Mājas lapa
6.7.1 BĪBELES STUDĒŠANA AR JAUTĀJUMU PALĪDZĪBU
No visiem pieminētajiem Bībeles studēšanas veidiem visnoderīgākais šķiet esam Bībeles studēšanas veids, uzdodot jautājumus, it īpaši, ja tiek organizēta Bībeles studēšanas grupa starp nesen kristītajiem. Apdomājiet, kuru nodaļu vai personāžu jūs plānojat analizēt, sastādiet jautājumu klāstu un tad savā starpā pacentieties atrast atbildes uz tiem. Tas arī palīdz izvairīties no neveiklām situācijām, kad grupas vadītājs nejūtas pietiekami kompetents šajā lomā. Nereti gadās arī tā, ka starp nupat kristītajiem brāļiem un māsām gadās kāds nobriedis brālis. Tādēļ, ka viņš varētu būt studējis Bībeli vēl pirms pārējo nākšanas pasaulē, eklēsijas sapulces var izvērsties par klausīšanos viņa izskaidrojumos. Tas nebūt nav slikti savā ziņā, taču gala rezultātā viegli var sanākt tā, ka jaunpievērstie pārstāj studēt Bībeli patstāvīgi. Lai izvairītos no tā, vecākais brālis varētu iepriekš sagatavot jautājumus, atbildes uz kuriem grupai būtu jāmeklē pašiem. Tad diskusija nākamajā nodarbībā veidos Bībeles studēšanas pamatu. Seko daži piemēri:
1. DĀVIDS UN BATSEBA
Lūdzu izlasiet:
2.Sam.11&12; Psalmus 38 (pēc grēka, pirms grēksūdzes), 51 (grēksūdze) & 32 (prieks par piedošanu).
1. Ps.32:1,2 salīdz. ar Rom.4:6,7. Kāda nozīme ir vietniekvārdu maiņai (viņš...cilvēks salīdz. ar “viņi”)?
2. Kur JD ir atsauces uz Batsebas valodu, un ko tas viss mums māca:
Ps.32:4,6 (Tava roka smagi gūlās uz mani...Mans spēks izkalta”)
2.Sam.11:2 (“neparasti skaista izskata”)
Ps.32:2 “Nepielīdzina viņa vainu”
Ps.32:2 “viltības nevaid”
Ps.32:6 “Kamēr Tu esi atrodams”
Kas JD saistāms ar ‘Dieva atrašanu’? Ko nozīmē atrast Dievu? Kad mēs Viņu atrodam?
“Tevis priekšā es esmu grēkojis” (Ps.51:6)
3.Izskaidrojiet līdzību 2.Sam.12:1-4; divi vīri; pilsēta; daudz sīklopu; viens jēriņš; izaudzējis; pie viņa krūtīm gulēja; bija viņam kā paša meita; viesis (salīdz. ar Lk.11:6). Kādas bija attiecības starp Ūriju un Batsebu? Kā jūs domājat, vai Batseba bija laimīga kopdzīvē ar Ūriju, ņemot šo visu vērā?
4.Vai šis grēks bija vienreizējs pārkāpums, jebšu ilgāka laika posma attiecības? Dāvids vēroja viņu no nama jumta; kādas bibliskas asociācijas saistās ar nama jumtu? (salīdz. ar 2.Sam.16:22). Vai ir zīmīgi tas, ka viņi vēlāk apprecējās? Vai vairums austrumu ķēniņu būtu tā rīkojušies? Padomājiet: Cik labi Dāvids un Batseba viens otru pazina? Vai viņi dzīvoja viens otra tuvumā? (Kā lai mēs saprotam 2.Sam.12:3?). Vai Batsebai bija garīga? Vai viņa bija stulba blondīne? Vai Dāvids bija garīgs tajā laikā (salīdz. ar Ps.30:6)? Vai viņš būtu tik zemu kritis, tikai skaistu sievieti ieraugot? Dāvids pie tās gulēja, un, “kad tā bija no savas nešķīstības nomazgājusies...” pēc mazgāšanās saskaņā ar likumu (2.Sam.11:4); uz ko tas norāda? Grēks notika “vakarā”, kāda ir saistība starp mazgāšanos, šķīstīšanos un vakaru? Uz kādu bauslības daļu attiecas 2.Sam.12:9 (salīdz. ar Ps.51:16)? Kādas vēl sakarības pastāv starp seksualitāti un garīgumu?
