7. 2: Dzimšana No Jaunavas 

 

 

Jēzus ieņemšanas un piedzimšanas notikumiem veltītais apraksts izslēdz ideju, ka viņš varētu būt eksistējis pirms tam. Tie, kas turas pie nepareizās mācības par “trīsvienību”, laikam nonāk pie secinājuma, ka vienubrīd debesīs bija trīs personas, pēc tam viena no tām izgaisa un kaut kā pārtapa par embriju Marijas klēpī, atstājot debesīs tikai divus. Mēs esam lasījuši Svētajos Rakstos, ka jebkura eksistence, ieskaitot Dievu—ir eksistence fiziskā, ķermeniskā formā. Ja mēs ticētu, ka Kristus jau pirms savas piedzimšanas eksistējis, tad vienīgais iespējamais pieņēmums būtu, ka viņš kaut kādā veidā tika nokāpis lejā no debesīm, un nokļuvis Marijas klēpī. Sarežģītā trīsvienības teoloģija ir ārpus Svēto Rakstu ietvariem. Kristus dzīves iesākuma apraksts nedod nekādu iemeslu uzskatīt, ka viņš būtu fiziski atstājis debesis un aizsācies Marijā. Pierādījumu trūkums šādai iespējai ir liels “trūkstošais posms” trīsvienības mācībā.

 

Eņģelis Gabriels parādījās Marijai ar sekojošu ziņu: “...tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu...” Bet Marija sacīja eņģelim: “Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos” (viņa bija jaunava). Tad eņģelis atbildēja: “Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls” (Lūkas ev. 1:31-35).

 

Divas reizes uzsvērts, ka piedzimstot Jēzus būs Dieva Dēls. Tas liecina, ka Dieva Dēls neeksistēja līdz savai piedzimšanai, un vēlreiz jāuzsver daudzās vietās lietotā nākotnes forma, piem.: “Viņš būs liels”. Jēzus bija Dāvida “sakne un dzimums...” (Jāņa atklāsmes grām. 22:16).

 

Jēzus ieņemšana.

 

Svētajam Garam (Dieva elpai/spēkam) nākot pār Mariju, bija iespējams, ka viņa tika ieņēmusi Jēzu bez jebkādām dzimuma attiecībām ar kādu pretēja dzimuma personu.  Tādējādi, Jāzeps nebija Jēzus īstais tēvs.  Ir jāsaprot, ka Svētais Gars nav persona (skat. šīs grāmatas 2. nodaļu); Jēzus bija Dieva Dēls, bet ne Svētā Gara dēls. “Svēts Gars nāks pār tevi,...tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls” (Lūkas ev. 1:35). Vārds “tāpēc” nozīmē, ka bez Svētā Gara iedarbības uz Marijas klēpi, Jēzus, Dieva Dēls, nevarētu sākt eksistēt.

 

Lūkas ev. 1. nod. 31. p. dotais apraksts: “Tu tapsi grūta savās miesās”, arī pierāda, ka pirms tam Jēzus vēl nebija. Ja mēs “ieņemam” sevī kādu ideju, tad tā aizsākas mūsos, tāpat Jēzus tika ieņemts Marijas klēpī, viņš aizsākās kā jebkurš cilvēks sākas embrija stadijā. Bībeles visievērojamākais pants, kas ir Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pants, vēsta mums, ka Jēzus ir Dieva “vienpiedzimušais Dēls”. Miljoniem cilvēku citē šo Bībeles pantu, neievērodami, ko tas izsaka. Ja Jēzus ir “vienpiedzimušais”, tad viņš arī “dzima” no Marijas, un tas bija viņa iesākums. Ja Jēzus ir Dieva kā Tēva vienpiedzimušais dēls, tad tas skaidri pierāda: Tēvs ir vecāks par viņu—Dievam nav sākuma (90. Psalma 2. pants). Tādēļ Jēzus pats nevar būt Dievs (skaidrojums šīs grāmatas 8. nodaļā).

 

Zīmīgi, ka Jēzus ir Dieva “vienpiedzimušais”, bet nevis radītais, kāds savā aizsākumā bija Ādams. Tas arī ir iemesls Dieva ciešajai, radniecīgajai saistībai ar Jēzu—“Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi” (2. Vēst. kor. 5:19). Jēzus piedzima no Dieva kā Tēva, viņš netika radīts no zemes kā Ādams.  Šī lielā atšķirība, Jēzum deva spējas iet Dieva, sava Tēva ceļus.

