Mājas lapa
25. NODAĻA: KUNGA JĒZUS VĒSTĪJUMI
Mūsu Kunga vēstījumus, kurus lasām Atklāsmes 2 un 3, var, tāpat kā daudzas Jaunās Derības vēstules, attiecināt uz pēdējām dienām. Tāpēc Atklāsmes uzrakstīšanas datuma noteikšana ir mums svarīga. Ja šī grāmata bija uzrakstīta pirms 70.gada, tad 2.un 3.nodaļas vēstījumus var uzskatīt kā brīdinājumu pirmajām baznīcām par drīzu Kunga ‘atnākšanu’ 70.gadā. Tieši tāpat kā Eļļas kalna pravietojums runā kā par 70.gada notikumiem tā arī par pēdējām dienām, tā arī Kunga Atklāsmes vēstījumiem jāattiecas uz abu minēto laiku eklēsijām.
Daudzās sakarības starp Atklāsmi un Eļļas kalna pravietojumu runā par labu tam, ka Apokalipse ir pravietojuma turpinājums. Bībeles pētījumi sniedz pietiekami daudz pierādījumu, ka Atklāsme uzrakstīta pirms 70.gada. Dažas Atklāsmes atsauces uz Eļļas kalna pravietojumu tika pieminētas 12.nodaļā. Ja Atklāsme būtu uzrakstīta pēc 70.gada, tad tādām sakritībām būtu nejaušs raksturs. Taču sakritību daudzums un detaļas stipri apgrūtina tāda slēdziena pieņemšanu.
Otrā atnākšana
Tas, ka Atkl. 2 un 3 runā par Kunga “atnākšanu”, kā liekas, nerada šaubas. Tad būtu vismaz jāpieļauj, ka tai ir jābūt saistītai ar otro atnākšanu un/vai 70.gadu. Tas nozīmē, ka vēstījumi runā arī par stāvokli pēdējo dienu eklēsijās. Astoņas reizes šajos vēstījumos mēs lasām par Kristus ‘atnākšanu’ pie ticīgajiem (Atkl. 2:5,16,25; 3:3 divreiz, 10,11,20). “Es došu jums katram pēc jūsu darbiem”. “Drīza” Kristus atnākšana var būt “drīza” tikai tiem kas dzīvo tieši pirms Viņa otrās atnākšanas.
Tāpat arī Atkl. 2:26 var attiecināt vienīgi uz pēdējām dienām: “Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām”. “Gals” – tā ir otrā atnākšana. Un šeit Kungs Jēzus vēlreiz atgādina par grūtiem laikiem pirms Viņa atgriešanās, ka tikai “kas pastāv līdz galam” izglābsies (Mt. 10:22) – Dieva svētība dzīvojošajiem pēdējās dienās no Dan.12. No šejienes iznāk, ka tas, “kas pastāv līdz galam”, ir tas, kas “ievēro Kristus darbus” – glabā līdz galam vienu Ticību Viņam. Bet tas nav tik viegli, kā varētu izlikties.
Kunga klauvējiens pie durvīm un Viņa ienākšana, kad durvis būs atvērtas – mājiens uz otro atnākšanu, uz to brīdi, kad eklēsija sasniegs nepieciešamo garīguma līmeni, lai tiktos ar Viņu (Atkl. 3:20). Vēstījums Lāodikejas baznīcai, kas bija bagāta un nekā tai netrūka (3:17), atgādina par Lata un Noas laikiem (spilgti otrās atnākšanas pirmtēli), un kailie necienīgie ir tēls, kas ņemts no 16:15 un attiecināms uz tiesas dienu.
Šo vēstījumu apskatīšana no šī redzes loka lieku reizi liek domāt, ka tie lielākoties adresēti ticīgajiem, kas dzīvo tieši pirms pašas Kunga Jēzus atgriešanās. Pamēģināsim izsekot arī citas sakarības, kas tos saista ar citiem fragmentiem par pēdējām dienām.
