Atkāpe 26: Melchisedek 

Atkāpe 26: Melchisedek.

 

Daudzi cilvēki, studējot Bībeli, saka sirsnīgu “amen” izlasījuši apustuļa Pētera vārdus: “Un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības. Tā viņš visās vēstulēs runā par šīm lietām.  Tanīs ir dažs kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu” (2. Pētera vēstule 3:15,16).  Viena no šādām grūti saprotamām lietām, par ko runā Pāvils, ir viņa komentāri attiecībā uz Melchisedeku Vēstulē ebrējiem. Arī pats Pāvils turpat piebilst, ka viņš nolaižas līdz pašiem dziļumiem, runā par tikai ļoti nobriedušiem ticīgajiem uztveramām lietām (Vēst. ebrējiem 5:10,11,14).

 

“Šis Melchisedeks, Salēmas ķēniņš, visaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja.  Bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam” (Vēst. ebrējiem 7:1,3). Tā, šīs rindas var tikt izmantotas, lai apgalvotu, ka Jēzus burtiski tika eksistējis pirms savas dzimšanas, bez cilvēku dzimuma vecākiem.

 

Jēzum bija Tēvs (Dievs) un māte (Marija), kā arī ģenealoģija (skat. Mateja ev. 1. nod. Lūkas ev. 3. nod., un Jāņa ev. 7:27). Tāpēc Jēzus nevar būt Melchisedeks. Par Melchisedeku teikts “Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam” (Vēst. ebrējiem 7:3). Pāvils, mācīdams mūs, atrod līdzības starp Jēzu un Melchisedeku. “...pēc Melchisedeka līdzības ceļas cits priesteris” – Jēzus (Vēst. ebr. 7:15), “...priesteris mūžīgi pēc Melchisedeka kārtas” (Vēst. ebr. 5:5,6).

 

Vēstulē lietotos vārdus nevar uztvert burtiski. Ja Melchisedekam tiešām nebūtu vecāku, tad viņam būtu jābūt Dievam, un Dievam nav ne sākuma ne gala (1. Vēst. Timotejam 6:16; 90. Psalms 2. pants). Taču šo iespēju apgāž Vēstulē ebrējiem 7. nod. 4. pantā teiktais: “Redziet, cik liels ir tas (“cilvēks” oriģinālā), kā arī apstāklis, ka cilvēki Melchisedeku ir redzējuši (bet Dievu nevar redzēt) un viņš nesis upura dāvanas Dievam. Kā cilvēkam viņam vajag būt arī vecākiem.  Bet ja teikts “bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta”, tad tas varētu nozīmēt, ka ne vecāki, ne ģeneoloģija nekar nav fiksēta. Līdzīgi ir ar ķēniņienes Esteres izcelšanos, arī viņas vecāki nekur nav iereģistrēti.  Mordochajs uzaudzināja Esteri, “sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, nedz mātes” (Esteres grāmata 2:7).

 

Visām Mozus 1. grāmatā aprakstītajām personām gari un plaši ir darīta zināma viņu ģimenes vēsture.  Bet Melchisedeks parādās, iepriekš nepieteikts, bez ziņām par viņa vecākiem, un tikpat pēkšņi arī no stāstījuma pazūd. Tomēr nav šaubu, ka viņu uzskatīja par liela goda cienīgu; pat Ābrahāms nesa viņam desmito tiesu, saņēma no tā svētību, kas mums skaidri rāda Melchisedeka pārākumu par Ābrahāmu (Vēstule ebrējiem 7:2,7).

 

Pāvils to visu neraksta bez iemesla. Pirmajā gadsimtā pastāvēja ļoti reāla problēma, kuru varēja atrisināt, ņemot par argumentu Melchisedeka personu. Jūdi sprieda tā: “Jūs, kristieši, mums stāstat, ka Jēzus nu var būt mūsu virspriesteris starp mums un Dievu. Bet priestera dzimtai ir jābūt zināmai, no Levītu cilts nākušai.  Un tad vēl jūs pieļaujat, ka Jēzus ir no Jūdas cilts (Vēst. ebrējiem 7:14). Lūdzam atvainot, bet mūsu augstākais piemērs un vadonis ir Ābrahāms, tādēļ Jēzu mēs neievērosim” (Jāņa ev. 8:33,39).

 

Pāvila atbilde jūdiem, spriežot no konteksta, ir: “Atcerieties Melchisedeku.  Mozus 1. grāmata pierāda, ka lielajam priesterim nav zināma izcelšanās; un Mesija ir gan Kungs, gan priesteris, kura priesterībai jābūt Melchisedeka līdzībā (Vēst. ebrējiem 5:6; kā arī salīdzinājumam 110. Psalma 4. pants).  Ābrahāms bija zemāks par Melchisedeku, tāpēc jums ir jāvēršas no Ābrama uz Jēzu, jāpārtrauc pievērst pārāk lielu uzmanību radurakstu jautājumam (skat. 1. Vēstuli Timotejam 1:4). Domājot par Melchisedeku kā Kristus tipāžu, jums būs labāk izprotams Kristus darbs”.

 

Mēs varam šo pamācību piemērot arī sev.