Mājas lapa
24. NODAĻA: VĒSTULES PĒDĒJĀM DIENĀM
Visiem ir skaidrs, ka pravietojumi par 70.gada ‘pēdējām dienām’ attiecas arī uz mūsu pēdējām dienām, un, kā mēs jau agrāk atzīmējām, tas nozīmē, ka bēdas un vajāšanas, kas piemeklēja tā laika svētos, sagaida arī dzīvojošos pēdējos laikos. Vēstule ebrejiem un Pētera vēstules nemitīgi atsaucas uz šo laiku un izgaismo vairākas ticīgo problēmas pēdējās dienās, kurām jāattiecas arī uz mums. Seko tikai daži visspilgtākie piemēri:
2. Tim. 3:1-5 “Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. Jo cilvēki (eklēsijā) būs patmīlīgi …augstprātīgi … zaimotāji … nepateicīgi … apmelotāji … labā nīdēji (salīdz. ar Mt. 24:10) … mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu (tomēr mīl Dievu), izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami”. Plēsonīgais šīs pasaules ļaunuma un agresivitātes gars ieies arī eklēsijā, brāļi kļūs lepni, ar tieksmi uz strīdiem, materiālistiski, noniecinādami īsteno taisnprātību un nepievērsdami uzmanību Kristus mājas būvēšanas vajadzībām. Ir arī citas vietas Jaunajā Derībā, kas liecina, ka tieši tā attīstījās notikumi eklēsijā 70.gada priekšvakarā. Pieaugošais Kristadelfiešu vidū attiecību rūgtums, skarbums, pieaugošā šķelšanās - tās visas ir pēdējo dienu pazīmes. Un tas ir tikai sākums, jo ar laiku cilvēku savstarpējās attiecības eklēsijā kļūs tik pasaulīgas, ka brāļi sāks naidoties, cits citu nododami. Eklēsijā paliks ļoti maz patiesa garīguma, jo tie atteiksies no dievbijības spēka, no Kristus gara/prāta, atstājot tikai to ārējās pazīmes (salīdz. Ef. 3:20; 6:10; Kol. 1:11). Šīs pasaules nelikumību vairošanās tā ietekmēs eklēsiju, ka patiesā mīlestība (kristīgā mīlestība) ies mazumā (Mt. 24:12). Profilaktisks līdzeklis pret to visu piedāvāts 2. Tim. 3:14 – 4:3: mīlestība pret Dieva vārdu un patieso mācību, ko tev iedvesuši uzticīgie brāļi, vārda studēšana, kas kļuvusi par tavas dzīves pamatu, atklāta no patiesības atkritušā eklēsijas vairākuma atmaskošana, nebaidoties no sekām, sludināšana pasaulei un Kunga dienas atnākšanas svētbijīga gaidīšana – lūk kas var palīdzēt un palīdzēs pārdzīvot “ļauno dienu”.
Ebr. 10:25 “Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu” – kā 70.gadu, tā arī otro atnākšanu. Tajā laikā tieksme un vēlēšanās tikties, lai stiprinātu garīgi cits citu, kļuva par īstu problēmu … bet šodien? Kāpēc brālīgas tikšanās un Bībeles studijas šķietami zaudē pievilcību? Ebr. 10:25 konteksts pirmajā gadsimtā būtu ticīgo bailes publiski atzīt savu saistību ar vajātajiem brāļiem, lai neiekļūtu vajāto skaitā. Pāvilam tas bija labi zināms (2. Tim. 4:16). Vai tas atkārtosies pēdējās dienās?
Ebr. 10:32,33 “Bet atcerieties (vajāšanas) iepriekšējās dienās…”, tāpēc ka tām bija jāatkārtojas ap m.ē. 70.gadu. Uzticamo ticīgo saraksts, kas bija pakļauti vajāšanām, dots Ebr. 11 ar uzsvaru uz to, ka viņi tomēr saglabāja ticību līdz galam, ar to pašu sagatavojot Vēstules lasītājus tam, kas tos sagaida. Tas atsauc atmiņā Pētera vēstulēs bieži sastopamos “atgādinājumus” (piem. 2. Pēt. 1:12-15; 3:11).
