15. NODAĻA: IZRAĒLAS GRĒKU NOŽĒLOŠANA

Pirmtēlu (prototipu) pētīšana 1.daļā ļauj mums izdarīt secinājumu, ka pastāvīgs arābu spiediens uz Izraēlas tautu bija vienkārši nepieciešams, lai vestu tautu pie grēku nožēlošanas. Šādu fragmentu izpēte parāda, ka visi viņi ir pēdējo dienu pirmtēli. “Bet jums, kas jūs Manu vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas” (Mal. 3:20). Tā Kunga dusmas nāks pār ienaidnieku galvām, kas uzbrūk zemei, “kaut gan pats Tas Kungs tur dzīvo” (Ecēh. 35:10). Tas Kungs dzīvos zemē, kuru apdzīvo Viņa patiesie bērni. Tas sabalsojas ar to, kas rakstīts pravieša Joēla grāmatā: arābu uzbrukums tiks likvidēts, tiklīdz parādīsies pazīmes, kas liecinās par Izraēlas grēku nožēlošanu. Tas notiks, kad ebreju acis atvērsies Dieva vārda saprašanai. “Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļu miega garu un aizdarījis jūsu acis … Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi… Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas” (Jes. 29:10,11,18). Tas notiks, kad no grāmatas noņems zīmogu “līdz pēdējam beigu laikam” (Dan. 12:4). Katrs saņems to, kas viņam pienākas “pēc viņu ceļiem” (2. Laiku 6:30). Šie vārdi atbilst arī tam, kas notiks otrās atnākšanas laikā, kad katrs saņems “pēc viņa darbiem” (Atkl. 22:12). Atklāsmes laiks attiecas uz Izraēlas grēku nožēlošanas laiku. Saskaņā ar Dan. 3:21,24 visi pravieši runā par Izraēlas grēksūdzi pēdējās dienās un Mesijas atnākšanu.

Mēs pastāvīgi runājam par Izraēlas grēksūdzi, bet īstenībā mēs taču nedomājam, ka lielākā daļa izraēliešu nožēlos grēkus: droši vien, grēkus nožēlos tikai pati mazākā daļa (Hoz. 6:13). “Visi citi cilvēki, ko nenokāva šais mocībās, tomēr neatgriezās no savu roku darbiem, bet pielūdza ļaunos garus un zeltu, sudrabu, varu, akmens un koka elku tēlus, kas nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt. Un viņi neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām burvestībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzībām” (Atkl. 9:20,21). Šeit ir vismaz desmit norādes uz Izraēlas grēkiem Vecās Derības laikos.

Izraēlas lāsts (3. Moz. 26; 5. Moz. 28)

Šīs nodaļas ir palīglīdzeklis pravietojumu par pēdējām dienām skaidrošanā. Mēs redzam, ka pravietojumi par lāstiem, kas nāks pār Izraēlu par nepaklausību, tiek piepildīti vēstures gaitā, kā arī attiecas uz īpašiem Izraēlas sodīšanas periodiem no Babilonijas, Asīrijas, Romas rokas un pēdējās dienās. Pareiza Atklāsmes tulkošana ļauj ticīgajiem visas vēstures gaitā saglabāt izpratni kā jādzīvo otrās atnākšanas gaidās pēdējās dienās. Visiem ticīgajiem vēstures dažādos periodos ir savs personīgs priekšstats par vienīgi pareizo tulkojumu, un tiem visiem piemīt sava daļa patiesības. Pastāv pravietojumi par Izraēlas nolādējumu pēdējās dienās, un tie vēl nav piepildījušies. Pēdējās dienas būs visu pravietojumu piepildīšanās dienas (Lk. 21:22; Atkl. 17:17). Jebkurš pravietojums, kas attiecas uz Izraēlu un tās arābu kaimiņiem, tiks izpildīts.

Apskatīsim dažus Izraēlas nolādējumus, kurus mēs uzskatām par tipiskiem pēdējām dienām.