“Es zinu tavus darbus”
“Es zinu tavus darbus un pūles” (2:2) – runā par to, ka pēdējās dienās tiekšanās uz Kungu, Viņa darbu darīšana nemaz nebūs tik viegla. Evanģēlija sludināšana visai pasaulei pirms otrās atnākšanas (Mt.24:12) prasīs daudz pūles. Taču, parādīsies tendence (ja jau nav parādījusies?) uz paviršību šo “darbu” paātrināšānā, ignorējot mācības tīrības saglabāšanu un nepieņemot attiecīgus mērus pret viltus mācītājiem: “Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei … mācīt un pievilt Manus kalpus” (Atkl. 2: 19,20). Neskatoties uz to, ka šie cilvēki saglabās tādas slavējamas īpašības kā mīlestību, ticību un pacietību pēdējās dienās, tās netiks pareizi liktas lietā, kā rezultātā tiks paciesti viltus mācītāji un draudze tiks izpostīta. “Sieviete Jezabele” atgādina Dieva eklēsijā vājās gribas Ahava laikus.
Zelta vidusceļš
Tomēr, kā tas izriet no vēstījumiem, pēdējo dienu eklēsijā būs arī ticīgie, kas pieturēsies pie citas galējības, kuru cīņa par mācības tīrību noved tos pie tāda skarbuma, kas arī nav Kungam tīkams. Jūdaisma un likuma pildīšanas stingro noteikumu gars, kas saplosīja eklēsiju 70.gada priekšvakarā, parādīsies arī pēdējās dienās. Tā, efezieši nevarēja “panest” izvirtušos un pārbaudīja “tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav”, un atrada tos par “melkuļiem”, ir “grūtumu” nesuši Kunga Vārda (ticības aizstāvības) dēļ. “Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību” (Atkl. 2:2-4). Efeziešu slavējamie darbi un dedzīga mācības glabāšana parāda, ka “pirmās mīlestības” atstāšana nebija viņu dedzīguma atsalšana šajā ziņā. Drīzāk te dzirdams pārmetums viņu kristīgās mīlestības gara, kas tiem bija raksturīgs, zaudēšanā.
Zelta vidusceļš starp dzelžainu burta kalpību un “kā ir, tā ir” attieksmi būs retums eklēsijās iznīcināšanas bēdu laikā – tāpat kā arī mums daudz grūtāk un grūtāk kļūst turēties pie šī vidusceļa tagad. Jāatzīmē, ka Kungam bija tīkama apustuļu pārbaudīšana un to atklāta atmaskošana par “melkuļiem”, neskatoties uz viņu atkārtotiem iebildumiem, ka viņi pieturas pie pareizas mācības. Šie cilvēki vārdos pieņēma Kristus mācību, tai pašā laikā izplatot tieši pretējas idejas. Pēdējās dienās arī jāparādās tiem, kas “pārbaudīs” viltus mācītājus un, iespējams, atklāti izteiks savas domas par viņiem. Tomēr, pēc manām domām, mūsu sabiedrībā viltus mācības vēl nav sasniegušas tādu līmeni.
Viltus mācītāji, kas pēdējās dienās iezagsies eklēsijā, būs nozīmīgas šķelšanās izraisītāji, apmēram tāpat, kā tas notika ar Izraēlu. Bet par to mēs runājām 1.daļā. Nesaskaņas eklēsijā 70.gada priekšvakarā bija izteiktas tuva gala pazīmes. Jēk. 5:9 lūdz brāļus “nenopūsties” (nesūkstīties, nežēloties) vienam par otru Kunga atnākšanas priekšvakarā.
Divkosība
Visos vēstījumos sevišķi iezīmējas brīdinājums par divkosības un pašapmāna gara parādīšanos pēdējo dienu eklēsijās. Jezabele pati sevi nosauca par pravieti (2:20), citi sauc sevi “par jūdiem un nav tādi” (2:9), un bija arī tādi, “kas sauca sevi par apustuļiem” (2:2). Sardu baznīcai bija vārds, ka tā dzīvo, bet tā bija mirusi (3:1). Jaunajā Derībā ir daudz brīdinājumu par viltnieku parādīšanos eklēsijā, kas piedēvēs sev Svētā Gara dāvanu iegūšanu.
