12. NODAĻA: VISPĀRĒJĀ IZNĪCINĀŠANA DANIĒLA GRĀMATĀ UN JĀŅA ATKLĀSMES GRĀMATĀ

Aprakstam par metāliem, no kā sastāvēja tēls Dan. 2, ir it kā turpinājums sapnī par zvēru (briesmoni) Dan. 7. Mazs akmens (Kristus) iesita pa tēla kājām un visu sagrāva. Tas nozīmē, ka pēdējās dienās, uz Kristus atgriešanās laiku, tēls var būt atjaunots, lai Viņš to iznīcinātu ar Savu atgriešanos. Mazais akmens triecās pret tēla desmit pirkstiem – ceturtajam zvēram no Dan.7 bija desmit ragi. Pamēģiniet iedomāties, kas ir šie briesmoņi. Varētu būt, ka pēdējais zvērs ietvēra sevī visu iepriekšējo zvēru/metālu/ragu elementus. Desmit ragiem jāpastāv Kristus atgriešanās laikā. “To starpā parādījās vēl viens mazs rags” (Dan. 7:8). Šis “mazais rags” bija domāts svēto apspiešanai, bet tika iznīcināts, Kristum atgriežoties (Dan. 7:8-11). “Šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica, kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, un iestājās tas laiks, kad svētie saņēma valstību” (Dan. 7:21,22). Tas vēlreiz pierāda, ka svētie šajā laikā tika pakļauti kārdināšanai. Mēs esam pieraduši to iztulkot, it kā atkritēji ir sacēlušies pret kristadelfiešiem (ar to domāti kari un agresijas). Tomēr ne viss ir tik vienkārši.

Mazais rags nodos svētos “viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu” (t.i., 1260 dienas), Visuaugstā svētie tiks apspiesti (25.p.). Nevar iedomāties, lai patreizējā laikā svētos apspiestu 1260 dienas. 1260 dienas ir 3,5 gadi.

Mazais rags “kļuva pārmērīgi liels” (Dan. 8:9,12). Jāsalīdzina mazais rags no Dan. 8:9 ar citām norādēm par mazo ragu Daniēla grāmatā (1). Mēs runājam “par patiesības atjaunošanu” kopš brāļa Tomasa laikiem. Tieksme pilnīgi noniecināt patiesību būs vērojama pēdējās dienās pirms otrās atnākšanas. Mazā raga atjaunošana vērsta pret valdnieku Valdnieku (Kristu), bet tas tiks satriekts – ne ar roku (Dan. 2:34). “Pavisam negaidīti daudzus pazudinās” (Dan. 8:25) – 1. Tesal. 5:1-3 arī minēts, ka materiālisms pazudinās daudzus svētos pēdējās dienās. Daudz sīkāk par to runāts 23.nodaļā.

“Viņš ārkārtīgi daudz postīs … viņš postīs varenos un arī svēto tautu” (Dan. 8:24) otrās atnākšanas vakarā. Šis rags var arī aktivizēt spēkus pēdējās dienās. Nav teikts, ka šis mazais rags bija agrāk proklamēts, to paskaidrojis Brālis Tomass “Eirēkā”. Zvērs izmainās laika gaitā, bet mēs varam meklēt jaunu mazā raga pasludināšanu pēdējās dienās. Tā raksturiezīmes mēs varam atrast iepriekšējos religiskajos un politiskajos spēkos (Romas katolicisms). Uz Kristus atgriešanās laiku tiks atjaunotas visas zvēra un tēla pazīmes. Mēs sīkāk varam paskatīties uz pravietojumiem, kas attiecas uz mazo ragu Dan. 7:

20.pants. Ragam “bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas un kas bija lielāks nekā visi citi” (Nebukadnēcars, Sanheribs, Rab-šaks un citi arābu līderi).

21.pants. Rags “karoja ar svētajiem”. Šis ebreju vārds ar nozīmi “karoja” var nozīmēt “gandrīz vai neuzsāka karu”. Svētie var izbēgt apspiešanu, tikai pilnīgi izmainoties (2. Pēt. 3:11), t.i., saīsināt notiesāšanas laiku. Bet pravieši neko neizdarīja, lai tas notiktu.

24.pants. Rags aprakstīts kā otrs ķēniņš. Vēlāk mēs redzēsim, ka ragam ir līdzība ar grēka cilvēku no 2. Tesal. 2. Ecēh. 38 runā par kādas ziemeļu individualitātes vadītiem iekarojumiem. 1. Jāņa 2:18 mūs brīdina par īpašu pēdējo dienu antikristu. Vēlāk mēs identificēsim Ziemeļu ķēniņu no Dan. 11 ar mazo ragu.

25.pants. Svēto apspiešana 1260 dienu garumā. Vārds “apspiešana” parasti nozīmē nelielu laika posmu. Atkāpšanās no baznīcas m.ē. 70.g. piedzīvos savu turpinājumu pēdējās dienās. Bet visdrīzāk morāli, ne fiziski.

7.pants. Taisnā atlikuma apspiešana – šis izteiciens attiecas kā uz dabisko tā arī uz garīgo Izraēlu.

Zvērs

Jāatzīmē, ka Dan. 7 īpaši izdalīts tas, ka ceturtais zvērs būtiski atšķiras no citiem dzīvniekiem. Romas impērija neatšķīrās no citām valstīm tādā apmērā, lai atbilstu šim aprakstam. Dan. 7:7,19 domāts, ka ceturtā zvēra un mazā raga redzējums sapnī nebija saistīts ar sapni par četriem zvēriem (Dan. 7:2,3). Pirmais redzējums attiecās uz četriem zvēriem un saturēja informāciju par ceturto zvēru, pasludinot to par Romas impēriju. “Un pēc tam” (7.pants) vairāk nebija redzējuma par ceturto zvēru un mazo ragu. Ar to domāts, ka tie tiks īpašā veidā proklamēti pēdējās dienās. Pirmajā Daniēla redzējumā bija teikts, ka zvēri “visi bija dažādi pēc sava izskata” (3.p.). Otrajā redzējumā (sapnī) ceturtais zvērs aprakstīts kā atšķirīgs no tiem, kas bija aprakstīti līdz tam (7.p.). Romas impērija tik daudz neatšķīrās no Grieķijas impērijas, lai uzsvērtu to atšķirības.

Apspiešanas spēks drīzāk būs politisks un reliģisks un virzīts pret ebrejiem un kristadelfiešiem. Superbriesmonim, protams, būs kopīgas iezīmes ar citiem dzīvniekiem, taču atšķirība būs pasludināšanas veidā.

Dan. 7:19 aprakstīts ceturtais zvērs “ar dzelzs zobiem un vara nagiem”. Īpaša uzmanība, aprakstot ceturto zvēru, iedalīta zobiem un pēdām. Lauvam, kas pārstāvēja galvu no zelta, bija pēdas (Dan.7:4); lācim, kas sabalsojās ar krūtīm no sudraba, bija stipri zobi. Un tā, ceturtais briesmonis sevī apkopoja visu pārējo pazīmes un īpašības. Kā desmit ragi tiks salauzti ar Kristus atgriešanos, tā arī desmit kāju pirksti tiks sadauzīti, kad atgriezīsies Kristus.

Mazais rags apzīmē briesmoni; svēto apspiešana ar ragu un zvēru:

Mazais rags

Zvērs (briesmonis)

“Citāds” (Dan. 7:24) nekā iepriekšējie.

“Dota mute runāt lielas lietas un zaimus” (Atkl. 13:5).

“Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto” (Dan. 7:25).

“Es arī redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica” (Dan. 7:21)

“Citāds” nekā pārējie.

“Mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas” (Dan. 7:8).

“Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai” (Atkl. 13:6).

“Tam tika dots karot ar svētajiem un tos uzvarēt” (Atkl. 13:7).

Un tā, Dan. 7:11 teikts, ka briesmīgais dzīvnieks un rags ir viennozīmīgi: “Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja”. Atkl. 13:5 runāts par to, ka zvērs karoja ar svētajiem (42 mēnešus) 3,5 gadus – to pašu darīja rags Dan. 7. “Šis zvērs, ko es redzēju, bija līdzīgs leopardam, viņa kājas bija kā lāča kājas un viņa mute kā lauvas mute” (Atkl. 13:2). Mēs atkal redzam līdzību ar dažādu zvēru aprakstu no Dan.7 un tēla metāliem no Dan. 2 – tie visi sakopoti šajā briesmonī (zvērā). Tam “bija septiņas galvas un demit ragi” (Atkl. 13:1) – tas pats galvu un ragu skaits (Dan. 7) četriem briesmoņiem (zvēriem).

“No jūras tad izkāpa četri milzīgi zvēri” (Dan. 7:3) – jūra satraukta; tāpat aprakstītas tautas (Lk. 21:25), kas ielenkušas Izraēlu pēdējās dienās. Tradicionāli briesmoņi simbolizē dažādas impērijas. Pēdējie briesmoņi satur sevī visu to spēku pazīmes, kas izdarīs spiedienu uz Izraēlu (ķēniņš Nebukadnēcars tēlā saskatīja visas Izraēlas apspiedēju iezīmes).