1.Moz.39:6,7 ebreju tekstā ir viena no tām.
5.Kāpēc Ūrija negulēja ar Batsebu? Ko mēs varam secināt no uzsvara, kas tiek likts uz vēstnešiem 2.Sam.11:3,4,5,6,19,23,27? Vai Batseba prata lasīt un rakstīt?
6.Vai Dāvids garīgi sabruka pēc šī grēka pastrādāšanas? Ko mēs secinām no Ps.32 un 51? “Mani grēki vienmēr ir manu acu priekšā...Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem” (Ps.38:18,19,23), kas ar to ir domāts?
7.Ps.51:13 liek domāt, ka Dāvida piedošanas pieredze stimulēja viņa sludināšanas dziņu. Ps.32 ir pamācības psalms. Vai jūs varētu nosaukt vēl kādus piemērus, kad sludināšana seko pēc grēka un piedošanas (tādu ir vismaz pieci!). Vai mums vajadzētu sludināt, daloties savā personīgajā pieredzē (‘Es tev pastāstīšu, ko Dievs ir darījis manā labā, draugs...’)?
Ja jums vēl nav apnicis:
8.Kāda nozīme ir Ps.51:11,12?
9. Kādas atsauces uz Dāvidu, Nātanu un Batsebu jūs redzat 2.Kor.7:7-11?
10.Ps.38:17,18; 51:3; 32:10; kādas vēl ir sakarības starp grēku un sāpēm? Ko mums no tā būs mācīties?
11.Dažreiz Batsebas psalmi attiecas uz Dāvida “grēku”, citreiz uz “grēkiem” daudzskaitlī (Ps.51:4,9; 51:3; 32:5 salīdz. ar 38:3,4,18). Ko tas varētu nozīmēt?
12.Kāds bija Dāvida veselības stāvoklis pēc grēku nožēlas? (Ps.32:4,10; 38:6,7,11). Ir atzīmēts, ka pastāv daudzējādas saiknes starp pravietiskajiem psalmiem par krustā sišanu un psalmiem, kas attiecas uz Batsebas incidentu un tam sekojošām Dāvida veselības problēmām. Ko tas mums māca par Kristus ciešanām?
13.Kāda ir saistība starp Ps.51:6 un 32:7?
14.Kāda ir saistība starp Dāvida un Ādama grēku? Ir vismaz 11 nepārprotamu saikņu starp 1.Moz.2,3 un 2.Sam.11,12,16.
2.EŅĢEĻI
1. Lasiet 2.Moz.33:11-23 un 34:4-6. Vai Mozus redzēja Dievu vai Eņģeli?
2.Mēs zinām, ka Eņģeļu spējas ir ierobežotas salīdzinājumā ar Dieva visspēcību. Ko mēs uzzinām par Eņģeļu spējām un par to, kā viņi darbojas no sekojošiem fragmentiem:
Spējas: 1.Moz.32:24-29; Dan.10:13; 9:21.
Zināšanas: 1.Moz.22:12; 5.Moz.8:2; Cak.1:12; Mt.13:27,39.
Nosliece uz emocijām: Ecēh.8:5,6.
Lēmumu pieņemšanas process: 1.Moz.18:17,22.
3.Kā lai saprot ‘ierobežojuma valodu’, ar ko ļoti bieži nākas sastapties Rakstos – piemēram, 1.Moz.2:2; 2.Moz.31:17; 5.Moz.32:20,27? Dievs ir visspēcīgs un zina beigas jau pašā sākumā. Tādējādi, Viņš “nenožēlo” (nemaina Savas domas). Taču ir daudzums piemēru, kur Dievs tieši to arī dara. Klasisks piemērs tam ir 1.Sam.15:28,29,35. Kā mēs to izskaidrosim?
