9. 5: Jezus Un Mozus Likums

9. 5: Jèzus Un Mozus Likums

Tâ kâ Jèzus bija nevainojams upuris par grèku un ideâls Augstais priesteris, kurø varèja patieøâm iekarot piedoøanu priekø mums, tad pèc Kristus nâves vecais likums par dzìvnieku pieneøanu par upuriem, izbeidza savu eksistenci (Ebr.10:5.-14.). Tâpèc ka ''priestera amatam mainoties (no Levìtiem lìdz Kristum], nepiecieøami mainâs arì likums (Ebr.7:12). Kristus kîuva par priesteri ''ne pèc cilvèku pavèles un likuma [tas ir, priesteris varèja bút tikai Levija pèctecis), bet neiznìcìgâs dzìvìbas spèkâ'', kuru Viðø saðèma sava nenainojamâ upura dèî (Ebr.7:16). Tâpèc ''iepriekøèjo pavèli (tas ir, Mozus Likumu) atceî tâs nespècìbas un nederìbas dèî. -Jo bauslìba neko nav vedusi pie pilnìbas- bet tiek nodibinâta labâka cerìba (caur Kristu) (Ebr.7:18.,19.).

No øâ visa ir skaidrs, ka Kristus upura pieneøanas rezultâtâ Mozus Likums ir noslèdzies. Pilnìgi skaidrs, ka ar savu nâvi uz krusta Kristus paðèma Likumu ''no apgrozìbas'', tâ kâ mès varam pretoties jebkâdam spiedienam ievèrot kâdu tâ daîu, piemèram, svètkus un sestdienu. Viss Likums bija nomèræèts uz Kristus atnâkøanas pareåoøanu. Pèc Viða nâves, specifiskâ Likuma nozìme bija pazaudèta un tâdèî nav nepiecieøams ievèrot to turpmâk.

Pirmajâ gadsimtâ m. è. pirmâ kristìgâ draudze bija pakîauta pastâvìgam spiedienam no ortodoksâlo ebreju puses, kuri pieprasìja ievèrot Likuma daîas. Jaunajâ derìbâ ir daudzkârtèji brìdinâjumi par nepiecieøamìbu pretoties øiem centieniem. Øajâ sakarâ ir ârkârtìgi svarìgi atzìmèt, ka arì tagad ir daýas sektas, kuras sludina daîèju Likuma ievèroøanu. Augstâk mès parâdìjâm, ka jebkuram mèginâjumam dabút glâbøanu caur paklausìbu Likumam ir jâbút nomèræètam uz visa Likuma ievèroøanu, citâdi mès búsim automâtiski nosodìti par nepakîauøanos Viðam (Gal.3:10).

Cilvèka dabâ ir viena rakstura ìpatnìba - tiekties uz ideju par glâbøanu caur saviem darbiem; mums gribas domât, ka mès kaut ko darâm savas glâbøanas labâ. Øâ iemesla dèî obligâta draudzes desmitâs tiesas nomaksa, krustiðu nèsâøana, publiska noteiktu lúgøanu lasìøana, lúgøanas ìpaøâ pozâ - tie visi ir pieðemti atribúti vairâkumam reliåiju, ieskaitot kristìgo. Glâbøana tikai ar ticìbu Kristum ir gandrìz unikâla doktrìna kristietìbâ, kuras pamatâ ir ticìba uz patieso Bìbeli.

Jaunajâ Derìbâ bieýi ir doti Bìbeliski brìdinâjumi par nepieîaujamu sekot jebkurai Mozus Likuma daîai lai saðemtu glâbøanu. Saskaðâ ar øo Likumu daýi sludinâtâji runâ par nepiecieøamìbu kristieøus pakîaut apgraizìøanai. Visu ticìgo vârdâ apustulis Jèkababs vienozìmìgi nosodìja øo ideju sakot, ''mès neesam pavèlèjuøi''(Ap.d.15: 24). Apustulis Pèteris sacìja par tiem, kuri mâca to, ka nepiecieøams klausìt Bauslìbai, ka viði cenøas ''uz mâcekîu kakla likdami júgu, ka ne músu tèvi, ne mès nespèjam panest. Bet mès ticam, ka ar Kunga Jèzus ýèlastìbu tiksim pestìti'' (Ap.d.15:10.,11.). Apustulis Pâvils daudzreiz pasvìtroja to paøu. Tâ viðø iedvesmots sacìja: '' neviens cilvèks netiek taisns pèc bauslìbas darbiem bet ticìbâ uz Kristu Jèzu. Pèc bauslìbas darbiem neviens cilvèks nekîúst taisns...ar bauslìbu neviens netop taisns...visâs lietâs, kurâs Mozus bauslìba jums nespèja sagâdât taisnoøanu, ikviens, kas tic, caur Viðu (Kristu) tiek taisnots'' (Gal.2:16;3:31;Ap.d.13:38.,39.).