Atkl. 13 uzsvērts pēdējā briesmoņa spēks: “Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu. Un viņi pielūdza pūķi, tādēļ, ka tas zvēram devis varu; arī zvēru tie pielūdza, sacīdami: “Kas līdzinās zvēram, un kas var ar to karot?” (Atkl. 13:3,4). Tāds spēks agrāk nebija pasludināts: “Tam … dota vara pār visām ciltīm un ļaudīm un valodām un tautām; šeit parādās svēto izturība un ticība” (Atkl. 13:7,10). Apraksts atgādina geto un koncentrācijas nometnes. Garīgais Izraēls tiks paverdzināts līdz ar dabisko Izraēlu.

Zvērs un grēka cilvēks

Ir savstarpēja sakarība starp Mt. 24 un 2. Tes. 2, kur stāstīts par to, ka “grēka cilvēks” īpaši attiecas uz pēdējām dienām:

Mt. 24

2. Tesal. 2

“Un tad daudzi apgrēcināsies” 10.p.

“Mīlestība daudzos izdzisīs” 12.p.

“Tie daudzus pievils” 11.p.

“Tāpēc, ka netaisnība ies vairumā” 12.p.

“Jo papriekš jānāk atkrišanai” 3.p.

“Tāpēc, ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi” 10.p.

“Kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ” – salīdz. 10.p. ar Atkl. 13:4.

“Netaisnības noslēpumainais spēks” 7.p.

Pamatoti ir salīdzināt šo vārdu “cilvēks” ar jēdzienu “antikrists” no 1. Jņ.2:18. Zvērs/rags – Kristus imitācija – sadauza gabalos visu zemi (Dan. 7:23) – šie paši vārdi izmantoti Dan. 2:40,44, lai aprakstītu, kā Kristus savas atgriešanās laikā sagrauj visas tautas. Mazais rags “centīsies grozīt svētku laikus un bauslību” (Dan. 7:25). Te ir sakarība ar Dan. 2:21, kur ierakstīts, ka tikai Dievs “liek mainīties laikiem un dzīvei”. Mazais rags pielīdzina sevi Dievam – grēka cilvēks “pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu” (2. Tesal.2:4). Šis grēka cilvēks ies bojā, “Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā” (2. Tesal. 2:8). Grēka cilvēks atklāsies pirms Kristus atnākšanas (2. Tesal. 2:2,3).

Grēka cilvēks, “pazušanas dēls” tika sūtīts pie jūdiem (Jņ. 17:12). Tas saista viņa spēku ar ticības atkritējiem eklēsijas iekšpusē. Tieši pateicoties viņiem, viņš sēdīsies “Dieva templī” (2. Tesal. 2:4). Nodevējs bija Jūda, nodevēji būs arī vispārējās iznīcināšanas laikā (mēs to zinām no Eļļas kalna pravietojuma).

Tomēr pilnīgi ticams, ka šie pravietojumi attiecas uz kādu konkrētu cilvēku, kurš sevi uzskatīs par Kristu. Iespējams, ka viņš pat uzcels sev templi burtiskā nozīmē. Atcerieties, ka zvērs/rags zaimoja “Dieva mājokli” (Atkl. 13:6), un pasludinot sevi par Ziemeļu Ķēniņu, “uzcels savas pilīm līdzīgās teltis starp Lielo jūru un svētās godības kalnu” (Dan. 11:45). 2. Tesal. 2:8,9 mēs atrodam pretrunu starp Kunga Jēzus atnākšanu un to grēka cilvēku. Šis jaunais spēks sagraus pretstāvošās tautas, kā to izdarīs Kristus (salīdz. Dan. 7:23 ar 2:44); viņš ieviesīs jaunus likumus, it kā viņam būtu Dieva tiesības (salīdz. 7:25 ar 2:21).

Daži var vilties, domādami, ka Kristus ir atgriezies, kad patiesībā tas būs zvēra antikrists. Zvēram ir dota mute citā zvērā, kas runā kā pūķis, t.i., kā briesmonis, bet ragi tam ir kā jēram, tas ir viltus Krists. Šis briesmonis “dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā; tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt zvēra priekšā” (Atkl. 13:11-14). Tas, ka viņš izsauca uguni no debesīm, nozīmē, ka viņš atdarināja Ēliju, uzsvars tiek likts uz to, ka Ēlijas kalpošana aktivizēsies vispārējās iznīcināšanas laikā. Zvēra sistēmas reklāmtriki centīsies to diskreditēt.

Antikrista pretnostatīšana Kristum rod atspoguļojumu Salamana Pamācībās – pretruna starp gudrības sievieti (kas ir Kristus, sievietes dzimums, 1. Kor. 1:24) un “muļķīgo sievu” (salīdz. Sal. Pamāc. 9:1-5 ar 9:14,17). Šis antikrista prototips ir netikle, kas asociējas ar pūķi/briesmoni/zvēru no Atklāsmes grāmatas. Antikrists un zvērs ir cieši saistīti. Noticot viltus brīnumiem, cilvēks ar vāju ticību, pielūgs zvēra tēlu (zvēra vārda skaitlis 666 – Atkl. 13:14-18). Daudzi ticīgie jau krituši kārdināšanā un noliekušies tēla priekšā. Vienīgi patiesi ticīgie atteicās to darīt. Par sodu tam, ka noliecās tēla priekšā, iespējams, kļuva koncentrācijas nometnes – nav izslēgts, ka nākotnē mūs sagaida kaut kas līdzīgs.

Jēzus, Pēteris un Jānis brīdināja, ka mēs nedrīkstam godināt viltus Kristu pēdējās dienās. Kārdināšana būs ar to, ka ticīgie var pieņemt par Kristu kādu citu. Mt. 24:26 brīdina: “Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet”; “Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana”. Jo, kā ērgļi salasās, kur maita” (Mt. 24:28), tā mūs pievilks tā vieta, kur būs Kristus.

Bēdu laiki

Mēs pieņēmām, ka tas spēks, kas uzcēla pili tempļa kalnā Dan. 11:45, ir grēka cilvēks no 2. Tesal. 2, kā arī mazā raga spēks. Pirms otrās atnākšanas un augšamcelšanas tas aprakstīts Dan. 12:2. Tieši šajā laika periodā sagaidāms, ka “nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši”, Dieva tautai. “Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas!” (Jer. 30:7). Tie, kuri ierakstīti dzīvības grāmatā, pārdzīvos to un tiks izglābti. Bet tas attiecas tikai uz patiesi ticīgajiem. Laiks būs tik smags, ka Izraēlas ciešanas vispārējās iznīcināšanas laikā Otrā pasaules kara laikā būs nekas salīdzinājumā ar šiem notikumiem. Vienīgi tiem, kas glabā svēto pacietību un ticību, pienāks godpilna, brīnišķīga pestīšana.

Pat Eņģelis, kuru satrieca šo bēdu laiku ārkārtīgais smagums, jautāja: “Kad tad būs šiem brīnumiem gals?” (Dan. 12:6). Atbilde bija: “Paies viens gads un vēl divi gadi, un viens pusgads, un, tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana, tad viss tas piepildīsies un notiks!” (Dan. 12:7,8). Ebreju vārdkopa “svētā tauta” vārda tiešākajā nozīmē ir “svēto tauta”, t.i, tie, ko sargā Eņģeļi.

“Viss tas piepildīsies” (Dan. 12:7) – attiecināms uz līdzību par vīģes koku – paaudzi, kas redz Izraēlas atdzimšanu – augļi lapu vietā kokā (kā mūsu sludināšanas rezultāts) dzīvos, lai redzētu visa galu. “Svētie ļaudis” dzīvos mūžīgi (Dan.12:7). Satriekšana, sagraušana – šeit izsekojama sakarība ar tēla sagraušanu ar mazu akmeni (Dan. 7:27). “Tas” no Dan. 12:7 – Ziemeļu ķēniņš (11:45) – kaut kam ir jānotiek ar pēdējo dienu Asīriju un Babilonu. Šis iekarotājs “izraudzīs, šķīstīs un tīrīs” (pārkausēs) ticīgos (Dan. 12:10), tāpat kā pagātnē Izraēlu bija sagrābusi Bābele (Jer. 9:7). Tas pats vārds izmantots Cah. 13:9 un Mal. 3:2, un tas attiecas uz ticīgo atlikumu Jeruzalemē nākošo ciešanu laikā.

Pastāv daudz paralēļu starp Dan. 11 un pravietojumiem, kas attiecas uz svēto apspiešanu caur ragu/briesmoni/ grēka cilvēku.

Daniēla 11

Pēdējo dienu posts

31.p.: “liks negodā svētnīcu”.

32.p.: “Ar glaimu un pavedinājumu pilniem vārdiem viņš pamudinās tos, kas sliecas pārkāpt derību, galīgi lauzt savu uzticību Tam Kungam”.

32,33.pp.: “tie ļaudis, kas pazīst savu Dievu paliks stipri …Sapratīgie tautā daudzus apgaismos”.

35.p.: “Arī no sapratīgiem daži kritīs, lai taptu šķīstīti”…

…lai taptu šķīstīti, vētīti un garīgi tīrīti!”