Ebr. 12:29; 13:1 “Mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina” (kā tas tika parādīts 70.gadā Jeruzalemes sadedzināšanā). “Brāļu mīlestība, lai paliek!” Bet tas izsaka, ka 70.gada priekšvakarā radās problēmas ar brāļu mīlestību, par ko arī pieminēts Atkl. 2:4 un Lk. 12:45. Un tas nav pārsteidzoši, jo ir tik viegli cīņā ar neizbēgamo atkrišanu eklēsijas iekšienē pazaudēt ne tikai mīlestību, bet pat elementāru labestību. Ak vai, bet vajag atzīt arī šī pravietojuma patiesīgumu.
Ebr. 13:4 “Laulība lai ir visiem godā … jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs”, t.i., eklēsijas locekļus, kas ir padoti tiesai. Un tas ir salīdzināms ar 1. Pēt. 3:1-6 brīdinājumu māsām, kas arvien biežāk sacelās pret saviem prototipiem Ievu un Sāru, nereti savu garīgi nenoturīgo vīru neapzināti kūdītas. Ļoti daudzi Jaunās Derības fragmenti norāda uz problēmu uzplūdiem, kas saistītas ar laulībām un seksu 70.gada priekšvakarā. Ja paskatās apkārt uz brāļiem un māsām, tad izzudīs pēdējās šaubas, ka tas viss attiecas arī uz mūsu pēdējām dienām. Tāpat der atcerēties Sodomu un Noas laikus. Nav brīnums, ka Pāvils pastāvēja uz vientulību pēdējās dienās.
Ebr. 13:7 “Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši” norāda uz noslieci nicināt eklēsijas vecākos – ko arī piemin kā pēdējo dienu problēmu 1. Pēt. 5:5, 2. Pēt. 2:10 utt. Pasaulīgais neatkarības un pašnoteikšanās gars, šķiet, ir atstājis iespaidu arī uz pēdējo dienu eklēsijām.
1.Pēt. 4:12 “Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu” – dažiem likās sveši dīvainie uz Vecās Derības pravietojumiem balstītie Pētera brīdinājumi par gaidāmo iznīcināšanu un bēdu laiku. Un cik gan ir daudz tādu, kas uz līdzīgiem brīdinājumiem reaģē tieši tāpat arī mūsu laikā! Grieķu vārds, kas šeit tulkots “nebrīnaities” = “neuzskatiet to par dīvainu, svešu” bieži tiek attiecināts uz pagāniem. Šķiet, ka Pēteris grib teikt, ka tie, kas domā, ka nākošās bēdas skars tikai pagānus, svešos, dziļi maldās. Nedomājiet, ka šie laiki skars tikai pagānus, tie skars kā ticīgos, tā arī visu pagānu pasauli. Tas ir ļoti nopietns brīdinājums tiem ticīgajiem, kas domā, ka nākošā tiesa, kas nāks pār pasauli, viņus neskars. Ir vērts atcerēties, ka dabiskā Izraēla ciešanas ir vienmēr tajā pat laikā skārušas arī garīgo Izraēlu.
1.Pēt. 4:13 “Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties”. Mēs jau runājām par to, ka mūsu ciešanas sagaidāmajā iznīcināšanā tiek pielīdzinātas Kristus ciešanām, tieši tāpēc mēs “priecājamies”, Viņam atnākot. “Jo noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama” (4:17) – mūsu pārbaudījumi iznīcināšānā vienlaicīgi būs arī mūsu Kristus tiesa. “Un, ja taisnais tikko tiek izglābts …” (4:18) – garīgā glābšana šajā laikā tiks ar mokām sasniegta, kā to sasniedza mūsu Kungs krustā, ko mēs esam aicināti ar Viņu nest.
2.Pēt. 1:5 “Parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu”. Pēteris vispār ļoti daudz uzmanības veltī tikumam, saprātīgumam, izzināšanai, kam jāpalīdz pārvarēt gaidāmos pārbaudījumus: 1. Pēt. 3:7; 2. Pēt. 1:2-6,8,16; 2:20; 3:18, iespaidīgs saraksts. Katrā ziņā salīdziniet to ar Dan. 12:10, kur runāts par pēkšņu Dieva vārda saprašanas uzplaiksnījumu pēdējās dienās. Arvien pieaugošā tendence nosaukt Bībeles klases, rakstus par Bībeles tēmām par “akadēmiskiem” šķiet norāda uz to, ka mēs esam tādi paši kā nenoturīgie ticīgie, kurus Pēteris uzmundrināja pirmajā gadsimtā. Liekas, ka mēs vēlamies apstāties pie “kristīgas kalpošanas” (tikuma), nenopūloties ar zināšanu vairošanu.
