Mājas lapa | 19.
NODAĻA: GUDRĀS UN NESAPRĀTĪGĀS JAUNAVAS |
||
19. NODAĻA: GUDRĀS UN NESAPRĀTĪGĀS JAUNAVAS
Mateja evanģēlijā 24. un 25.nodaļas dalījuma vieta ir neveiksmīga. Neuzticamā kalpa nosodīšanas tiesā aprakstam, kas dots Mt. 24:51 uzreiz seko Mt. 25:1: “Tad Debesu valstība (t.i., ieiešana tajā) būs līdzīga desmit jaunavām …”. Tas varētu uzvedināt uz domām, ka notiesātajiem būs dots laiks, lai viņi varētu ieraudzīt “līdzību” starp savu stāvokli ar šo jaunavu stāvokli. Un tas, ka līdzība par jaunavām seko tūlīt pēc līdzības par neuzticīgo kalpu, kurš tiks notiesāts (Mt.24:45), netieši norāda, ka vecajo nolaidība attiecībā uz garīgumu pēdējo dienu eklēsijā novedīs pie eļļas trūkuma atraidīto lukturos. Var nešaubīties, ka šī līdzība domāta tiem, kas dzīvo pēdējās dienās. Jaunavas “ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim” (Mt. 25:1), un tomēr “viņas visas iesnaudās un gulēja” visiem negaidītās līgavaiņa kavēšanās dēļ. “Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim” (Mt. 25:6). Acīmredzot, šī līdzība attiecas uz visiem ticīgajiem, kuriem eļļa bija lukturos uz kristīšanas brīdi, kā atgādinājums, ka eļļas krājumi ir pastāvīgi un patstāvīgi jāpapildina. Tādējādi, ticīgā pārbaudei būtu jāatgādina došanos uz laulībām ar ticību, ka Kristus stāv pie durvīm. Tad jaunavu “celšanās” Mt. 25:7 kļūst par augšāmcelšanās tēlu.
“Laiks ir piepildīts” Tomēr daudz sīkāka interpretācija iespējama, attiecinot šo līdzību uz pēdējām dienām. Jaunavas, kuras dodas pretim Kristum, daudz vairāk iederas Viņa sagaidīšanai otrajā atnākšanā. Līdzība stāsta, ka pēc pirmā aicinājuma iziet pretī Kungam, notiek aizkavēšanās ar Viņa atgriešanos – līdz nākošajam saucienam pusnaktī. Iespējams, ka šis sauciens ir viens un tas pats, kas Kunga Jēzus atgriešanās un augšāmcelšanas balss no 1. Tes. 4:16,17. No šejienes izriet, ka uzticīgie ticīgie tiks sapulcināti atsevišķi no neuzticamajiem. Kristus savāks Savus aicinātos (Mt. 24:31), kad Viņa necienīgie drudžaini mēģinās papildināt savus eļļas krājumus, pārmaiņas pēc ieskatoties Bībelē pirms savas tikšanās ar Jēzu. Gudrās sakārto savus lukturus un dodas pretim Jēzum. Tas pats vārds, kas šeit tulkots kā “sakārtot”, sastopams Atkl. 21:2 kā “greznotu” un attiecas uz Kristus līgavu (gudrās jaunavas), ko redz “nokāpjam no debesīm no Dieva (burtiska nonākšana no debesīm, kur viņi bija “aizrauti padebešos”?) sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu” (Atkl. 21:2). Norādījumu par otrās atnākšanas tuvošanos var saskatīt vairākos faktoros: - Redzama “Ēlijas” klātbūtne – sargam jāsauc šī pravieša garā. - Gara dāvanu iegūšana Ēlijas kalpošanā. - Aktīva vajāšanas perioda iestāšanās. - Arābu virskundzība pār Izraēlu. - Burtisku zīmju iespējama parādīšanās debesīs, kas vēstīs par Kristus atnākšanu. Mt. 25:5 mēs lasām: “līgavainis kavējās nākt”, tāpat arī Mt. 24:48: “mans kungs kavējas nākt”. Kungs/līgavainis var kavēties – vārdu saturam nav nekādas vainas, vaina ir attieksmē, ar kādu šie vārdi tiek izrunāti: ‘Kungs kavējas un es varu ļauties pasaulīgām lietām, izrēķināties ar brāļiem, kas mani aizvainojuši’. Liktos, ka iznīcināšanas periods (3,5 gadi?) seko norādījumam par to, ka Kunga Jēzus atnākšana tuvojas. Par garīgo pacēlumu ticīgo vidū šajā laikā liecina tas, ka sākumā visām jaunavām ir pietiekami daudz eļļas. Taču turpmākais iznīcināšanas periods kļūs par nogurdinošu cīņas laiku eklēsijas iekšienē, kad pārvaldnieki sit savus darba biedrus un eļļa (t.i, patiesais garīgums, kas iegūts caur Dieva vārdu) izsīkst. Patreizējā situācija Kristadelfiešu vidū parāda, ka ja sāktos vajāšanas pret mūsu baznīcu tagad, viss sāktu attīstīties pēc šī scenārija. Un tā garīgā Izraēla stāvoklis salīdzināms ar Izraēlas stāvokli, kas aprakstīts agrāk.
