa celtnieks bija iecerējis sasniegt debesis.
Tie, kuri uzmanīgi studē Bībeli, tūlīt pievērsīsies Jes. 14, kur cits
Bābeles ķēniņš saka to pašu: “es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni
augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos!”
(Jeruzaleme, Ps. 48:3)… Bet nu tu esi nogāzts mirušo valstībā … lai
tie no jauna atkal neceļas, neieņem zemi un to nepiepilda ar drupām!”
(Jes. 14:13,14,15,21).
Šie vārdi ir skaidrs mājiens uz celtniecības plānu, par ko stāstīts
1. Moz. 10:9,10. Šis “Bābeles ķēniņš” no Jes. 14 var būt vai nu Nebukadnēcara,
vai arī Sanheriba, divu tipisku “pēdējo dienu” iekarotāju, tēls.
Daniēls 2
Paralēle ar Jes. 14 apstiprina, ka šis tornis bija ar reliģisku simboliku.
Statuja no Daniēla 2 vedina uz pieņēmumu, ka valdnieka Rošas prototips
ir Nimrods, pirmais Bābeles ķēniņš. Daniēls, izskaidrodams redzējumu,
atsaucās uz to, ka statujas galva bija Bābeles ķēniņš, kurš tolaik bija
Nebukadnēcars. Ir tiešs sakars starp statujas galvu un tās kājām – māls,
no kā bija taisīta tēla pēdas, tika izmantots Bābeles torņa, t.i., “Bābeles
ķēniņa”, celtniecībā. Nebukadnēcara tēls Duras līdzenumā bija izgatavots
no zelta, bet mums jāatceras, ka gan galva, gan kājas – viss tiks sagrauts
Mesijas atgriešanās laikā, neatkarīgi no tā, no kā izgatavota tā vai
cita statujas daļa.
Ir atzīmēts, ka kānaāna cilts pilsētu sienas bija ļoti augstas – “ar
nocietinājumiem līdz pat debesīm” (1. Moz. 11:4 salīdz. ar 5. Moz. 1:28).
Tas vēlreiz uzsver saikni starp Bābeli un kānaāna ciltīm (t.i., arābiem).
Zīmīgi, ka Dievs nolēma, ka “… turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs
nebūs tiem neiespējams” (1. Moz. 11:6), līdzīgi teikts 5. Moz. 1:28,
runājot par Kānaānas zemes nocietinātajām pilsētām.
“…Sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi” (1. Moz. 11:4)
– tas skan tā, it kā viņi labi apzinātos viņiem draudošās tiesas neizbēgamību.
Ir milzīgs skaits norādījumu uz to, ka tautām būs redzama Kristus atgriešanās
vai izteiktas Viņa klātbūtnes pazīmes, vēstījot tām par Dieva tiesas
tuvošanos.
Plūdi
Atmiņas par plūdiem vēl bija dzīvas tās Bābeles paaudzes apziņā. Pēc
plūdiem zeme bija sadalīta (1. Moz. 10:25,32). Iespējams, ka pilsētas
un torņa celtniecība bija iecerēta tieši ar nolūku, lai tauta neizkaisītos
pa visu zemi, tāpēc arī bija kā apzinīgs nesamierināšanās akts ar tuvojošos
tiesāšanu? Mēs jau zinām, ka plūdi ietvēra sevī pēdējo dienu notiesāšanu,
no kā centās izbēgt Bābeles torņa būvētāji. Rodas jautājums, kāpēc viņi
bija pārliecināti, ka tiesa neies secen? Ķeruba parādīšanās virs Jeruzalemes
(“Cilvēka Dēla zīme debesīs”), kad visiem jau redzama Kunga nākšana,
liekas, ir vienīgais vērā ņemamais izskaidrojums šai pārliecībai.
Tas, kas rakstīts par tēlu Daniēla 2, tieši skar Izraēla zemi, un mēs
pielīdzinām statujas tēlu Bābeles tornim. Torņa uzbūvēšana arī ir saistīta
ar Izraēlas vajāšanu – 2. Moz. tam ir daudz apstiprinājumu. Iemesls
torņa celšanai bija novērst domstarpības un “sagādāt” kopēju “vārdu”
(1. Moz. 11:4). Tādi pravietojumi, kā 83.psalmā, norāda, ka par iemeslu
pēdējam arābu iebrukumam Izraēlā kļūs vēlēšanās apvienoties un izvairīties
no arābu tautu apspiešanas. Bet divas reizes uzsvērts, ka Tā Kunga “parādīšanās”
rezultātā “tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu” (1. Moz.
11:8,9). Kļūst redzama sakarība ar to, kā mazs akmens sadauzīja milzi
(statuju) un tā atlūzas izkaisīja pa visu zemi.
Var izsekot sakarībai starp Dieva iejaukšanos Bābeles torņa celtniecībā
un Viņa “atnākšanu” Sodomā. “Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu
un torni … (Viņš “redzēja to ļaunos nolūkus”) … iesim, nolaidīsimies
…” (1. Moz. 11:5-7). Tas sasaucas ar sekojošu pantu: “Es iešu un lūkošu,
vai viņi ir darījuši pēc tās brēkšanas… Un divi eņģeļi nonāca vakarā
Sodomā” (1. Moz. 18:21;19:1).
Mums ir mūsu Kunga apstiprinājums, ka Kunga “atnākšana” Sodomā bija
Viņa otrās atnākšanas pirmtēls. Situācijas līdzība ar Viņa “noiešanu”
Bābelē norāda, ka mēs notiekošo varam uzlūkot tamlīdzīgi.
