Bezmaksas Bībeles literatūra latviešu valodā

Bībeles Pamati

 

I.DAĻA

PĒDĒJO DIENU TĒLI

Ievads
Jo uzmanīgāk mēs iedziļināmies Rakstos, jo skaidrāk un saprotamāk kļūst redzams visa tajos sarakstītā veselums un kopsakarība. Tā kļūst saprotams, ka pati pēdējā “Tā Kunga diena” daudzējādā ziņā būs līdzīga visām Viņa iepriekšējām “dienām”, un Viņa īpaši redzamajām izpausmēm cilvēku darbībā. Tas būs laiks, kad “piepildīsies Dieva vārdi” (Atkl. 17:17), lai “piepildās viss, kas ir rakstīts” (Lk. 21:22, 32) – rakstītais pravietojumos. Tāpēc nebūs lieki ieskatīties Vecās Derības vēsturiskajās nodaļās, kura tēlos pravieto par to, kam jānotiek Kunga Jēzus atnākšanas laikā. Sākumā iepazīsimies ar šo Vecās Derības vēsturisko daļu. Īpaši spilgtiem pēdējo dienu tēliem arī ir veltīta šī grāmatas daļa.

1. NODAĻA: PLŪDI

Rakstos ir īpaši uzsvērts, ka Noas dienas ir pirmtēls mūsu ēras 70.gadu pēdējām dienām. Īpaši skaidri tas atspoguļots Mateja evanģēlija 24:37: “Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana”. Mēs apzināmies, ka m.ē. 70.gadu notikumi un Kunga “atnākšana” norāda uz pēdējām dienām. Nav pārsteidzoši, ka dažos fragmentos Izraēlas tiesāšana m.ē. 70.gadā ir aprakstīta simboliskā valodā par plūdiem, kas vēlreiz pasaka to, ka šie notikumi attiecas uz pēdējām dienām.
- Otrās Pētera vēstules 3.nodaļā ir aprakstīta jūdaisma sagraušana m.ē. 70.gada ugunīs, pretnostatot to izpostīšanai ar ūdeni Noas laikos. Šajā nodaļā ir pieminēts, ka būs jaunas debesis un jauna zeme (Jes.65:17), jo Kunga Jēzus atgriešanās laikā tiks sagrauts viss, kas pastāv tagad.
- Pravieša Nahuma grāmata apraksta pār Izraēlu tuvojošos tiesu kā zemestrīci un visu iznīcinošus plūdus, lielos plūdus. Tā pati rakstu valoda, kas izmantota plūdu aprakstīšanai 1. Mozus grāmatā.
- Pravieša Daniēla grāmatā aprakstīts, kā romieši m.ē. 70.gadā izposta “pilsētu un svētnīcu … tam gals būs plūdos” (Dan. 9:26). Zīme, ka plūdi uznāks pēkšņi kā Noas laikos.
- Pravieša Jesajas grāmatā tiesa pār Izraēlu salīdzināta ar “Noas ūdeņiem”. Plūdu beigas, Izraēlas tiesāšanas beigas priekšvēstī otro atnākšanu.
- Tās Kunga Jēzus līdzības gaismā par cilvēku, kurš uzcēla savu māju uz smiltīm, kā dēļ tā tika izpostīta uznākot lietavām(Mat. 7:25,27), mēs redzam tiesas pār Jūdas namu m.ē. 70.gadu tēlu. Tie, kuri cēla uz smiltīm, nepievēršot uzmanību Dieva vārdam, bija jūdi. Šo celtnieku ietiepība aprakstīta arī Mat. 21:42; Ap.d. 4:11; 1. Pēt. 2:7; Mihas 3:10; Jer. 22:13.
- Plūdu ūdeņi pārklāja zemi piecus mēnešus. Jeruzalemes aplenkums m.ē. 70.gadā ilga tikpat, un tas notika trīs gadus pēc Romas kampaņas pret Izraēlu sākuma. Šī kampaņa sākās m.ē. 67.gadā. Trīsarpus gadus ilgās Izraēlas ciešanas sasniedza kulminācijas punktu m.ē. 70.gadā, un tas norāda uz tikpat ilgu ciešanu periodu pēdējās dienās. Plūdi simbolizē tiesāšanas perioda pēdējos mēnešus. Sīkāk tas ir iztirzāts 2.daļā. Katastrofai un nelaimēm, kas ilga 5 mēnešus un ir aprakstītas Atkl. 9:10, var būt tas pats pamats.

