6.2: Velns Un Sâtans 

6.2: Velns Un Sâtans

Vârds ¿sâtans¿ ir netulkojams senebreju vârds, ar nozìmi ¿pretinieks¿, bet vârds ¿velns¿ ir tulkojams no grieæu ¿diabolis¿ un nozìmè ¿melis, ienaidnieks vai apmelotâjs¿. Ja mès ticam, ka sâtans un velns ir bútnes ârpus mums, kas atbild par grèkiem, tad vienmèr, kad lasâm øo vârdu Bìbelè, mums tas jâattiecina uz tâdu grècìgu cilvèku. Bìbelè øie vârdi ir lietoti, lai veidotu papildinâjumu aprakstot vienkârøus cilvèkus. Øis fakts dara neiespèjamu domu, ka vârdi velns un sâtans tâdâ veidâ kâ tie lietoti Bìbelè, bútu jâsaprot attiecìbâ uz lielu grècìgu bútni vai personu ârpus mums.

Vârds ¿sâtans¿ Bìbelè.

1.Æèn.11:14 lasâm: ¿Un tas Kungs lika celties pret Salamanu - èdomietim Hadadam; tâlâk ¿Tad Dievs lika celties pret Salamanu... (vèl vienam pretiniekam t.i. sâtanam)... Viðø bija Izraèla ienaidnieks (velns)...¿ (1.Æèn.11:23,25). Tas nenozìmè, ka Dievs iecèla kâdu pârdabisku bútni vai Eðåeli. Viðø lika celties pret Salamanu parastam cilvèkam. Mat.16:22,23 sniedz citu piemèru. Pèteris cenøas pierunât Jèzu, lai neiet uz Jeruzâlemi nâvè. Jèzus pagriezies, teica Pèterim: ¿Atkâpies no manis sâtan, tu man esi par apgrècìbu. Jo tu nedomâ, kas Dievam, bet kas cilvèkam patìk¿. Tâtad Pèteri nosauca par sâtanu. Øeit ìpaøi skaidri saprotam, ka Jèzus nesarunâjâs ar Eðåeli vai briesmoni, kad izrunâja øos vârdus; tos Viðø teica Pèterim. Tâ kâ vârds ¿sâtans¿ nozìmè pretinieku, tad arì labs cilvèks, arì pats Dievs var tikt nosaukts par ¿sâtanu¿. Pèc savas bútìbas øis vârds nenozìmè neko grècìgu. Grècìguma nokrâsa, kas piemìt vârdam ¿sâtans¿ daîèji rodas no fakta, ka músu grècìgâ daba ir vislielâkais ¿sâtans¿, jeb pretinieks. Øì nokrâsa rodas arì tâpèc, ka ikdienas valodâ cilvèki vârdu ¿sâtans¿ lieto kaut kâdâ asociâcijâ ar grèku. Pats Dievs var kîút mums par ¿sâtanu¿, jo Viðø ienes músu dzìvè pârbaudìjumus vai stâv pretim músu nepareizai rìcìbai, kuru esam iedomâjuøi. Pat tad, ja nosaucam Dievu par sâtanu, tas nenozìmè, ka Viðø Pats ir ¿grècìgs¿.

Samuèla, Æèniðu un Laiku gâmatâs arì aprakstìtas øìs epizodes: àetri citâti no Evanåèlija stâsta par vienu un to paøu, bet lietots citâ stilistiskâ paðèmienâ. 2.Sam.24:1 sacìts, ka Dievs sútìja Dâvidu saskaitìt Izraèla iedzìvotâjus. 1.Laiku gr. attiecìgais øì notikuma apraksts izteikts øâdi: ¿Bet reiz cèlâs Sâtans pret Izraèlu un pavedinâja Dâvidu saskaitìt Izraèlu¿. Vienìgais secinâjums, kas øeit seko ir tâds: Dievs pret Dâvidu uzstâjâs kâ pretinieks t.i. kâ ¿sâtans¿. To paøu Viðø izdarìja arì ar Ìjabu, uzsútìdams viðam tâdus pârbaudìjumus, ka Ìjabs teica tâ: ¿Tu esi pârvèrties un kîuvis man par ienaidnieku... Tu mani apkaro ar savas rokas spèku¿ (Ìj.30:21); faktiski Ìjabs izteicâs: Tu darbojies pret mani kâ sâtans.

Vârds ¿velns¿ Bìbelè.