Eļļa? Tagad, šķiet, ir pats laiks tuvāk aplūkot, ko pārstāv eļļa. Desmit jaunavas ar desmit lukturiem asociējas ar līdzību par desmit kalpiem ar minām, kas simbolizē Dieva Patiesību (Lk.19:13). “Gudrās” paņēma līdzi “savos traukos” eļļas krājumus. Kungs Jēzus agrāk teicis, ka gudrās ir tās, kas klausa un izpilda Viņa vārdus (Mt. 7:24). Bet tas nozīmē, ka “nesaprātīgās”, kas neiekrāja eļļu, ir tās, kas pavirši uzklausa Kunga vārdus (Mt. 7:26). Līdzība par minām, sekojot līdzībai ar eļļas lukturiem vedina uz domām, ka minas, kas simbolizē mūsu attieksmi pret Dieva vārdu, ir pielīdzināmas eļļai. Tās, kuru lukturi bēdu laikā izdzisa, pēc pirmajām ļoti drīzas atnākšanas pazīmēm “eļļas … nepaņēma sev līdzi” (Mt. 25:3), t.i., iznāk, ka viņas paļāvās uz cerību, ko viņām deva zīmes un nevis uz pastāvīgu Dieva vārdu studēšanu Kunga kavēšanās laikā. Šīs atšķirīgās nostājas iezīmējas ar to, ka nesaprātīgās jaunavas vienkārši paķēra sev līdzi lukturus, kad gudrās sākumā paņēma eļļu un tikai pēc tam lukturus (Mt. 25:4: “Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos”). Tā, tie, kas pārāk stipri paļaujas uz sevi, uzskatīdami, ka viņi jau nu garīgajā ziņā ir “mierā un drošībā” (1. Tes. 5:3), rezultātā izrādās nespējīgi nodoties ar sirdi un dvēseli Dieva vārda eļļai.
Iesnaudās un aizmiga Kā vienas, tā otras – gudrās un nesaprātīgās “visas iesnaudās un gulēja” (Mt. 25:5). Un tas, kā nepagriez, ir slikti. Beigās līdzība pavēl būt nomodā, modriem (Mt. 25:13). Mēs jau agrāk ievērojām daudz kopīga starp 1. Tes. 5 un Mt. 24 un 25. Tāpat arī 1. Tes. 5:2,6,7 runāts par necienīgajiem, kam Kunga atnākšana pusnaktī būs pilnīgi negaidīta tamdēļ, ka viņi gulēja. Viņu piedzeršanās naktī (1. Tes. 5:7) salīdzināma ar pēdējo dienu eklēsijas vājo biedru aprakstu Mt. 24:49. Bet tas, ka pat gudrās iesnaudās, t.i., gandrīz aizmiga, runā par to, ka pat ticīgo atlikums tik tikko izglābsies. Tikai vāji iezīmētā robeža starp snaušanu un miegu atdalīs pestītos no notiesātajiem, un tāpēc aicinājumam būt nomodā jānonāk līdz katram no mums. Nav ne mazāko šaubu, ka visdažādākās sadursmes eklēsijas iekšpusē atņem laiku no Bībeles studēšanas un personīgā garīguma izaugsmes, izniekojot mūsu lukturu eļļu. Un tāds stāvoklis spēcīgi pasliktinās iznīcināšanas/ kavēšanās laikā. “Būsim nomodā un skaidrā prātā” (1. Tes. 5:6) sakrīt ar Kunga teikto: “esiet modrīgi” (Mt. 25:13). Šī pavēle būt modrīgiem ir izteikti saistīta ar Kunga neatlaidīgo lūgumu miegainajiem apustuļiem Ģetzemenes dārzā “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu” (Mt. 26:41), parādot, ka viņi ir pēdējo dienu ticīgo pirmtēls, kurus sagaida iznīcināšanas perioda ciešanas, kas ir apmulsuši un neizprot situācijas nopietnību. Mācekļi, dabiski, centās pildīt Kunga norādījumu – būt nomodā un lūgties – tomēr ļoti ātri viņu acu plakstiņi no smaguma aizvērās…. Nomods un