6.3. Dèmoni 

6.3. Dèmoni

Iepriekøèjâs divâs nodaîâs mès noskaidrojâm, kâpèc neticam velna vai sâtana (kâ personu vai briesmoðu) eksistencei. Ja runâjam, ka dabâ tâdas bútnes neeksistè, tad tâm lìdzìgi dèmoni arì neeksitè, kaut gan tautâ uzskata tos par velna kalpotâjiem. Daudzi cilvèki domâ, ka Dievs súta músu dzìvè tikai labo, bet velns un dèmoni - slikto, vai arì atðem to labo, ko Dievs devis.

Bìbele skaidri mâca, ka Dievs ir visa spèka avots (skat. 6.1.), un ka Viðø ir atbildìgs kâ par labo, tâ arì par slikto músu dzìvè: -

¿Es, kas radu gaismu un veidoju arì tumsìbu, kas dod svètìbu, bet arì îaunu; Es esmu tas Kungs, kas visu to dara!¿ (Jes.45:7).

¿... uzbrukuøâs briesmas nâca no tâ Kunga un ir aizsnieguøâs lìdz Jeruzâlemes vârtiem¿ (Mich.1:12).

¿Ja pilsètâ púø tauri, vai îaudis tad lai nesabìtos? Vai var gadìties pilsètâ kâda nelaime, kam Dievs nebútu licis notikt?¿ (Am.3:6).

Tâpèc, ja arì músu dzìvè ir grútìbas, mums jâzin, ka tâs nâk no Dieva un nav jâvaino velns vai dèmoni. Ìjabs zaudèja daudz laba, ar ko Dievs bija viðu svètìjis, bet viðø nesacìja: Dèmoni atðèma man visu, ko Dievs bija devis¿. Tieøi otrâdi, uzklausiet ko Ìjabs teica:

¿Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ðèmis, tâ Kunga vârds lai ir slavèts!¿ (Ìj.1:21).

¿Ja mès esam no Dieva labu saðèmuøi, kâ tad lai mès arì nesaðemam îaunu?¿ (Ìj.2:10).

Un, ja mès zinâm, ka viss nâk no Dieva, tad,- ja dzìvè sastopamies ar grútìbâm, mès varam lúgt, lai Dievs mums tâs atðem; un ja Viðø to nedara,- tas nozìmè, ka grútìbas sútìtas músu rakstura attìstìbai un uz labu tâlâkajâ nâkotnè: ¿Mans bèrns, nenicini tâ Kunga pârmâcìbu un nepagursti, kad Viðø tevi norâj! Jo, ko tas Kungs mìl, to viðø pârmâca un øauø katru bèrnu, ko viðø pieðem (viðø, nevis dèmoni). Pacietiet pacietiet pârmâcìbu! Dievs izturas pret jums kâ pret bèrniem. Jo kur ir bèrns, ko tèvs nepârmâca? Bet ja jús esat bez pârmâcìbas, ko visi ir saðèmuøi, tad jús esat nelikumìgi bèrni un ne ìsti bèrni (Ebr.12:5-8).

DIEVS - VISVARENÌBAS AVOTS.

Senebreju vârds, kas tulkots kâ Dievs, patiesìbâ nozìmè varenìbu:

¿Es esmu tas Kungs, un citu nav neviena, bez Manis neviena Dieva nav¿ (Jes.45:5);

¿Vai ir bez Manis vèl cits Dievs? Nè, nav nevienas citas klints, Es nezinu nevienas¿ (Jes.44:8).

¿... tas Kungs ir vienìgais Dievs, cits neviens, kâ Viðø vienìgi¿ (5.Moz.4:35).