Asīriešu iebrukums

“Tad Es jums atņemšu maizi” (3. Moz. 26:26); šos vārdus citē Jesaja 3:1 saistībā ar trūkumu un zaudējumiem Jūdejā asīriešu iebrukuma laikā. Dieva lāsts (5. Moz. 28:20), kas adresēts viņiem, atbalsojas arī Jes. 30:17 attiecībā uz ebreju pretošanās sabrukumu Sanheriba iebrukuma laikā: “Tūkstotis jūsējo bēgs no viena vienīga vīra kara sauciena”. Izraēlieši atkāpās, glābdamies aiz nocietināto pilsētu mūriem (3. Moz. 26:25), kuras pēc tam tika ieņemtas; lūk, kas notika šī iebrukuma laikā (2. Ķēniņu 18:13).

Runājot par apstākļiem ilgstošas arābu kundzības laikā 5. Moz. 28:49 turpina, aprakstot pēdējo iebrukumu no tautas no tālienes,“kas metas virsū kā ērglis”, un Hozeja 8:1 to attiecina uz Asīriju: “kā ērglis ienaidnieks metas uz Tā Kunga namu”. Šī pēkšņā ielaušanās pēc postažu laikiem būs tipiska pēdējo dienu notikumiem. Ērglis, kas lido “no zemes malas” apstiprina mūsu definīciju par “zemi” līdz pat Eifratai, kas apsolīta Ābrahāmam. Asīrija atradās šīs zemes malā.

Sīrijas iebrukums Ben-Hadada vadībā

Šī iebrukuma izraisītā lielā bada laikā Samarijā, kā liecina viens ārkārtīgi neparasts ieraksts, divas sievietes strīdējās par savu bērnu ēšanu (2. Ķēniņu 6:29). Šī gadījuma pieminēšana iekļauta hronikā, lai atgādinātu 3. Moz. 26:29, kas pravieto, ka tieši tā tas arī notiks. Ben-Hadada iebrukums ir tipisks straujo pēdējo dienu iebrukumu pirmtēls, kas izraisa neizturamu badu, atklāj Izraēlas līderu bezspēcību (2. Ķēniņu 6:27) un Ēlijas, Dieva pravieša, klātbūtni krīzes karstumā.

Babilonijas iebrukums

“Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs” (5. Moz. 28:32). Šis pants pravieto par tām traģiskajām dienām, kad veci un bezpalīdzīgi cilvēki paliks zemē pēc Babilonijas iebrukuma, tie būs tie, kurus neuzskatīs par vajadzīgu pat ņemt gūstā. Atsauce uz Izraēlas ķēniņu, kuru aizvedīs gūstā (5. Moz. 28:36), arī norāda uz to, ka tas var attiekties tikai uz Babilonijas iebrukumu. “Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu” (3. Moz. 26:19) – var attiekties tikai uz Bābeles iebrukumu. 2. Ķēniņu 25:13 runa ir par tempļa sagraušanu un izlaupīšanu Bābeles iebrukuma rezultātā. Iebrukums sagrāva “Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību” (Jer. 13:9), apgānot templi, viņu lepnumu un prieku.

Ecēhiēla pravietojumiem par Babilonas soda atnākšanu ir dažas norādes 3. Moz. 26:

Ecēhiēls

3. Mozus 26

“Tie ēdīs maizi ar svaru un ar bēdām” (4:16)

“Tēvi ēdīs savus bērnus un bērni savus tēvus jūsu vidū” (Ciānā) (5:10).

“Es tevi padarīšu par postažu” (5:14).

“Piedraudēšu vēl tiem no mugurpuses ar zobenu” (5:12).

“Jūsu maize tiks katram ar svaru” (26.p.)

“Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas” (29.p.)

“Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažu” (31.p.).

“Bet jūs Es izklaidēšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas” (33.p.).

Pēdējā sakarība balstīta uz to, ka Ecēhiēlam bija teikts nodzīt matus un vienu trešo daļu sadedzināt ugunī, vienu – sagriezt ar nazi,vienu – izsēt pa vējam. Tieši šie veidi kļūs par sodu pēdējo dienu Izraēlai (Ecēh. 5:1-4). Ecēhiēls varētu būt pēdējo dienu Ēlijas pirmtēls, ar kuru būs saistīts taisno atlikums, kaut gan arī pār tiem nāks attīrīšana ar (burtisku) uguni, kas atnāks uz Jeruzalemi. (Cah. 13:9).