“… jo Dieva noliktais pēdējais laiks vēl nav klāt”.

“Daudzas dienas”.

36.p.: “Un ķēniņš rīkosies pēc savas patikas …un šķitīs pats sev lielāks esam par visiem dieviem, nostāsies pret dzīvo Dievu un runās negantus vārdus…”

38.p.: “…viņš cienīs piļu un cietokšņu dievu”

Briesmonis zaimoja Dieva templi.

“Viltība, kuru viņš izmanto savos paņēmienos, tam izdosies” (8:25).

“Bezdievīgie paliks bezdievīgi” (12:10).

Dedzīga sludināšana apspiešanas laikā.

“Dažus no jums nonāvēs” (Lk.21:16) – ticīgais atlikums raksturots kā pravietojumus saprotošs? “Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti, un pārbaudīti” (Dan.12:10).

Grūti laiki ilgs līdz Kunga atnākšanai – 3,5 gadi no Dan. 12:7.

1260 dienas.

Arī rags pacelsies pāri visiem ragiem.

Grēka cilvēks pacelsies pāri visam (2. Tesal. 2:4); rags zaimos Dievu.

Sēdēs kā Dievs Dieva templī (2. Tesal. 2:4).

Ir vēl daudz līdzību. Iespējams, ka pašā tuvākajā laikā mums nāksies iet caur visu to (patreizējai Izraēlai un garīgajam Izraēlam). Tikai tie, kas to saprot (Dan. 11:33 un 12:10), varēs pārdzīvot smago laiku. Tas liks mums ar vēl lielāku dedzību studēt pravietojumus tā vietā, lai pārliecinātu sevi, ka tas ir ļoti grūti. Brīdinātais būs droši apbruņots.

Kāpēc tikai Kristadelfieši?

Var rasties jautājums: kāpēc tikai Kristadelfieši tiks apspiesti? – Mūsu doktrīna sakrīt ar Izraēla cerību, t.i., ar patieso Evanģēliju. Mēs vienīgie uzmanīgi sekojam notikumiem Izraēlā un to atbalstām. Ap Izraēlu pastāvīgi ir opozīcija (propagandas viļņi). Tikai maza grupa uzskata sevi par garīgo Izraēlu, ar nepacietību gaidot to laiku, kad nāks atbrīvotājs un glābs to no briesmoņa. Mēs - vienīgā “baznīca”, kas zina patieso Evanģēliju un kuras ticības pamatā atrodas Izraēla cerība. Tagad tam visam it kā netic. Bet šajā apstāklī arī ir kārdināšana. Agrāk mums pastāvēja tendence uzsvērt ebrejiem doto apsolījumu sludināšanu; pievienoties Izraēlas vēsturei tā vietā, lai stingri turētos pie pamatprincipiem, tieksme ticēt tam, ka tie, kas nezina Izraēla cerību un ir pievienojušies citām baznīcām arī var glābties: visi šie virzieni vērsti uz to, lai vājinātu mūsu ticību. Jauniešu bandas visā Eiropš uzsāk dedzināt sinagogas; nestabilais finanšu stāvoklis pasaulē atsaucas arī uz ebreju baņķieriem; bērniem Londonā iepotē domu, ka Izraēla ir rasistu valsts. Dabisko Izraēlu sagaida nelaimes un posts, kāds nav bijis jāpiedzīvo nevienam citam. Daudzi ebreji tagad dzīvo Lielbritānijā un Ziemeļamerikā. Šajās valstīs uzbrukumi ebrejiem būs daudz spēcīgāki nekā nacistu naids 1940-jos gados. Attieksme pret mums arī var tikpat krasi mainīties. Tie, kas sludina “mieru un drošību” atrodas bīstamā stāvoklī.

Būtu interesanti izanalizēt Kristadelfiešu kopienu, lai uzzinātu mūsu noslieces, tendences. Mums arī jāpievērš uzmanība pravietojumiem, īpaši tiem, ko satur Atklāsmes grāmata. Ļoti žēl, ka daudzi no mums to ignorē. Ir pamats domāt, ka Dieva tautas vidū pieaugs apziņa un nopietna sapratne, īpaši vispārējā iznīcības laikā.

Mums noteikti sev jāuzdod jautājums, vai mēs esam gatavi tam, ka pienāks grūti laiki nepieņēmušiem zvēra zīmi. Vai tiešām mūsu mīlestība uz visu materiālo ir tik stipra, ka mēs nepastāvēsim, neizturēsim, ciešot trūkumu, bēdas un naidu. Kārdinājums ir tik liels, ka Jēzus dod padomu pēdējām dienām: “gādājiet sev … neizsīkstošu mantu debesīs”, lai kad Kristus nāks, “tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs” (Lk.12:33-36). Vēstures gaitā ticība ir bijusi vāja, vai mēs varam ticēt eklēsijas ietekmei pēdējās dienās? Vai mēs Kristu mīlam vairāk nekā mūsu ģimenes? Vai mēs esam gatavi redzēt viņus ciešam mūsu ticības dēļ? 1. Kor. 7:26-31 un Lk. 21:23 tieši šī iemesla dēļ brīdina no laulībām pēdējās dienās. Vai mēs tik ļoti ticam Patiesībai, lai redzētu, ka mums tuvi draugi no tās atkāpjas, bet mēs turpinām pie tās turēties? Nealojieties. Daudzi atkritīs. Arī mūsu ģimenes un eklēsijas locekļi. Tikai garā ļoti stiprs cilvēks varēs izturēt. “Svētīgs, kas to iztur un pārdzīvo un sasniedz tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas!” (1335 d.)(Dan. 12:12). “Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts” (Mt. 24:13).

Mums ir jāuztur sevī uzticības uguns mūsu Kungam, jāprot novērtēt Viņa krusta upuri, ko Viņš nesis par mums, ir cītīgi jālūdz Dievs un jādzīvo pēc Dieva vārda. Maleahija vārdi visdrīzāk attiecas uz mums: “… drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk. Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies?” (Mal. 3:1,2). Mūsu Kungs Jēzus ar mīlestību mūs brīdina: “Kad atnāks Cilvēka Dēls, vai Viņš atradīs ticību uz zemes?”

Lūk, daži komentāri pantiem no Atklāsmes grāmatas, kas attiecas uz iznīcināšanu pēdējās dienās.

Var likties, ka Atklāsmes grāmatā bieži netieši norādīts, ka daži fragmenti tieši attiecas uz tiem, kas atrodas apspiestības jūgā. Tādas frāzes, kā “Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks” (Atkl.1:5), jāuzņem kā uzmundrinājums lasītājiem turpināt savu liecināšanu, pat nāves bailēs, kā to darīja Jēzus (Atkl.13:8). Atklāsmes saprašana kļūst vitāli svarīga tiem, kam nāksies pārdzīvot pēdējo dienu iznīcināšanu.

Zīmogi

Atslēgu zīmogu tulkošanai var atrast, ja apskata paralēles starp Atklāsmes grāmatu un Eļļas kalna pravietojumu. Sakarības ir tik daudzskaitlīgas, ka to izsekošana ir svarīga zīmogu izpratnei.

Izskatiet sekojošas paralēles:

Atklāsme

Eļļas kalna pravietojums

Atklāsme

Eļļas kalna pravietojums

6:1,2

:3,4

:5,6

:7,8

:11

:12

:13

Mt. 24:14

:6,7

:12

:14

:32

:14

:16

:17

7:1

:14

8:3

Mt. 24:35

Lk. 23:30

21:36

Mt. 24:31

Lk. 21:18,28

Mt. 24:19,21

Lk. 21:36

Mt. 24:27

Mēs pārliecinājāmies, ka Eļļas kalna pravietojums apraksta kā m.ē. 70.g., tā arī pēdējo dienu, kurās mēs dzīvojam, notikumus. Īpaša norāde ir uz Dieva tautas notiesāšanu. Šīs sakarības parāda, ka zīmogi, kā arī liela daļa atklāsmju attiecas uz diviem tiem pašiem laika periodiem. Zīmogi var attiekties uz notiesāšanu pēdējās dienās. Nav pamata domāt, ka tie jātulko hronoloģiskā secībā, tos var uzskatīt par viena un tā paša perioda dažādiem aspektiem.

Tā, sodīšanas, kas aprakstītas pravietojumos, bieži vien nepiepildās hronoloģiskā secībā. Cah. 12:3-11 ir fragments, kurā 7 reizes sastopami vārdi “tanī dienā…”. Šis fragments nav jāinterpretē ar atsauci uz hronoloģiju; šie notikumi vienkārši notiek apmēram vienā un tai pašā laikā. Zīmogi norāda uz 3,5 gadu notiesāšanas periodu - tie nav jāsaprot kā dažādi notikumi, drīzāk tie sniedz daudzpusīgu informāciju par vienu un to pašu notikuma ainu. Apraksts Jesajas grāmatā attiecas uz laika periodu starp pirmo Kristus atnākšanu un Bābeles iebrukumu Valstībā. Nav pamata domāt, ka Atklāsmes grāmata principiāli atšķirtos šai ziņā.

Sestais zīmogs saistīts ar Jēra atnākšanas dienu, kad vīģes koks nometīs savus nenobriedušos augļus (līdzība par vīģes koku), ar lielām un varenām izmaiņām debesīs un uz zemes. Tas var attiekties uz otro atnākšanu. Izskatās, ka sestais zīmogs ir piektā turpinājums, kur apspiestie ticīgie brēc pēc atriebības. Viņiem garantē glābšanu (ietērpjot baltās drānās) un atpūtu “vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru un viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši” (Atkl. 6:11). Apspiešana turpināsies līdz otrajai atnākšanai. Iespējams, ka “īsu laiku” attiecas uz 3,5 gadu periodu? Piektais zīmogs arī attiecas uz pēdējām dienām. Kungs vēlas, lai mēs lūgtu par apspiestajiem svētajiem pēdējās dienās. Ja mūsu lūgšanas būs pietiekami intensīvas, iespējams, ka mums izdotos izbēgt no vispārējas iznīcināšanas. Atklāsmes 7 aprakstīts, kā tika apzīmogoti 144 000, lai pārdzīvotu apspiešanas un vajāšanu periodu un pateicoties ticīgo intensīvām lūgšanām, septītais - pasaules notiesāšanas zīmogs (8:3,4) tika atvērts, kas rezultātā noveda pie Valstības nodibināšanas.

Divi liecinieki (Atkl. 11)

Šī redzējuma konteksts ir dots Atkl.10:9, kurā Jānis apēd mazu grāmatu. 2. Laiku 34:18 arī ir runa par grāmatu, ko Jeremija “norij” – bauslības grāmatu. Vēlāk par to Jeremija saka: “Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību” (Jer.15:16). Pēc Dieva pavēles Jānis slēpa to, ko “septiņi pērkoni bija runājuši” (Atkl. 10:4), nepierakstīja to, iespējams, tāpēc, ka viņa paaudze nebija gatava pieņemt tādu informāciju. Jānim vērstā vārda garša bija līdzīga medus garšai – prieka un pacilātības gars pārņēma tos, kas vārdu pieņēma, kaut gan īstenībā tas bija rūgts (Atkl.10:10), bet viņš saņēma norādījumu derībā “pravietot par tautām un ciltīm, par valodām un daudziem ķēniņiem” (Atkl. 10:11). Jānis pārstāv ar sevi mūs pēdējās dienās, sekojoši, arī mums vajag pravietot. Aicinājums bija vērsts uz Jeremiju un citiem praviešiem, kas nesa vēstījumu tautām un ķēniņiem, kā arī pirmā gadsimta apustuļu pravietošanas garu. Mūsu sludināšanai, iespējams, vajadzētu būt fokusētai uz ebrejiem, īpaši tiem, kas dzīvo “zemē”.

Divu liecinieku redzējums aprakstīts sīkāk Atkl. 10:8-11. Svētās pilsētas (vārda tiešākajā nozīmē – Jeruzalemes) apspiešana ilgs 42 mēnešus. 42 mēn. = 1260 dienām = 3,5 gadiem (Atkl. 11:2,3). Divi liecinieki ar sevi pārstāv ebrejus un kristiešus vai divus svēto līderus, kuri sludināja kristiešiem un pagānu tautām. Šis salīdzinājums mūs atgriež pie Ēlijas un Mozus laikiem – viņi abi sludināja Dieva vārdu Dieva patieso liecinieku lielās apspiešanas laikos. Citi Evanģēliji apraksta svēto apspiešanu, nosaucot 3,5 gadu ilgu laika posmu. Tas atzīmēts Atklāsmes grāmatā 11 – lūgums uzsūtīt mēri viņu ienaidniekiem. Tas saista lieciniekus ar Mozu un ticīgajiem izraēliešiem Ēģiptē, kad tie tika apspiesti laikā, kad Ēģipte bija bagāta un apveltīta ar varu. Maisaudekli simbolizē gavēni un lūgšanas par to atpestīšanu caur Tā Kunga atgriešanos. Kunga Jēzus atgriešanās ir atkarīga no mūsu lūgšanu spēka, intensitātes. Iespējams, ka tāpēc arī ir mums nepieciešams šis apspiešanas periods.

“Kad tie būs beiguši savu liecību, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar tiem, tos uzvarēs un tos nokaus” (Atkl. 11:7) – noslēdzošais apspiešanas posms, svēto nāves posms: “sieva bija piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm” (Atkl. 17:6). Liecinieki ir prototips Jānim, kurš tika apspiests par savu paklausību un sludināšanu, “kas apliecinājis Dieva vārdu… Jēzus liecības dēļ” (Atkl. 1:2,9) pēdējās dienās pirms Kunga Jēzus nākšanas m.ē. 70.gados. Jānis dziļi izprata pravietojumus, un tas iedvesmoja viņu viņa ciešanu laikā. Nokauto dvēseles altāra priekšā cieta “Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem” (6:9) – tas saista tos ar Jāņa ciešanu aprakstu.

Pūķis (briesmonis) uzsāka karu ar sievietes dzimumu: “Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi; pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim” (Atkl. 12:7); “viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei” (12:11); Atkl. 12 arī ir norāde uz nomākšanu pēdējās dienās. Eņģelis aizliedza krist pie viņa kājām, teikdams, ka viņš “ir tāds pats kalps” un brālis tiem, kam ir “Jēzus liecība” (sludināšana – 19:10), t.i., lieciniekiem – it kā liecinieku eņģeļi būtu tik tuvu mums, ka tie gandrīz vai izjūt mūsu ciešanas.

Varētu likties, ka šo divu liecinieku nogalināšana notiek Jeruzalemē, kas ir garīgā Sodoma (Jes. 1:10; 3:1,9; Jer. 23:14; Raudu dz. 4:6; Ecēh. 16:46-56; Am. 4:11) un Ēģipte (Ecēh. 23:19-22). To apstiprina arī vietas apraksts, “kur arī viņu Kungs ir krustā sists” (Atkl. 11:8). “Un dažādu tautu un cilšu (Izraēlas?), valodu un tautību ļaudis redzēs viņu miesas trīsarpus dienas un neļaus viņu miesas likt kapā” (Atkl. 11:9). Stefanu nomētāja ar akmeņiem, tomēr viņa ķermeni atļāva apglabāt. Ir daži līdzīgi momenti Atkl.11, kas saistīti ar Sodomu un notikumiem tajā. “Zemes kungs” no 4.panta ir nepārprotami saistīts ar 1. Moz. 18:25 – “Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?” Divi eņģeļi (atcerēsimies lieciniekus, kurus atbalstīja eņģeļi) bija brīdināti, ka nedrīkst parādīties uz ielām (salīdz. ar Atkl. 11:8), jo viņi bija pakļauti briesmām, ka ar viņiem izrīkosies nelikumīgi, garīgi pilsētu sauc par Sodomu un Ēģipti, abas tās ir pēdējo dienu pirmtēls; Atkl. 11 arī attiecas uz pēdējām dienām.

Soda periods, kad cilvēku līķi gulēs uz ielām trīsarpus dienas, iespējams, atbilst noslēdzošajām vajāšanām 3,5 gadu perioda beigās. Pēc īslaicīgas pasaulīgo līksmības ( vai tas neatgādina pasaules līksmi to trīs dienu laikā, kad Kristus bija miris?) sekos liecinieku augšāmcelšanās. Tad liecinieki dzird stipru aicinošu balsi un uzkāpj debesīs viņu ienaidnieku acu priekšā (Atkl. 11:12). Svētie tika aicināti iziet pretī Dievam. Mēs zinām, ka Atkl. 1:7 attiecas uz Kunga Jēzus otro atnākšanu. Septītais eņģelis nobazūnēja, pavēstot Valstības atnākšanu (Atkl. 11:5). Atkl. 11 ir daži momenti, kas apraksta mūsu Kunga ciešanas. Lielas bailes pārņēma tos, kas ieraudzīja augšāmceltos lieciniekus (11.p.), tas atgādina to šausmas, kas ieraudzīja tukšu kapu (Mt. 28:4,5,8). Jo Jēzus ķermenis varēja būt iemests Gehenā. 11:9 aprakstīts, ka ne visi mirušo ķermeņi tika atdoti zemei, var domāt, ka tie visi tika sisti krustā. Mūsu ciešanās mums jāizjūt sevi sistiem krustā kopā ar Kristu. Lielu mierinājumu mēs gūstam tajā apstāklī, ka ciešot kopā ar Viņu, kopā ar Viņu saņemsim arī balvu.

Izraēla apspiešana Ēģiptē ir nākošās vispārējās iznīcināšanas prototips. “Zemes iedzīvotāji priecāsies par tiem un būs līksmi, tie sūtīs dāvanas cits citam, jo šie divi pravieši mocīja visas zemes iedzīvotājus” (11:10) – tas sasaucas ar to ļaužu prieku, kas redzēja Bābeles iznīcināšanu (18:20) – svēto ciešanas beigās krita pār to mocītāju galvām. Ir tieša līdzība starp septiņiem zīmogiem un septiņām bazūnēm. Zīmogi vairāk attiecas uz pasaules notiesāšanu, bet bazūnes – uz svēto tiesāšanu.