Lāodikieši teica, ka viņi ir bagāti un nekā viņiem netrūkst (3:17). Ir pamats domāt, ka viņuprāt tā bija gara bagātība, par ko viņi runāja, domādami, ka tā viņiem ir. Patiesībā viņi neapzinājās, ka garīgajā ziņā viņi ir kaili un nabagi, kam jāattīsta ticības bagātība un jātērpjas taisnprātības drēbēs. Šķiet, ka viņu garīgās bagātības un pašpietiekamības jūtas stipri uzkarsējās ar pasaules bagātību, kuras palielināšanos pēdējās dienās viņi uzskatīja par Dieva svētību no augšas, par viņu pieņemšanas zīmi. Un šāda attieksme pret Dieva žēlastībām nav sveša arī mūsu šodienas sabiedrībai. “Esmu bagāts” – zīmējas uz Hozejas 12:8, kur sacīts, ka Izraēlas bagātība deva viņam bezgrēcīguma sajūtu: “Un Efraims saka: ‘Es esmu bagāts … visā manā darbā nav nekāda pārkāpuma’”.
Laika zināšana
Tāda garīga pašapmierinātība ir līdzvērtīga skaļiem saukļiem pēdējo dienu eklēsijā par “mieru un drošību” (1. Tes. 5:3). “Es nākšu kā zaglis” (Atkl. 3:3) – tas pats, kas arī 1. Tes. 5:2, kur runāts par Kristus tiesas atnākšanas pēkšņumu bezdievīgajiem eklēsijā. “Tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi” (Atkl. 3:3) – ar to domāts, ka viņiem vajadzētu zināt šo stundu. Iespējams, ka te ir vēl viena saikne ar 1. Tes. 5, bet šoreiz ar 1.p.: “Bet par to laiku un stundu, brāļi, man jums nav jāraksta; jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī”.
Viņu “laiku un stundu” zināšanai nav obligāti jānozīmē precīzu otrās atnākšanas datuma zināšanu. Pirmā gadsimta brāļi to precīzi nezināja. Šī zināšana vairāk attiecas uz apzināšanos, kādi notikumi ievadīs Kunga atgriešanos un atskārsme, ka tā būs līdzīga zagļa iebrukumam garīgi pašapmierinātajiem un tāpēc arī bezrūpīgajiem brāļiem.
1.Tes. 5:1,2 arī sasaucas ar Mt. 24:43: “Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā”. Gudro tesaloniķiešu laiku un stundu ‘zināšana’ izpaužas viņu pēdējo dienu garīgo pārbaudījumu izpratnē. Atkl. 3:3 to visu apkopo, brīdinot pēdējo dienu eklēsijas atkritušos locekļus: “Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi”.
Esiet nomodā!!!
Eļļas kalna pravietojums, kā arī visas vēstules, uzsvērti mudina būt nomodā (piem. Mk. 13:5,9,23,33,35,37). Jābūt nomodā, lai nosargātu māju no zagļiem, viltus mācītājiem. Katrs no mums šajā ziņā ir durvju sargs, kam uzticēts būt modrīgam (Mk. 13:34,35). “Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt” garīgi (salīdz. 3:2 ar 3:1), momentāni atgādina līdzību par jaunavām, kuras mēs attēlojām kā tādas, kas cenšas uzturēt patiesas ticības liesmu, nedot tai nodzist. Tā kā vairākums Sardu draudzes ir “miris” (3:1), tad aicinājums atbalstīt tos, kas ir tuvu nāvei, ir lasāms kā pamudinājums katram pēdējo dienu ticīgajam ne tikai uzturēt savu ticību, bet pielikt visas pūles, lai uzturētu pie dzīvības tos, kas šķiet neglābjami slimi esam. Šī pavēle liek domāt, ka patiesi ticīgajiem būs nepārprotama izpratne par to, kas ir garīga dzīve un nāve. Jo vairāk mēs iedziļināmies pēdējo dienu norisēs, jo redzamāka kļūst atšķirība starp kviešiem un nezālēm – negaidot atdalīšanu, kurai jānāk pļaujas laikā. “Esi nomodā!” – šeit (Atkl. 3:2) nozīmē atlikuma stiprināšanu, kas ir vēl viens pierādījums, ka pavēle būt modrīgiem pēdējās dienās pamatā attiecas uz eklēsijas un savas personīgās ticības stāvokli.
