5-6 Svaidīts ķerubs

Ecēhiēla 28:13-15: „Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, hrizolīts, berils, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla. Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū. Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu”.

Parastā interpretācija
Pieņemts domāt, ka tas attiecas uz Sātanu, kurš kādreiz būdams Ēdenē pilnīgi nevainojams, savas lepnības dēļ tika izraidīts.   

Komentāri

1. Vārdi „velns”, „sātans” un „eņģelis” nav sastopami šajā nodaļā, nedz arī citās Ecēhiēla grāmatas nodaļās.
2. Parastais uzskats ir, ka Sātanu izraidīja no debesīm uz Ēdeni, vai ka viņš ielavījās Ēdenē, lai kārdinātu Ādamu un Ievu, taču šis fragments vēsta, ka šī persona bija Ēdenē pirms grēkā krišanas un pēc tam tika izraidīta. Ēdenes dārzs bija uz zemes, ne debesīs (tā robežas ir novilktas 1.Moz.2:8-14), tādēļ nav pamata runāt par izraidīšanu no debesīm.
3. Šai personai bija mirt „neapgraizīto nāvē” (Ecēh. 28:10), taču eņģeļi nemirst (Lk.20:35-36). Ka runa ir par cilvēku, apstiprina 9.pants: „savu slepkavu priekšā…tu esi tikai cilvēks”. Otrajā pantā viņš ir nosaukts par „Tiras valdnieku”.
4. „Nevainojams tu biji savos ceļos” nav pierādījums tam, ka runa ir par pārcilvēku, jo šis apzīmējums lietots runājot par Nou, Ābrahāmu, Ījabu un Dāvidu (1.Moz.6:9, 17:1; Ījaba 1:1; Ps.18:23 & 25).
5. „Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla” attiecas uz šī cilvēka nevainojamību no viņa garīgās dzimšanas dienas – kā šis vārds lietots Ps.102:18 (salīdz. ar 2.Kor.5:17).
6. „Tu biji Ēdenē” attiecas uz to, kur Tiras valdnieks bija vietas, bet ne laika nozīmē. Faraonu un Asīriju līdzīgi apraksta kā „ciedru koku Libānā”, „neviens koks Dieva dārzā nevarēja ar to mēroties skaistuma ziņā…visi Ēdenes koki…to apskauda…Arī tu nogrimsi ar Ēdenes kokiem pazemē un tur gulēsi neapgraizītu, zobena nokautu vidū” (Ecēh.31:3,8,9,18). Tādējādi, „Tu biji Ēdenē” atgādina Ecēhiēla pravietojumu par Ēģipti Ecēh.31. Ēģipte šeit pielīdzināta kokiem Ēdenes dārzā; kuru saknēm bija ūdens papilnam – un tad tie tika nocirsti. Kā beidza pastāvēt Ēdenes dārzs, tā būs arī ar Ēģipti. Koki Ēdenē nav jāuztver burtiski. Tie pārstāv faraona un Asīrijas pakļautās tautas, iespējams ar atsauci uz to, ka tās atradās bijušā Ēdenes dārza robežās. Tā kā faraons bija visdiženākais no Ēdenes kokiem un varbūt visskaistākais, varētu domāt, ka tas sasaucas ar laba un ļauna atzīšanas koku Ēdenes dārza vidū, kura augu pievilcība likās Ievai tik kārdinoša. Līdzībā Faraons pats gribēja līdzināties šim kokam. Un tāpat arī šajā līdzībā Tiras valdnieks tiek pielīdzināts ķerubam Ēdenē.
7. Pastāv vairākas paralēles starp Jesajas 14 un Ecēhiēla 28. Mēs jau parādījām, ka Jesajas 14 nav runa par Sātanu, bet par cilvēku-ķēniņu. Ecēhiēla 28 un Ecēhiēla 31 arī ir runa par ķēniņiem – cilvēkiem, katru no kuriem Dievs izmantoja Savu mērķu sasniegšanai, bet kuru lepnība par Dieva dotajiem sasniegumiem pieauga līdz Izraēla Dieva zaimošanai, kā dēļ tie arī tika attiecīgi sodīti.
8. Tāpat kā Jesajas 14 arī Ecēhiēla 28 ir pravietojumi par dažādām tautām, šajā gadījumā par Tiru.
9. „Tu esot gudrāks par Daniēlu” (Ecēh.28:3) nebūt nenorāda uz to, ka atsauce būtu uz kādu pārcilvēcisku būtni; tā ir ilustrācija teiktajam Lk.16:8: „Un kungs uzteica netaisno namu pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem”.
10. „Tu biji svaidīts ķerubs…Es biju tevi iecēlis” (Ecēh.28:14) parāda, ka Dievs valdīja pār ķerubu.
11.  Salīdzināsim Ecēh. 28:15 „Nevainojams tu biji savos ceļos…līdz kamēr atrada tevī noziegumu” un Jņ.8:44 „Jūs esat no sava tēva – velna…Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā”. Jautājums tiem, kas tic atsevišķas velna būtnes esamībai: kā tad ir ar velnu, vai viņš no sākta gala ir grēcinieks, vai arī viņš kādreiz bijis nevainojams un tad krita?