Septiņi zīmogi

Septiņas bazūnes

16:2

16:3

16:4

16:8

16:10

16:12

16:17-21

8:7

8:8

8:10

8:12

9:1

9:13

11:15

Pūķis un bērns (Atkl. 12)

Daudz paralēļu mēs atrodam Atkl.12 un Mt. 24. Šī nodaļa attiecas kā uz pēdējām dienām, tā arī uz m.ē. 70.gadu, par pamatu šādam pieņēmumam ir Eļļas kalna pravietojums, kas arī savstarpēji attiecas uz šiem diviem laika periodiem. “Tagad ir atnākusi pestīšana … un Dieva Valstība … ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs” (12:10). Ne pestīšana, ne Dieva Valstība nav iespējamas bez otrās atnākšanas. Gāztais pūķis var attiekties uz otro atnākšanu. Ījabs parādījās, lai Dievs varētu mums nodemonstrēt materiālista ciešanas, kurš tiesā sevi vispārējās iznīcināšanas nojautās. Ījabs atnāca, lai dzirdēto, ko teicis Dievs, pavēstītu, taču pēc visām ciešanām, ko viņš pārdzīvoja, viņš “ieraudzīja” (Īj. 42:5), ka vispārējā iznīcināšana izmainīs mūs uz labāko pusi.

Izdaudzinātais 3,5 gadu periods atkal no jauna pieminēts Atkl. 12:6; te atkal ir norāde uz Izraēla uzturēšanos Ēģiptē; sieviete aizslīd no pūķa (Ēģiptes) tuksnesī, pūķis to vajā (12:13), mēģina ar ūdens palīdzību viņu apturēt (12:15) – atcerieties Sarkano jūru. Brīnums glāba sievieti. Uz ērgļa spārniem sieviete izglābās. Šajā laika posmā sieviete necieta badu, tuksnesī Izraēla tauta ēda mannu. Jņ. 6 Jēzus saka, ka manna ir Dieva vārds. Sievietes dzimumu tuksnesī tāpat piesātinās, pateicoties Dieva īpašajām rūpēm. Iespējams, ka sāts būs, pateicoties pravietojumu un Atklāsmes izpratnei.

Konflikta aprakstu starp čūsku, sievieti un viņas dzimumu 12:14-16 var savstarpēji salīdzināt ar 1. Moz. 3:15 – šeit runāts par īslaicīgu velna/čūskas uzvaru pār sievietes dzimumu pēdējās dienās. Atkl. 12 skaidri pasacīts, ka pūķi sakāva, tomēr var gaidīt, ka viņš “gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu” (12:17). Tā pati doma, kas 11.nodaļas 7.pantā. Ievērojiet, ka pūķis dodas uz tuksnesi apspiest sievietes dzimumu; 17:3,8 aprakstīts briesmonis no tuksneša, kas piepildīts ar svēto asinīm. Briesmonis no Atkl. 17 arī aprakstīts pēdējo dienu gaismā.

Apspiestie ticīgie pārdzīvo nospiestību “ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei” (12:11). Tikai tie, kas īstenībā būs tam gatavi, pārdzīvos apspiestības periodu. Patiesie ticīgie savu dzīvību nestāda augstāk par mīlestību pret Dievu. “Tādēļ priecājieties, debesis un kas tur mājo! Vai zemei un jūrai! Pūķis …sāka vajāt sievu, kas bija dzemdējusi puisēnu” (12:12,13).

Tas it kā pielīdzina ticīgos tiem, kas dzīvo uz zemes (Izraēla?) un jūras (pasaules tautas). Iespējams, šīs divas grupas uz zemes un jūras ir saistītas ar diviem lieciniekiem no Atkl.11. Pastāv arī citas līdzības:

Atklāsmes 11

Atklāsmes 12

“Kad tie būs beiguši savu liecību” (salīdz. 7.p. ar 6:9).

“…zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar tiem, tos uzvarēs un tos nokaus” 7.p.

Noslēdzošās vajāšanas ciešanu perioda beigās.

“…ar savas liecības vārdu…” 11.p.

“…pūķis gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem” 17.p.

“…nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei” 11.p.

“Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem”; pūķis zināja, “ka tam maz laika atlicis”

Atklāsmes 13

Atkal runāts par 3,5 gadu ilgo svēto apspiešanas periodu (5.p. – “četrdesmit divi mēneši”), par karu ar svētajiem un par to, ka viņi visu pārvarēja, kaut gan briesmonim bija “dota vara pār visām ciltīm un ļaudīm un valodām un tautām; un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes” (13:7,8). Aprakstīts, kā apspiestos aizved gūstā, apspiež, pat nokauj ar zobenu (13:10). Briesmonis alegorizē Kristus ciešanas (13:10 = Mt. 26:52); gūsts atmodina atmiņas par to, kā Jēzu aizveda jūdi un zaldāti; brīnumi, ko dara zvērs, “pieviļ zemes iedzīvotājus” (13:13,14; 19:20). Šiem brīnumiem patiesi jārada iespaids, jo to rezultātā visi, izņemot ticīgos, saņems zvēra zīmi. Pravietojums par tik grandiozu apmānu nekad nav piepildījies pagātnē. Par brīnumiem nav runāts kopš pirmā gadsimta. Tomēr atcerieties Eļļas kalna pravietojumu, kas apraksta brīnumus, kas notiks pēdējās dienās, tas būs ļoti iespaidīgs skats.

Atklāsmes 14

144 000 – t.i., taisno atlikums – tie ir tie, kas aprakstīti kā “kas sekos Jēram, kurp tas arī ietu” (14:4). Tas saistīts ar ticīgo aprakstu pie krusta, tie, kas vienmēr sekojuši Jēzum no mierīgajām dienām Galilejā līdz pat bēdīgā gala dienām (Mk. 15:49,41) – mums arī visā un visur ir jāseko Kristum. Mums maksimāli jāizmanto atlikušās miera dienas, smeļoties spēka rezerves no Dieva vārdiem.

Tie, kas nepazemosies zvēra priekšā un nepieņems tā tēlu = zīmi, tiks nogalināti (salīdz. 13:15; 14:11 ar Dan. 3:6); šajā sakarā mēs no debesīm saņēmām īpašu brīdinājumu: “Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža” (14:13) – no tā izriet, ka tie, kas mirs Kungā, saņems īpašas svētības vispārējās iznīcības dienās. “Tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu … viņa vārda skaitli … tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu (15:2,3) – apspiešana caur zvēru bija līdzīga verdzībai Ēģiptē, bet atpestīšana kļūst par jaunu Mozus dziesmu.

Atklāsmes 20

20.nodaļas 2.pantā mēs lasām par to, ka velns/pūķis/čūska ir iekalts ķēdē, iespējams, drīzāk tas attiecas uz to, ka iekalta pūķa grēcīgā daba, nevis kāds abstrakts grēks. Briesmonis atdzims kaut kādā, iespējams, politiskā formā pēdējās dienās, iespējams, ka arābu spēkos, kas apvienoti ar grēka spēkiem citu tautu vidū. Tikai uz neilgu laiku pūķis tiks atbrīvots (20:3). “To dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti … tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu” (20:4). Vai te ir runa par kādu īpašu šo divu liecinieku godu Tūkstošgades laikā?

Piezīmes

(1) pravietojuma par mazo ragu piepildīšanās (Dan. 11:39; 8:23,17; 2:34).

SEVIŠĶAS VISPĀRĒJĀS IZNĪCINĀŠANAS PAZĪMES

1. PADZIĻINĀTS SKATĪJUMS

Dabīgais Izraēls

Izraēlas grēku nožēlošanu var saistīt ar to, ka Dievs atvērs tautas acis uz Viņa vārdu. Cita ceļa grēku nožēlai nav. Jer. 30:24 aprakstīta Jēkaba atgriešanās mājās un dots komentārs: “visu dienu galā jūs to skaidri redzēsit!” Tikai tad Izraēla sapratīs savu praviešu vārdus. “Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu (citēts Rom. 11:8, kur runāts par to, ka izraēlieši nepazina Jēzu) … tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi … tanī dienā … aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas” (Jes. 29:10,11,18). Tas notiks “beigu laikā” (Dan. 12:4). Mums ir skaidri parādīts, ka Izraēlas grēku nožēlošana vispirms attiecas uz Kunga Jēzus atgriešanos. Tas attiecināms uz taisno atlikumu Izraēlas pēdējās dienās. Par to runāja Ēlija – pravietis (pravieša Maleahija grāmatā par viņu sacīts kā par Dieva Vārda skolotāju. Tieši tāpat Ēlijas garā tautu mācīja Jānis.

Pirmās trīs nodaļas no Maleahija grāmatas satur informāciju par atjaunošanos pēc Bābeles gūsta. Šis periods ir ebreju “atlikuma” pēdējās dienās pirmtēls. Runa ir par intereses par likumu atgriešanos, kas raksturoja šo ļaužu grupu. “Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starpā mierina cits citu: Tas Kungs visu dzird un ievēro” (Mal. 3:16). Tālāk pravietojumā runāts tieši par pēdējām dienām: “Tai dienā … ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt Manam īpašumam” (3:17). Pārējā pravietojuma daļa stāsta par Kunga dienu, ar kura atnākšanu atdzims interese par “Ēlijas”, Maleahija un viņa laikabiedru-praviešu darbību.