lūgšanas ļoti bieži stāv līdzās: patiesa Dieva zināšana atnāk tikai caur intensīvām lūgšanām, kas uztur mūsu modrību otrās atnākšanas gaidās. Par nožēlu, pie nesaprātīgajām jaunavām šī zināšana, Dieva pazīšana atnāks pārāk vēlu. Viņas ar lielu dedzību klauvēs pie durvīm, lūdzot tās atvērt, meklējot ieeju, bet neatrodot to. Klauvēšanu nereti salīdzina ar lūgšanu (Mt. 7:7). “Tad viņi Mani sauks, bet Es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs Mani un neatradīs; tas tāpēc, ka viņi nonicināja Manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā” (Sal. Pam. 1:28,29). Un tāpēc nevēlēšanās pavairot īsteno Kunga zināšanu caur Viņa eļļu/vārdu patiesībā pārvēršas par naidu pret šo mācību un zināšanu.
Lukturi vējā Acīmredzot, lukturus, par kuriem runāts līdzībā, vajadzēja katras 15 minūtes uzpildīt ar eļļu, lai tie nenodzistu. “Gudrās” (vismaz salīdzinājumā ar nesaprātīgajām) snauda kādas piecas vai desmit minūtes, pēc tam uztrūkās, lai pielietu eļļu savos lukturos, kamēr nesaprātīgās turpināja krākt. Tāda aina zīmē ļoti trauslu uzticamo atlikuma garīgo stāvokli pirms otrās atnākšanas. Kungs aicināja uzticamo atlikumu stiprināties un pacelt galvas (Lk. 21:28), tikko sāks piepildīties pēdējo dienu zīmes. Liekas, ka līdzība par jaunavām ne velti tiek pastāstīta drīz pēc šīs piezīmes. Bet, lai vai kā, pats Kungs paredzēja, ka Viņam uzticīgie gulēs Viņa atnākšanā. Pat tagad mūsu ticība ir kā sveces vējā. Jau tagad katram no mums ir nepieciešams uzmanīgi izpētīt savu garīgo stāvokli un, atrodot trūkumus, pacensties tos novērst. Šādai pašanalīzes spējai bēdu laikos būs zelta vērtība. Līdz ar to, beigu beigās tikai pusnakts sauciens parādīs mums patieso garīguma stāvokli, kādā mēs atrodamies. Katra no jaunavām pamodusies paskatījās, cik viņai eļļas. Gudrajām pietiks ticības, lai pavisam ātri sagatavotos Kunga sagaidīšanai – viņas tikai sakārtos savus lukturus, pielejot eļļu un pārbaudot degļus. Nesaprātīgo vidū panika – “dodiet mums no savas eļļas!” Šajā brīdī eklēsijā visiem kļūs skaidrs, kurš gudrs un kurš neprātīgs. Tie, kas Bībeli lasa neuzmanīgi vai pavisam nelasījušie, tikai paretam ieskatījušies tajā, sapratīs savu maldīšanos. No līdzības ir redzams, ka viņi savā izmisumā mēģinās pat kaut kā tuvoties tiem eklēsijā, kas, kā viņi zina, ir garīgi stipri, - lai kaut kā paslēptos sveša garīguma ēnā. “Mūsu lukturi izdziest” (Mt. 25:8). “Izdziest”, kas nozīmē, ka tajos eļļa vēl ir! Bet viņi jūt, ka tās ir maz, ka viņu ticība iet mazumā, Kristus atnākšanas un tiesas realitātei ataustot viņu apziņā. “Noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev” (Mt. 25:9) – vārdi, kas, iespējams, runā par nesaprātīgo mēģinājumu censties pašām atgūt nokavēto, nopietni apgūt Bībeles lasīšanā palaisto pa vējam. No šejienes izriet šausminošs secinājums, ka mūsu vidū atrodas gana daudz tādu, kam redzami