Šķiet, ka vairākas Kristadelfiešu paaudzes uzskatīja, ka “būt nomodā” nozīmē lasīt žurnālos “Laiku zīmes”, kas komentē notikumus pasaulē. Ebreju vārds, kas latviešu tulkojumā skan “būt modram, skatīties, novērot, sargāt” daudz lielākā mērā attiecas uz sevis sargāšanu, sevis savešanu kārtībā. Dāvids runāja par savu sardzē stāvošo dvēseli (Ps. 130:5,6). Habakuks stāvēja sardzē, lai uzzinātu, ko viņam teiks Dievs (Hab. 2:1). Dievs novēro, seko un vēro (sargā) visu (Jer. 31:28). Un šī pati nomoda ideja ir pārnesta no Vecās Derības uz Jauno Derību. Mums ir dots rīkojums būt nomodā, novērot sevi, bet ne “laiku zīmes”, tāpēc ka mēs nezinām otrās atnākšanas laiku. Tā, Ap.d. 20:31 runā par nomodu iespējamās atkrišanas dēļ. 1. Kor. 16:13 “būt nomodā” nozīmē vienas ticības saglabāšanu. Ef. 6:18 un 1. Tes. 5:6,10 – “būt nomodā” lūgšanās vienam par otru. Pēdējos laikos no patiesības atkāpsies daudzi, tāpēc Pāvils atgādina Timotejam būt modram “visās lietās” (2. Tim. 4:5). Ja mēs būsim nomodā, tad Kunga atnākšana mums nebūs negaidīta (Atkl. 3:3). “Nomodā būt” nozīmē būt Kunga svētītiem (Lk. 12:37). Tomēr Kristadelfiešu vidū būt nomodā par mūsu mācību, mūsu dzīvi, pārdomās par atkrišanu pēdējās dienās ir ne visai pievilcīgas lietas.
Uz vecākajiem, kurus reprezentē “nama saimnieks”, gulstas īpaša atbildība šai modrības sakarā, lai Kunga atnākšana nebūtu mājai (eklēsijai) kaut kas līdzīgs zagļa atnākšanai (Mt. 24:43). Viņu pienākums ir nenogurstoši rūpēties par jūsu dvēselēm (Ebr. 13:17). Un šajā ziņā pienākums būt modriem attiecas uz mums visiem. (Lk. 12:41-46). Kopība ar 1. Tes. 5:2,6 parāda, ka negaidīta otrā atnākšana ir atkarīga no nevērīgas vecāko attieksmes pret sava ganāmpulka pārbaudījumiem (un otrādi!) pēdējās dienās. Labam nama pārvaldniekam būtu sirdi un dvēseli jāieliek sava ganāmpulka uzmanīšanā, zinot cik lielas briesmas sagaida to šajā laikā. Veiksmīgai pēdējo dienu eklēsijai ir nepieciešami spējīgi brāļi, kas apzināti atteikušies no pasaulīgās karjēras taisīšanas, tomēr pamatā nodrošinot savu ģimeni, saglabā pietiekami daudz enerģijas un vitalitātes, lai veltītu to sava ganāmpulka “modrai” pieskatīšanai. Šajā ziņā uzticīgas un dievbijīgas sievas loma ir ne mazāk svarīga.
