Atkāpe 25: “Pirms Ābrahāms tapa, es esmu”. (Jāņa ev. 8:58). 

Atkāpe 25: “Pirms Ābrahāms tapa, es esmu”. (Jāņa ev. 8:58).

 

Šos vārdus bieši nepareizi skaidro, it kā Jēzus būtu bijis pirms Ābrahāma. Tomēr, vairāk pētot, atklājas gluži pretējais:

 

1.      Jēzus nesaka: “Pirms Ābrahāms tapa, es biju”. Jo Jēzus bija apsolītais Ābrahāma pēctecis, un mēs zaudējam Dieva apsolījumu jēgu, ja sakām, ka Jēzus fiziski eksistēja pirms Ābrahāma laika.

 

2.      Jāņa evaņģēlijā 8. n. 58. p. Kristus pārrunā ar ebrejiem lietas, kas saistītas ar Ābrahāmu. Ebreju acīs Ābrahāms bija visizcilākais cilvēks. Bet Jēzus saka par sevi “Pirms Ābrahāms tapa, esmu es” (Jāņa ev. 8:58). Šo terminu “pirms” var saprast, ka nozīmīguma ziņā Jēzus bija svarīgāks par Ābrahāmu, jo viņam bija vieta Dieva plānā no paša pasaules pirmsākuma.

 

3.      Tam redzam tālāku apstiprinājumu: “Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to” (Jāņa ev. 8:56). Vienīgo reizi redzam Ābrahāmu priecīgu un smejamies tad, kad viņam tiek apsolīts pēcnācējs, it kā viņš saprastu, nojaustu, ka no viņa celsies Jēzus (1. Mozus grāmata 17:17). Ābrahāms “redzēja” piepildījumu nākotnē tam, ko Dievs viņam solīja attiecībā uz pēcnācējiem: “Es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa” (1. Mozus 17:19). Tā Dievs paredzēja radīt Jēzu jau iepriekš, un Ābrahāms bija klāt, kad Dievs uz kalna pārbaudīja viņa gatavību upurēt Īzāku. Ābrahāms nosauca šo vietu: “Dievs gādā” (1. Mozus 22:14). Jēzus par šo brīdi uz kalna varēja teikt, ka Ābrahāms tika viņu redzējis.  Un Ābrahāmam doto apsolījumu dēļ Jēzus varēja teikt: “Pirms Ābrahāms tapa, es esmu”. Jo viņš zināja, ka Dieva solījumos Ābrahāmam bija ietverts plāns par Jēzu kā nākamo pēcteci, un šis plāns bija vēl pirms pasaules radīšanas. Šo solījumu Jēzus redzēja piepildāmies pirmajā gadsimtā ebreju tautas acu priekšā – (apsolījuma) “vārds tapa miesa”.

 

4.      Bieži dzirdami apgalvojumi, ka Jēzus sev piedēvē Dieva Vārdu, teikdams “Es esmu”. 3. atkāpē jau izskaidrojām, ka Jēzus tāpat kā citi mirstīgie var nest Dieva Vārdu, un tomēr nebūt Pats Dievs. Jāņa ev. 9. nod. 9. pantā lasāms, ka pēc aklā izdziedināšanas tā kaimiņi jautā, vai tas ir tas pats, kurš sēdēja ubagodams: “Daži sacīja: Viņš tas ir, citi turpretim: Nē, bet viņš tam līdzīgs. Viņš pats sacīja: Es tas esmu”.  Tātad redzam, ka vārdu konstrukcija “Es esmu” var attiekties uz jebkuru ikdienišķu cilvēku.