Soģu laiki

Interesanta ir sakarība starp lāstiem par nepaklausību un soģu laikiem Azarjas vārdos Asam. Azarja atgādina Asam par vājas vadības problēmu šajā periodā un aicina Asu ņemt šo mācību vērā, jo viņš ir Izraēlas valdnieks. Viņš raksturo Izraēlu kā vietu, kur “Tā Kunga atklāsme bija retums tanī laikā” (1. Sam. 3:1), “nedz priesteru, kas varētu pamācīt, nedz bauslības” (2. Laiku 15:3). Šis fragments citēts Hoz. 3:4,5, kur dots Izraēlas stāvokļa apraksts pirms noslēdzošās grēku nožēlošanas. Azarja turpina: “Un tanīs laikos nebūs miera nedz tam, kas izies, nedz tam, kas pārnāks, jo lielas bailes pārņems visu zemju iedzīvotājus” (2. Laiku 15:5). Tas tieši attiecas arī uz 5. Moz. 28:19,20: “Nolādēts tu būsi ieiedams un nolādēts tu būsi iziedams. Un Tas Kungs pret tevi sūtīs lāstu” (tie paši vārdi izmantoti 2. Laiku 15:5). “Tauta celsies pret tautu” (2. Laiku 15:6) – šo pantu var savienot ar Lk. 21:10, kur rakstīts par notiekošo Izraēlā pēdējās dienās. 2. Laiku 15:7 = 1. Kor. 15:58 –skaidri redzama norāda uz pēdējām dienām.

Romas iebrukums

Ka tā bija detalizēta dažu pravietojumu daļu piepildīšanās ir labi zināms un aprakstīts. Tā Kunga vārdi no 5. Moz. 28:26 un Mt. 24:28 (“un tavs līķis kļūs par barību visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem”) ir tam apstiprinājums. Mēs varam izskatīt 3. Moz. 26 un 5. Moz. 28 izpildīšanās īpatnības pēdējās dienās. Daži šo lāstu elementi pat nevarēja būt izpildīti agrāk par pēdējām dienām.

“Jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs” (3. Moz. 26:38) – tāds valodas stils raksturīgs pravietojumiem, kas stāsta par arābu briesmoni pēdējās dienās (piem., Jes. 49:19; Joēla 1:6). Joēls salīdzina iekarotājus ar siseņiem: “jo siseņi to apēdīs (zemes augļus)” (5. Moz. 28;38,42). Siseņi alegorizē iebrucējus.

“Un maz atliks no jums, kas jūs savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes” (5. Moz. 28:62). Lai tas notiktu, ebreju apspiešanai jānotiek visā pasaulē: perspektīvā iespējama sistemātiska ebreju iznīcināšana Amerikā un Lielbritānijā vai arī to deportācija uz Izraēlu, vai pie to arābu ienaidniekiem. Tas viegli varētu tapt panākts ar arābu naftas spiedienu uz Rietumiem – piemēram, piespiežot tos pieņemt nominālu islama formu apmaiņā pret regulāru naftas piegādi. Ebreju materiālā labklājība, īpaši zemes ražība, tika pakļauti lāstam, jo viņi nesadzirdēja Dievu (5. Moz. 28:16-18). Ja tas attiecas uz pēdējām dienām, tad Izraēlam būtu jābūt jau sapulcinātam savā zemē un jāpiedzīvo uzplaukums, pirms tas varētu notikt. Tieši tāda situācija ir šodien. Viņu ticība “augstajiem un stiprajiem mūriem” (5. Moz. 28:52) pēdējās dienās varētu atbilst Izraēlas ticībai tās pārākajam (kodolieroču?) militārajam spēkam.

Kodolkarš?