Turies stingri
Būt stipriem ticībā pašās pēdējās dienās nebūs viegli. Nav grūti pieņemt, ka mēs turpināsim ticēt un darboties saskaņā ar mācību, kuru mēs zinām tagad. Iespējams, ka būs īpašs kārdinājums dzīvojošiem “patiesībā” no mazām dienām Kristadelfiešu ģimenēs vai arī tiem, kas pavisam nesen ir atraduši šo nenovērtējamo dārgumu un nevar iedomāties, ka tie varētu to izlaist no rokām vai arī kaut kā kaitēt tā skaistumam.
Uzticīgajiem ticīgajiem Tiatīras baznīcā tika teikts, ka tiem netiks uzveltas “nekādas citas nastas” kā vien atdalīties no “sātana dziļumiem”, kurus viņu vidū izplata viltus mācītāji (Atkl. 2:24). Tas, ka nebija pavēles nekavējoši saraut attiecības ar šiem cilvēkiem 70.gada priekšvakarā, bet gan pašiem turpināt stingri turēties pie patiesās mācības, saskan ar mūsu agrāko kviešu un nezāļu līdzības iztulkojumu. Sātana dziļumi runā par to, ka spiediens uz ticīgajiem būs ļoti smalki izstrādāts; viltus mācībām, kas tiks izplatītas eklēsijā, piemitīs jūtami akadēmisks un izsmalcināts asums. Atkritušie brāļi nebūs spējīgi saprast, ka tieši uz viņiem attiecas: “tu esi …nožēlojams” (Atkl. 3:17). Tai vietā viņi apvainos tos patiesi ticīgos, kas nepieņems viņu idejas, garīguma trūkumā. Un šis garīgā un intelektuālā elitārisma paveids jau attīstās mūsu vidū.
Mācību vēji
Vēstulēs caurskatāmi mājieni uz konkrētu mācību un neapsveicamu darījumu paciešanu pēdējo dienu eklēsijā. Jāatzīst, ka dažām no minētajām ainām jākļūst par realitāti, tagadējām tendencēm attīstoties. Un, ja mēs patiesi dzīvojam pašās pēdējās dienās, iespējams, ka vēstules attēlo mūsu sabiedrību tā, kā mēs izskatāmies mūsu Kunga acīs. Nav jābrīnās, ka Viņa redzējums atšķiras no mūsu virspusējā, sevis attaisnojošā redzējuma, kas noved mūs pie pārāk glaimojoša mūsu sabiedrības novērtējuma. Neaizmirstiet, ka viena no tiesas īpatnībām būs izbrīns – kā pieņemto, tā arī atraidīto vidū (Mt. 25:37,44).
Divas reizes ir pasvītrots, ka viltus mācītāji novedīs garīgo Izraēlu elku pielūgšanā, līdzīgi tam, kā to darīja Balaams un Jezabele (Atkl. 2:14,20). Politisku motīvu vadīti viņi aicināja klanīties apkārtesošo arābu tautu elkiem, tai pašā laikā ārēji atbalstot patieso Jahves pielūgsmi. Iepriekšējās nodaļās mēs jau minējām dažus iemeslus, kuru dēļ arābu valstis varētu uzspiest dabiskajam Izraēlam islama reliģiju un, izmantojot savu naftas diktātu, piespiest arī pārējo pasauli vajāt visas projūdeiskās reliģijas, kuras atteiksies nomināli pieņemt islama ticību. Tas būs daudz vieglāk izdarāms, ja pāvesta izteikumi to atbalstīs; patreizējie Romas katoļu baznīcas centieni islama un kristietības atšķirību apslāpēšanā var gūt lielus panākumus tuvākajos gados.
23.nodaļā un vēl dažās citās vietās mēs izteicām pieņēmumu, ka politiskā sātana/zvēra elementi, kas vajās dabisko Izraēlu, būs atrodami arī garīgā Izraēla vidū. Tādēļ ir pilnīgi reāli iedomāties situāciju, kad viltus brāļi eklēsijas iekšienē māca, ka nomināla (tikai vārda pēc) uzticība islama elkiem ir pieņemama. Atkārtosies pirmā gadsimta scenārijs, kad apgalvoja, ka lojalitāte pret Romas zvēru/sātanu neskādēs, t.i., kviešu atdalīšanai no nezālēm jānotiek arī mūsu pēdējās dienās. Atkl. 2:20 runāts par “sievieti Jezabeli”, kas pēdējo dienu eklēsijai mācīja netiklību. Vēlāk gandrīz tiem pašiem vārdiem aprakstīta Bābele - netikle, kas pavedināja uz netiklību. Tas vēlreiz pierāda, ka viltus mācītāji pēdējo dienu eklēsijā ir cieši saistīti ar “Bābeli” un zvēru. Par to liecina arī eklēsijas grēka cilvēka izteikumu līdzība ar zvēru/mazo ragu (sk.23.nodaļu).
