PIELIKUMS: „Arī ļaunie gari tic un dreb” (Jēkaba 2:19)
„Ļaunie gari” šeit lietoti (šķietami) garu apsēsto cilvēku apzīmēšanai un to ‘trīcēšanai’, kas bija vērojama dziedināšanas laikā. Bet es nedomāju, ka šis pants Jēkaba vēstulē vēstītu mums par ļauno garu pastāvēšanu. Jēkaba vēstules 2.nodaļa ir daļa no iztēlota dialoga starp „darbu cilvēku” [kas uzskata, ka darbi var glābt] un „ticības cilvēku” [kas domā, ka pietiek pateikt, ka tu tici, un tavam dzīves veidam nav nozīmes]. Abi iedomātie sarunu biedri izsaka ‘nepareizus’ apgalvojumus, tādēļ nav brīnums, ka ‘darbu cilvēks’ noniecina ticību, sakot, ka pat garu apsēstie cilvēki var ticēt un tikt dziedināti. Pats par sevi šis pants nevar būt par pierādījumu tam, ka ļaunie gari ticētu, jo vispārpieņemtais uzskats ir, ka ļaunie gari ir kritušie eņģeļi, kas nevar ticēt, nevar nožēlot grēkus un nevar tapt dziedināti. Šis pants, ja to ņem burtiski, būtu pretrunā ar augstāk minēto uzskatu sistēmu.
|