Atkāpe 23: “Es esmu no debesīm nonācis” 

Atkāpe 23: “Es esmu no debesīm nonācis”

 

“Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību...Es esmu no debesīm nonācis...” (Jāņa ev. 6:33,38).

 

Šie vārdi un tiem līdzīgi bieži tiek izmantoti, lai atbalstītu nepareizo ideju, ka Jēzus pirms savas dzimšanas fiziski eksistējis Debesīs. Tomēr nevar neievērot sekojošus argumentus:

 

1.      Trīsvienības idejas piekritēji iepriekš minētās rindas māca izprast burtiski, lai tiktu atbalstīts viņu viedoklis. Tiecoties šīs rindas izprast burtiski, būt jāpieņem, ka Jēzus tiešā nozīmē nolaidies lejup no debesīm. Bībele ne tikai absolūti klusē par šādu iespējamību; tajā ļoti zīmīgā valodā tiek aprakstīta Jēzus, kā bērna ieņemšana Marijas klēpī.  Jāņa evaņģēlijā Jēzus saka par sevi: “tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi...kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi” (Jāņa ev. 6:58). Bet mācekļi saka: “Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?” (Jāņa ev. 6:60). Tātad, mums lasot ir jāsaprot tēlaina valoda, pārnesta nozīme.

 

2.      Jāņa ev. 6. nod. Jēzus mums paskaidro, ka ar vārdiem “maize, kas nākusi no debesīm”, mums ir jāsaprot viņš pats, maize ir kā simbols viņam. Šī maize bija no Dieva tādā nozīmē, ka Dievs to uz zemes bija radījis, taču tā nenolaidās no Dieva atrašanās vietas debesīs uz zemi. Tāpat Jēzus nākšana no debesīm jāsaprot tā, ka viņš ticis radīts uz zemes, Svētajam garam nākot pār Mariju, kad Jēzus tika radīts viņas klēpī (Lūkas ev. 1:35).

 

3.      Jēzus saka “Un maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” (Jāņa ev. 6:51). Trīsvienības piekritēji apgalvo, ka Jēzus dievišķā daļa nonāca lejā no debesīm.  Taču no Jēzus vārdiem ir redzams, ka viņa “miesa” bija “maize, kas nākusi no debesīm”. Tāpat Jēzus saista maizi no debesīm ar sevi kā “Cilvēka Dēlu” (Jāņa 6:62), bet ne kā “Dievu Dēlu”.

 

4.      Vēl Jāņa ev. 6. nod. ir nopietns apstiprinājums tam, ka Jēzus nebija kā Pats Dievs, Sakot: “Mani sūtījis dzīvais Tēvs” (Jāņa ev. 6:57). Jēzus, kā skaidri redzams, nepielīdzina sevi Dievam, un viņa vārdi “Es dzīvoju caur Tēvu” (Jāņa ev. 6:57) diez vai nozīmē, ka Kristus un Dievs ir mūžam vienlīdzīgi, kā apgalvo trīsvienības atbalstītāji.

 

5.      Jājautā, kad un kā Jēzus “nonāca” no debesīm? Trīsvienības teorijā šī Jāņa evaņģēlija 6. nodaļa tiek izmantota, lai pierādītu, ka Jēzus it kā nonācis no debesīm piedzimstot. Bet pats Jēzus par savu nākšanu no Debesīm runā kā par nepārtrauktu dzīves procesu: “Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību”. (Jāņa evaņģēlijs 6:33,50).  Jēzus saka, ka viņš ir mums dots no Dieva: “...mans Tēvs jums dod īsto debessmaizi” (Jāņa ev. 6:32). Viņš šos vārdus sacīja, būdams zināmā nozīmē jau “nonācis” no debesīm, tādā nozīmē, ka viņš bija Dieva sūtīts. Tādēļ Jēzus par savu atnākšanu runā, kā par pabeigtu darbību pagātnē: “Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm” (Jāņa ev. 6:51). Jēzus raksturo arī savu upura nāvi pie krusta kā maizi – savu miesu, ko viņš dos par pasaules dzīvību.  “Un maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” (Jāņa ev. 6:51). Un tā, Jēzus šeit jau ir nonācis no debesīm, viņš atrodas nākšanas procesā (ceļā) un viņam vēl būs jānoiet savā nāvē pie krusta. Jau šis uzskaitījums vien apstiprina to, ka “nonākšana” ir Dieva izpausme, nevis tikai Jēzus piedzimšana. Tā Vecajā Derībā Dieva “nākšanai no Debesīm” ir tāda pati nozīme. Dievs redzēja savas tautas ciešanas Ēģiptē un nāca tos glābt caur Mozu. Redzēdams mūs grēkam pakļautus, Viņš mums Mozus vietā ir sūtījis Jēzu, tādējādi “nākdams no Debesīm”, lai glābtu mūs no pakļautības grēkam.