“Piemiņas grāmatas” uzrakstīšana par tiem, kas baidās Dievu un Viņu godā (Mal. 3:16). Viņi to “iedvesmoja” cits citam (2. Moz. 6:6,7), Ēlijas misija sāks vērst Izraēlas uzmanību uz “Mozus likumiem … kopā ar visiem likumiem un tiesām” (Mal. 3:22). Mal. 3:18 sacīts par “atlikuma” grēku nožēlu: “Pēc tam jūs atgriezīsities”. Par Ēlijas uzdevumu kļūs cilvēku vešana pie Mozus likuma. Izraēla izpildīs lielu daļu likuma pēdējās dienās.

Garīgais Izraēls

Kā dabīgais, tā arī garīgais Izraēls pēdējās dienās pārdzīvos spaidus, tāpēc Bībeles sapratne kļūs par vēl vienu kopīgu īpašību. Maleahija vārdus par ticīgo atlikumu, cits cita iedvesmošanu Vārda izpratnei, gaidot Jēzus atnākšanu, var attiecināt arī uz garīgo Izraēlu.

“Sapratīgie sapratīs”

Vadošais pants par mūsu acu atvēršanu pēdējās dienās ir Dan. 12:4,10: “Paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam; daudzi tad to izpētīs, un atziņas vairosies!… Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti (šī idioma bieži tiek izmantota, lai aprakstītu atbildi uz Dieva vārdu: ps. 119:32,59; Am. 8:11,12; Habakuka 2:2; 2. Tesal. 3:1) un tīrīti, un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet sapratīgie sapratīs” (no Daniēla pravietojuma). Daniēla pravietojums tiks piepildīts attālā nākotnē, un ticīgie to sapratīs tajā laikā.

Apokalipse beidzas ar vārdiem, kas skaidri saskan ar Daniēla noslēdzošajiem vārdiem. Daniēla grāmatas jēga ir apslēpta līdz noteiktam laikam, pravietojuma izpildīšanās laikam. Piepildīšanās laiks ir tuvu. Primārā Atklāsmes izpildīšanās attiecas uz m.ē. 70.gadu. Jaunās Derības garumā vairākkārt pieminēts par īstu zināšanu iegūšanu (1. Pēt. 3:7; 2. Pēt. 1:2-6,8,16; 2:20; 3:18), iespējams, lasot tādas nodaļas kā Eļļas kalna pravietojumu un Atklāsmi. Bībeles saprašanas nepieciešamība ir aktuāla arī mūsu pēdējās dienās. Pāvils teica tesaloniķiešiem, ka viņam nav jāstāsta par laikiem un sezonām, jo viņi labi saprata pravietojumus – taču dzīves veids, kādu viņi piekopa, neatbilda viņu Bībeles izpratnei (1. Tesal. 5:1-5), m.ē. 70.gadu situācija ir “pēdējo dienu” prototips. Atklāsmju izpratne pēdējās dienās nebūs aizzīmogota pirms Kristus otrās atnākšanas. Tieši tāpat arī Daniēla pravietojumi pēdējās dienās būs mums atvērti, līdzīgi Atklāsmes grāmatai.

Laiku pa laikam Izraēla tika sodīta pravietojumu neizpratnes dēļ, tas Izraēla tautu noveda pie grēka (5. Moz. 32:29; ps. 94:8; Jes. 44:18).

Daniēls raksturots kā “labi mācīts” (gudrs) un “saprotošs” (Dan. 1:4,17); Eņģelis deva viņam spēju “saprast visādas parādības un sapņus” (Dan. 1:17). Eņģelis atteicās atklāt Daniēlam pēdējo redzējumu tulkojumu, bet viņš visu atklās pēdējās paaudzes ticīgajiem. Pēc gara Daniēls ir pēdējo dienu ticīgo pārstāvis, atkritusī eklēsija tika apspiesta no Bābeles, taču no eņģeļa ieguva gudrību, mīlestību pret Dieva vārdu un saprašanu. Agrāk mēs pieņēmām, ka gara dāvanas iegūst apspiešanas un sodīšanas laikā. Jaunā pravietojuma saprašana var tikt atklāta caur zināšanas dāvanu.

Rūgtā pieredze, pēdējo dienu apspiestība kalpos mūsu acu atvēršanai pret Dieva vārdu (Īj. 36:15, kā arī dažas atsauces no 117.psalma)

Ņemiet verā Kunga Jēzus patiesību un garīgo cēlumu laikā, kad Viņš atradās krustā. Ījabam līdzīgiem cilvēkiem augšāmcelšanas un notiesāšanas sapratne tika dota caur pārbaudījumiem un ciešanām. Pēdējo dienu ciešanas arī atvērs mūsu acis pret daudz ko. Mums jābūt daudz tuvāk Bībelei. Mūsu kopiena saduras ar situācijām, kuras mums ir pavisam svešas. Mūsu acis atvērsies, tikai iegūstot noteiktas zināšanas.

Zināšanas vairosies tikai sodīšanas rezultātā, kad “paies viens gads un vēl divi gadi, un viens pusgads, un, tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana, tad viss tas piepildīsies un notiks!” (Dan. 12:7). Daniēls ieraudzīja līdzību ar savu laiku, viņš apzinājās Jeremijas pravietojuma laika periodu, pārliecinājās, ka Valstības atjaunošana ir tuvu. (Dan. 9:2). Pat visskaidrākie un acīmredzamākie pravietojumi var būt mums aizzīmogoti. Atcerieties bauslības skolotāju apsolījumus par visa turpināšanos, praviešu iedvesmošanas rezultāts bija Dieva vārdi no Ezras 5:1-3; 6:14; 7:11,12,14,21; kā arī Nehem. 8:8,13; 9:2.

Citas norādes

Ir daudz citu norāžu uz to, ka pēdējo dienu ticīgajiem pieaugs Bībeles patiesības izpratne, piemēram Habakuka 2:2,3: “Šī parādība īstenosies noteiktā laikā … jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks”. Eļļas kalna pravietojumā arī pieminētas zināšanas, “redzējumi”, saprašana. Mt. 24:15 mēs lasām: “kas to lasa, lai uzmana”. Pēdējās dienās būs atvērta saprašana. Iespējams, ka pēdējās dienās taisno atlikums nonāks pie Daniēla vārdu par atkrišanu sapratnes: “kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā (Mt. 24:33). “Uzlūkojiet vīģes koku …” (Lk. 21:29). Ir nepieciešama īsta zīmju saprašana, nevis vienīgi sekošana notikumiem un to novērošana.

Var gadīties, ka pēdējās dienās piepildīsies visi Dieva vārdi (Atkl. 17:17) – mēs apzināmies, ka Bībele vērsta tieši uz mums, pēdējo dienu paaudzi. Daudzas līdzības tāpat vērstas uz pēdējo ticīgo paaudzi – sekundāra izpildīšanās var attiekties uz citu laiku. Tās attiecas tieši uz tiem, kas atdzīvosies, kad Kungs Jēzus atgriezīsies visā slavā, atcerieties līdzības par gudrajām un nesaprātīgajām jaunavām, ļaudīm, kuriem bija doti talenti, kalpiem, kam bija uzdots sargāt mantojumu. Atklāsmes grāmatā un citās Jaunās Derības nodaļās sastopami atgādinājumi, ka Kungam nupat-tūlīt jāatgriežas. Tas tika speciāli uzrakstīts ticīgo pēdējai paaudzei! Piemēram, Atkl. 3:20: “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani”. Tie, kas atbildēs, atvērs durvis, izdzirdot Kunga balsi, saņems balvu Viņa otrās atnākšanas laikā. Nav jābrīnās, ka tieši pēdējās dienās notiks lēciens apziņā.

Vai mēs attīstāmies?

Apziņas augšana notiek arī mūsu kopienas vidē, par to nav šaubu. Datoru parādīšanās fenomens pēdējās dienās, iespēja iespiest par nelielu maksu, brīvība Bībeles skolu organizācijā, ebreju un grieķu tekstu studēšana, bez nepieciešamības apgūt šīs valodas, - viss tas ir pateicoties Dieva gribai, lai notiktu Bībeles revolūcija. Tajā pat laikā aug arī vispasaules atkrišana no ticības, šķelšanās, sarūgtinājumi. Ticīgo atlikumam rodas vēl viena iespēja augt zināšanās. Evanģēlisma sprādziens (Mt. 24:14), vispārēja evanģēlizācija pastiprina atkāpšanos no mūsu brālības pēdējās dienās. Šāda analīze vairo manu pārliecību, ka pravietojuma, par kuru mēs uzzinājām šajās nodarbībās, piepildīšanās ir neizbēgama.

DIENAS UN STUNDAS ZINĀŠANA …?