 

Jesaja savas grāmatas 49. nod. 1., 5., 6. pantos meditē, ka viņš jau no mātes miesām ir ticis izredzēts par Dieva kalpu un pasaules gaismu pagāniem. Tajā pašā laikā šeit redzam pareģojumu, kas attiecas uz Jēzu. Šo pareģojumu piepildījums izteikts Jāņa ev. 8. nod. 12. pantā. Šeit varam saskatīt, ka Dievs caur Svētā Gara spēku radīja Jēzu Marijas klēpī, kas arī bija Jēzus fiziskais aizsākums.

 

Kā jau atzīmējām mūsu grāmatas 7. nodaļas 1. apakšpunktā, 22. Psalms mums pareģo Jēzus domas, izjūtas pie krusta. “Tu (Dievs) esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi...no mātes klēpja Tu esi mans Dievs” (22. Ps. 9.,10.). Mirdams, tātad, Kristus atskatījās uz savu aizsākumu no Marijas caur Dieva spēku. Evaņģēlijos Marija attēlota kā Kristus “māte”, tātad viņš neeksistēja pirms dzimšanas no Marijas.

 

Marija bija gluži parasta cilvēciska būtne, cēlusies no vecākiem, kas bija normālas cilvēciskas būtnes.  To pierāda fakts, ka no viņas māsīcas dzima izcils, tomēr parasts cilvēks Jānis Kristītājs (Lūkas ev. 1:36). Romas Katoļu baznīca piešķir Marijai pārcilvēcisku dabu. Ja taisnība būtu viņiem, tad tas nozīmētu, ka Kristus nevarētu reizē būt “cilvēka dēls” un “Dieva dēls”. Bet abi šie nosaukumi atkārtojas it visur Jaunajā Derībā. “Cilvēka dēls” viņš bija dēļ savas pilnībā cilvēciskās mātes, bet “Dieva Dēls”—būdams radīts Dieva Svētā Gara iedarbībā uz Mariju (Lūkas ev. 1:35). Šim skaistajam iekārtojumam ir nulles vērtība, ja Marija nebūtu bijusi parasta sieviete.

“Vai tīrs var celties no nešķīsta? nekad ne!...Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?” (Ījaba 14:4; 15:14; 25:4). Tas runā pretī idejai par Marijas vai Jēzus pilnīgi pārcilvēcisku dabu.

 

Marija, būdama “no sievas dzimusi”, ar vecākiem kā parastiem cilvēkiem, noteikti bija kā visi cilvēki ar cilvēciski parasto “nešķīsto” dabu ko, būdams “dzimis no sievas”, pārmantoja arī Jēzus (Vēst. galatiešiem 4:4).  Ievērojiet, šeit apstiprinās fakts par Jēzus dzimšanu: “Bet kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības” (Gal. 4:4).

 

Evaņģēlijos bieži norādīts uz Marijas cilvēcīgo parastību.  Vismaz trīs reizes Kristum nākas viņai pārmest garīgas izpratnes trūkumu (Lūkas ev. 2:49; Jāņa ev. 2:4); viņa arī neizprata Jēzus teiktos vārdus (Lūkas ev. 2:50), kas izskaidrojams ar sievietes cilvēcisko būtību.  Būdams Dieva Dēls, Jēzus bija ar augstāku garīgo uztveri, kaut vienlaicīgi viņam piekrita arī cilvēka iedaba. Pēc Kristus piedzimšanas Marijai ar vīru Jāzepu bija parastas laulāto attiecības un dzima bērni (Mateja ev. 1:25).

 

Mateja evaņģēlijā minēti Kristus “māte un brāļi”, tas nozīmē, ka Marijai pēc Jēzus vēl bija citi bērni (Mateja ev. 12:46,47). Jēzus tikai bija viņas pirmdzimtais.  Katoļu baznīcas mācībai, ka Marija palika jaunava un vēlāk tika uznesta debesīs, nav absolūti nekāda apstiprinājuma Bībelē. Kā jebkurai mirstīgai cilvēciskai būtnei, Marijai būtu jānoveco un jānomirst.  Bez tam, kā varam lasīt Jāņa evaņģēlija 3:13, “neviens nav uzkāpis debesīs”. Ja Jēzus bija ar cilvēcisku dabu (kā redzam Vēstulē ebrējiem 2:14-18; Vēst. romiešiem 8:3), arī viņa mātei bija jābūt tādai pašai, ievērojot, ka viņa Tēvam bija dievišķa daba.