Lìdzìgi arì vârds ¿velns¿; Jèzus sacìja: ¿Vai neesmu izraudzìjis jús divpadsmit (apustuîus) un viens no jums ir velns?¿ Viðø runâja par Júdu Iskariotu, kas bija vienkârøs, mirstìgs cilvèks. Jèzus nerunâja par bútni ar ragiem vai t.s. garu. Vârds ¿velns¿ øeit attiecas uz grècìgu cilvèku. 1.Vèst. Timotejam 3:11 sniedz citu piemèru. Mâcìtâju sievâm nav jâbút ¿mèlnesèm¿ (apmelotâjâm). To paøu Pâvils raksta Timotejam 2.vèst. (3:1,3): ¿... pastarajâs dienâs ... cilvèki bús ... zaimotâji (velni), apmelotâji...¿ Tas nenozìmè, ka viði kîús pârcilvèki, bet gan vairâk grècìgi. Jâdomâ, ir pilnìgi saprotams, ka vârds ¿velns¿ un ¿sâtans¿ neattiecas uz krituøu Eðåeli vai kâdu grècìgu bútni ârpus mums.

Grèks, sâtans un velns.

Vârdi ¿sâtans¿ un ¿velns¿ tiek lietoti tai nozìmè, lai aprakstìtu dabiskas grècìgas tieksmes, kuras mums piemìt un par kurâm runâjam 6.1. nodaîâ. Tâs ir músu galvenais ¿sâtans¿ jeb pretinieks. Øie vârdi var tikt lietoti, lai norâdìtu iemiesojumu un tâdejâdi músu pretinieku, apmelotâju un patiesìbas sagrozìtâju apzìmèjums ir ¿velns¿. Tas ir músu dabiskais ¿cilvèks¿ - patiesais velns. Daýos citâtos tas skaidri saprotams: ¿Bet tâ kâ bèrniem ir asinis un miesa, tad arì viðø tâpat to pieðèmis, lai ar nâvi iznìcinâtu to, kam nâves vara, tas ir velns¿ (Ebr.2:14). Velns øeit parâdìts kâ nâvi nesoøs. Bet ¿Grèka alga ir nâve (Rom.6:23). Tâdèî grèks un velns ir vienâdas nozìmes jèdzieni. Jèk.1:14 sacìts, ka músu paøu grècìgâs vèlmes mús kârdina, noved grèkâ un nâvè.

Rom.8:3 parâda, ka ¿ ... Dievs, sútìdams savu paøa Dèlu grècìgâs miesas veidâ un grèka dèî, viðø grèku, kas bija miesâ, pazudinâjis uz nâvi¿. Tâtad velns un músu grècìgâs tieksmes, kas ir cilvèka dabâ, pèc savas bútìbas ir viens un tas pats. Îoti svarìgi ir izprast, ka Jèzus bija pakîauts tâdâm pat kârdinâøanâm kâ mès. Neizprotot mâcìbu par velnu, mès nespèjam pareizi stâdìties priekøâ Jèzus dabu un Viða darbus. Tieøi tâdèî, ka Jèzum bija músu cilvèciskâ daba t.i. ¿velns¿ viðâ, mums ir cerìba: ¿Jo viðø var palìdzèt tiem, kas tiek kârdinâti¿ (Ebr.2:14-18; 4:15). Ja velns bútu parsonìba, tad viðø vairs neeksistètu. Ebr. 9:26 sacìts, ka Kristus ¿... parâdìjies, lai iznìcinâtu grèku, sevi upurèjot¿. Un ¿mès saprotam, ka músu vecais cilvèks ticis lìdzi krustâ sists, lai tiktu iznìcinâta grèkam pakîautâ miesa...¿ (Rom.6:6).

¿Kas dara grèku, ir no velna¿ (1.Jâð.3:8), jo grèks ir rezultâts, - músu personìgâm, dabiski grècìgajâm vèlmèm, to piepildìjums, (Jèk.1:14,15), tieøi to Bìbele nosauc par ¿velnu¿. ¿Tamdèî Dieva Dèls atnâcis, lai Viðø iznìcinâtu velna darbus¿ (1.Jâð.3:8). un vèl ¿Jús zinât, ka viðø ir atklâjies, lai grèkus atðemtu un grèku nav viðâ¿ (1.Jâð.3:5). Tas apstiprina músu secinâjumu, ka ¿músu grèki¿ un ¿velna darbi¿ ir viens un tas pats. Atîaut kaut kam ienâkt músu sirdì ir tas pats, kas piepildìt to ar velnu (Ap.d.5:3). Ja mès paøi ieliekam savâ sirdì piem. grècìgu plânu, tad tas sâkas músos (lìdzìgi kâ sieviete ieðem bèrnu un tas ir viðâ). Jèk.1:14,15 izmanto øo jèdzienu, lai aprakstìtu, ka ¿Pèc tam kârìba, kad tâ ieðèmusies, dzemdè grèku, bet grèks, padarìts dzemdè nâvi¿. 109.Ps.6. pantâ grècìgs cilvèks salìdzinâts ar velnu: ¿Iecel viðam bezdievi par tiesnesi, un sâtans lai stâv viðam pie labâs rokas!¿ (t.i. valdìs pâr viðu). Salìdz ar Ps 110:1.