Lāsti, kuriem jānāk pār Izraēlu arābu iebrukumu rezultātā, aprakstīti terminos, kas brīnumaini atbilst mūsdienu kara mākslai. Nelaimes, kurām jānāk pār Izraēlu nevar ne aprakstīt, ne salīdzināt ar kaut ko jau pazīstamu mūsdienās: “Un Tas Kungs tevi sitīs ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem un ar zobenu, ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā” (5. Moz. 28:22; 3. Moz. 26:16) – tas atgādina radioaktīvo nokrišņu aprakstu kodolkara rezultātā. “Badā tie izģindīs un sērgās tie izdēdēs un iznīks” (5. Moz. 32:24).

Vienīgi ķīmisko ieroču pielietošana vai kodolsprādziens var novest pie tādām sekām: “Un debesis pār tavu galvu būs kā varš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs” (5. Moz. 28:23). Nāvējošo lietu nosēdas kļūs par putekļu cēloni: “Un Tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā pīšļus un pelnus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi izdeldēts” (5. Moz. 28:24).

Divreiz piemin to, ka ļaudis uz zemes tiks piemeklēti ar aklumu (5. Moz. 28:28,29). Tas vēl nav noticis; taču visdrīzāk domāta burtiska iedarbība. Mēs zinām, ka arābi, kas uzbruks Izraēlai, tiks pakļauti lāstam: “viņu acis sāks trūdēt savos dobumos” (Cah. 14:12), netieša norāde uz to, ka viņi lietos kodolieročus kā cits pret citu tā arī pret Izraēlu. Viņu sākotnējā šo ieroču lietošana izskaidro aklumu, kas nāks pār Izraēlu un atkal mēs redzam to pašu principu: ko arābi nodara Izraēlai, tas piemeklē arī viņus pašus. Tāpat kā pār Izraēlu nāca iekšējo nesaskaņu lāsts (Jes. 9:19), tā tas būs arī ar arābiem. Izraēla cietīs no stipras zemestrīces (Ecēh. 38:19), tas pats notiks ar Babiloniju (Atkl. 16:18,19), vai tas nozīmētu, ka “Bābele” tad būs Izraēlā? Citi piemēri par to, ka sodi, ko saņems Izraēla, piemeklēs arī viņas ienaidniekus pēdējās dienās ir Joēla 3:6,8; Ecēh. 6:5 salīdz. ar 39:15.

Patreizējā kodolieroču attīstība ļauj precīzi lokalizēt postījumus (pretēji Japānas bombardēšanai 1945.g.). Zīmīgi ir vārdi: “Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām” (3. Moz. 26:31), kur lietots ebreju vārds “ārkārtīga karstuma postītas” – varētu būt atomkodola šķelšanās rezultātā?

Ir vairāki mājieni uz kodolaktivitātēm arī citos pēdējo dienu pravietojumos:

- “Kalni sabruks, apgāzīsies klintis un mūri (Ecēh. 38:20) – tāpat kā Hirošimas iznīcināšanu 1945.g. apraksta acu liecinieki.

- “Dūmu mākoņi” (Joēla 3:3) atgādina palmu – vai atgādina sēnei līdzīgo mākoni?

- “Ziemeļu ienaidnieka” uzbrukums un tā izdzīšana “sausā, tukšā zemē” (Joēla 2:20).

- Pēdējo dienu asīriešus “uguns … tomēr aprīs … aprīs tevi kā siseņu cirmeņus” (Nah. 3:15). Kāds gan vēl ierocis, izņemot atomieročus, iznīcina kā ar uguni, tā arī ar tādām slimībām kā vēzis?

- “Es atstāšu zemi bez cilvēkiem un lopiem, bez debesu putniem un jūras zivīm … Es iedvesīšu ļaudīm bailes, ka tie staigās apkārt taustīdamies kā akli” (Cef. 1:3,17). Tik masīvi iznīcināšanas mērogi nav pa spēkam parastā tipa ieročiem. Salīdzini ar Cah. 14:12.

- “Un Tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā pīšļus un pelnus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi izdeldēts (5. Moz. 28:24).

- Pravietojumos par Izraēlas iznīcināšanu pēdējās dienās (Jes. 24) ir daudz kopīga ar Atklāsmes grāmatu un Eļļas kalna pravietojumu.

- Pēdējais iebrukums no Eifratas puses (ģeogr. Babilonija) kļūs par cēloni cilvēku iznīcināšanai ar uguns, dūmu un sēra palīdzību (Atkl. 9:14,18).