Øâdi panti bieýi lasâmi Bìbelè. Tâpèc, ka Dievs ir visvarenìbas avots un vienìgais Dievs, tad bieýi Viðø mums atgâdina, ka Viðø ir greizsirdìgs Dievs (piem. 2.Moz.20:5; 5.Moz.4:24). Dievs kîúst greizsirdìgs, kad Viða îaudis sâk ticèt citiem dieviem un, kad viði saka: ¿Tu esi varens Dievs, visvarens Dievs, bet patiesìbâ mè ticam arì vèl citu dievu eksistencei, pat, ja tie nav tik visvareni kâ Tu¿. Lìdzìgu kîúdu izdarìja arì izraèlieøi. Vecajâ Derìbâ plaøi aprakstìts kâ ebreji sarúgtinâja Dievu ar savu ticìbu citiem dieviem tâpat kâ Viðam. No Bìbeles redzams, ka dèmoni, kuriem cilvèki tic arì patlaban, lìdzinâs tiem viltus dieviem, kuriem ticèja izraèlieøi.

DÈMONI TIE IR ELKI.

1.vèst. Korintieøiem Pâvils skaidro kâpèc kristieøiem nav jâpiekopj elkdievìba vai jâtic kam lìdzìgam. Kâdreiz cilvèki ticèja, ka dèmoni ir sìkâki dievi, kas jâpielúdz, lai pârvarètu dzìves grútìbas. Øai nolúkâ tika izgatavotas dèmonu figúras, kas bija tâdas paøas kâ elki un tâs arì pielúdza. Øì iemesla dèî, Pâvils aizvieto vârdu ¿dèmoni¿ ar vârdu ¿elki¿: ¿... tie upurè îauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums bútu kâ kopìga ar îauniem gariem. Bet ja jums saka: ¿Tâ ir upura gaîa¿, tad neèdiet, viða dèî, kas jums to ir teicis (1.Kor.10:20,28). Tâtad, elki un dèmoni ir viens un tas pats. Pievèrsiet uzmanìbu kâ Pâvils runâ par to, ka viði upurè ¿dèmoniem (elkiem), ne Dievam¿, un tâ kâ ir tikai viens Dievs, tad secinâm, ka dèmoniem nepiemìt nekâds reâls spèks, viði nav dievi. Øì doma atklâjas 1.Kor.8:4: ¿Attiecìbâ uz elku upuru gaîas èøanu mès zinâm, ka nav neviena elka pasaulè, un ka nav citu Dievu kâ viens vienìgs¿.

Dèmoni vai elki neeksistè vipâr. Ir tikai viens Dievs, vienìbais patiesais spèks pasaulè. Pâvils turpina: ¿Lai gan tâ saucamie dievi vai debesìs vai zemes virsú- jo dievu un kungu ir daudz-, Bet mums (ticìgajiem) ir tik viens Dievs, Tèva, no kura visas lietas (kâ labais, tâ sliktais)...¿ (1.Kor.8:5,6). Arì tagad ir cilvèki, kuri tic daýâdu dèmonu (¿nelabo¿) eksistencei- viens no tiem palìdzèjis pazaudèt darbu, cits devis iemeslu sievai aiziet no mâjas.

Tâlâko apstiprinâjumu, ka cilvèki Jaunâs Derìbas laikâ ticèja dèmoniem, elkiem vai ¿dieviem¿, atrodam Ap.d.17:16-18. Øeit stâstìts, ka Pâvils sludinâja Atènâs, kas bija ¿elku pilna pilsèta¿. Atènu iedzìvotâji pielúdza daudz un daýâdus dievus. Izdzirdèjuøi, ka Pâvils sludina Evanåèliju, cilvèki teica: ¿Øis øæiet esam jaunu dievu (t.i. jaunu elku) sludinâtâjs¿. Jo viðø sludinâja Jèzu un augøâmceløanos. Cilvèki domâja, ka ¿Jèzus¿ un ¿augøâmceløanâs¿- tie ir jauni dèmoni vai elki, kas tiek sludinâti. Lasot nodaîu tâlâk, redzams, ka Pâvils turpina sludinât un 22.pantâ viðø saka: ¿Atènieøi, es redzu, ka jús visâs lietâs esat îoti dievbijìgi¿ (burtiski t.i. pilnìbâ pielúdzat dèmonus); viðø izskaidroja, ka demonos un elkos nav Dieva klâtbútnes. Neaizmirstiet, ka Dievs ir vienìgais varenìbas avots. Dèmonos nav Viða klâtbútnes, tâdèî tiem nepiemìt nekâds spèks, tie patiesìbâ neeksistè.