Droøa kristieøu atkâpøanâs no kristietìbas pazìme ir tâds fakts, ka vesela rinda viðu praktisko darbìbu ir balstìtas uz Mozus Likumu, neskatoties uz skaidru øo jautâjuma izklâstu, kâ par to teikts augstâk, ka kristieøiem nav jâievèro Likums, jo tas tika piepildìts Kristú. Tagad mès apskatìsim daudz sìkâk daýus aspektus, kuri parâda kâdâ veidâ Mozus Likums kalpo par pamatu moderno ''kristieøu'' praktiskajai rìcìbai.

PRIESTERI

Katoîu un anglikâðu draudzes atklâti izmanto cilvècìgu priesteru sistèmu. Romas katoîi uzskata svèto tèvu, kâ vienlìdzìgu ebreju augstajam priesterim. Bet patiesìbâ ir tikai: ''viens starpnieks starp Dievu un cilvèku, cilvèks Jèzus Kristus''(1.Tim.2:5). Tâdèî ir neiespèjami, ka svètais tèvs vai priesteri bútu músu starpnieki, tâ ka pèc Vecâs Derìbas par tâdiem starpniekiem bija priesteri. Kristus tagad ir músu Augstais priesteris Debesìs, kurø nodod Dievam músu lúgøanas.

Pilnìgi iztrúkst Bìbeliskas liecìbas par to, ka pirmâ gadsimta vecaju autoritâte, kâda bija, piemèram, Pèterim, pârietu uz nâkamajâm paaudzèm, konkrètâk uz svètajiem tèviem. Ja arì tika pieîauta tâda iespèjamìba, tad nav pierâdìjumu, ka personìgi svètais tèvs vai priesteri ir tie, uz kuriem krita pirmâ gadsimta vecaju garìgâ mantija.

Tâ kâ Gara dâvanas tika atðemtas, tad visiem ticìgajiem ir vienâda pieeja pie Gara - Vârda Bìbelè (skat. nod. 2.2 un 2.4). Tâdèî mès visi esam brâîi un nevienam no mums nav lielâka garìga paaugstinoøa stâvokîa kâ citiem. Patiesìbâ visi patiesi ticìgie - tie ir jaunâs priesterìbas locekîi caur Kristu, jaunâs kristìbas spèkâ;tâjâ nozìmè, ka tie ''izredzèta cilts, æèniøæìgi priesteri, svèta tauta, Dieva ìpaøums, lai paustu tâ varenos darbus, kas jús ir aicinâjis no tumsas savâ brìniøæìgajâ gaismâ (1.Pèt.2:9). Tâdèî viði kîús par æèniðiem un priesteriem pie Kristus atnâkøanas uz zemes. ''Un tu esi padarìjis viðus músu Dievam par æèniðiem un priesteriem, kas valdìs par visu zemi''(Atkl.5:10).

Katoîiem ir paraýa saukt savus priesterus par ''svètajiem tèviem''. Bet tas ir skaidrâ pretstatâ ar Kristus vârdiem: ''Nevienu virs zemes nebús saukt par savu tèvu, jo viens ir júsu Tèvs, kas debesìs (Mat.ev. 23: 9). PatiesìbâJèzus brìdinâja pret sava veida garìga goda parâdìøanu cilvèkam, ko pieprasìja laicìgie priesteri: ''Bet jums nebús saukties par ''rabi''(mâcìtâju), jo viens ir júsu mâcìtâjs, Kristus, bet jús visi esat brâîi''(Mat.ev.23:8).