Un tā, Izraēlas stāvoklis m.ē. 70.g. nesa sevī Noas laiku pirmtēlu un attiecas uz pēdējām dienām. Uz to norāda sakars starp tā laika posmu un mūsu pēdējām dienām, kā redzams 2. Pētera vēstulē 3 un Kristus Eļļas kalna sprediķa pravietojumā.

Visi fakti ir būtiski
Var apskatīt to, kas uzrakstīts par plūdu laikiem 1. Mozus grāmatā, lai gūtu pārliecību par to, ka katra šī apraksta detaļa attiecas uz mūsu laiku, jo mēs izjūtam to pašu spriedzi, ko Noa izjuta lietus gaidās. Atzīmēsim, ka Jēzus atgriešanās ir aprakstīta kā lietus 2. Sam. 23:4, Hoz. 6:3; Joēla 2:23.
- Demogrāfiskais sprādziens mūsdienās atbilst tam, kas notika Noas laikā. Tad dzīves ilgums noveda pie tā, ka katra sieviete varēja dzemdēt līdz 200 bērniem. Neeksistējot mūsdienām raksturīgajiem bremzējošajiem faktoriem, kā: nelabvēlīgs klimats, dzīves telpa, 6 000 gadu ilgo cilvēku sugas deģenerāciju, ir pilnīgi iespējams, ka desmit paaudžu laikā no Ādama līdz Noam pasaules gaismu ieraudzīja tikpat daudz cilvēku, cik visā periodā pēc tam.
- Dzīves ilgums noveda pie zināšanu un prasmes uzkrāšanās mākslā un zinātnēs. 1. Moz. 4:22 stāsta par Tubal-Kainu (Noas laikabiedru), “kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs”, bet Jūbals bija “tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules” (1. Moz. 4:21).
- Dievs redzēja, ka “cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām” (1. Moz. 8:21), bet ne no dzimšanas – tas liecina par to, ka Dievs lielāku uzsvaru liek uz dzīves apstākļiem (kā ietekmējošu faktoru) nekā uz cilvēka iekšķīgo grēcību. Tas apstiprina to, ka pats bīstamākais laiks bija tieši jaunība. Bet kā ir tagad?
- Nav šaubu, ka pirmā lielā Kaina uzceltā pilsēta (1. Moz. 4:17) kļuva par citu pilsētu prototipu. Sarežģītā, egoisma pilnā pilsētas dzīve, kā tas varētu likties Noas laikā, pilnībā atkārtojas mūsdienīgajā pasaulē.
- “…tiek atriebts… Lamehs septiņdesmit septiņkārt” (1. Moz. 4:24) – šī lielīšanās ir kara sagatavošana. Atriebšanās gars savu “tiesību” aizstāvēšanas kontekstā – vai tas neatgādina šo zemi šodien?
- Uzsverot to, ka kāds ir “tēvs telts iemītniekiem; tēvs tiem kas spēlē; visādu rīku kalējs” (1. Moz. 4:20-22), parāda, ka, tāpat kā mūsdienās, tāpat arī tolaik pastāvēja apvienības un komerciālie karteļi.
- “bet zeme bija … pilna varas darbu” (1. Moz. 6:11), un tam nav vajadzīgi komentāri. Tie paši vārdi ir sastopami Ecēh. 8:17. Pants no 1. Moz. 6:13 vēlreiz atkārtojas Ecēh. 7:2,3,6, kas dod sapratni, ka Ecēhiēls apraksta m.ē. 70.g. notikumus. Plūdi – skaidrs m.ē. 70.g. pirmtēls, un fragmentiem kas attiecas uz to, arī ir jābūt ar tā saturu.
- “Ļauni ļaudis vai uzbrucēji” ir attiecināmi uz iedomīgām cilvēku grupām, kas dižodamies aizskar citus cilvēkus. Ījaba 22:15-17 mēs atrodam tam apstiprinājumu. Salīdziniet to ar savstarpēju rēķinu kārtošanu noziedzīgu grupējumu starpā un iebiedēšanu Amerikās un daudzās trešās pasaules valstīs.
- Ījaba 22:15-18 ir vārdi, kas raksturo cilvēkus kā ļaunus un bezdievīgus tieši plūdu priekšvakarā, jo tie piepildīja savus namus ar materiāliem labumiem, t.i., materiālā labklājība visiem stāvēja augstāk par pašaizliedzīgu kalpošanu Dievam. To pašu mēs vērojam šodien.
- Viena no nedaudzajām sievietēm, kuras minētas kā Noas laikabiedres, bija Ada (“rota”). Tieši tādas sievietes Dieva dēli ņēma par sievām, “kas tiem labāk patika” (1. Moz. 6:2). Un vai tāds lietu stāvoklis neatspoguļo mūsu laikus? Atzīmējiet, ka trīs Svētajos Rakstos pieminētie laika posmi ir tieši saistīti ar pēdējām dienām – Sodoma, Noas laiks, Izraēla pirms m.ē. 70.gada. Šajā laikā uzplauka amorāla uzvedība un dzīves veids. Tagad mēs redzam to pašu ainu.
- Kunga Jēzus eklēsijas (draudzes) iekšienē notiekošais norāda uz drīzu Viņa atnākšanu. Pirms plūdiem Dieva dēli apprecēja cilvēku meitas (1. Moz. 6:2), patiesie ticīgie apprecējās ar tiem (tām), kas nebija patiesībā (kā mēs teiktu). Tā ir ļoti nopietna problēma arī šajās dienās. 1950.-jos gados viena no sešām laulībām bija ar neticībnieku, bet 1980.-jos – viena no četrām.
- Un vai tad no tā nav skaidrs, ka mēs ieejam pēdējās dienās? Tomēr apzīmējums “Dieva dēli” visbiežāk attiecas uz Izraēla tautu (Jes. 43:6,7; 63:8; Jer. 31:20; Ecēh. 16:20; Mal. 1:6; 3:7). Arī šeit skaidri norādīts, ka jauktās laulības ebrejiem būs viena no galvenajām problēmām pēdējās dienās.
- Dieva dēlu atkāpšanās no ticības un pasaules atteikšanās klausīties Noas pareģojumā (2. Pēt. 2:5) noveda pie eklēsijas samazināšanās, līdz palika tikai 9 spēcīgi locekļi. “Metuzāls” nozīmē – “kad viņš nomirs, tas atnāks” – pieņemams, ka viņš nomira dažas dienas vai nedēļas pirms plūdiem. Mēs varam iedomāties, kā ļaudis viens pēc otra pameta baznīcu, līdz ar Nou palika tikai vecākais brālis (Metuzāla vecvectēvs) un viņa trīs ticīgie dēli (bez šaubām, viņam bija arī citi bērni, kuri nenoturējās pret pasaulīgo ietekmi). Mūsu eklēsiju skaitliskā samazināšanās un vispārējās vienaldzības augšana pret sprediķošanu nedrīkst likt mums vilties un šķelties, - neskatoties uz visu negatīvo, Svēto Rakstu Labā Vēsts ir jāaiznes pasaulei. Un Labajai Vēstij ir noteikti jāsatur informācija par to, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. Vienīgi tie, kas pārdzīvoja “pēdējo dienu” kārdināšanas pirms plūdiem, kļuva par vienas ģimenes locekļiem. Noa ir saukts par “astoto” (2. Pēt. 2:5), - šķirstā izglābās astoņi cilvēki, viņš bija “astotais” viņu vidū. Ģimenē vieglāk pārdzīvot pēdējās dienas. Tie trīs, kas izbēga Sodomas tiesai (vēl viens pēdējo dienu prototips), bija vienas ģimenes locekļi. Apsveicams ir fakts, ka mūsu brālības visstiprākie ticības biedri nāk visbiežāk no ticībā spēcīgām ģimenēm.