Pseidodzimums
Šeit vēl divas reizes tiek uzsvērts, ka viltus mācītāji ir tie, “kas saucas par jūdiem un nav tādi” (Atkl. 2:9; 3:9). Viņu konkrētās mācības, kas rādīs viņu patieso seju, būs saistītas ar to, ka mēs esam garīgais Izraēls, ko “Izraēlas cerībai” pievieno tas, ka mēs esam pieņēmuši Ābrahāma apsolījumus. Šie cilvēki, pasniedzot sevi par garīgajiem jūdiem, tai pat laikā kvēli noliegs tās lietas, kas ir evanģēlija pamatā, labo vēsti. Tam, ka mēs esam garīgais Izraēls un sabiedrība, kas “pilnībā veltīta Izraēla cerībai”, ir jābūt mūsu sludināšanas pamatu pamatos, kā arī pirmskristību intervijās. Vai ir tā, ka mūsu cerības jūdaisma pamatiem agrākajās Kristadelfiešu paaudzēs tika veltīta lielāka uzmanība nekā tagad?
Šie Ābrahāma pseidodzimumi būs “sātana sinagoga” (Atkl. 2:9; 3:9). “Sinagoga” un “eklēsija” ir līdzīgi vārdi, kā arī “sapulce” (salīdz. ar Jēk. 2:2), un tas varētu nozīmēt, ka sātana ietekmē būs nonākušas veselas Kristadelfiešu eklēsijas. Atlikušie ticīgie pat tur, kur ir “sātana tronis” (Atkl. 2:13), var nozīmēt, ka eklēsija var atrasties pašā arābu sātana/zvēra sirdī. Mūsu iepriekšējie pieņēmumi, ka nedaudzi ticīgie jūdi varētu būt aizvesti uz šādu vietu, piem. no jauna uzcelto ‘Bābeli’, dara to pilnīgi iespējamu.
Balaama mācība
Kā Balaams un Jezabele mācīja Izraēlu pielūgt elkus, tā viltus mācītāji pēdējo dienu eklēsijā noslieks tās locekļus netiklībai (Atkl. 2:14,20). Izraēls atradās Apsolītās zemes pierobežā, kad tas kļuva par Balaama viltus mācības upuri, un pēdējo dienu jaunā Izraēla sastapsies ar līdzīgu kārdinājumu pirms pašas ieiešanas Valstībā un nevarēs noturēties. Balaamam bija skaidrs, cik stipri ticību var ietekmēt amoralitāte. Seksuālās visatļautības gars, kas valda šai Sodomai līdzīgajā pēdējo dienu pasaulē, atstāj redzamu iespaidu uz mūsu brālību. Un vajag tikai pāris viltus mācītājiem atteikties turēties pretī šim garam, apgalvojot, ka miesas kārības neietekmē patiesu garīgumu, kā viņš sāks izplatīties kā vēzis.
Jau šodien daudzi eklēsiju vecākie, jo īpaši trešās pasaules valstīs, atzīst, ka ārlaulības sakari un netiklība rada vislielākās problēmas draudzē. Tādiem būs dots laiks “atgriezties no savas netiklības”, bet viņi nenožēlos grēkus (Atkl. 2:21). Šo “laiku” Dr. Tomass nosaka kā 1260 dienu periodu, un tas izskatās pēc patiesības. Mēs jau agrāk noteicām, ka tas būs iznīcināšanas laiks. Tātad, netiklība pastāv eklēsijā pirms iznīcināšanas/holokausta un bēdu laiks ir dots, lai panāktu grēku nožēlu.