Bābeles cēlāji
“Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši,
vairs nebūs tiem neiespējams (1. Moz. 11:6) – šis pants, acīmredzot,
norāda uz arābu un Izraēlas attiecībām. Viņus atbalsta pasaule, viņiem
piemīt līdz šim neredzēta prāta vienotība, un tas palīdz arābu /Bābeles
cēlājiem nostiprināties ar nolūku pilnīgi sagraut ebrejus (Izraēlu).
Ebreju vārds, kas šeit tulkots kā “sākums”, tulkojams arī kā “apkaunot”,
tā pasvītrojot celtnieku darbības reliģisko aspektu torņa būvēšanā.
Daniēla 12:1 šis periods aprakstīts, ka “bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši,
kamēr vien dzīvo tautas”. “Kamēr vien dzīvo tautas” – šis raksturojums
var attiekties uz Bābeles laiku, kad tautas bija izšķirtas. Ja šeit
patiesībā ir norāde uz Bābeli, tad nav šaubu, ka Bābeles torņa celtniecība
ir priekšvēstnesis uzbrukumiem Izraēlai. Bābele ir Izraēla tautas ticības
atkrišanas simbols Jes. 24:1: “Redzi, Tas Kungs izposta zemi un padara
to tukšu. Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus”. Tiesa,
kas nāca pār Bābeles torņa arābu cēlājiem, gaida arī pēdējo dienu neticībā
iestigušo Izraēlu.
Dievs “nonāca” izjaukt viņu plānus, un tieši tā Viņš rīkosies pēdējās
dienās. 1. Moz. 11 nav norādes uz to, ka tornis patiesībā tika sagrauts.
“Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele” (1. Moz. 11:9) – šis
pants norāda uz to, ka, zināmā mērā, neliela daļa darbu bija pabeigta
uz šīs hronikas pieraksta laiku. Tas, ka sajaucās viņu valoda, noveda
pie viņu “izklīšanas”, sekojoši, valodu sajaukšanas rezultātā “Tas Kungs
tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu” (1. Moz. 11:7,8).
“…viņi mitējās celt pilsētu (1. Moz. 11:8) – var iedomāties arī pakāpenisku
darbu pārtraukšanu, bet ne acumirklīgu iznīcināšanu. Lata, kuru sargāja
Eņģeļi, vajātāji (tipisks pēdējo dienu piemērs) Sodomā “nevarēja pat
vārtus atrast”, kad “nonāca” Tas Kungs. Viena no “sērgām”, ar ko Dievs
ķers Izraēlas arābu iekarotājus, būs “liels apjukums, tā ka viņi ķersies
pie rokas cits citam un cits pret citu pacels savu roku” (Cah. 14:13).
Tā tika apturēti iepriekšējie arābu iebrukumi (Soģu 7:22; 2. Laiku 20:23).
83.psalms apraksta, kā arabu sadraudzības valstis uzbrūk Izraēlai pēdējās
dienās (p.3-5,13), bet nobeigumā psalmu dziesminieks lūdz ar viņiem
izrīkoties kā ar Orebu un Zebu (12.p.), kuri tika uzvarēti, jo Dievs
saveda viņu karaspēkus vienu pret otru (Soģu 7:22-25).
Tam visam sekas būs, ka milzu statuja tiks sagrauta un izkaisīta pa
zemi, kā tas notika ar Bābeles torņa cēlājiem. Ir vēsturisks turpinājums
tam, kā dažādas tēla daļas saspieda cita citu; to apvienošanās pēdējās
dienās parāda, ka tas notiek to galvas un kāju, uz kurām tas stāv, ietekmē;
un par šo apvienību tas tiks sagrautas, Kristum atgriežoties. Mēs dodam
pamatojumu ticībai tam, ka tēla galva un kājas ir arābu spēku pārstāvji,
jo īpaši – pēdējo dienu “Bābeles ķēniņi”.
Nākošajās 1. Mozus grāmatas nodaļās ir sniegta iespējamā hronoloģiskā
līdzība ar pēdējo dienu notikumiem:
- 10.nodaļa – arābu ekspansijas pastiprināšanās;
- 11.nodaļa – Dieva nosodījums Bābelei;
- 12.nodaļa – Ābrahāms atstāj Bābeli, ar to ieliekot pamatu: “Izeita
no viņas, Mana tauta” (Atkl. 18;4) pēdējo dienu notikumiem;
- 13/14.nod. – Sineāra atdzima arī citu Sodomas gūstekņu konfederācijā
(Jeruzalemes, Jes.1:10?), paņemot Latu (Izraēlas atkāpšanās no ticības?).
Atzīmējiet, ka ar “zemes piķa bedrēm” no 14:10, kas, iespējams, bija
arī Bābelē, domāts “zemes piķis” no 11:3. Ābrahāms (ticīgā Izraēla?)
un nedaudzi (pa pusei ebreji?) arābu draugi aizstāv Sineāras konfederāciju
un glābj Latu;
- 15.nodaļa – derība noslēgta;
- 16.nodaļa - Hagara (arābi) aizbēg no Sārajas;
- 17.nodaļa – derība atjaunota;
- 18/19.nod. - Sodomas notiesāšana, pārējo ebreju atsvabināšana, otrās
atnākšanas prototips;
11. un 19.nodaļās ir skaidra norāde uz otro atnākšanu.