Ievads

Jautājums par to, kur meklējamas ļaunuma un cilvēku grēcīguma saknes, šķiet prātam neaptverams, taču tikai centieni rast atbildi uz šo jautājumu dod iespēju parādīt savu attieksmi pret ļaunumu un grēku un rast ceļu uzvarai pār tiem. Vainot tajā visā personificētu būtni ar asti, ragiem un dakšām rokā, pēc manām domām, ir vienkārši izvairīšanās, bēgšana no jautājuma būtības izpratnes, ātrs un vienkāršots, bet nepareizs risinājums. It īpaši tad, kad ir skaidrs, ka faktiski šis priekšstats par „velnu” rakstos nekur nav atrodams; tas drīzāk ir gadu simteņiem izveidojies, leģendām apvīts un tādējādi cilvēku apziņā iesakņojies pagānu laiku iedomu tēls. Pirmajā nodaļā es cenšos parādīt, ka tieši tā tas patiesi ir radies. Šajā un nākamajās nodaļās es cenšos parādīt ne tikai to, ka Dieva tauta pieņēma apkārtējā pasaulē izplatītos mītus par sātanu, bet arī Bībeles rakstītāju aktīvo vēršanos pret šiem mītiem, atsaucoties uz tiem un atmaskojot to maldīgumu. Tas ir vērojams, sākot ar stāstu par grēkā krišanu 1.Mozus grāmatas sākotnējās trīs nodaļās un līdz pat atsaucēm uz sātanu Atklāsmes grāmatā. Tas fakts, ka Bībelē netiek lietotas pēdiņas un atsauces uz avotiem, var maldināt nepieredzējušu lasītāju, taču netiešie norādījumi un mīta pastāvīga atspēkošana rakstos ir pārliecinoša un dzēlīgi piemērota kā tām tālajām, tā arī mūsdienām.

Taču šī uzskata rašanās vēsturē mēs nerodam grēka un ļaunuma problēmas risinājumu. To nevar salīdzināt ar aritmētikas uzdevumu mācību grāmatā – ja tu nespēj rast risinājumu, tad atšķir pēdējo lappusi un atrodi tur tevi interesējošo atbildi. Mūsu problēma ir daudz sarežģītāka. Ursula Le Gvina pārliecinoši raksta par „sāpēm un ciešanām, nelietderīgiem pūliņiem, zaudējumiem un netaisnību, ar ko mums būs pastāvīgi jāsaskaras mūsu dzīves laikā un jāiztur un jātiek ar to galā, un jāpieņem un jāsadzīvo ar visu to, jo tāda nu ir cilvēku dzīve” (1). Un tā tas arī ir; viņas vēzis, viņa dzīves traģēdija, cunami vienuviet un cilvēktiesību pārkāpumi citviet, dziļi apslēptā nožēla un ikviena ikdienas dzīves noklusētie grēki…mums ir katru rītu jāceļas un jāsadzīvo ar visu to. Man šķiet, ka visu šo grūtību nasta, sāpes un ciešanas, kuras mēs izjūtam, cenšoties visu to izprast, liek cilvēkiem padoties un vainot visās nebūšanās nez no kurienes uzradušos sātanu, kas ir apņēmies sagandēt mūsu visādā ziņā jauko, skaisto dzīvīti. Bet pārāk ilgi mēs esam samierinājušies ar gaisā virmojošiem vienkāršotajiem šīs sarežģītās problēmas risinājumiem. Pagānu mītos mēs neatradīsim pamatotu problēmas risinājumu un izpratni, lai cik cienījamā valodā tos ietērptu pļāpīgi teologi, lai cik dziļi šis mīts būtu iespiedies kristiešu prātos.      
Tikai un vienīgi Dieva patiesības vārdā ir rodama īsteni pamatota atbilde un skaidra izpratne. Un tādēļ otrajā nodaļā es vēršos pie Bībeles, lai izveidotu patiesu ietvaru izpratnei par to, ko pati Bībele  faktiski saka par velnu, grēku, ļaunumu un attiecīgi arī par eņģeļiem. Taču man liekas, ka Bībeles mācības mērķis ir radikāla cilvēka praktiskās dzīves pārveide. Tieši tādēļ ir tik svarīgi pareizi izprast notiekošo, jo tas iespaido cilvēka ikdienas dzīvi un noved pie „atziņas pilnības”, Pāvila vārdiem izsakoties (Kol.2:2).

Tieši šo „atziņas pilnību” es cenšos attīstīt trešajā nodaļā, dodot atelpu teorijai un pievēršoties tam, kā tas viss ietekmē cilvēka dzīvi un pieredzi. Ceturtā nodaļa it kā atgriežas atkal pie teoloģijas, pētot dēmonu tematiku, apgāžot domu par faktisku dēmonu, kā grēka un ļaunuma izraisītāju garu, eksistenci. Tas viss mūs sagatavo to Bībeles pantu analīzei, kur runāts par velnu vai sātanu, lai mēs tos varētu izprast mūsu attīstītās apziņas ietvaros. Par to ir runa piektajā nodaļā un sestā nodaļa savukārt sniedz iegūto secinājumu kopsavilkumu. Lūdziet līdz ar mani, lai Dievs dotu mums šo atziņu un līdz ar to mēs kļūtu stiprāki mūsu ticībā, cerībā un mīlestībā. Un caur to lai mēs spētu sniegties tālāk, lai daudz izteiksmīgāk un efektīvāk ietekmētu arī citus šais atlikušajās dienās, kad mēs gaidām Dieva Dēla atgriešanos, kas sniegs galīgo atbildi un visu mūsu cīniņu ar grēku un ļaunumu atrisinājumu.

Dankans Hīsters
info@carelinks.net

Note

1. Ursula LeGuin, The Language of the Night (New York:Putnam’s, 1979) p.69

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |