5-7 Sātans Caharijas 3.nodaļā
Šīs nodaļas komentārs atrodams iedaļā 5-30. Arī iedaļa 5-4-3 to apskata saistībā ar Sātanu Debesu tiesas priekšā Ījaba 1.nodaļā.
Caharijas 3.nodaļa rakstīta ebreju Bābeles gūsta kontekstā. Babiloniešu ticībā katram cilvēkam ir dievs, kas to apsūdz (1). Tāpat kā citviet, Caharija un pravieši atsaucas uz tā laika ticējumiem un sagrauj tos; tas ir, parāda lietas to īstajā gaismā tā, kā Jahve gribēja, lai cilvēki tās izprastu; tāpat kā Mozus atsaucās uz radīšanas mītiem, lai parādītu, kas tajos aplams, un izskaidrotu patieso lietu stāvokli attiecība uz pieminētajiem ticējumiem. Šajā nodaļā Caharija attēlo, kas patiesībā norisinās Debesu tiesā. Eņģeļi pārstāv cilvēkus un organizācijas un to nostādnes un apsūdzības, kas tiek izvirzītas pret Dieva tautu; Dievs ir tas, kas iztiesā šīs apsūdzības un nosūta Savus eņģeļus, lai tie īstenotu Viņa norādījumus attiecībā uz zemes lietām. Iespējams, ka tieši tas bija Pāvila prātā, kad viņš gavilē, sakot, ka mums nevar būt apsūdzētāju, ja Dievs un Kristus ir mūsu pusē – jo tikai viņi ir tie, kas var izvirzīt pret mums pamatotas apsūdzības. Pat ja mūs kāds apsūdz, tad tas fakts, ka viņi ir mūsu taisnotāji, nozīmē, ka šīm apsūdzībām nav varas pār mums (Rom.8:33,34).
Piezīmes
(1) Rivkah Scharf Kluger, Satan in the Old Testament (Evanston: Northwestern University Press, 1967), pp.134, 135.
|