Gaidāmā iznīcināšana
Jebkurš pilnīgāks pravietojums par pēdējām dienām, tāpat kā Kunga Jēzus vēstījumi, nevar neskart tos lielos fiziskos pārbaudījumus, kuriem jānāk pār eklēsijām. Vēstules ir aicinājumi uz visdziļāko grēku nožēlu, kā dēļ, kā mēs jau agrāk runājām, arī nāk bēdu laiki. “Velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti” (Atkl. 2:10) – sasaucas ar Lk. 21:12, kur runāts par pārbaudījumiem pēdējās dienās. “Kādus no jums” var būt tas pats, kas “dažus no jums nonāvēs” (Lk.21:16), jo Atkl. 2:10 mudina tos būt uzticīgiem “līdz nāvei”. Cietuma “bēdas” turpināsies “desmit dienas … tad Es tev došu dzīvības vainagu”. Un tas ir salīdzināms ar Daniēla desmit dienu pārbaudījumiem (Dan 1:12) ar sekojošu viņa iemešanu cietumā un slavināšanu nākotnē. Daniēla ‘sātans’ bija arābu Bābele un Atkl. 2:10 ‘sātans’ attiecas uz līdzīgu varu pēdējas dienās.
- neobligāta?
Mēs teicām, ka bēdu laikā nomirs arī daži no uzticamajiem. Dažiem, pateicoties viņu garīguma augstajai pakāpei, nevajadzēs iziet bēdu pārbaudījumus, jo tie domāti mūsu īpašību uzlabošanai. Pēdējo dienu svētie, kas pārstāvēti Atkl. 3:10 ar Filadelfijas baznīcu, saņēma apliecinājumu tam, “ka tu esi turējis Manu pacietības mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā”. Kaut gan iespējams, ka šie vārdi attiecas uz jūdiem, dzīvojošiem Izraēlā, jo šeit runāts par pārbaudīšanas stundu, “kas nāks … pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes”, jo ar “zemi” parasti domā Izraēlas zemi.
Bēdām un vajāšanām jānāk pār tālu no patiesības aizgājušiem, lai, pēc iespējas, tos vestu pie grēku nožēlas. “Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības. Redzi, Es metīšu viņu … un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem” (Atkl. 2:21,22). Tādējādi, viņiem būs dots laiks grēku nožēlai, kas sāksies tūlīt pat, kā tikai svētie apzināsies Kunga atgriešanās tuvumu (salīdz. ar pretī uz tikšanos izgājušām jaunavām, Mt. 25:1).
Tāpēc, ka viņi atteiksies no grēku nožēlošanas, viņus gaidīs dziļas bēdas iznīcināšanas perioda beigās. Starp citu, iespējams arī cits variants: viņi var nevēlēties pārdzīvot bēdas šī perioda sākumā, jo Atkl. 3:18 viņiem tikai “dod padomu” nopirkt ticības zeltu, kas attīrās tikai pārbaudījumu ugunī. Kā pirmajā gadsimtā varēja izbēgt vajāšanas, oficiāli paklanoties Romai, tā arī pēdējās dienās varēs izvairīties no nepatikšanām, saņemot zīmogu no zvēra. Tā būs pazaudēts laiks grēksūdzei un nožēlai – līdz tam laikam, kamēr neiestāsies noslēdzošās lielās bēdas.