Izgreznotajai mantijai (apmetnim), kuru nèsâ episkopi un citi priesteri ir savs pamats speciâlâ apåèrbâ, kuru nèsâja Mozus priesteri un augstie priesteri. Øis apåèrbs tad pavèstìja nevainojamo Kristus raksturu, bet par cik Mozus Likums zaudèja savu darbìbu, tâ arì apåèrba atribúta nozìme jau sen ir izpildìta. Patiesìbâ, sâp sirds, kad iedomâjies, ka drèbes, kuras pagodinâja Kristus diýenumu, tagad tiek izmantotas, lai paaugstinâtu cilvèkus, kuri tâs apåèrbj. Daýi no viðiem pat netic uz Kristus augøâmceløanos un, ka Dievs vispâr eksistè.

DESMITÂ TIESA

Arì tâ bija Mozus Likuma daîa (2.Moz.18:21), kuru izpildot ebrejiem bija jâizmaksâ desmitâ daîa no savas rocìbas priesteru ciltij levìtiem. Mès zinâm, ka tagad vairs nepastâv cilvècìga priesterìba, tâdèî nav arì nepiecieøams maksât desmito tiesu jebkâdiem draudzes vecajiem. Un atkal, viena nepareiza ideja [dotajâ gadìjumâ attieksmè pret priesteriem] ved pie citas (t.i. pie desmitâs tiesas). Dievam paøam nevajag músu upuru pieneøana, zinot, ka viss Viðam pieder (Ps. 50:8.-13.). Mès atdodam Dievam to, ko Viðø devis mums (1.Laiku 29:14). Mums nav iespèjams saðemt glâbøanu materiâlu pienesumu rezultâtâ, piemèram finansiâlâ formâ. Pateicìbâ par lielo dâvanu, kuru Dievs mums devis, mums jânes Viðam ne tikai desmito tiesu no savas naudas, bet visu músu dzìvi. Pâvils parâdìja mums tam piemèru, praktiski izpildot to, par ko viðø sludinâja:'' Nododiet sevi paøus par dzìvu, svètu Dievam patìkamu upuri, tas lai ir júsu garìgais dievkalpojums''(Rom.12:1.).

GAÎA

Ebreju Likums noteicis daýus gaîas veidus kâ nesæìstus. Tas tagad praktiski tiek ievèrots daýâs ticìbâs, ìpaøi, attiecìbâ pret cúkas gaîu. Tâ rezultâtâ, ka Kristus anulèja Likumu pie krusta: ''Neviens lai jús netiesâ èdienu un dzèrienu dèî'' (Kol. 2:14.-16.). Tâdâ veidâ, ar Kristus atnâkøanu Mozus Bauøîi attiecìbâ pret gaîu ir novecojuøi. Tas bija Viðø,par ko pravietoja ''øæìsta'' barìba.

Jèzus saprotami paskaidroja, ka jebkura barìba nevar garìgi aptraipìt cilvèku. To var izdarìt tikai tas, kas iziet no viða sirds (Marka ev. 7:15.-23.). Marks pieveda Jèzus vârdus, kurø teica, ka visa barìba ir øæìsta. Pèteris un Pâvils tâpat dzirdèja lìdzìgus vârdus (Ap.d. 10:14.,15.). Pâvils rakstìja:'' Es zinu un esmu pârliecinâts Kungâ Jèzú, ka nekas nav nesæìsts pats par sevi'' (Rom.14:14.). Iepriekø viðø atzìmèja, ka atteikøanâs no noteiktas barìbas lietoøanas - tâ ir garìga vâjuma pazìme (Rom.14:2.). Músu attieksme pret gaîu ir tâda: tâ ''mús netuvina Dievam''(1.Kor.8:8.). Pats iecienìtâkais kristieøu-atkritèju brìdinâjums ir,''tie pavèl atturèties no barìbas vielâm, ko Dievs ir radìjis'' (1.Tim.4:3.). Uz to Pâvils atbildèja tâ:''Jo katra Dieva radìba ir laba, un nekas nav atmetams, ko saðem ar pateicìbu''(1.Tim.4:4.).