Pēdējais atrisinājums?

Izraēlas apspiedēji pēdējās dienās, iespējams, lietos tos pašus paņēmienus, ko nacisti Otrā pasaules kara laikā. Lāstu ainas atgādina fašistisko koncentrācijas nometņu aprakstu: “Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekša (3. Moz. 26:37). Ienaidnieks “…liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz … tevi izdeldēs” (5. Moz. 28:48). Vārdi no 5. Moz. 28:66,67 tieši raksturo fašistu vajāšanu iespaidu: “… tu baiļosies nakti un dienu, un tu nebūsi drošs par savu dzīvību; no rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars, - bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts!”

Vispārēja Izraēlas pakļaušana iznīcībai būs vēl lielāka pēdējās dienās, nekā tas bija 1940-jos gados. Droši vien darbosies līdzīga nāves nometņu sistēma arābu valstīs, kas apkārt Izraēlai, kurp tos vedīs gūstā.

Jāatzīmē, ka ierakstus par lāstiem 3. Moz. 26 var sadalīt sešās grupās, katra no kurām sākas ar frāzi: “Bet, ja jūs mani neklausīsit, … tad” (3. Moz. 26:14,18,,21, 23, 27, 36). To gribas salīdzināt ar sešām varām un sešiem zīmogiem (Atkl.6), sešiem kausiem (Atkl. 16), kas ved uz septīto etapu – Izraēlas grēku nožēlošanu un Kristus Valstību.

Dievs vēršas pie Izraēlas ne mazāk kā sešas reizes ar aicinājumu nožēlot grēkus, bet viņi atteiksies pieņemt šo priekšlikumu: “Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad …” (3. Moz. 26:18). Tas vēlreiz norāda uz to, ka Ēlijas pravieši darbosies Izraēlā arābu iebrukuma laikā. Vārds “pārmācība” (3. Moz. 26:23) atbilst ebreju valodā arī “sodīt ar vārdiem”, kas vēlreiz apstiprina mūsu pieņēmumu.

Mentālā trauma

Apspiešanas laikā būs milzīgas garīgas mocības, tās pamudinās Izraēlu uz grēku nožēlošanu.

Vispārējās iznīcības laikā Izraēla vārda tiešākajā nozīmē tiks pakļauta teroram (3. Moz. 26:16) – “Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam” – ar to pietiks, lai Izraēlu iznīcinātu (5. Moz. 32:24). Bailes kļūs par iemeslu tam, ka daudzi ebreji dosies dzīvot uz Jeruzalemi, kā tas jau vienreiz notika Babilonijas un Asīrijas iebrukuma laikā (Jer. 35:11). Ecēhiēls par šo laiku pravietoja: “tie visi ir nodoti zobena varā kopā ar Manu tautu” (Ecēh. 21:17). Pastāv virkne pantu, kas apraksta tuvojošās šausmas: “jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas … Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes” (3. Moz.26:17,36); “Es likšu jūsu zemi tā izpostīt” (3. Moz. 26:32); “un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs” (3. Moz. 26:16,39).

Paniskas bailes nāks pār Izraēlu. Tādas pašas šausmas pārņems filistiešus (Cah. 9:5), pēdējo dienu “Bābeles” sabiedrotos (Atkl. 18:10,15; 11:11), pašu Babilonu (Jes. 21:4) un citus Izraēlas ienaidniekus (Jes. 19:17; 33:18).

Sekojošās pantu rindas rāda mums daudz sīkāku ainu:

- 3. Moz. 26:16: “Es likšu nākt pār jums izbailēm” un 1. Moz. 41:34, kur runāts par uzraugu iecelšanu pār tautu, lietojot to pašu vārdu ebreju valodā, kas izklausītos kā: likšu nākt pār jums uzraugiem. Līdzīgi 5. Moz. 28:45: “visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un skars, līdz tu tiksi izdeldēts”, it kā lāsti būtu pielīdzināmi iebrucējiem.