Nav grūti iedomāties – ņemot vērā modernās politikas un bruņojuma zināšanas – kāds būs šis iznīcināšanas periods, arī Bībeles attiecīgās vietas vēl papildina šo ainu. Tomēr iemesls mūsu Kunga pacietības vārda saglabāšanai (Atkl. 3:10) nevar aprobežoties tikai ar vēlēšanos glābties no savām personīgajām ciešanām. Mums ar visu sirdi jāvēlas slavināt Dievu mūsos, mūsu dzīvēs, bet jācenšas arī, lai šī vēlēšanās rastos arī mūsu brāļiem. Kā liekas, Kunga Jēzus vēstījumi attēlo iznīcināšanas ainu sekojoši:
Brālība spēs izvairīties no ciešanām un vajāšanām, ja stāvēs par vienu ticību tās pilnībā, it īpaši attiecībā uz mūsu Cerības jūdaisma pamatiem. Tie, kas kritīs kārdināšanā, paliks materiāli nodrošināti (Atkl. 3:17,18), pasmejoties par saviem nabadzībā kritušajiem brāļiem. Šie atkritēji saņems noslēdzošo daļu bēdu iznīcināšanas perioda beigās – Kristus tiesā.
Citi var tikt paglābti no iznīcināšanas bēdām: “Jums būs bēdas desmit dienas” (Atkl.2:10). Tas kļūs iespējams tikai tāpēc, ka “tu esi turējis Manu pacietības mācību” (Atkl. 3:10). Pārējie var izjust pārbaudījumus pat līdz nāvei, taču mirs ar pārliecību savā glābšanā, kas saņemta pārbaudījumos un grēku nožēlā. Iespējams, ka Jes. 26:20 ielikta tā pati nozīme: “Ej, Mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis (lūgšanai – 2. Ķēn. 4:33) – paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas!” Tomēr vispirms šis pravietojums runāja par Izraēlas atbrīvošanu no Asīrijas Hiskijas laikā. Un paslēpties no karavīriem kādā no Jeruzalemes mājām Asīrijas armijas aplenkuma laikā nemaz nebija tik viegli kā varētu spriest pēc šī panta. Bet Eļļas kalna pravietojumā, šķiet, runā par iespēju Kunga namam iziet caur visiem pārbaudījumiem. Pārbaudījumi nebūtu vajadzīgi, ja Kunga nams būtu stiprs. Bet tas tā nav. Atklāsmē daudz runāts par to, ka taisnajiem (praviešiem) sākumā nāksies iziet caur pārbaudījumiem un pēc tam stāties tiesas priekšā. Ja mēs būsim garīgi pietiekami stipri, mēs netiksim notiesāti (Atkl. 7:9-17; 11:11,12; 14:13-16;19:1-10). Un neskatoties uz to, ka pirmtēli, kas mums doti, kā Izraēls Ēģiptē, taisnie Hiskijas laikā Jeruzalemē, Noas ieiešana šķirstā utt., runā par uzticīgo glābšanas iespēju tiesas dienā, fakts ir tas, ka viņiem tā vai tā būs jāstājas tiesas priekšā, tās pārbaudījumiem, lai viņu garīgums vēl vairāk pieaugtu. Acīmredzot, Dieva eklēsija pēdejās dienās nebūs tik stipra, kā Viņam to gribētos. Par Kristus atnākšanu runā tā, it kā tā aizkavējas (Mt. 25:5). Taču Viņa atnākšana tiek novilcināta tikai mūsu garīguma nepilnības dēļ (2. Pēt. 3:9,12). Un viss tas kopā liecina par to, ka Kristus diena nenāks tad, kad mēs to gaidām, jo eklēsijas garīgais stāvoklis šajā laikā ir tāls no tā, kādam tam būtu bijis jābūt “gaidītāju” vidū – no Dieva redzes viedokļa, protams (mēs par sevi esam daudz labākās domās).
Šis iznīcināšanas/holokausta redzējums izgaismo neskaidrību, kas dažiem ir radusies, lasot tekstus par lielajiem pārbaudījumiem Dieva tautai pēdējās dienās, kas ir pretrunā ar citām vietām, kur sacīts, ka Dieva tauta tiks atpestīta no tā. Tomēr daudzos pravietojumos par pēdējām dienām īpaši pasvītrots, ka pilnībā no visām bēdām, vajāšanām un pārbaudījumiem spēs izbēgt tikai ļoti maza daļa no mums. Tad tagad nu ir pats laiks, lai savestu savu māju kārtībā.
Piezīme
(1) John Thomas, “Eureka”.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