nepietiek garīgās eļļas. “Noeita …un pērciet…” – retoriska atbilde. Atraidītie arī paši zina, ka ir jau par vēlu kaut ko labot, un tiesā viņiem tiks parādīts, kā viņi varēja iekļūt Valstībā: “Tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem … “ (Mt. 25:27). Mīlot Viņa atnākšanu Nesaprātīgajām jaunavām, kas pašpārliecināti cerēja uz sava garīguma pašpietiekamību (kas redzams no tā, ka viņas nepaņēma līdzi eļļu), nepietiek arī tās mīlestības pret Kristus parādīšanos, kas gudrajām tūlīt palīdzēja iziet Viņam pretim. Un tas sabalsojas ar to, kas teikts par praviešiem, ka viņi tūlīt atvērs durvis uz sava Kunga klauvējienu Viņa otrajā atnākšanā (Lk. 12:36). “Kungs, Kungs, atdari mums!” bet atbildē dzirdams: “Es jūs nepazīstu” (Mt. 25:12). Tā ir atraidīto aina tiesas dienā: “Kungs! Kungs! … vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis” (Mt. 7:22,23). Varētu būt netieša norāde uz to, ka pēc tam, kad nesaprātīgās jaunavas kavēsies satikt Kungu, viņas ieradīsies tiesā ar iespaidīgu viņu izdarīto brīnumu sarakstu cerībā, ka tas ietekmēs viņu Kunga lēmumu. Tagad kļūst skaidrs atraidīto neapmierinātības cēlonis, kad Kungs Jēzus pārmet viņiem nepietiekoši paveikto (Mt. 25:41-45). Šajā dzīvē šie cilvēki neizskatījās pēc nelabojamiem grēciniekiem, veicot lietas, kas izraisīja pietiekoši spēcīgu iespaidu uz ticības biedriem. Jēzus līdzībā nav teikts, ka piecas bija jaunavas un piecas ielas meitas. Nē. Visas bija “jaunavas” līdzībā, šķīstījušās Kristus patiesībā. Pretēji nesaprātīgajām, “gudrās”, kurām Kristus mīlestība liek nekavējoties atsaukties aicinājumam, nemaz neapzinās savus ticības darbus (Mt. 25:35-40). Un tāpēc “Kungs, atdari mums” – jāsaprot kā pārliecināta necienīgo prasība ielaist tos Valstībā, ar ticību tam, ka par viņu Valstības atslēgu kļūs to brīnumdarbi. “Es jūs nepazīstu” – tā ir atbilde sakarā ar eļļas trūkumu (nepietiekamību). Kungs Jēzus mūs pazīst, pateicoties mūsu traukos esošās eļļas daudzumam. Atstumtie izdarīja daudz lietu Kristus vārdā … bet bez patiesas Viņa pazīšanas. Viņu lukturos vēl spīd uguntiņa – viņi vēl nav garīgi miruši, bet bija tuvu tam. Tikai caur personīgu Kunga Jēzus pazīšanu, glabājot sirdīs Viņa eļļu/vārdu Viņš mūs pieņems tiesā. Ļoti grūti ir iedomāties, kā var iziet cauri tiesai bez notiesāšanas tie, kas ignorē Dieva vārdu pastāvīgu studēšanu un nepārdomā savas attiecības ar Jēzu Kristu. |
|||
I daļa: Pēdējo dienu tēli |
|||
II
daļa: Sagaidāmā pilnīgā iznīcināšana nākotnē. 11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā |
|||
III
daļa: Izraēla grēku nožēla. 13. nodaļa: Līdzība par kāzām |
|||
IV
daļa: Kunga Jēzus atnākšana un Tiesa. 17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana |
|||
V
daļa: Pēdējo dienu eklēsija. 20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana” |
|||
VI
daļa: Valstība. 26. nodaļa: Valstības tēli |
|||