Dieva sirdij, kā mēs teicām, ir daudz iemeslu sarūgtinājumam. Dievs vēro mūs un grib, lai garā mēs atdalītos no šīs bezcerīgās pasaules.

Lietus gaidās
Uzmanīga 1. Moz. 7:7,10,13,16 lasīšana sniedz mums izpratni, ka Noa šķirstā iegāja divreiz – pirmo reizi septiņas dienas pirms plūdiem un otrreiz pēc tam, kad viņš šķirstā ieveda visus dzīvniekus. Ieejot šķirstā otro reizi, viņš aizbultējās. Pirmajā Pētera 3 Pēteris izvirza pieņēmumu, ka šķirsta nozīmē ir divējāda – pastāvēšana Kristū caur kristīšanos un glābšanās no nelaimēm un bēdām, kas uznāks pasaulei pēdējās dienās. To paredz ar Noas ieiešanu šķirstā pirmo un otro reizi. Ja mūsu kristīšanās līdzinās Noas pirmajai ieiešanai šķirstā, tad mūsu sajūtas Kristus atnākšanas gaidās ir līdzīgas tām, kad Noa pacietīgi un godīgi gaidīja, - septiņas dienas viņš gaidīja lietu (otrās atnākšanas pirmtēls). Pēc grēku piedošanas mums jādzīvo tā, it kā otrajai atnākšanai jābūt ne vēlāk kā pēc nedēļas.
Noam un viņa ģimenei viss norisinājās vienas nedēļas laikā – tikai dažās dienās un stundās. Taču apziņas dzīlēs viņi izjuta visa notiekošā realitāti. Metuzāla nāve pirms viņu ieiešanas šķirstā atgādināja viņiem par to, cik ātri paiet laiks. Mūsu jūtām jābūt tikpat spēcīgām, kā tām, kas valdīja pār viņiem šķirstā. Nekad iepriekš viņi nebija izjutuši tādu atsvešināšanos no pasaules, kurai bija palicis tik maz laika baudām. Vai gan viņi maksātu par savām mājām, fermām, materiālajām bagātībām, ja zinātu, cik maz laika viņiem atlicis? Šajā faktā mums ir dota laba mācība. Šo pasaulīgo cilvēku prāts būtu šķirsta varā, viņu ticības simbola varā, ticības, kas gājusi mazumā pēdējos gados. “Ticībā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu par vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai” (Ebr. 11:7). Šeit ir piemērs mums – mums jābūt uzticīgiem patiesībai – šķirstam, Kristum, mūsu Kungam un Viņa baznīcai.