Mājas lapa	9. 5: Jèzus Un Mozus Likums
	9. 5: Jèzus Un Mozus Likums
Bībeles Pamati	9. 5: Jèzus Un Mozus Likums Tâ kâ Jèzus bija nevainojams upuris par grèku un ideâls Augstais priesteris, kurø varèja patieøâm iekarot piedoøanu priekø mums, tad pèc Kristus nâves vecais likums par dzìvnieku pieneøanu par upuriem, izbeidza savu eksistenci (Ebr.10:5.-14.). Tâpèc ka ''priestera amatam mainoties (no Levìtiem lìdz Kristum], nepiecieøami mainâs arì likums (Ebr.7:12). Kristus kîuva par priesteri ''ne pèc cilvèku pavèles un likuma [tas ir, priesteris varèja bút tikai Levija pèctecis), bet neiznìcìgâs dzìvìbas spèkâ'', kuru Viðø saðèma sava nenainojamâ upura dèî (Ebr.7:16). Tâpèc ''iepriekøèjo pavèli (tas ir, Mozus Likumu) atceî tâs nespècìbas un nederìbas dèî. -Jo bauslìba neko nav vedusi pie pilnìbas- bet tiek nodibinâta labâka cerìba (caur Kristu) (Ebr.7:18.,19.). No øâ visa ir skaidrs, ka Kristus upura pieneøanas rezultâtâ Mozus Likums ir noslèdzies. Pilnìgi skaidrs, ka ar savu nâvi uz krusta Kristus paðèma Likumu ''no apgrozìbas'', tâ kâ mès varam pretoties jebkâdam spiedienam ievèrot kâdu tâ daîu, piemèram, svètkus un sestdienu. Viss Likums bija nomèræèts uz Kristus atnâkøanas pareåoøanu. Pèc Viða nâves, specifiskâ Likuma nozìme bija pazaudèta un tâdèî nav nepiecieøams ievèrot to turpmâk. Pirmajâ gadsimtâ m. è. pirmâ kristìgâ draudze bija pakîauta pastâvìgam spiedienam no ortodoksâlo ebreju puses, kuri pieprasìja ievèrot Likuma daîas. Jaunajâ derìbâ ir daudzkârtèji brìdinâjumi par nepiecieøamìbu pretoties øiem centieniem. Øajâ sakarâ ir ârkârtìgi svarìgi atzìmèt, ka arì tagad ir daýas sektas, kuras sludina daîèju Likuma ievèroøanu. Augstâk mès parâdìjâm, ka jebkuram mèginâjumam dabút glâbøanu caur paklausìbu Likumam ir jâbút nomèræètam uz visa Likuma ievèroøanu, citâdi mès búsim automâtiski nosodìti par nepakîauøanos Viðam (Gal.3:10). Cilvèka dabâ ir viena rakstura ìpatnìba - tiekties uz ideju par glâbøanu caur saviem darbiem; mums gribas domât, ka mès kaut ko darâm savas glâbøanas labâ. Øâ iemesla dèî obligâta draudzes desmitâs tiesas nomaksa, krustiðu nèsâøana, publiska noteiktu lúgøanu lasìøana, lúgøanas ìpaøâ pozâ - tie visi ir pieðemti atribúti vairâkumam reliåiju, ieskaitot kristìgo. Glâbøana tikai ar ticìbu Kristum ir gandrìz unikâla doktrìna kristietìbâ, kuras pamatâ ir ticìba uz patieso Bìbeli. Jaunajâ Derìbâ bieýi ir doti Bìbeliski brìdinâjumi par nepieîaujamu sekot jebkurai Mozus Likuma daîai lai saðemtu glâbøanu. Saskaðâ ar øo Likumu daýi sludinâtâji runâ par nepiecieøamìbu kristieøus pakîaut apgraizìøanai. Visu ticìgo vârdâ apustulis Jèkababs vienozìmìgi nosodìja øo ideju sakot, ''mès neesam pavèlèjuøi''(Ap.d.15: 24). Apustulis Pèteris sacìja par tiem, kuri mâca to, ka nepiecieøams klausìt Bauslìbai, ka viði cenøas ''uz mâcekîu kakla likdami júgu, ka ne músu tèvi, ne mès nespèjam panest. Bet mès ticam, ka ar Kunga Jèzus ýèlastìbu tiksim pestìti'' (Ap.d.15:10.,11.). Apustulis Pâvils daudzreiz pasvìtroja to paøu. Tâ viðø iedvesmots sacìja: '' neviens cilvèks netiek taisns pèc bauslìbas darbiem bet ticìbâ uz Kristu Jèzu. Pèc bauslìbas darbiem neviens cilvèks nekîúst taisns...ar bauslìbu neviens netop taisns...visâs lietâs, kurâs Mozus bauslìba jums nespèja sagâdât taisnoøanu, ikviens, kas tic, caur Viðu (Kristu) tiek taisnots'' (Gal.2:16;3:31;Ap.d.13:38.,39.). Droøa kristieøu atkâpøanâs no kristietìbas pazìme ir tâds fakts, ka vesela rinda viðu praktisko darbìbu ir balstìtas uz Mozus Likumu, neskatoties uz skaidru øo jautâjuma izklâstu, kâ par to teikts augstâk, ka kristieøiem nav jâievèro Likums, jo tas tika piepildìts Kristú. Tagad mès apskatìsim daudz sìkâk daýus aspektus, kuri parâda kâdâ veidâ Mozus Likums kalpo par pamatu moderno ''kristieøu'' praktiskajai rìcìbai. PRIESTERI Katoîu un anglikâðu draudzes atklâti izmanto cilvècìgu priesteru sistèmu. Romas katoîi uzskata svèto tèvu, kâ vienlìdzìgu ebreju augstajam priesterim. Bet patiesìbâ ir tikai: ''viens starpnieks starp Dievu un cilvèku, cilvèks Jèzus Kristus''(1.Tim.2:5). Tâdèî ir neiespèjami, ka svètais tèvs vai priesteri bútu músu starpnieki, tâ ka pèc Vecâs Derìbas par tâdiem starpniekiem bija priesteri. Kristus tagad ir músu Augstais priesteris Debesìs, kurø nodod Dievam músu lúgøanas. Pilnìgi iztrúkst Bìbeliskas liecìbas par to, ka pirmâ gadsimta vecaju autoritâte, kâda bija, piemèram, Pèterim, pârietu uz nâkamajâm paaudzèm, konkrètâk uz svètajiem tèviem. Ja arì tika pieîauta tâda iespèjamìba, tad nav pierâdìjumu, ka personìgi svètais tèvs vai priesteri ir tie, uz kuriem krita pirmâ gadsimta vecaju garìgâ mantija. Tâ kâ Gara dâvanas tika atðemtas, tad visiem ticìgajiem ir vienâda pieeja pie Gara - Vârda Bìbelè (skat. nod. 2.2 un 2.4). Tâdèî mès visi esam brâîi un nevienam no mums nav lielâka garìga paaugstinoøa stâvokîa kâ citiem. Patiesìbâ visi patiesi ticìgie - tie ir jaunâs priesterìbas locekîi caur Kristu, jaunâs kristìbas spèkâ;tâjâ nozìmè, ka tie ''izredzèta cilts, æèniøæìgi priesteri, svèta tauta, Dieva ìpaøums, lai paustu tâ varenos darbus, kas jús ir aicinâjis no tumsas savâ brìniøæìgajâ gaismâ (1.Pèt.2:9). Tâdèî viði kîús par æèniðiem un priesteriem pie Kristus atnâkøanas uz zemes. ''Un tu esi padarìjis viðus músu Dievam par æèniðiem un priesteriem, kas valdìs par visu zemi''(Atkl.5:10). Katoîiem ir paraýa saukt savus priesterus par ''svètajiem tèviem''. Bet tas ir skaidrâ pretstatâ ar Kristus vârdiem: ''Nevienu virs zemes nebús saukt par savu tèvu, jo viens ir júsu Tèvs, kas debesìs (Mat.ev. 23: 9). PatiesìbâJèzus brìdinâja pret sava veida garìga goda parâdìøanu cilvèkam, ko pieprasìja laicìgie priesteri: ''Bet jums nebús saukties par ''rabi''(mâcìtâju), jo