4.Apsveriet sekojošus Dieva ‘nožēlas’ piemērus. Katrā gadījumā pamēģiniet to izskaidrot kā Dieva Paša domu maiņu, un tad apsveriet, vai šeit labāk neiederētos izpratne par eņģeļiem: 2.Moz.4:24; 4.Moz.14:34; 2.Moz.32:11; Hoz.12:4; Jūdas 2:1 salīdz. ar Cah.11:10,11. Ja jums šī pieeja šķiet pieņemama, apsveriet sekojošus piemērus, kur ‘Dievs’ saka, ka Viņš kaut ko nedarīs; un tad dara: 2.Moz.33:3 salīdz. ar 34:9; 5.Moz.43:31; 31:6,8 salīdz. ar 31:17.
5.Ko mēs varam secināt no 1.Ķēn.22:19-23 par to, kā ir organizēta Eņģeļu darbība? Kādus vēl pantus (Bībeles idejas) jūs varētu minēt attiecībā uz šo Tiesas ainas ideju Debesīs? [Interesi rosinošs ir Ps.89:7,8]. Kur vēl mēs varam lasīt par to, kā lietas nonāk un iziet no Dieva?
6.Salīdziniet 2.Moz.12:23 un 1.Kor.10:10. Kas bija “maitātājs’? Vai tas būtu Eņģeļu sadursmes piemērs? Un ja ne šeit, tad kā ar Ecēh.9:1-6?
Sargeņģeļi?
7.Kādi fakti ir minami tās domas atbalstam, ka mums katram ir savs “sargeņģelis”? Saskaņojiet šos faktus ar Ebr.1:14; Lk.11:7,8; 15; 15:6-10
8.Kāda saistība ir starp 2.Moz.23:21,27,18 – 5.Moz.31:3,6,17 – Ebr.13:5?
9.Kas ir šie “eņģeļi” Atkl.1:20? Kā šo eklēsiju eņģeļi var tikt norāti un nožēlot padarīto?
10.Kas dziedāja Atkl.5:8,9? Ņemiet vērā kontekstu.
11.Atzīmējiet / nosauciet pēc iespējas vairāk fragmentu, kuros Eņģeļi tieši vai netieši asociējas ar tiesas vietu. Manos pierakstos ir sekojoši fragmenti: Tieši: Mt.13:41; Atkl.14:10. Un netieši: Lk.12:8,48; 1.Kor.10:10; Ps.35:5,6. Un kas ir “klātesošie” Lk.19:24,25? Varētu izrakstīt šos pantus uz kartītēm un tad izkārtot tos tā, lai radītu iespējamu tiesas vietas ainu – no eņģeļu redzes viedokļa.
Eņģeļi pirmajā gadsimtā
12.Kāpēc, pēc jūsu domām, Svētais Gars ir personificēts Jaunajā Derībā?
13.Uz ko attiecas “svētais Gars” Jes.63:7-11? Kādu līdzību jūs saskatāt starp Aizstāvja fragmentiem (Jņ.14 un 16) un tuksneša Eņģeli?
14.Izmantojiet atbildi uz 9.jautājumu, lai labāk izprastu: Jņ.16:13; 15:26; Jūdas5; Ebr.3:7-11; Ap.d.7:51; un kuru V.D. fragmentu par eņģeļiem atgādina Ap.d.2:3?
15.Uz ko attiecas Atkl.1:1? Kristu? Eņģeli? Svētajiem?
16.Kas runā Atkl.3:5?
3. DĀVIDS UN GOLIĀTS
Lūdzu lasiet 1.Sam.17
1.Liels vīrs gāžas gar zemi no trieciena ar akmeni; ko tas jums atgādina?
2.Goliāts nomira no ievainojuma galvā... = ?
3.Četras reizes tiek uzsvērts, ka Goliāts bija vara bruņu apklāts (17:5,6) ...
4.Kas bija tās divas lietas, par ko Izraēla vīri runāja (17:25,26)? Uz ko tas norāda nākotnē?
5.Kā šeit iekļaujas Atkl.5:3-5?