VECÂS DERÌBAS VELNI (DÈMONI) BIJA ELKI.

Atgrieýoties pie Vecâs Derìbas, mès atrodam vèl vairâk apstiprinâjumu tam; ka ¿velns¿ ir tas pats, kas elki. 106.Ps.36-39 sacìts par izraèlieøu maldiem: ¿Un kalpoja viðu elkiem, un tie kîuva viðiem par slazda valgu. Ir savus dèlus un savas meitas viði upurèja îauniem gariem un izlèja nenoziedzìgas asinis,- ... ko viði upurèja Kânaâna elkiem: tâ tapa zeme negodâ likta ar asins grèkiem. Tâ viði kîuva neøæìsti ar saviem darbiem un atkrita no tâ Kunga ar savu dzìves veidu¿.

Pilnìgi ir saprotams, ka dèmoni (velni) t.i. tikai cits elku nosaukums; ticìba viðiem ir cilvèku iztèles rezultâts, øos elkus viði paøi sev radìjuøi. Tie cilvèki, kuri arì patlaban tic velnu eksistencei patiesìbâ tic izdomai nevis tam, ko mâca Dievs 5.Moz.32:15-24 lasâm: ¿Tie Viðu kaitinâja ar sveøiem dieviem, ar negantìbâm tie Viðu sarúgtinâja. Tie upurèja îauniem gariem, bet ne Dievam, dieviem, kas tiem agrâk bija nepazìstami, un ko júsu tèvi nav bijuøies.

Un Viðø teica: ¿Es paslèpøu savu vaigu no viðiem... jo tâ ir netikla tauta, bèrni bez uzticìbas. Tie mani sarúgtinâjuøi ar saviem beznozìmìgiem dieviem... Es sakrâøu îaunumu pâr viðiem, Es raidìøu savas bultas pret viðiem¿.

Øie elki nosaukti par ¿nedieviem¿, tâtad nav jâtic viðu bútìbai, jo tâ ir atkâpøanâs no ticìbas Dievam. Protams, nav viegli ticèt, ka Dievs músu dzìvè súta ne tikai labo vien. Daudz vieglâk ir noticèt, ka sliktais nâk no kaut kâ cita. Ja ticam, ka arì sliktais nâk no Dieva, tad mums jâtic, ka gala rezultâtâ Viðø to izvèrtìs par neizmèrojami lielu svètìbu.

VELNI (DÈMONI) VECAJÂ DERÌBÂ.

Varètu jautât: ¿Kâ bútu jâsaprot Vecâs Derìbas panti, kuros skaidri teikts par velniem?

Vienai nostânei ir jâbút pilnìgi skaidrai: Bìbele nerunâ pretim pati sev; tâ pârstâv Visvarenâ Dieva Vârdu. Ja mès lasâm, ka Dievs mums súta problèmas un, ka Viðø ir visa spèka avots, tad Bìbele nevar teikt, ka velni ir mazi dievi, kas pretojas Dievam un atnes mums visâdas nelaimes. Ìpaøi nozìmìgs ir fakts, ka vârds ¿velns¿ Vecajâ Derìbâ ir sastopams tikai àetras reizes un arì tad elku pielúgøanas kontekstâ. Jaunajâ Derìbâ øis vârds ¿velns¿ lasâms ievèrojami bieýâk. Mès saistâm to tâdejâdi, ka laikâ, kad tika sarakstìts Evanåèlijs, cilvèkiem bija ticèjums, ka jebkura nezinâma slimìba ceîas no velniem. Tomèr, ja velns eksistètu un bútu par iemeslu músu slimìbâm un problèmâm, tad par to runâtu Vecâ Derìba, tie bieýâk bútu pieminèti. bet øâdâ kontekstâ velni nemaz nav pieminèti.