viens ir júsu mâcìtâjs, Kristus, bet jús visi esat brâîi''(Mat.ev.23:8). Izgreznotajai mantijai (apmetnim), kuru nèsâ episkopi un citi priesteri ir savs pamats speciâlâ apåèrbâ, kuru nèsâja Mozus priesteri un augstie priesteri. Øis apåèrbs tad pavèstìja nevainojamo Kristus raksturu, bet par cik Mozus Likums zaudèja savu darbìbu, tâ arì apåèrba atribúta nozìme jau sen ir izpildìta. Patiesìbâ, sâp sirds, kad iedomâjies, ka drèbes, kuras pagodinâja Kristus diýenumu, tagad tiek izmantotas, lai paaugstinâtu cilvèkus, kuri tâs apåèrbj. Daýi no viðiem pat netic uz Kristus augøâmceløanos un, ka Dievs vispâr eksistè. DESMITÂ TIESA Arì tâ bija Mozus Likuma daîa (2.Moz.18:21), kuru izpildot ebrejiem bija jâizmaksâ desmitâ daîa no savas rocìbas priesteru ciltij levìtiem. Mès zinâm, ka tagad vairs nepastâv cilvècìga priesterìba, tâdèî nav arì nepiecieøams maksât desmito tiesu jebkâdiem draudzes vecajiem. Un atkal, viena nepareiza ideja [dotajâ gadìjumâ attieksmè pret priesteriem] ved pie citas (t.i. pie desmitâs tiesas). Dievam paøam nevajag músu upuru pieneøana, zinot, ka viss Viðam pieder (Ps. 50:8.-13.). Mès atdodam Dievam to, ko Viðø devis mums (1.Laiku 29:14). Mums nav iespèjams saðemt glâbøanu materiâlu pienesumu rezultâtâ, piemèram finansiâlâ formâ. Pateicìbâ par lielo dâvanu, kuru Dievs mums devis, mums jânes Viðam ne tikai desmito tiesu no savas naudas, bet visu músu dzìvi. Pâvils parâdìja mums tam piemèru, praktiski izpildot to, par ko viðø sludinâja:'' Nododiet sevi paøus par dzìvu, svètu Dievam patìkamu upuri, tas lai ir júsu garìgais dievkalpojums''(Rom.12:1.). GAÎA Ebreju Likums noteicis daýus gaîas veidus kâ nesæìstus. Tas tagad praktiski tiek ievèrots daýâs ticìbâs, ìpaøi, attiecìbâ pret cúkas gaîu. Tâ rezultâtâ, ka Kristus anulèja Likumu pie krusta: ''Neviens lai jús netiesâ èdienu un dzèrienu dèî'' (Kol. 2:14.-16.). Tâdâ veidâ, ar Kristus atnâkøanu Mozus Bauøîi attiecìbâ pret gaîu ir novecojuøi. Tas bija Viðø,par ko pravietoja ''øæìsta'' barìba. Jèzus saprotami paskaidroja, ka jebkura barìba nevar garìgi aptraipìt cilvèku. To var izdarìt tikai tas, kas iziet no viða sirds (Marka ev. 7:15.-23.). Marks pieveda Jèzus vârdus, kurø teica, ka visa barìba ir øæìsta. Pèteris un Pâvils tâpat dzirdèja lìdzìgus vârdus (Ap.d. 10:14.,15.). Pâvils rakstìja:'' Es zinu un esmu pârliecinâts Kungâ Jèzú, ka nekas nav nesæìsts pats par sevi'' (Rom.14:14.). Iepriekø viðø atzìmèja, ka atteikøanâs no noteiktas barìbas lietoøanas - tâ ir garìga vâjuma pazìme (Rom.14:2.). Músu attieksme pret gaîu ir tâda: tâ ''mús netuvina Dievam''(1.Kor.8:8.). Pats iecienìtâkais kristieøu-atkritèju brìdinâjums ir,''tie pavèl atturèties no barìbas vielâm, ko Dievs ir radìjis'' (1.Tim.4:3.). Uz to Pâvils atbildèja tâ:''Jo katra Dieva radìba ir laba, un nekas nav atmetams, ko saðem ar pateicìbu''(1.Tim.4:4.).