6.Apdomājiet 17:54. Ko varētu nozīmēt ‘Golgāta’?
7.Kas izraēliešiem bija jādara rītos un vakaros? Kā tas sasaucas ar 17:16?
8.Ar ko Dāvids nodarbojās tajā laikā? Ar ko sasaucas sekojošie panti:17:55; 17:28-30; 17:32; 17:46,47; 17:49?
9.Kā 17:8,9 ļauj mums iztēloties Kristus prāta spriedzi krusta nāves priekšā? Vai Rom.6:17,18 ir apzināta atsauce uz šo scenāriju?
10.Vai jūs redzat saistību starp 17:51 un Kol.2:15?
11.Dāvids “skrēja” (17:22) = ?
12.17:52 = ? Un “Šaaraima” = ?
13.Sauls bija Izraēlas milzis pēc savas ķermeņa uzbūves. Kāda nozīme ir tam faktam, ka viņš nestājās pretī Goliātam?
14.Tēvs bija licis Dāvidam noiet pie brāļiem (17:28). Kādus fragmentus, kas saistīti ar Kristu, tas jums atgādina? [Ja nu jums nekas nenāk prātā: 1.Moz.37:13; Lk.20:14; Jņ.4:31].
15.Dāvids atstāja avis, lai ietu un nogalinātu Goliātu. Salīdziniet to ar Lk.15:4-6. Uz ko attiecas avju gans, kas naktī dodas kalnos (salīdz. ar Ābrahāmu un Īzaku)? (Salīdz. 1.Pēt.2:25 ar Jes.53:5,6).
16.Dāvids šķita esam pārsteigts par to, ka neviens neatsaucās šim izaicinājumam. Vai ir pierādījumi tam, ka Kristus izjūtas bija līdzīgas?
17.Dāvids smēla spēkus tajā, ka “dzīvā Dieva kara pulki ...Tā Kunga Cebaota kara pulki” bija ar viņu (17:26,36,45). Uz ko attiecas šie tituli?
18.Kāpēc viņš paņēma piecus akmeņus? Vai viņš domāja, ka ar pirmo akmeni viņš netrāpīs? Un otru ... un trešo...?
19.Apdomājiet, kādas attiecības izveidojās starp Jonatānu un Dāvidu uzreiz pēc uzvaras pār Goliātu? Ko tas nozīmē? Kāda JD jēdziena priekšvēstnesis atrodams 2.Sam.1:26?
POLITISKAIS ASPEKTS
Goliāts = tēls Dan.2; tādēļ te ir jābūt kādai atsaucei uz pēdējām dienām.
20.Lauva, lācis, varš, dzelzs tiek minēti Rakstos (17:5-7,34). Kādā saistībā ar Daniēlu?
21.17:1,2 sapulcēšanās = ? 17:47 “nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu” = ? Kas vēl notika pie Asekas (17:1)? Kādi citi iebrucēji tika iznīcināti ar akmeņiem (no lingas)?
22.Goliāts bija Izraēlas ... pēdējo dienu ... iebrucēju čempions (ebreju gibbor) = ?
23.’Goliāts’ = ‘ņemt gūstā un aiziet gūstā’. Viņš bija liels zaimotājs ... kāda saikne ar Atkl.13:5-10?
24.Kāda atšķirība starp filistiešu un Israēla karapulku apbruņojumu? Bet Goliāts tika nogalināts ar paša ieročiem...
25.17:46 = kāds pazīstams pēdējo dienu iebrukuma fragments?
26.Filistiešu iebrucēju līķi tika nodoti putnu un zvēru apēšanai. Kādus citus līdzīgus Bībeles fragmentus tas atsauc atmiņā, un kā pirmtēli tie varētu būt? (Atkl.19:17-21; Ps.79:2,10,12).
Ieinteresētajam: Kāda ir saistība starp 1.Sam.17 ar Psalmiem 8 un 144, kā arī starp tiem un JD?