Viltus mācītāji
Tagad jau jābūt pilnīgi skaidram, ka Jaunās Derības vēstuļu brīdinājumi attiecībā uz eklēsijas stāvokli pašā 70.gada priekšvakarā attiecas arī uz mūsu laiku, jo mēs dzīvojam otrās atnākšanas priekšvakarā. Šīs nodaļas noslēdzošās daļas rakstīšana prieku nesagādā. Bet nekādi nevar apiet to faktu, ka 70.gada priekšvakarā eklēsijas iekšienē bija viltus mācītāju grupas, kas pakāpeniski un viltīgi izlika slazdus patiesās ticības principiem, ārēji saglabājot labu ticīgo veidolu. 1. Pēt. 4:4 un Ebr. 13:4 sacīts, ka daži no šiem ļaudīm atbalstīja uzskatu, ka jebkāda uzvedība ir pieņemama, it īpaši seksuālo attiecību jomā. Jāatzīmē, ka grēka cilvēks saistāms tieši ar tādiem eklēsijas iekšienē; viņš ir Jūdasa tipa raksturs. Mēs jau atzīmējām kopību starp milzi no Dan.2, Goliātu un grēka cilvēku. Tie visi tiks iznīcināti Kunga Jēzus atnākšanā. Bēdas un eklēsijas vajāšanas pirmajā gadsimtā nāca ne tikai no ārpuses, no jūdu un romiešu zvēra, bet arī no iekšpuses, no tiem, kas bija saistīti ar šo zvēru (skat. Ef. 6). Tāpēc jāsagaida, ka pēdējo dienu eklēsijā būs tādi, kas arī būs saistīti ar vajājošo zvēru.
Vēstules par ‘pēdējām dienām’ ir pilnas ar brīdinājumiem nesekot viltus mācītājiem no eklēsijas. “Bet ir arī bijuši tautā (Izraēlas) viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji …” (2. Pēt. 2:1). Uzdrošinos turpināt, ka “daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots”. Un tas sabalsojas ar Kunga vārdiem, ka daudzi (gr. – “vairākums”) atkritīs pirms pašas Viņa atnākšanas (Mt. 24:12). Pēteris, pārdomādams šo jautājumu, nonāk pie slēdziena, ka tas notiks dēļ pacietības pret viltus mācītājiem. Jo taču arī grēkā krišana Izraēlā pamatos notika garīdzniecības vainas dēļ, nevis vienkāršā izraēlieša neticības dēļ. Visi viltus mācītāji, par kuriem runāts 2. Pēt. 2, bija eklēsijas locekļi, un tāpēc bija tiesājami un nosodāmi. Šie viltus mācītāji bija reiz zinājuši patiesību (2. Pēt. 2:12), un tāpēc arī pelnīja notiesāšanu (2:9). Viņi bija klāt piemiņas reizēs (2:13) un, tāpat kā Bileāmam, tiem bija pravietošanas dāvanas (2:15 salīdz. ar Ebr. 6:4-6) un tie bija reiz atstājuši pasauli, lai gan nu tie atgriezās tajā (20-22.pp.). Citiem vārdiem sakot, viņiem bija visas laba Kristadelfieša ārējās pazīmes. Kaut ko līdzīgu mēs varam sagaidīt pēdējo dienu eklēsijā.
Katram Jaunās Derības vēstules lasošam cilvēkam krīt acīs atkārtotie brīdinājumi par viltus mācītājiem. Pēteris atgādina saviem lasītājiem “svēto praviešu (Jaunās Derības praviešu?) jau sen teiktos vārdus …ko no saviem apustuļiem esat mācījušies. …Papriekš ievērojiet (kā pašu galveno), ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji, kuri dzīvos savās pašu kārībās” (viltus mācītāji un masveida atkrišana) (2. Pēt. 3:2,3). Ja mēs negribam atzīt, ka “pēdējās dienas” – tas ir mūsu laiks, tad mums tomēr nāksies būt vienisprātis ar lielu daudzumu viltus mācību un atkrišanu brāļu vidū parādīšanos tieši pirms pašas Kristus atnākšanas. Personīgi es pagaidām neredzu, ka mēs būtu sasnieguši tādu stāvokli, kādu to apraksta vēstules (kaut gan pilnīgi iespējams, ka mēs sevi un savu sabiedrību redzam daudz labākā gaismā nekā tā redzama Dievam). Bet gaidāmā iznīcināšana nešaubīgi izgaismos visas tās attieksmes, kas tagad attīstās, lai radītu to šausmīgo situāciju, par ko runā pravietojumi. “Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus”.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