- “veltīgi jūs sēsit savu sēklu … Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu” (3. Moz. 26:16,20) apstiprina citas norādes uz to, ka Izraēlas fiziskā ražība būs sagrauta šajā laikā, kā arī uz to, ka Izraēla centīsies būt lauksaimnieciski neatkarīga vispārējās iznīcības laikā. Tas varētu nozīmēt vispasaules tirdzniecības embargo pret Izraēlu, vai arī arābu blokādi, ko Rietumi atsakās apstrīdēt.

- “Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās” (salīdz. 3. Moz. 26:22 ar 5. Moz. 28:31,32) runā par arābu sirojumiem pret Izraēlu. “Zemes zvēri” (5. Moz. 28:26) var attiekties uz arābiem, kas dzīvo Ābrahāmam apsolītajā zemē.

- 5. Moz. 28:36 teikts par Izraēlas kalpošanu to tautu dieviem, kuru gūstā tā atradās, tas var attiekties uz islama pieņemšanu. Pēdējos laikos Izraēla “darīs ļaunu Tā Kunga acīs, izaicinot Viņa dusmas”.

- “Un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas” (3. Moz. 26:31) – Dieva atteikšanās atbildēt uz lūgšanām. Var iedomāties, ka ebreji pēdējās dienās daudz intensīvāk lūgsies, taču lielākā Izraēlas daļa nepieņems to, ka tikai ticība Kristus starpniecībai lūgšanā, nevis lūgšanas intensitāte tiek sadzirdēta. Arī garīgajam Izraēlam ir jāpārņem šī mācība.

Šis šausmīgais lāstu uzskaitījums noved mūs pie šādas kulminācijas: “… un jūsu tautas atlikušajiem …tie bēgs … un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā … un jūs iznīksit starp citām tautām …un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs … tad viņi atzīs savus noziegumus” (3. Moz. 26:36-40). Tas skaidri parāda, ka visi ebreji tiek iznīcināti, izņemot taisno atlikumu – un pat tie būs atlikums no atlikuma. Un tas saskan ar mūsu iepriekšējiem secinājumiem, ka pēdējo dienu Izraēlā būs grupa, kas sevi pieskaitīs atlikumam, bet nenožēlos grēkus pilnā apmērā. Arī viņus sagaida lāsts.

Diasporas grēku nožēla

Trešajā Mozus 26 un 5. Moz. 28 runāts par stāvokli Izraēlas zemē. Pastāv pieņēmums, ka diasporas ebreju vidū būs ticīgi cilvēki, kuri nožēlos grēkus, tas attiecas arī uz tiem, kas būs paņemti kaimiņu arābu zemēs no Izraēlas.

Salamana lūgšana tempļa iesvētīšanas laikā attiecas arī uz lāstiem pār Izraēlu:

1. Ķēniņu 8

Lāsti pār Izraēlu

:33

:35

:37

:37 “zeme”

:46

:47

Trešā Moz. 26:17; 5. Moz. 28:25

Trešā Moz. 26:40

Trešā Moz. 26:19

Trešā Moz. 26:16; 5. Moz. 28:21

Piektā Moz. 28:52 (zeme)

Trešā Moz. 26:34,44; 5. Moz. 28:36, 64

3. Moz. 26:40; 5. Moz. 30: 1,2

Salamana lūgšanas pastāvīgais mudinājums pievērsties un atskatīties uz templi, meklēt piedošanu un lūgt Dievu liek domāt par to, ka Izraēlas tautai pēdējās dienās ir jāpievēršas Jēzum, kurš ir īstais Dievnams, kur uzturas Dieva vārds. Salamans uzskata, ka klaida ebrejiem ir jālūdz piedošana (1. Ķēniņu 8:28,38,45,49), kas atkal parāda, ka grēkus nožēlojušajam atlikumam pēdējās dienās būs raksturīgas intensīvas lūgšanas.

Par atbildi Dievs “piedod un dara, un dod ikvienam cilvēkam pēc tā ceļiem” (1. Ķēn. 8:39). “Es drīz atgriezīšos, lai dotu ikvienam pēc tā darbiem” – te domāta kā pirmā, tā arī otrā Kunga Jēzus atnākšana. Otrā Kunga atnākšana būs atbilde uz Izraēlas grēksūdzi un grēku nožēlošanu.