VELNI (DÈMONI) JAUNAJÂ DERÌBÂ.

Kad lasâm, ka no kâda tika izdzìti velni, tad zinâm, ka cilvèki, no kuriem tie tika izdzìti tika dziedinâti no kâdas garìgas vai citas slimìbas, ko tolaik nepazina. Músu èras pirmajâ gs. cilvèkiem bija tendence vairot iedomâtus velnus visâ, ko viði neizprata. To laiku medicìnas lìmenì nespèja izskaidrot garìgâs slimìbas un par øâdiem slimniekiem runâja kâ ¿velna apsèstiem¿. Vecâs Derìbas laikâ par cilvèkiem ar prâta novirzèm teica, ka viði pakîauti îauna vai neøæìsta gara iedarbìbai (Soå.9:23; 1.Sam16:14; 18:10). Jaunâs Derìbas laikâ vârdus par îauno garu/velniem attiecinâja uz garìgi slimajiem. Saistìba slimìbai ar velniem lasâma sekojoøos pantos: ¿... tie atveda pie Viða (Jèzus) daudzus velna apsèstus un Viðø (îaunos) garus izdzina ar vârdiem... Ka piepildìtos Jesajas vârdi... ¿Viðø uzðèmâs músu vâjìbas un nesa músu sèrgas¿ (Mat.8:16,17). Tâtad cilvèku slimìbas un vâjìbas ir tas pats, kas ir ¿velnu¿ un ¿îauno garu¿ pakîautìba. Cilvèki domâja, ka Jèzus nav pie pilna prâta, un ka Viðâ paøâ ir velns: ¿Viðam ir velns, Viðø ir prâtu zaudèjis!¿ (Jâð.10:20; 7:19,20; 8:52).

SLIMO DZIEDINÂØANA.

Pèc dziedinâøanas ¿velna apsèstie¿ atgriezâs savâ ¿veselajâ saprâtâ¿. Bút ¿velna apsèstam¿ nozìmèja bút garìgi slimam. Evanåèlijâ teikts, ka ¿velna apsèstie¿ varèja izârstèties, bet ¿apsèstie¿ izsaka citu saslimøanu. Lúk.10:9 lasâm, ka Jèzus lika saviem septiðdesmit mâcekîiem iet un ¿dziedinât slimos¿, ko viði arì darìja. Atgriezuøies viði teica: ¿Kungs! arì velni pakîaujas mums Tava vârda dèî¿. Øeit atkal slimìbas pielìdzinâtas velniem. Reizèm apustuîi dziedinâja Jèzus vârdâ (Ap.d.3:6; 9:34).

LAIKMETA VALODA.

Bìbele sarakstìta tâdiem vârdiem, lai cilvèki varètu saprast. Redzam, ka Jaunajâ Derìbâ lietota tâ laika valoda un, aprakstot ¿velna apsèstos¿, domâtas garìgâs slimìbas, kuras tolaik nevarèja izskaidrot. Músdienâs tâ ir ¿mènessèrdzìba¿, kas burtiski nozìmè ¿mèness paralizètais¿. Daudzus gadus atpakaî ticèja, ka tad, ja cilvèks pilnmèness naktì staigâ ârpus mâjas, mèness var padarìt viðu par garìgi slimu. Tagad mès lietojam apzìmèjumu ¿mènessèrdzìgs¿ attiecìbâ uz jukuøu cilvèku, bet tas nenozìmè, ka øì ¿sajukøana¿ ir notikusi mèness iedarbìbâ.

Ja pieðemam, ka øos vârdus lasìs pèc 2000 gadiem, un Jèzus lìdz tam laikamnebús atgriezies, tad cilvèki varètu nodomât, ka esam ticèjuøi vâjprâtìbai no mèness iedarbìbas; tomèr viðiem nebútu taisnìba, jo mès izmantojam tikai sava laika valodu, kâ to darìja arì Jèzus 2000 gadu atpakaî.

