5-8-1 Jēzus tuksnesī:
pieraksta valodas un kārdinājuma dabas izpēte

Pamatots būtu iebildums, ka tuksneša kārdinājumu pieraksta valoda norāda uz notiekošo kustību, piemēram, kārdinātājs piestājās pie Viņa un aizveda Viņu. Mēs tagad aplūkojam, kā šāda valoda piemērojama, kad runājam par ļaunajām vēlmēm, kas rodas mūsu prātā.

„Un kārdinātājs piestājās pie Viņa…”
Mūsu Kunga kārdinājumu pieraksti šķiet norādam, ka Viņa kārdinātājs / velns bija Viņa pašā urdošās domas nevis kāds ārējs kārdinātājs. Taču dažiem šķiet grūti to saprast, jo vairāk tāpēc ka kārdinātājs „piestājas” pie Viņa un ved Viņu. Šīs nodarbības mērķis ir parādīt, ka kārdinājumus un vēlmes nereti apraksta fizisku kustību veidā, jo tas ir vizuāli daudz uzskatāmāk par abstrakti izteiktu apgalvojumu.

Mēs zinām, ka mūsu Kungs „tāpat kārdināts visās lietās” kā mēs (Ebr.4:15); un „katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama” (Jēkaba 1:14). Lai Jēzus tāpat tiktu kārdināts kā mēs, Viņam bija jāpiedzīvo tāds pat kārdināšanas process kā mums. Tātad kaut kādā mērā arī Viņu „vilināja” paša kārība – ‘velns’ – kas bija Viņā pašā. Tas izskaidrotu, kādēļ velnu apraksta vedam Jēzu uz Jeruzalemi un augstajā kalnā. Šī ‘vešana’ ir tā pati ‘kārdināšana’, kā lasām Jēkaba 1:14. Jaunajā Derībā it bieži ļaunās vēlmes tiek saistītas ar fizisku kustību, tās ved mūs un nosaka mūsu uzvedību. „Un neieved mūs kārdināšanā” (Mt.6:13) ir viens no piemēriem. Mūsu ļaunie nodomi „ved” mūs tāpat kā tie centās vest Jēzu tuksnesī; taču šeit arī parādās, ka Dievs kontrolē visas šīs lietas. Viņš stāv pāri mūsu ļaunajām domām un ir spējīgs atturēt mūs no grēkā krišanas (ievērojiet, ka arī šī vārdkopa saistās ar kustību). Pasaule parasti nepretojas velna pavešanai – „maldu līdzi aizraušanai” (2.Pēt.3:17). Jēzus nepadevās Velna – Savu kārību, kuras Viņam bija tāpat kā mums – varai. Taču tā pati pamatdoma par grēku, kas mūs vada, lai kārdinātu, attiecās arī uz Viņu. Grieķu vārds, kas Mateja 4 tulkots kā „noveda” Jēzu uz svēto pilsētu, tiek lietots kā burtiski, tā arī metaforiski. Kā, piemēram, sekojošos pantos, kur tas lietots tēlaini:
„vecaju likumus turēdami…ko tie uzņēmušies turēt” (Mk.7:4)
„Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma” (Jņ.1:14)
„Tad nu Kristu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā” (Kol.2:6).

Līdzīgi, velns, kas „piestājās” pie Jēzus arī var būt lietots subjektīvi; jo arī šis grieķu valodas vārds tiek lietots kā burtiski, tā arī tēlaini. 1. Timotejam 6:3 to tulko „piegriezties” – „un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem”. Ebrejiem 12:1 runā par „grēku, kas ap mums tinas”, it kā grēks –velns – piestāj un tinas ap mums. Atklāsmes 20.nodaļā lietotā valoda attiecībā uz velnu un sātanu, kas brīvi staigā pa pasauli, tagad ieņem pareizo vietu, kad mēs beidzot saprotam, ka velnišķība – mūsu ļaunās vēlmes – tiek tēlotas kā piestājušās pie cilvēkiem. Mēs bieži atkārtojam, ka Jēzus atbild uz katru kārdinājumu ar vārdiem no Rakstiem, it kā visa šī pieredze būtu Psalma 119:11 spilgta ilustrācija: „Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi”. Kaut gan Jēzus turēja Rakstu vārdus Savā sirdī, tomēr Viņam piemita arī mūsu kārības un uz īsu brīdi tās varēja iespiesties Viņa sirdī un censties apspiest šos vārdus Viņa sirdī (Mk.4:17). Bet lai tās varētu censties to darīt tām ir jāpiestājas pie mums; un tā arī velns – šīs kārības – piestājās pie Jēzus. Līdzība par sējēju nosauc visus iespējamos iemeslus, kas noslāpē iespēju radīt augļus, kas padara vārdu neauglīgu. Sātans, kas nāk un noņem viņu sirdīs sēto vārdu, ir tās pašas „kārības”, kas „iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs” (Mk.4:15 & 19). Šīs kārības ir mūsu dabas radītas – to iespiešanās sirdī ir tas pats kā ‘sātana piestāšanās’.

Vēl daži piemēri, kur mūsu iekšējo kārību attēlojums ir dots kustībā, it kā tās ienāktu mūsos (1):

1. Nātāna līdzība par Dāvida grēku ar Batsebu uzliek vainu par to viesim, kas nāk pie Dāvida un prasa pēc apmierinājuma. Viesis šajā līdzībā pārstāv Dāvida kārības, kas noveda pie laulības pārkāpuma un slepkavības (2.Sam.12:4), kaut gan kā viens, tā otrs nāk „no cilvēka sirds” (Mk.7:20-23).
2. „Ikviens, kas ir dzimis „no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23), „pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu” (1.Jņ.5:18) – Vārds mūsu sirdīs pasargā mūs no mūsu iekšējā velna pieskārieniem. Man šķiet, ka precīzs Lk.4:13 tulkojums vislabāk atbalsta ‘iekšējā kārdinātāja’ domu. „Un velns…atstāja Viņu”. Grieķu vārds, kas šeit tulkots „atstāja” nozīmē arī „apvaldīt” – un tā velns apvaldīja sevi, proti Jēzus apvaldīja sevī grēcīgās domas. Jebkurā gadījumā velns, kas atstāj Jēzu līdz turpmākam laikam parāda, ka Jēzus izjuta to pašu, ko jebkurš kristietis – ka kādreiz velns šķita stiprāks esam. Var paiet dienas un nedēļas, kad mēs jūtamies spējīgi apvaldīt grēcīgās tieksmes, un tad, ne no šā ne no tā velns pēkšņi ņem virsroku. Galvenais secinājums no tā visa ir, ka Jēzus bija daudz tuvāk neveiksmei nekā mēs varam to iedomāties. Jēkaba 1:14 teikts: „katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.” Tā ir zvēru medīšanas valoda – vilinot tos un tad apmetot tiem valgu ap kaklu. 1.Timotejam 3:7 runā par iekrišanu „velna valgā” – mūsu neapvaldīto tieksmju valgā. Tādējādi, Jēzus kārdināšanai bija jāizvilina Viņš no Viņa garīguma stiprajām bruņām kā peli izvilina no alas ar siera gabalu slazdā; un tikai Viņa ārkārtīgā paškontrole un pašsavaldīšanās bija spējīga atgriezt Viņu atpakaļ.   

Piezīmes

1. Šos un citus šajā nodaļā dotos novērojumus apstiprina Wayne E. Oates, Temptation: A Biblical and Psychological Approach (Louisville: John Knox Press, 1991).

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |