Bezmaksas Bībeles literatūra latviešu valodā

Bībeles Pamati

 

PĒDĒJĀS DIENAS

DANKANS HISTERS

Ievads
Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībās laiku pa laikam mēs lasām paziņojumus, kāda milzīga atbildība gulstas uz tiem, kuri dzīvo pēdējās dienās pirms “Tā Kunga dienas”.
Autors ir pārliecināts, ka atbilstoši Dieva gribai visi notikumi – plūdi, Jeruzalemes izpostīšana un tās atjaunošana, pirmā Jēzus atnākšana, notikumi m.ē. 70.gadā – risinājās aptuveni tajā laikā, kad arī tiem bija jānotiek pēc to priekšstata, kas uzmanīgi studē Bībeli. Tas viss ir labs piemērs, vēl vairāk tad, kad tiek runāts par otro Tā Kunga atnākšanu saskaņā ar Dieva gribu. “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem” (Amosa 3:7). Svēto Rakstu mērķis – “noslēpumu” atklāšana mums. Tas Kungs pārmet mums par nepilnīgu interesi attiecībā uz pravietojumiem (Lk. 12:56), jo tieši tāpēc Izraēla nepamanīja sava Mesijas atnākšanu un Viņa atnesto pestīšanu.
Un tāpēc no pravietotā vārda mums jāzina aptuvenā Kunga atgriešanās (sīkāk par to rakstīts 3. Pielikumā); un šīs grāmatas mērķis ir apskatīt un izprast tās Rakstu vietas, kurās teikts par šo laiku. Šī darba kodols sastāv no pārliecības, ka pēdējās dienās vajadzētu tikt veiktiem vairākiem uzbrukumiem Izraēlai, un galvenokārt, no arābiem. Jādomā, ka pravietojumi sastādīti tā, lai mēs nevarētu precīzi noteikt notikumu hronoloģisko secību tieši pirms pašas Kristus atnākšanas. Notikumi, bez šaubām, attīstīsies tik ātri, ka jebkāda hronoloģija zaudēs jēgu.
No šīs pieejas, no mana redzes punkta ar dažādu ticamības pakāpi, arī ir veidoti visi pieņēmumi šajā grāmatā, tāpēc arī tiem jāizraisa veselīgas, Bībelē pamatotas diskusijas un debates mūsu vidū. Dažas šajā grāmatā iztirzātās domas, iespējams, jau ir bijušas kādreiz citu Kristadelfiešu izteiktas, to atkārtošana tikai lieku reizi apstiprina to pareizību.
Dotajā pētījumā es ļoti bieži un dažādos apstākļos lietoju vārdus “arābs, arābi”, ar kādiem apzīmēju jebkurus Ābrahāma pēcnācējus, izņemot ebrejus. Pie šīs kategorijas pieder gandrīz visas Vidusjūras tautas, kā arī Krievijas dienvidu musulmaņu iedzīvotāji. Kad tika rakstīta šī grāmata, ļoti interesanti bija vērot lielas musulmaņu apvienības koncentrēšanos ziemeļos un ziemeļaustrumos no Izraēlas, kam kaut kādā veidā vajadzēja gala iznākumā nodibināt draudzīgas attiecības ar katolisko Eiropu.
“Bēdu un ciešanu diena”, par ko mūsu savienībā notiek tik daudz strīdu, šajā grāmatā tiek apskatīta 5.daļā. Tās tuvošanās jau ir manāma. Kad es runāju par viltus mācībām, es nedomāju tos, kas saka, ka mums ir jāpaklanās izdaudzinātajai “Trīsvienībai”. Esmu pārliecināts, ka neviens no mums tik zemu nekritīs. Nē, es runāju par Bībeles “mācību”, par to mācību, kas nosaka uzvedības normas, dzīves un ticības likumus. Jebkuras pazīmes mūsu atsalšanai attiecībās ar Dievu dotajā gadījumā tiek uzskatītas par viltus mācību, piemēram, par šādu viltus mācību ir uzskatāma mantkārība, naudas kāre.
Uzskatu, ka no grāmatas būs skaidrs, ka es ticu tam, ka visam Atklāsmes grāmatā rakstītajam noteikti jāpiepildās pēdējās dienās. Tomēr tas nenozīmē, ka esmu pret Apokalipses skaidrošanu no “vēsturiskā” redzes viedokļa, kura klasisks piemērs ir “Eirēka” – grāmata, kuru vajag izlasīt katram uzņēmīgam Bībeles piekritējam. Vienkārši esmu pārliecināts, ka katram Bībeles pravietojumam ir ne tikai viena piepildīšanās. Šajā grāmatā netiek pieminēti katoļu un jo vairāk musulmaņu skaidrojumi, un ne jau tāpēc, ka skaitu sevi augstāk par šāda veida disputiem, - vienkārši šai tēmai bijis veltīts jau tā tik daudz Kristadelfiānisma literatūras. Ļoti liela ir varbūtība, ka šie divi milzīgie šīs pasaules spēki (katolicisms un musulmanisms) pēdējās dienās veidos spēcīgu aliansi pret Izraēlu un Patiesību.
Pravietojumu pētījumi var kļūt gandrīz vai bīstami valdzinoši. Mums pastāvīgi jāglabā apziņā viss praktiski izrietošais no mūsu izpratnes, ka “Tā Kunga atnākšana tuvojas”. “Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā”… Būt modriem, stingriem ticībā, gaidīdami To, “centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus” pasaulē. Apziņa par acīmredzamu Tā Kunga atnākšanas tuvumu palīdzēs mums iegūt tādu garīgumu, kāda mums tā trūkst. Jēkabs deva “pavēles” vai “norādījumus” (1. Moz. 49:33), paredzot nākotni, zinot, ka pati nākotne liks mums rīkoties atbilstoši šai nākotnei. “Tā saka Tas Kungs: sargiet tiesu un uzturiet taisnību! Jo tuvu pienākusi ir Mana pestīšana, lai īstenotos, un Mana taisnība, lai kļūtu skaidri redzama” (Jes. 56:1).

Dankans Histers

 

PĒDĒJĀS DIENAS Mājas

I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.

2. nodaļa: Bābele

3. nodaļa: Sodoma

5. nodaļa: Pashā un iziešana

6. nodaļa: Arābu iebrukumi Soģu laikos

7. nodaļa: Arābu iebrukums ķēniņu laikā

8. nodaļa: Asīriešu iekarotāji

II daļa: Sagaidāmā pilnīgā iznīcināšana nākotnē.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā

III daļa: Izraēla grēku nožēla.
13. nodaļa: Līdzība par kāzām

IV daļa: Kunga Jēzus atnākšana un Tiesa.
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana

V daļa: Pēdējo dienu eklēsija.
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”

VI daļa: Valstība.
26. nodaļa: Valstības tēli

30. nodaļa: Dabas radība.