Protams, ka Jèzus Kristus nav dzimis 25. decembrì, tomèr músdienu rakstnieki lieto vârdu ¿Ziemassvètki¿, kad domâ par øo notikumu, tomèr es nedomâju, ka músu pienâkums ir atzìmèt to, kâ Kristus dzimøanas dienu. Nedèîas dienu nosaukumi cèluøies no elku pielúgøanas,- piem. ¿svètdiena¿ (sunday) veltìta saules pielúgøanai, ¿sestdiena¿ (saturday) bija Saturna pielúgøanas diena, ¿pirmdienâ¿ (monday) pielúdza mènesi u.t.t. Lietodmi øos vârdus, mès nepievienojamies tai maldu ticìbai, kuras laikâ radâs músu valoda.

Pravieøa Ecèchièla laikâ eksistèja mìts, ka Izraèla zeme atnes bèdas tiem, kuri uz tâs dzìvo. Tâ tas nebija, bet Dievs to izmanto it kâ pievienodamies øai plaøi izplatìtajai idejai tautâ: ¿Tâ saka Dievs tas Kungs par øo zemi: Tâpèc, ka tev pârmet, tu esot bijusi cilvèku èdâja un savas tautas bèrnu laupìtâja, Tad tu turpmâk neèdìsi vairs cilvèkus un nelaupìsi bèrnus savai tautai,- tâ saka Dievs tas Kungs¿ (Ecèch.36:13,14). Tolaik bija arì plaøi izplatìts ticèjums, ka júra ir milzìgs briesmonis, kas grasâs aprìt zemi. Kaut arì tas ir pilnìgi nepareizi, tomèr Bìbelè ir bieýi pieminèts ar nolúku, lai øo ideju lasìtâjam palìdzètu izprast (skat. Ìj.7:12; Am.9:3; Jer.5:22; Ps.89:10; Hab.3:10; Mat.14:24; Mark.4:37-39). Asìrieøu mitoloåijâ júras briesmoni sauca par Rahabu un tieøi tâds pats vârds bija dots júras briesmonim Èåiptè (Jes.51:9). Tâ kâ Bìbele ir Dieva iedvesmoti raksti, tad nav iespèjams, ka tajâ atspoguîotos pagâniski strâvojumi, kas eksistèja tâs sarakstìøanas laikâ. Droøi vien Dievs ar nodomu lietojis toreizèjos ticèjumus, lai parâdìtu, ka Viðø ir vienìgais varenìbas avots un Viða griba spèj darìt visu. Tâdâ veidâ Dievs øeit labo pamatkîúdu uzskatâ, ka îaunums bútu spèks pats sevì. Tai pat laikâ Bìbele nenosoda ticèjumu, ka júrâ dzìvo mizìgs briesmonis vai pati júra ir briesmonis.