4. ASĪRIEŠU IEBRUKUMS: PĒDĒJO DIENU PIRMTĒLS
1.Ziņas par pirmo asīriešu iebrukumu atrodamas 2.Ķēniņu 15:19,20. Ko mēs varam secināt par Izraēlas labklājību iebrukumu laikā (salīdz. ar 16:8, 17:4)? Un tādēļ mūsu pēdējās dienās...?
2.Salīdziniet to ar Soģu 14:14 un 15:11,12. Uz kādu mūsdienu Izraēlas politiku tas varētu attiekties? Vai tas nenorāda uz kādu pārmaiņu Izraēlas attiecībās ar arābiem / asīriešiem?
3.Kāda bija Izraēlas politika 2.Ķēn.15, iebrukuma laikā? Vai ir kādi bibliski iemesli domāt, ka jaunajam Izraēlam būs jāpārdzīvo kas līdzīgs?
4.Kāds bija asīriešu (babiloniešu, ēģiptiešu, filistiešu un citu tipiski pēdējo dienu iebrucēju) apbruņojums salīdzinājumā ar izraēliešu apbruņojumu? Kā, pēc jūsu domām, jutās izraēlieši, sastopoties ar dažiem no šiem jaunajiem ieročiem? Vai viņi tagad tā jūtas? Kādas izmaiņas būtu sagaidāmas tā gaismā?
5.Cik bija asīriešu iebrukumu? Kāda tam nozīme, domājot par pēdējām dienām? Kurā Izraēla daļā viņi iebruka vispirms (2.Ķēn.15:29)? Vai ir kādas norādes, bibliskas vai kādas citas, ka tas varētu tāpat notikt arī pēdējās dienās?
6.Ko asīrieši darīja ar Izraēlas iedzīvotājiem pirmām kārtām? Kāda tam nozīme pēdējo dienu gaismā? (Ko Hitlers viņiem darīja pirmām kārtām?). Kā tas viss sabalsojas ar Jes.11:11,16; 27:13 un ‘otras iziešanas’ scenāriju?
7.Pirms galvenā asīriešu iebrukuma bija iestājies atslābuma periods vietējo arābu cilšu iebrukuma skaita ziņā (2.Ķēn.17:20). Zīmīgi?
8.Pabeidziet sekojošu tabulu:
Ecēhiels 38 Asīrija (par ko runāts Jesajas grāmatā)
:4
:7
:8
:9
:11
:12
:19
:22
:19,20
39:10
9.Kas vēl bija asīriešiem padomā, kad viņi plānoja iebrukt Izraēlā? Neziņā? Skatieties 2.Ķēn.19:11; Jes.8:4. Par kādām mūsdienu valstīm ir runa?
10.Dažus gadus pirms Asīrijas iebrukuma Izraēla bija atkarojusi Ēlatu (2.Ķēn.14:22), Damasku un Hamatu (2.Ķēn.14:28). Ko mēs lasām par šīm vietām 2.Ķēn.16:6; 18:34; Jes.7:8? Uz ko tas norāda, skatoties nākotnē?
11.2.Ķēn.16:7. Kas bija Izraēla Tēvs un kungs? Tātad, ko Ahass īstenībā šeit saka (salīdz. ar 2.Ķēn.16:10,11)? Kas vēl uz to norāda? Bet kā tad ar Ecēh.23:7? Pēdējās dienās?
12.Izraēls aplaupīts, masu deportācijas un slaktiņi, tad Jeruzaleme aplenkumā. Tās mūros ieskauti bija nedaudz uzticīgo un liels vairums neticīgo “grēcinieku Ciānā” (Jes.33:14). Kādu pazīstamu pēdējo dienu fragmentu tas atsauc atmiņā?
13.Tad parādās Jesaja, kas iedveš ticību, runājot Dieva vārdus. Kā pirmtēls viņš ir? Ievērojiet viņa partnerattiecības ar Hiskiju (= ?).
14.Pēdējais iebrukums ilga trīs gadus (2.Ķēn.17:5). Zīmīgi?
15.Starp Izraēlu un Jūdeju ir atšķirība Asīrijas iebrukuma laikā. Vai tas ir zīmīgi pirmtēla ziņā? Daži no Izraēla nāca, lai rastu patvērumu Jeruzalemē (salīdz. ar Lota sievu un Mt.25:8, vai jūs saredzat saistību?)