Doma par to, ka mēs nevaram zināt ne dienu, ne stundu, kad atgriezīsies mūsu Kungs Jēzus, atvēsina mūsu entuziasmu, cenšanos izprast pravietojumus par pēdējām dienām. Pastāv garš to pantu uzskaitījums, kurus mēs vienkārši nepareizi saprotam daudzu gadu garumā, kaut gan mums liekas, ka mēs precīzi zinām, ko tie apzīmē. Mums šķiet pārāk nogurdinoši pārbaudīt sevi, izanalizēt savu redzes viedokli. Mūsu Kunga vārdi par to, ka neviens nezina Viņa atgriešanās dienu un stundu, ir tam redzams piemērs. Ja varam uzzināt Kunga atgriešanās laiku, mēs varēsim atrast izeju no sarežģītām situācijām.

- Visi galvenie notikumi, kas atbilduši Dieva mērķim, norisinājušies tad, kad patiesie ticīgie ir gaidījuši to iestāšanos: lielie plūdi, Jeruzalemes izpostīšana, tās atjaunošana, pirmā Kunga Jēzus atnākšana, m.ē. 70.g. notikumi, visi tie ir labi piemēri. Droši vien, tas pats attiecas uz otro atnākšanu un Dieva mērķa izpildīšanu? “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem” (Am. 3:7), bet viņu mērķis bija nodot uzrakstīto mums. Kungs pārmeta ebrejiem, ka tie nespēja atšķirt Mesijas atnākšanu (Mt. 16:3; Lk. 19:44); bet Viņa pirmā atnākšana ir otrās atnākšanas pirmtēls. Bābeles notiesāšana bija vēl viens pēdējo dienu pirmtēls. Tas nozīmē, ka mums jājūt Kunga Jēzus atnākšanas laiku. To pašu Kungs saka, kad stāsta par vasaras iestāšanos, salīdzinot to ar Valstības tuvošanos.

- Dāvids nojauta miesīgās un garīgās būtnes lielo prieku pēdējās dienās, gaidot Kunga atnākšanu. “Lai priecājas debess un līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas to pilda! Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo … (salīdz. ar Mt. 13:38) … tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā” (Ps. 96:11-13).

- Līgava ir prieka pārpilna, gaidot atnākam savu mīļoto (Augstā dz. 2:8).

- Tadas zināšanas var iegūt, vienīgi rūpīgi studējot Bībeli patstāvīgi. Kungs Jēzus brīdināja mūs Eļļas kalna pravietojuma sākumā, ka mums nav jāklausa tie, kas saka “laiks ir atnācis” (Lk. 21:8) – Viņš aicina mūs vērot notikumus , sekot to attīstībai un būt uzmanīgiem pret to, kas notiek. Pravietojuma beigās Viņš atkal atgriežas pie šīs domas. “Kad (kokiem) pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība” (Lk. 21:30,31). Ļoti personiska nojauta, ka vasara jau tuvu, līdzīga mūsu zināšanai, ka Kungs ir tuvu.

- Ja uzmanīgs cilvēks zina, ka atnāks zaglis, viņš būs vēl uzmanīgāks, acīgāks un būs nomodā (Mt. 24:43). Šī līdzība sabalsojas ar 1. Tesal. 5, kur mēs lasām par to, ka ticīgais būs nomodā, gaidīdams savu Kungu, Viņa atnākšana ticīgajam nebūs negaidīta.

- Ja cilvēks negaida Kunga atnākšanu (nav nomodā), tas pielīdzināms neziņai par Viņa atnākšanas laiku (Atkl. 3:3). Mk. 14:37 mēs esam brīdināti par to, ka ja mēs neesam nomodā, mēs negaidām Kungu, nezinām Viņa nākšanas laiku, līdz ar to mēs nevarēsim sagatavoties Viņa atnākšanai.

- Ja neviens nevar zināt Kunga Jēzus atgriešanās laiku, tad būtu bijis ļoti grūti iztulkot Eļļas kalna pravietojumu. Kad mācekļi Viņam jautāja: “Kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?” (Lk. 21:7), Jēzus nepārtrauca sarunu, to apraujot. Viņš tiem nosauca Savas atgriešanās laika pazīmes. Ticīgie diezgan precīzi zināja, kas notiks m.ē. 70.gadā. Jēkabs, Pēteris un Pāvils drosmīgi mācīja, ka “soģis stāv durvju priekšā” (Jēk. 5:9). Bija grūti atvērt ticīgo acis pravietiskajiem vārdiem, - iznākumā bija viņu saprašana, ka Valstība tiks atjaunota.

- Eļļas kalna sprediķa saturs skaidri pasaka to, ka ticīgie zina Kunga Jēzus nākšanas laiku.

- 140 un vairāk gadus mums saka, ka “laiks ir atnācis” (Lk. 21:8), bet tas nenāk. Jēzus vārdi norāda tieši uz to, ka “laiks ir atnācis”, Viņa atnākšana ir neizbēgama. Mēs paši precīzi nezinājām, ka Kunga atnākšana ir nenovēršama, taču mēs naivi, ar spītīgu neatlaidību izmantojām šos vārdus savos referātos. Tagad mēs droši to nezinām, bet pašās pēdējās dienās mēs iemantosim pārliecību, ka tas ir nenovēršami. Mēs to gribēsim, un mēs par to būsim pārliecināti.

Lūk, ko par to saka senas īru dzejas pants:

Kurš nezina, ka tas ir muļķis,

atstājiet to, lai dus.

Kurš zina, ka viņš zina, ko viņš nezina,

Pamodiniet to.

Kurš zina, un zina, ko viņš zina,

Tas ir gudrs.

Sekojiet tam.

Par mācekļiem

Šī ideja ir pretrunā ar to, ko mēs redzam Eļļas kalna pravietojumā: “to dienu un stundu nezina neviens cilvēks”. Tas, iespējams, attiecās uz Viņa mācekļiem. Viņu klausījās divpadsmit apustuļi, un viņi nezināja Jēzus atgriešanās dienu un stundu. Ticīgie Viņa atgriešanās laikā nebūs sagatavoti (Mt. 24:50), tas pārliecinoši pierāda to, ka ticīgo pēdējā paaudze kaut kādā veidā uzzinās dienu un stundu, t.i., nozīmēto laiku (Atkl. 9:15), Kunga Jēzus atgriešanās laiku.

Pat Kungs nezina Savu atgriešanās laiku, to zina tikai Tēvs. Jēzus to apstiprināja (Mk. 13:32) – laikā, kad Viņš sarunājās ar saviem mācekļiem. Viņš pats to nezināja. Bet pēc Savas augšāmcelšanās un slavas Kungs pieskārās divām lietām, kas, neapšaubāmi, ir saistītas: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes … nav jūsu daļa (vēršanās pie 11 apustuļiem) zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā” (Mt. 28:18; Ap.d. 1:7,8). Viss Tēva spēks bija atdots Viņa slavenajam Dēlam, tas arī ietver sevī zināt otrās atnākšanas “laikus vai brīžus”. Kungā “apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības” (Kol. 2:3). Kad Jēzus runāja par to, ka par to dienu “nezina neviens” … pat Cilvēka Dēls, Viņš nedomāja, ka tā turpināsies vienmēr. Viņš runāja tikai par konkrētu laika periodu.

Mācekļi ļoti gribēja zināt Kunga atnākšanas laiku, un tāpēc Viņš deva tiem šī laika pazīmes. Bet Kungs Jēzus arī zināja to, ka mācekļi nezina ne Viņa nāves laiku, ne atgriešanās brīdi (Mt. 16:3; Lk.19:44) – Kungs pastāstīja mācekļiem stāstu par cilvēku (Viņu pašu), kurš aizbrauca no mājas, pavēlēdams saviem mājiniekiem būt nomodā. Viņš brīdināja tos par to, kas būs, ja viņi nepaklausīs. Katrs no šiem brīdinājumiem izpildījās dažu nākošo dienu laikā, to dienu laikā, kas bija pirms Kristus nāves:

Viņi nodos jūs tiesām

Tiksiet sisti

Kungi liecībai

Brālis nodos brāli

Atgriezies un paņem viņa drēbes

Viltuskristi

Saule aptumšosies

Esi nomodā un lūdzies

Vakarpusē

Pusnaktī

Kā iedziedāsies gailis

No rīta

Atrast gulošus

Kristus sinedriona priekšā

Kristu sita

Priesteri, Hērods, Pilāts

Jūdi. Pētera liegšanās

Jāņa, (Marka) linu drēbes

Baraba?

Krustā sitot

“Esiet ar mani nomodā”

Ģetzemanes dārzs

Atvadu vakariņas

Ģetzemanes dārzā

Pētera liegšanās

Ciešanas un krustā sišana

Mācekļi Ģetzemanē

Neērtie secinājumi

Jēzus vārdi par to, ka jābūt nomodā, jo neviens nezina precīzu Viņa atgriešanās laiku, vērsti uz divpadsmit apustuļiem. Augstākminētais skaidri saskatāms tajā apstāklī, ka pēdējo dienu ticīgie zinās Kunga atgriešanās laiku, un liek mums nonākt pie nenomierinoša slēdziena:

- 150 un vairāk gadus mēs proklamējām, ka “Kristus atnākšana ir nenovēršama”, un tas bija nepareizi. Mēs precīzi zināsim Kristus atnākšanas laiku. Mēs nekļūdīsimies. Pagātnē mēs domājām, ka zinām visu, pamatojoties uz Bībeles pravietojuma saprašanu. Tomēr mūsu saprašana bija nepareiza. Mums jāatrod sevī drosme to apzināties.