Citâ piemèrâ aprakstìts zibens un krusas mâkoði kâ ¿bèguîojoøs púæis¿ (Ìj.26:13). Droøi vien øis salìdzinâjums atbilst toreizèjam ticèjumam, ka zibens un biedinoøie krusas mâkoði lìdzinâjâs púæim. Øie citâti nenoliedz maldìgo izpratni un necenøas dot zinâtnisku skaidrojumu. Tai vietâ tie uzvedina domu, ka Dievs vada visas dabas norises. Tieøi tâda bija arì Kristus attieksme pret toreizèjo ticìbu velniem. Viða paøa brìnumdarbi skaidri parâdìja, ka Dieva spèks ir apsolúti pilnìgs un nav saistìts ar cilvèku paøu ticèjumiem ¿velnu¿ eksistencei. Tie, kuri tic, ka Jaunajâ Derìbâ aprakstìtie ¿velni¿ apstiprina to eksistenci, ir jâatbild, ka júra patiesi ir briesmonis, bet zibens patiesìbâ ir liels púæis vai skorpions. Vèlreiz jâuzsver, ka Bìbele ir rakstìta tâ laika valodâ, bet tâ neapstiprina to ticìbu, kas ir lietotâs valodas pamatâ. Kâ jau pieminèjâm, tad øâda ìpatnìba raksturìga arì músu øodienas valodai. Bìbelè tâda valoda lietota, lai norâdìtu uz pamatpatiesìbâm, par kurâm runâts 6.1. un 6.2. nodaîâs, t.i. vienìgi Visvarenais Dievs ir atbildìgs par visâm músu dzìves nedienâm, ka grèks nâk vienìgi no mums paøiem un viss iepriekøsacìtais tikai apstiprina Dieva varenìbu músu pestìøanâ. Tâ saucamie ¿augstie kritiæi¿ pastâvìgi norâda uz saistìbu starp Rakstu valodu un toreizèjo kultúru ticèjumiem, par kuriem runâts Bìbelè. Tas ir pilnìgi saprotams, jo Bìbele rakstìta valodâ, kurâ atrodam atsauces uz vietèjiem ticèjumiem, bet tâdâ veidâ, ka skaidri izprotams ir Dieva patiesais pârâkums pâr sìkajiem cilvèciskajiem ticèjumiem, kas bija zinâmi visiem, kuri pirmoreiz lasìja pravieøu iedvesmotos vârdus.

Kad pârdomâjam iepriekø sacìto, neviîus rodas izbrìns par lielo piemèru daudzumu, izteiktu tâ laika valodâ un bez mazâkâ mèåinâjuma kaut ko mainìt Bìbelè. Piemèri:

- Farizeji apvainoja Jèzu, ka savus brìnumainos darbus Viðø darìja viltus dieva Belcebula spèkâ. Jèzus teica: ¿... ja es izdzenu îaunos garus ar Belcebula palìdzìbu, ar ko tad júsu bèrni tos izdzen? (Mat.12:27). 2.Æèn1:3 skaidri norâda, ka Belcebuls bijis filistieøu viltus dievs. Bet Jèzus neteica: ¿Ieskatieties 2.Æèn.1:3 un sapratìsiet, ka júsu apvainojumi ir nepatiesi¿. Nè, Jèzus runâja tâ, it kâ Belcebuls patiesi eksistètu, jo Viðø zinâja kâ sludinâtais vârds nokîús lìdz tiem cilvèkiem, kuri klausìjâs. Lìdzìgi Jèzus runâ arì par velnu izdzìøanu. Viðø lieto tâ laika valodu.

- Ebreji Jèzus Kristus laikâ turja sevi par taisnìgiem un domâja, ka viði ir Abraâma pècteài. Jèzus ar viðiem apgâjâs kâ ar ¿taisnìgajiem¿ un sacìja: ¿Es zinu, ka jús esat Abraâma dzimums... (Jâð.8:37). Bet Viðø neticèja viðu taisnìgumam, un Jâð.8:39-44 pateikts îoti tieøi, ka viði nebija Abraâma sèkla. Jèzus pieðèma, ka cilvèku ticìba ir patiesa, bet vienlaicìgi praksè pierâdìja, kuros gadìjumos tas tâ nav. Mès redzèjâm, kâda ir Dieva attieksme pret ticèjumiem, eksistèjoøiem Jaunâs Derìbas sarakstìøanas laikâ. Tâda bija arì Jèzus attieksme pret velniem tajâ laikâ. Dieva svètìtie darbi, kurus Viðø darìja, skaidri norâdìja, ka Dievs uzsúta slimìbas, ne cits spèks, un vienìgi Dievam pieder varenìba tâs izârstèt.

- Pâvils citèjis grieæu dzejniekus, kuri bija ìpaøi zinâmi kâ visa bìbeliskâ noliedzèji, lai tâdâ veidâ kritizètu tos, kas ticèja øiem dzejniekiem (Tit.1:12; Ap.d.17:28). Øeit mès varam atcerèties arì Pâvila attieksmi pret altâri ar uzrakstu ¿nezinâmam Dievam¿ t.i. kaut kâdam pagânu dieveklim, kas varèja eksistèt, bet kuru Atènu iedzìvotâji vèl nezinâja (Ap.d.17:22,23).

