1. Dievs

1. Pastāv personiska būtne, ko sauc par Dievu,
2. Kam ir specifiska vieta Debesīs (Salamans Mācītājs 5:1),
3. Kam ir reāla, ķermeniska uzbūve,
4. Pēc kura tēla un līdzības mēs esam radīti (1.Moz.1:26).
5. Eņģeļi pilda Viņa pavēles (Psalms 103:20).
6. Eņģeļi negrēko,
7. Jo eņģeļiem ir Dieva daba.
8. Bībeles mācība atzīst tikai vienu – ķermenisku eksistences formu. Dievam un eņģeļiem piemīt ķermeniska forma.
9. Kristus atgriešanās laikā kristieši cer iegūt Dieva dabu savā ķermeniskajā veidolā.

2 Dieva gars

1. Dieva gars attiecas uz Viņa spēku, elpu un prātu,
2. Caur ko Viņš visu sasniedz 
3. Un ir visur klātesošs (Psalms 139:5).
4. Svētais gars attiecas uz šo spēku, kas tiek lietots, lai sasniegtu noteiktus mērķus.
5. Dažādos laikos pagātnē cilvēkiem ir piemitušas brīnumainās Svētā gara dāvanas.
6. Tagad tās ir atņemtas (1.Kor.13:8),
7. Jo Dieva spēks mums tagad atklājas Viņa vārdā.
8. Svētais gars nespiež cilvēkus būt garīgiem pret viņu gribu.
9. Bībele ir Dieva gara iedvesta (2.Tim.3:16).
10. Bībele ir mūsu vienīgā autoritāte mūsu attiecībās ar Dievu.

3 Dieva apsolījumi

1. Evaņģēliju sludināja to apsolījumu formā, kas bija doti ebreju ciltstēviem.
2. 1.Moz.3:15 minētais sievas dzimums attiecas uz Kristu un taisnajiem, kas ir un bija īslaicīgi saņēmuši „kodienu papēdī” no čūskas dzimuma, proti, grēka.
3. Saskaņā ar Dieva apsolījumiem, zeme nekad netiks iznīcināta (Salamans mācītājs 1:4).
4. Ābrahāma un Dāvida dzimums bija Kristus (Galatiešiem 3:16);
5. Mēs varam būt Kristū caur ticību un kristību,
6. Jo šie apsolījumi attiecas tikai uz patiesi ticīgajiem (Gal.3:27-29).

4 Dievs un nāve

1. Cilvēce ir pēc dabas mirstīga, ar tieksmi uz grēku un
2. Nolādēta Ādama grēka dēļ.
3. Kristum piemita cilvēka daba (Ebr.2:14-18).
4. Dvēsele attiecas uz ‘mums’, mūsu ķermeni, domāšanu vai personību.
5. Gars attiecas uz mūsu dzīves spēku/elpu un noslieci.
6. Neviens nevar pastāvēt kā gars, bez ķermeņa.
7. Nāve ir pilnīgs nemaņas stāvoklis (Sal.māc.9:5)
8. Kristus atgriešanās dienā tiks augšāmcelti tikai tie, kas ir zinājuši patieso evaņģēliju (Dan.12:2).
9. Dieva tiesas sprieduma pamatā būs Dieva vārda zināšana un godāšana (Jāņa 12:48).
10. Pilnīga nemirstības piešķiršana notiks tiesas dienas troņa priekšā (2.Tim.4:8).
11. Atbildīgie ļaunie par sodu saņems mūžīgo nāvi.
12. ‘Elle’ attiecināma uz kapu.

5 Dieva valstība

1. Izraēla tauta pagātnē bija Dieva valstība (2.Laiku 9:8).
2. Tagad tā ir izbeigusies, bet tiks atkal atjaunota Kristus atgriešanās laikā,
3. Kad tā būs vispasaules Valstība virs zemes, kur Dieva vārdā valdīs Kristus (Ap.d.1:6).
4. Šīs Valstības pirmā ‘Tūkstošgade’ pieredzēs visu laikmetu taisno ticīgo valdīšanu pār parastajiem mirstīgajiem cilvēkiem, kas dzīvos Kristus atgriešanās laikā.
5. Tādējādi, politiskā ziņā tagad Valstība nepastāv.
6. Mēs esam pestīti no žēlastības ticībā, nevis no mūsu darbiem (Ef.2:8).