Pravietojums par noslēdzošo, galīgo diasporas grēku nožēlu vēlreiz apstiprina Izraēlas tautas arābu gūstu pēdējās dienās. Tā iznākums būs dziļa grēku nožēlošana. Šis pants no Salamana lūgsnas, ko Nehemija attiecina uz grēku nožēlas lūgšanu, nācis no Babilonijas zemes (Neh. 1:6-9):

Nehemijas lūgšana

Atbilst:

“Lai Tava auss kļūst uzmanīga un Tavas acis atvērtas, lai dzirdētu Sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem … ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Arī es un mana tēva dzimtas esam grēkojuši, jo neesam turējuši Tavas pavēles, likumus un tiesas, ko Tu esi pavēlējis Savam kalpam Mozum, sacīdams: ja jūs kļūsit neuzticīgi, Es jūs izkaisīšu starp tautām; bet, ja jūs atgriezīsities pie Manis un turēsit Manas pavēles un izpildīsit tās … Es viņus sapulcināšu no turienes un atvedīšu viņus uz to vietu, ko esmu izvēlējies”.

1. Laiku 6:40

1. Ķēniņu 8:29

2. Mozus 26:33

3. Mozus 26:39-42

Nehemijas lūgšanas netiešās atsauces uz Salamana lūgšanu un 3. Mozus 26 demonstrē Nehemijas lūgšanas attiekšanos uz pēdējām dienām. Garīgās atdzimšanas pirmtēls balstās uz Dieva iedvesmotajiem vārdiem.

Ecēhiēls 20

Panti no Ecēhiēla 20:33-43 apstiprina domu par diasporas grēku nožēlu. Šo fragmentu ievada Ecēh. 20:32: “Kas jums nācis prātā, ka jūs sakāt: mēs darīsim tā kā citas tautas, kā tautas citās zemēs: mēs pielūgsim koku un akmeni?” Sekojošie panti apstiprina, ka caur atgriešanos Izraēlā šai attieksmei nāks gals, un pastāv tikai divi ceļi – nāve vai grēku nožēlošana. Tādēļ var droši pieņemt, ka pirms Izraēlas pēdējo dienu sapulcēšanās un grēku nožēlošanas būs periods, kad viņi centīsies asimilēties apkārtējo nāciju vidū, arī pielūdzot to dievus. Nav grūti iedomāties, ka ebreji centīsies samaisīties ar kaimiņu arābu tautām, pat pieņemot islamu, lai izbēgtu no spaidiem, kas tos sagaida ilgstošas arābu virskundzības pār Izraēlu laikā.

“Es jūs aizvedīšu projām no citām tautām … kuru vidū jūs esat izkaisīti” (Ecēh. 20:34). Ebreju vārds “izkaisīti” nozīmē “saraustīti gabalos”, mūsu priekšā paveras aina – milža kājas, kas sadauzītas sīkos gabalos ar akmeni (Dan. 2:40,41). Arābu tautas saņems to pašu sodu, ko viņi sagatavojuši Izraēla tautai.

Ecēh. 20:34,35 sasaucas ar Ecēh. 20:10: “Un Es tos izvedu no Ēģiptes zemes un aizvedu tuksnesī … Es jūs aizvedīšu projām no citām tautām … Un Es jūs vedīšu tuksnesī tautu vidū”. Izraēla atstāja Ēģipti un izgāja tuksnesī, iespējams, ka par garīgo pārbaudījumu kļūs ebreju atrašanās arābu zemēs (garīgajā tuksnesī).

“Un tur iešu ar jums tiesā vaigu vaigā” (35.p.) – ar “tuksnesi” varētu būt domāta noteikta valsts, iespējams, Ēģipte:

- 5. Moz. 28:68 runāts par Izraēlas nolādēšanu pēdējās dienās: “Un Tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti”.

- Jes. 19:18-25 norādīts uz to, ka pēdējo dienu Ēģiptē daudzi ebreji kritīs grēku nožēlā.