Iemiesoøana.

Jums ir pamats sacìt, ka viss par velnu pateikts tâ it kâ viðø bútu cilvèks. Tas tâ ir. Ebr.2:14 par viðu teikts kâ par nâves valdnieku. Pat neliela iedziîinâøanâs Bìbeles tekstâ parâda, ka tur bieýi izmantota iemiesoøanas ideja runâjot gan par abstraktu ideju, gan par cilvèku. Piem. Sal.pam.9:1 sacìts: ¿... atziða darìja sev namu...¿ Bet Rom.6:23 grèks nosaukts par kareivi, kurø izmaksâ rèæinu nâves veidâ. Vèl precìzâk øis jautâjums izskatìts Atkâpè 5. Músu velns, ¿diabolos¿ bieýi pârstâv músu grècìgâs vèlmes. Bet cilvèkam nevar bút abstrakts ¿sâtanisms¿. Grècìgâs vèlèøanâs, kas mìt cilvèka sirdì, nevar eksistèt ârpus cilvèka; lúk kâdèî ¿velns¿ tiek iemiesots. Grèks bieýi uzstâjas kâ kungs (piem. Rom.5:21; 6:6,17; 7:3). Grèks un velns ir saistìbâ. Lìdzìgi Pâvils runâ par mums kâ par dalìtâm personìbâm, kas atrodas músu miesâ (Rom.7:15-21), kur miesas cilvèks ¿velns¿ cìnâs ar garìgo cilvèku. Saprotams, ka músos nav divu indivìdu, kas savstarpèji cìnâs. Øì grècìgâ daîa músu bútìbâ ir jâsaprot kâ bìbeliskais velns. 1.Kor.5:13 norâda, ka jâizmet ârâ îauno (velnu) no sava vidus, t.i. nepiekâpties grèkam, lai nekîútu par nelabo.

¿Velns¿ un ¿sâtans¿ politiskâ kontekstâ

Vârdi ¿velns¿ un ¿sâtans¿ tiek lietoti arì, lai aprakstìtu samaitâto, grècìgo pasauli, kurâ mès dzìvojam. Par sabiedriskâm, politiskâm un pseidoreliåiskâm civilizâcijas hierarhijâm iespèjams runât ¿velns¿ nozìmè. Sâtans un velns Jaunajâ Derìbâ bieýi attiecinâts uz ebreju un romieøu varas sistèmu. Mès lasâm par velnu, kas iemet cietumâ ticìgos (Atkl.2:10); domâtas ir romieøu varas iestâdes. Øâdâ pat kontekstâ mès lasâm par Pergamas baznìcu, kura atrodas sâtana troða tuvumâ t.i. øeit domâta romieøu kolonijas pârvaldes atraøanâs vietu Pergamâ, kur arì atradâs ticìgo grupa. Protams, ne jau sâtana paøa (ja viðø eksistètu) tronis atradâs Pergamâ.

Individuâlais grèks tiek noteikts kâ Dieva likuma pârkâpums, ko izdara cilvèks viens (1.Jâð.3:4). Bet grèks, pastrâdâts kolektìvi kâ politisks un sabiedrisks spèks pret Dievu, ir daudz spècìgâks par individuâlo. Øis kolektìvais spèks nereti tiek izteikts kâ velniøæa bútne. Øai nozìmè Irâna un citus islama zemes Savienotâs Valstis nosauc par ¿lielo sâtanu¿ t.i. par lielo pretinieku viðu kursam politikâ un reliåiskâ virzienâ. Øâdi piemèri ilustrè vârdu ¿velns¿ un ¿sâtans¿ pielietojumu Bìbelè.

Nobeigumâ bútu jâpiemin, ka øajâ jautâjumâ vairâk kâ jebkurâ citâ svarìgi ir pamatot músu izpratni apkopotâ secinâjumâ par visu Bìbeli un neizdarìt nopietnus slèdzienus pèc atseviøæiem pantiem un frâzèm, kas attiecas uz vispârizplatìtâm domâm par velnu. 6.1. un 6.2. nodaîas bútu vèlams uzmanìgi pârlasìt; tajâs ìss paskaidrojums sniedz pareizu izpratni par citâtiem kopumâ. Vârdi velns un sâtans var tikt lietoti vienkârøu papildinâtâju veidoøanai vai atseviøæâs vietâs tie attiecas uz grèku, kas rodas músu personiskâs cilvèciskâs dabas dèî. Daýi citâti, kas visvairâk tiek nepareizi saprasti un bieýi ir par pamatu plaøi izplatìtiem ticèjumiem tiek izskatìti ¿Atkâpès¿, øìs nodaîas beigâs.