16.Asīriešu karaspēks bija sadalīts trijās daļās, Tartana, Rab-Sarisa un Rab-šaka vadībā. Kur vēl mēs lasām, ka Izraēla iebrucēji ir sadalīti trijās grupās?
17.2.Laiku 32:18 netieši norāda uz propagandas karu un Izraēlas garīgu novārdzināšanu. Vai ir arī citas netiešas vai tiešas norādes uz ko līdzīgu pēdējās dienās?
18.Kas ir Dienvidu ķēniņš, kuram Izraēls uzticējās pēc 2.Ķēn.17:4? Pēdējās dienās? Kā Izraēls jutās 2.Ķēn.19:10?
19.Kāda ir saistība starp Dan.11:40-44 un Asīrijas iebrukumu?
20.Hiskijas lūgšana atnesa izglābšanos no asīriešiem. Ko tas nozīmē? “Tu vienīgi esi Dievs” (2.Ķēn.19:15), viņš teica, atsaucoties uz 1.Ķēn.18:39. Zīmīgi? Viņš atsaucas arī uz 2.Laiku 20:6. Kāpēc?
21.Uzsvērta Sanheriba trakošana (2.Ķēn.19;27,28). Kādi vēl fragmenti norāda uz naidu pret Dieva tautu? Kā pirmtēls ir Sanheribs? Ievērojiet, cik liels uzsvars ir likts uz viņa personības pievilcību. Ko viņš piedāvāja 2.Ķēn.18:31,32?
22.Kādus secinājumus var izdarīt, salīdzinot 2.Ķēn.19:31 ar Jes.9:7?
DAŽI IETEIKUMI JAUTĀJUMU UZDOŠANAI
Brālis Stīvens Grīns no žurnāla “The Testimony”, 1997.gada, jūnijs
Jautājumi attiecībā uz jebkuru Bībeles fragmentu
Kurš to rakstījis/ teicis?
Kad tas ir rakstīts?
Ko tas nozīmē?
Kāpēc tas bija uzrakstīts, lai mēs to lasītu?
Kā šie raksti iekļaujas kontekstā?
Kādā veidā šie raksti ir salīdzināmi ar citiem?
- Vai tie ir līdzīgi, jebšu tā paša notikuma cits izklāsts?
- Vai ir ietverti paradoksi?
- Vai ir tas pats vārds lietots?
- Vai tā pati ideja tiek pausta?
- Vai ir atsauces vai citāti?
Jautājumi speciālu kontekstu sakarā
Vēsturiski pieraksti
Vai tas satur ēnu tēlus?
Vai šī pieraksta notikumi tika pareģoti iepriekš?
Ko mums būs mācīties no šī teksta par:
Dieva spēku
Dieva rūpēm un žēlastību
Cilvēka dabu
To, kā mums ir jāuzvedas
Psalms
Kādi notikumi bija par iemeslu psalma sacerēšanai?
Kā to vislabāk pielietot mūsu Dieva pielūgsmē tagad?
Vai ir gaidāmi nākotnes notikumi, kad tas piepildīsies vai kļūs īpaši nozīmīgs ticīgo domās un pielūgsmē?
Līdzība / metafora / simbols
Vai tā ir vispārēja vai detalizēta metafora?
Kāda ir tās saistība ar citām līdzībām / simboliem?
Kāda ir šī simbola nozīme?
Pareģojums / vīzija
Vai pareģojums jau ir piepildījies?
Ja jā, tad kādā veidā? Un vai tas ir piepildījies pilnībā, vai daļēji?
Ja nē, tad kā tas saistās ar citiem nepiepildītiem pareģojumiem un Dieva mērķi?
Brīnums
Kas bija šī brīnuma mērķis?
Ko mums no tā būs mācīties?
Vēstule
Kam un kādiem cilvēkiem tā bija adresēta?
Kādos apstākļos un ar kādu mērķi tā tika rakstīta?
Kā pamācībā izklāstītie principi būtu pielietojami šodien?