Bēgšana no vētras
Dzīvnieki bija savākti no visas pasaules. Tie nevarēja būt svētie – svētos pārstāvēja Noas ģimene. Tāpēc var pieņemt, ka dzīvnieki ir to cilvēku no pasaules pirmtēls, kas pārdzīvos tiesu, pateicoties savai saskarsmei ar mums. Šis pieņēmums mūs uzmundrina un atbalsta patiesības sludināšanas darbā. Iespējams, ka ne visi pieņems kristības, bet daudzi cilvēki kļūs par lieciniekiem, un viņiem parādīsies cerība pārvarēt pasauli un dzīvot nākošajā gaišajā laikmetā, līdzīgam tam, kas sekoja lielajiem plūdiem. Šķirstā nokļuva daudz vairāk šķīsto dzīvnieku nekā nešķīsto. Apustuļu darbos 10 Pēteri piemeklē vīzija, ka šķīstie dzīvnieki personificē ebrejus, bet nešķīstie – pagānus (citas tautas). Vai tas nozīmē, ka lielākā daļa ebreju pārdzīvos Dieva tiesāšanu, kas sagaida pasauli, salīdzinot ar citām tautām? Zinot, ka ļoti daudziem ebrejiem būs jāmirst tajās dienās, var domāt, ka tikai nedaudz cilvēku no citām tautām to visu pārdzīvos.
Tas ļauj mums paskatīties uz Zelta Tūkstošgades iedzīvotājiem citā gaismā. Ja katrs svētais valdīs pār nedaudziem mirstīgajiem, kā apstiprina Atkl. 5:10 un līdzība par desmit un piecām pilsētām, tad pilsētu apdzīvotībai nevajadzētu būt lielai. Visa tauta pulcēsies Jeruzalemē uz Būdiņu svētkiem (Cah. 14), kas arī liek domāt, ka iedzīvotāju skaits būs mazāks par patreizējo skaitu. Viss, kas palika aiz šķirsta sienām, tika iznīcināts plūdos. Kā tas notika, mēs varam tikai minēt un nojaust. Tā arī pēdējās dienās ir sagaidāma pilnīgi visa uz zemes esošā iznīcināšana, pāri paliks tikai saujiņa izdzīvojušo cilvēku. “Tā Viņš iznīcināja visu dzīvo, kas bija zemes virsū, no cilvēka līdz pat lopiem, rāpuļiem un putniem gaisā visi tika iznīcināti. Palika vienīgi Noa un tie, kas bija ar viņu šķirstā” (1. Moz. 7:23). Nākošo tiesu pārdzīvos tikai neliels skaits cilvēku un dzīvnieku. Tas, ka vīģes koks palika dzīvs, liecina par to, ka nebija pilnīgas iznīcības. Tamlīdzīga iznīcināšana ir it kā tā pirmtēls, kas būs pēdējās dienās. “Es aizraušu, jā, tiešām Es rautin aizraušu visu, kas zemes virsū … Es atstāšu zemi bez cilvēkiem un lopiem, bez debesu putniem un jūras zivīm; Es likšu lai pazūd visa apgrēcība, tāpat arī visi bezdievīgie, tiešām, Es iznīdēšu ļaudis virs zemes! … Jo šī diena ir niknuma diena, tā ir skumju un baiļu diena … mākoņu un miglas diena … Es iedvesīšu ļaudīm bailes, ka tie staigās apkārt taustīdamies kā akli …” (Cefanjas 1:2,3,15,17). Tas līdzinās valodai, kādā aprakstīti plūdi; aklo ļaužu apraksts ir saistībā ar Cah. 14:12, kur atainots tas, kas notiks ar Izraēlas iekarotājiem – “… viņu acis sāks trūdēt savos dobumos”. (Akluma skartie Sodomas iedzīvotāji kļuva par vēl vienu pēdējo dienu prototipu). Jes. 54:9,10 ir apsolīts, ka otrās atnākšanas laikā izraudzīto cilvēku atlikuma labā nenotiks absolūta iznīcināšana. “Tas notiks kā Noas plūdu laikā. Kā Es toreiz zvērēju, ka Noas ūdeņi vairs nepārplūdinās zemi, tā Es tagad zvēru – uz tevi vairs nedusmošos un tevi nerāšu. Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs”. Notiks katastrofa, līdzīga tai, kas bija uz zemes plūdu laikā. Tas notiks ar Izraēlu pēdējās dienās, bet mums tas nav jāuzskata par pārkāpumu attiecībā uz Dieva derību un tās attiecībām ar ticīgajiem, ar patieso Viņa tautu. Ebr.11:1,7 pasvītrots, ka Noa patiesi noticēja Dieva pravietojumam par plūdu uznākšanu un dievbijīgi sagatavoja šķirstu sava nama glābšanai. Fiziskā pasaule ap mums izmainīsies līdz nepazīšanai, sekojoši, mums labāk samierināties ar domu, ka viss ap mums pastāvošais pāries.
Noam vajadzēja uztaisīt “šķirstu sava nama glābšanai … [lai] kļūtu … taisnības mantinieks” (Ebr. 11:7). Mēs zinām, ka šķirsts simbolizē Kristu. Par Noas atbildi tam kļuva viņa gatavība, cik iespējams drīzāk atdalīties no pasaules, t.i., viņa personīgais taisnīgums. Viņš nopietni uztvēra brīdinājumu, ka grēcinieki drīz tiks iznīcināti. Protams, ka Noa bija grēcīgs kā mēs visi, tomēr viņš ticībā sauca pēc Dieva, lūdza Dievu skaitīt viņu par pravieti, lai izglābtos grēcīgo tiesas laikā. Un tā viņš kļuva par pravieti! Viņš parādīja savu ticību fiziskā darbībā, pateicoties kam Dievs Nou attaisnoja – viņa ticība noveda pie šķirsta taisīšanas, kā mūsu ticība ved pie kristīšanās Kristū. Caur Kristu Dievs “izklīdināja tos, kas ir lieli savā sirdsprātā” (Lk. 1:51). Tas ir citāts no 1. Moz. 6:5 – tā ir atsauce uz cilvēka sirds grēcīgumu, kas valdīja pirms plūdiem. Ir skaidrāks par skaidru, ka mēs plūdu notikumos saskatām divkāršu priekšvēstījumu: mūsu glābšanu no grēcīgo tiesāšanas un pēdējo dienu notikumus, kad fiziskā glābšana tiks pavēstīta. Mēs atrodamies Noas stāvoklī. Mēs skaidri varam saredzēt tiesu, kurai tiks pakļauts grēks. Pēc savas dabas mēs esam daļa no tā grēka, ko notiesās. Par mūsu atbildi nedrīkst kļūt pārliecība par savu personīgo taisnīgumu, kas var rasties mūsu fiziskās atdalīšanās no pasaules rezultātā. Mums jāiedvesmojas no Kristus atgriešanās realitātes, no pārliecības, ka Kristus taisnīgums sedz mūs, ka nenovēršamā grēka iznīcināšana mūs neskars. Līdz Kristus atgriešanās brīdim ir palicis pavisam maz laika, tāpēc mums jāapgūst Noas mācība: mazāk uzmanības veltīt savām lietām un “kļūt taisnības mantiniekiem”.

PĒDĒJĀS DIENAS Mājas

I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.

2. nodaļa: Bābele

3. nodaļa: Sodoma

5. nodaļa: Pashā un iziešana

6. nodaļa: Arābu iebrukumi Soģu laikos

7. nodaļa: Arābu iebrukums ķēniņu laikā

8. nodaļa: Asīriešu iekarotāji

II daļa: Sagaidāmā pilnīgā iznīcināšana nākotnē.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā

III daļa: Izraēla grēku nožēla.
13. nodaļa: Līdzība par kāzām

IV daļa: Kunga Jēzus atnākšana un Tiesa.
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana

V daļa: Pēdējo dienu eklēsija.
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”

VI daļa: Valstība.
26. nodaļa: Valstības tēli

30. nodaļa: Dabas radība.