6 Dievs un ļaunums

Vārds ‘velns’ Bībelē nozīmē ‘nepatiess apsūdzētājs’ jeb ‘apmelotājs’.
Vārda ‘sātans’ nozīme ir ‘pretinieks’
Un tas var tikt attiecināts kā uz labiem, tā uz ļauniem cilvēkiem.
Tēlaini runājot, velns un sātans var attiekties uz grēku un miesu (Ebr.2:14-18).
Čūska Ēdenē bija burtisks lauku zvērs;
1.Mozus grāmatas pieraksti par cilvēka radīšanu un viņa grēkā krišanu ir jāsaprot burtiski, ne simboliski.
‘Dēmoni’ vai grēcīgi gari, neatkarīgi gari vai grēcīgi spēki kā tādi nepastāv.
Kristus ‘garu izdzīšanu’ jāsaprot kā tā laika izteiksmes veidu, kas attiecas uz dziedināšanu no slimības.
Lucifers nav attiecināms uz kādu grēcīgu eņģeli.
Dievs ir visuvarens; nav un nevar būt nekādas citas ļaunas būtnes, kas stātos pretī Viņa ceļiem (Jesajas 45:5-7).
Pārbaudījumi ticīgā dzīvē galu galā nāk no Dieva, tie nav vienkāršas neveiksmes sekas vai kādas grēcīgas velna būtnes uzsūtīti.

7 Jēzus Kristus

‘Trīsvienība’, kā kristīgajā pasaulē plaši izplatīts jēdziens, ir mācība, kuras nav Bībelē.
Kristus ir dzimis no jaunavas Marijas,
Kas bija parasta sieviete ar visiem cilvēkiem piemītošu dabu (Lk.1:31-35).
Jēzum bija cilvēka daba,
Bet teicams, nevainojams raksturs,
Kaut gan Dievs nespieda Jēzu negrēkot; Jēzus mira no paša brīvas gribas kā nevainojams grēka upuris.
Pēc nāves krustā Jēzus tika augšāmcelts.
Jēzus fiziski nepastāvēja iepriekš, pirms dzimšanas;
Taču Viņš bija Dieva prātā/nodomā no paša sākuma (Jāņa 1:1-3).
Jēzus mira kā mūsu grēku upuris,
Lai gūtu pestīšanu kā mums, tā arī sev.
Jēzus mira kā mūsu pārstāvis,
Nevis kā mūsu aizvietotājs, kā tiek apgalvots kristīgajā pasaulē.
Ar Kristus nāvi izbeidzās Mozus bauslība,
Tādēļ mums nav pie tās jāturas tagad, nav jāievēro arī sabats (Kol.2:14-18).

8 Kristības

Bez kristībām nav cerības uz izglābšanos (Marka 16:16);
Ticība un kristības dara mūs par Ābrahāma apsolījumu līdzmantiniekiem
Un nomazgā mūsu grēkus (Apustuļu darbi 22:16).
Kristības ir pilnīga iegremdēšanās ūdenī
Apzinīgā vecumā pēc iepazīšanās ar evaņģēliju.
Tiem, kas tika iegremdēti ūdenī, nepazīstot patieso Evaņģēliju, ir jāpieņem kristības atkārtoti, kad tie ir pilnībā iepazinušies ar prieka vēsti (Ap.d.19:1-5).
Patiesā evaņģēlija izpratne ir nepieciešama, lai kristības būtu spēkā esošas.

9 Dzīve Kristū

Pēc kristībām ticīgajam ir jācenšas pēc iespējas atdalīties no šīs grēcīgās pasaules ceļiem
Un jāizkopj rakstura īpašības, sekojot Kristus paraugam.
Kristītiem ticīgajiem ir pienākums sanākt kopā un apvienoties reliģiskā organizācijā (Ap.d.2:46).
Kristus upura piemiņai kristīti ticīgie regulāri lauž maizi un dzer vīnu, sevi pārbaudot (1.Kor.11:23-29).
Kristīto ticīgo pienākums ir regulāri lūgt Dievu un lasīt Bībeli.