- Vai mēs esam pārliecināti, ka visi dotie pravietojumi ir izpildīti un Kunga atgriešanās ir neizbēgama? Nevar teikt, ka mēs esam droši par to. Mūsu attieksme pret karjeru, banku bilanci, materiālajiem labumiem, cilvēciskajām attiecībām skaidri parādīs, par ko mēs esam parliecināti.

- Mēs esam cieši pietuvojušies problēmai: vai mēs atrodamies pilnas pārliecības, noteiktas zināšanas stāvoklī par otrās atnākšanas neizbēgamību, par ko māca Raksti, un proti, Eļļas kalna pravietojums? Man ir aizdomas, ka nē. Protams, mums jādzīvo tā, it kā Jēzum jāatnāk jebkurā brīdī, bet diez vai mēs varam teikt, ka visi pravietojumi ir piepildīti un Kunga atnākšana ir neizbēgama. Pāvils dzīvoja tā, it kā viņš zinātu, ka Kunga atgriešanās ir neizbēgama. Viņš teica tesaloniķiešiem, ka svētītā diena pagaidām nenāks, jo dažiem pravietojumiem vēl jāpiepildās (2. Tesal. 2:3). Man ir aizdomas, ka tieši šādā situācijā mēs tagad atrodamies un dzīvojam, it kā gaidītu Viņa atgriešanos nekavējoties, kaut gan tai pašā laikā apzināmies, ka mēs nezinām precīzu Kunga Jēzus nākšanas laiku, jo ar nepacietību gaidām pravietojumu izpildīšanos.

- Doma par to, ka ticīgie, kas dzīvo uz otrās atnākšanas robežas, zinās dienu un stundu, apstiprinās vismaz ar divām tēmām pravietojumā par pēdējām dienām: notiks pēkšņs izrāviens (virzīšanās uz priekšu) Bībeles un pravietojumu izpratnē patiesās baznīcas iekšpusē pēc nomāktības un apspiešanas dienām (iespējams, tiešā nozīmē). Tie ticīgie, kas paliks dzīvi, būs tieši tādā stāvoklī, kas aprakstīts šīs nodarbības sākumā: tieši viņi būs absolūti pārliecināti, ka Kunga Jēzus atnākšana ir neizbēgama. Lūk, kāpēc dienas pirms Kristus atgriešanās sauc par “Cilvēka Dēla dienām” (Lk. 17:24,26) – zīmes būs tik skaidras, it kā Viņš jau būtu atgriezies.

3. IESPĒJAMĀ VISPĀRĒJĀS IZNĪCINĀŠANA HRONOLOĢIJA

Vairākkārt tiek atkārtots apgalvojums, ka sodīšanas periods turpināsies 3,5 gadus. Šis laikposms aprakstīts kā 1260 dienas. 2300 dienu periods arī pieminēts Dan. 8:14. Daniēla 12:11,12 mēs lasām par 1290 un 1335 dienu laika periodiem. Lielo plūdu notikumi ir skaidrs pēdējo dienu sodīšanas pirmtēls. Noa iegāja šķirstā uz septiņām dienām, bet plūdi turpinājās 5 mēnešus, to var saistīt ar piecus mēnešus ilgu sodīšanu, par ko teikts Atkl. 9:5,10. Pavisam zeme zem ūdens atradās 339 dienas – lietus noskaloja visas Dieva soda pēdas. Tas var mūs novest pie pārsteidzīga secinājuma: katrs no šiem laika periodiem sākas un beidzas ar Kunga Pashā. Pēdējās dienas arī bieži aprakstītas kā “Tā Kunga diena” – tas pats teiciens tiek izmantots, aprakstot ebreju svētkus. Ir nopietns iemesls domāt, ka Kungs Jēzus atgriezīsies kādu ebreju svētku laikā (1); vispār pēdējās dienas var būt koncentrētas svetku dienās. Mums parādīts, ka pēdējās dienās augs pravietiskā varda zināšanas un ticīgie absolūti precīzi zinās Kunga atnākšanas laiku. Iespējams, ka tas ir tikai pieņēmums, bet tas, ko es lieku priekšā, ir tikai viens no variantiem, kas tiks atklāts ticīgajiem pēdējās dienās:

(1)

Vasarsvētku

(Piecdesmitās) dienas svētki (I)

Šķīstīšanās

Būdiņu svētki

Purims (IV)

Pashā svētki (V)

Piecdesmitās dienas svētki (VI)

Pashā sagatavošana

1010 dienas

7 dienas

150 dienas

30 dienas

45 dienas

264 dienas

1260 d. 2300 dienas

339 dienas kopumā pēc plūdiem

(I) – kopējais Izraēla apspiešanas (pazemošanas, virskundzības) periods tiek uzskatīts kā 2300 dienas Dan. 8:13,14. Vēl viens 1260 dienu ilgs periods, četrdesmit divi mēneši – “viens gads un vēl divi gadi, un viens pusgads” (3,5 gadi) utt. Liekas, ka 2300 dienas - periods no vispārējās iznīcināšanas līdz atgrūšanas laikam noslēdzies. Iespējams, ka izredzētajiem termiņš saīsināts no 2300 dienām līdz 1260 dienām (Mt. 24:22).

(II) –sākas atgrūšana, kas ilgs 1290 dienas. 1290 dienas atpakaļ no Pashā atvedīs mūs pie Elulas, ebreju gada beigām (kas ir zīmīgi), laika, kad jūdi (pie ķēniņa Nehemijas) tika pakļauti arābu ekspansijai (salīdz. Neh. 6:15).

(III) –Noas ieiešana šķirstā var būt dibināta uz Jes. 26:20: “Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis – paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas!” Šī situācija ir tipiska arī pēdējām dienām (Jes. 10:5,25; 13:5; Raudu dz. 2:6; Ecēh. 22:31; Dan. 8:13,19; Cah. 1:12). Ticīgie necieta Jeruzalemē Sanheriba iebrukuma laikā, tāpēc jādomā, ka arī pēdējās dienās ticīgie būs kaut kur paslēpti, paņemti. Jes. 57:1 teikts, ka taisnie tiks sapulcināti, savākti (ebr.) no ļauna, viņi būs mierīgi zem sava vīna koka (iespējams, ka tā ir idioma) sodīšanas, iekarošanas perioda karstumā. Atbilstoši iespējamajai hronoloģijai, tas notiks 3,5 gadu sodīšanas perioda beigās. Atcerēsimies Izraēla uzturēšanos Ēģiptē: mēris un brīnišķa izglābšanās.

(IV) – teltis bieži saistās ar ideju par Dieva tautas sapulcināšanu.

(V) –1260 dienu perioda beigas. Jeruzalemi vairs nemīda kājām, nepazemo (Atkl. 11:2).

(VI) – atstumšana beidzas pēc 1290 dienām. Pashā saistīta ar ebreju izpratni par aizejošo lietus sezonu. Jēk. 5:7 teikts, ka mums “pacietīgi” jāgaida “Tā Kunga atnākšana”, “līdz tas dabū agro un vēlo lietu”. Viens no šiem fragmentiem, iespējams, atklāsies pēdējās dienās, tas var liecināt par to, ka Kunga Jēzus atnākšana jāgaida Pashā beigās, kad būs pagājušas 1290 dienas, kad apspiešana beigsies. Jēkabs tomēr brīdināja, ka pēdējai paaudzei jāizvairās savstarpēju strīdu un ķildu eklēsijas iekšienē. Šajā laikā sīkāki un lielāki notikumi var kļūt par cēloni, ka daži cilvēki zaudēs cerību uz Kunga atgriešanos, vismaz savā sirdī. Visi spēki aizplūdīs apvainojumā un sirdssāpēs. Pat pirms pašas Kunga Jēzus atnākšanas šī tendence nemazināsies, bet vēl pieņemsies spēkā.

(VII) – Daniēls izpilda savus pienākumus, viņš izpilda savus priestera “pienākumus” Izraēlā, kas bija viņa zeme, bet viņš to nesaņēma savas dzīves laikā. Piecdemitās dienas laiks ir atkarīgs no ražas – tās nebija tieši 50 dienas pēc Lieldienām (Pashā). Mūsu hronoloģijā divas reizes minēta Piecdesmitā diena – viena pirms sodīšanas perioda, otra – tam beidzoties. Šeit ir divas paralēles, kas saistītas ar pēdējo dienu pļauju, kas aprakstīta Atkl. 14:14-20. Tie, kam nav nepieciešamības iziet sodīšanas periodu un tie, kas būs atdalīti, tiem “pļaujas” periods būs parveidošanās laiks. Beigu beigās visi ticīgie kopā izies sodīšanas periodu. Ja tas viss tā notiktu, tas kļūtu par zīmi, ka taisno saprašana ir bijusi uzdevuma augstumos. Kļūs skaidrs, ka paies sodīšanas dienas, iestāsies Pashā, kas kļūs par signālu, ka nāk Valstība, pilnīga Dieva uzvara pār Saviem ienaidniekiem.