- Grēku nožēlošanas laikā Dievs apsola: “Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu” Paralēle – atbrīvošana no ciešanām Ēģiptē (3. Moz. 26:13)

- “Un Es jūs vedīšu tuksnesī tautu vidū … Ēģiptes tuksnesī” (Ecēh. 20:35,36) (Izraēlas atjaunošanās vieta pēdējās dienās).

Tiesa pār Izraēlu

Dievs tiesāsies ar Izraēlu tā saucamajā tuksnesī: “Ēģiptes tuksnesī … iešu ar jums tiesā vaigu vaigā; kā Es reiz tiesājos ar jūsu tēviem … tā Es tiesāšos ar jums” (Ecēh. 20:35,36). Tas vēlreiz apstiprina domu, ka lielais pravietis parādīsies Izraēlas zemē pēdējās dienās.

Tiesa būs vajadzīga, lai Izraēla tauta apzinātos savus grēkus. Ja būtu patiesa, īstena grēku nožēla, vajadzība pēc tādas tiesas atkristu pati par sevi. No Ēģiptes zemes izgājušie izraēlieši neiegāja Kānaāna zemē. Un arī pēdējo dienu ticīgajiem pastāv briesmas – Lata sieva atstāja Sodomu, bet viņas mēģinājums glābties nevainagojās ar panākumiem, viņa neizglābās. “Es likšu jums staigāt zem rīkstes un vedīšu jūs derības saitēs” (Ecēh. 20:37) – gana vārdi. Labs gans pārskaita savas aitas, viņam ir svarīgi, lai saglabātos vajadzīgais avju skaits. Iespējams, ka skaitlis

7 000 kļūs par to īpašo skaitli, ka tieši tik ebreju iegūs atpestīšanu. Tālāki dati par to tika doti komentāros līdzībai par kāzu dzīrēm.

Zem rīkstes ejošie – te izsekojama paralēle ar 3. Moz. 27:32. Tur sacīts: “kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem Tam Kungam”. Tas attiecas tikai uz desmito diasporas daļu; tie, kas dodas uz Ēģipti, agri vai vēlu nonāks derības attiecībās. Šinī sakarībā ir vērts pārdomāt sekojošos pantus:

- “Israēla jaunava ir kritusi … pilsēta, kas izgāja cīņā ar tūkstoti karavīru, saglabās no viņiem tikai simtu, un tai, kura iziet ar simts karavīriem, paliks pāri Israēla namā tikai desmit” (Am. 5:2,3) – parāda, ka tikai desmitā daļa cilvēku pārdzīvos priekšāstāvošo tiesu.

- “…pilsētas stāvēs pamestas un bez iedzīvotājiem … Un ja tur paliks vēl pāri kaut desmitā tiesa iedzīvotāju, tad tā vēlreiz aizies postā” (Jes. 6:11-13). Tikai desmitā daļa atgriezīsies no gūsta. Tas arī būs taisno atlikums – “svēta sēkla” (Jes. 6:13).

- Zīmīgi ir tas, ka desmit cilvēku atlikums būtu izglābis Sodomu (1. Moz. 18:32) – tas ir Jeruzalemes pirmtēls pēdējās dienās (Jes. 1:10).

Grēku nožēlošanas intensitāte

Viens no visnozīmīgākajiem cilvēku grēku nožēlas piemēriem Rakstos ir Dāvida piemērs. Tā ir sakarība starp viņa dvēseles sāpēm un kopības ar Dievu atjaunošanas pilnību un pravietojums par Izraēlas grēku nožēlošanu pēdējās dienās. Tas var mums dot pilnīgāku viņu nožēlas apjoma ainu.

Dāvids

Izraēla

Nokautais jēriņš (2. Sam. 12:3)

Ps. 65:2

2.Sam. 12:11

2.Sam 12:13

Ps. 38:7

Ps. 51:1

Ps. 51:10

Ps. 51:10-16: Dāvida apzināšanās, ka bauslība nevarētu viņu glābt un sekojoša Dieva taisnības sludināšana pasaulei.

Tas pats Izraēlai.

Jes. 40:5

5.Moz. 28 vārdi par Izraēlas sodīšanu pēdējās dienās.

Mih. 7:18

Jes. 1:6

Ap.d. 3:19

Ecēh. 36:26

Tas pats Izraēlai.