- Ef.2:2 stâstìts par ¿caru¿, kas valda gaisâ, tâdam savâ laikâ ticèja Pâvila lasìtâji; viðø stâsta: kâdreiz esot dzìvots pèc ¿gaisa pârvaldnieka¿ gribas. Tâlâk tekstâ øis valdnieks nosaukts par ¿darbìgu garu¿ (attiecìbâ uz saprâtu) cilvèkâ. Senâk viði ticèja pagâniskajai idejai par garìgu debesu caru. Tagad Pâvils uzsver, ka vara, kurai viði formâli pakîâvâs, ir biusi viðu maldìgâs iztèles radìta. Tâdâ veidâ apustuîi, atklâti nenoliedzot izturèjâs pret pagâniskajiem ticèjumiem, bet vienlaicìgi atklâja grèka bútìbu.

- 2.Pèt.2:4 stâstìts par grèkojoøiem cilvèkiem, kuri nonâkuøi ¿ellè¿, (kapâ vai pazemes ¿tumøajâs bedrès¿ t.s. mitoloåiskâ vietâ). Bet Jèzus nenoliedz øâdas vietas eksistenci, tiøi otrâdi, viðø lieto pieðemto apzìmèjumu kâ simbolu pilnìgai iznìcinâøanai u sodam par grèku. Lìdzìgi tam Kristus lieto ¿Tofeta¿ savos sprediæos.

VAI TIEØÂM VELNI RADA SLIMÌBAS?

Ikvienam, kurø tic velnu eksistencei, ir jâuzdod sev jautâjums: ¿Vai manu slimìbu rada velni?¿ Ja jús domâjat, ka velni, par kuriem teikts Jaunajâ Derìbâ ir ir deviði apkârt klìstoøi un îaunu radoøi, tad jums jâatbild ¿jâ¿. Bet kâ jús varat izskaidrot to faktu, ka daudzas slimìbas, ko ¿tie radìjuøi¿, øodien var izârstèt vai kontrolèt ar zâîu palìdzìbu? Klasisks piemèrs ir malârija. Lielâkâ îauýu daîa Âfrikâ lìdz øim domâja, ka malâriju rada velni, bet mès zinâm, ka øo slimìbu var izârstèt ar hinìnu vai citâm zâlèm. Vai varbút jús teiksiet, ka tai brìdì, kad dzeltenâ tablete ieslìd júsu kaklâ, øie velni izbìstas un aizlido? Daýas slimìbas, ko Jèzus izârstèja un kas aprakstìtas kâ velnu darbìbas rezultâts, øodien zinâmas kâ stinguma krampji un epilepsija (abas ârstè ar zâlèm).

Mans draugs atbraucis no Ungadas, mums pastâstìja, ka cilvèki tur ticèjuøi tam, ka malâriju rada velni, bet tiklìdz redzèjuøi zâîu âtro iedarbìbas rezultâtu, tâ pârstâjuøi ticèt. Bet, ja cilvèks saslimis ar cerebâlo malâriju (tâ izsauc nopietnus prâts traucèjumus), tad viði atkal sâkuøi ticèt velniem. Ârstam, kurø piedâvâjis stipras iedarbìbas zâles, viði teikuøi, ka øoreiz nepiecieøams kaut kas ìpaøs, - cìðai ar velniem. Ârsta vèlâk atgriezâs un teica: ¿Man ir zâles, ka izdzen velnus¿. Saslimuøais labprât pieðèma zâles un viðam kîuva labâk. Ârsts neticèja velniem, bet izmantoja valodu, kurâ cilvèki viðu saprata, lai spètu piekîút slimniekam; tieøi tâpat kâ ¿Varenais Ârsts¿, Kungs Jèzus, rìkojâs 2000 gadu atpakaî.