Iespējamie paskaidrojumi

1. Mēs jau redzējām, ka pravietojums attiecas uz „Tiras ķēniņu” (12.p.). Ceturtais un piektais panti saka, ka bagātību viņš ir vairojis, tirgodamies ar zeltu un sudrabu, un līdz ar to auga viņa lepnība, kas ir daudz raksturīgāk cilvēkam nekā eņģelim.
2. Tira atradās privilēģētā stāvoklī attiecībās ar Izraēlu. Dāvids un Hīrāms bija draugi (2.Sam.5:11; 1.Ķēn.5:1), un Hīrāms un Salamans bija noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru Hīrāms piegādāja materiālus tempļa celtniecībai (1.Ķēn.5:20-25). Ecēhiēla 28:13-18 vārdi ir izraēliešu lūgšanu vārdi, kas simboliski ataino Izraēlas un Tiras attiecības (netieši norādot uz dievišķo labvēlību, kas sniedzās pār Tiru tās labo attiecību ar Izraēlu dēļ). Padomājiet par sekojošo:

1. „Visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu” (13.p.); „tu staigāji degošu akmeņu vidū” (14.p.). Tā ir atsauce uz akmeņiem, kas iedarināti Izraēlas augstā priestera krūšu zīmē (2.Moz.39:10-14). Tie bija „degoši akmeņi”, jo tāds bija to spožums, ieejot svētvietas godībā. Šie akmeņi simbolizēja Izraēla bērnu vārdus (2.Moz.39:14). Tiras ķēniņš staigāja šo degošo akmeņu vidū, kad viņš atradās Izraēla bērnu vidū (gādājot materiālus tempļa celtniecībai). Izraēla stāvoklis dievišķajā nodomā deva ‘aizsardzību’ Tirai saskaņā ar 1.Moz.12:3 pausto: „Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād”. Dievs svētīja Potifara namu Jāzepa dēļ: „Tas Kungs Jāzepa dēļ svētīja ēģiptieša namu, un Tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja gan namā, gan tīrumā” (1.Moz.39:5). Līdzīgā veidā Tira tika svētīta Izraēla dēļ.
2. „Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā” (14.p.). Ķerubi bija zeltā kalti tēli abos salīdzināšanas vāka galos (2.Moz.37:7-9). To spārni bija izplesti  pāri vākam, pie kura tie bija piestiprināti (2.Moz.25:19-20). Kaut gan nav pilnīgas pārliecības par tulkojuma precizitāti, varētu domāt, ka Tira kā liela tirgotāju valsts bija domāta arī kā sargs Izraēlam, lai tā izplestu savus ‘spārnus’ pār Izraēlu. Tieši šīs funkcijas pārgalvīga izmantošana kļuva par iemeslu Tiras bojā ejai (4-5.pp.)
3. „Tu biji…svētajā Dieva kalnā” (14.p.). Šis svētais kalns ir Sinaja kalns, nākamā visu tautu Dieva lūgšanu nama vieta (Jes.2:2-3; 56:7). Šis „svētais Dieva kalns” ir uz zemes, nevis simboliski debesīs, kā to apgalvo J.L. (Skat Ecēh.20:40).
4. „Ar saviem daudzajiem noziegumiem un ar negodīgo tirgošanos tu esi licis negodā savus svētumus” (Ecēh.28:18). Šis pants varētu norādīt uz to, ka Tira bija ieviesusi Izraēlai līdzīgus pielūgsmes veidus.  Hīrāms vienmēr bijis draugos ar Dāvidu un līdz ar Salamanu priecājās par tempļa celšanas gaitu (1.Ķēn.5:1-12). No abiem šiem ķēniņiem Tiras valdnieks noteikti būs dzirdējis par Dieva Valstību Izraēlā. Vai arī šo pantu varētu interpretēt tā: Tiras svētnīcas bija Izraēlā, kur dievišķā klātbūtne un labvēlība bija skaidri izteiktas. Taču Tira nespēja novērtēt savu privilēģēto stāvokli saistībā ar Izraēlu. Kad Nebukadnēcars ienāca Izraēlā (586.g.pirms Kristus), Tiras valdnieks teica: „Tad nu sagrauti ir tautu vārti, man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta” (Ecēh.26:2). Šie vārdi izteica Tiras likteni saskaņā ar Dieva teikto 1.Moz.12:3: „nolādēšu tos, kas tevi nolād”. Tira savos savtīgajos, merkantilajos nolūkos bija zaimojusi svētnīcas un to gaidīja sagraušana pīšļos.
5. „Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un daru tevi par pelniem uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas” (18.p.). Tira nedrīkstēja nesodīti zaimojoši izteikties par Izraēlu. Kad Nadabs un Abijs nesa svešu uguni Dieva priekšā, pasaulīgi attiecoties pret svētumu, „uguns izgāja no TĀ KUNGA un tā aprija viņus, un tie nomira TĀ KUNGA priekšā (3.Moz.10:2). Arī Tira nespēja atšķirt svēto no laicīgā. Tādēļ tā tika sagrauta pīšļos – izpostīta kā Sodoma un Gomora (1.Moz.19:24-25).”  Augstāk minētie punkti ir ņemti no Rona Abela grāmatas „Sagrozītie Raksti” [Wrested Scriptures, (South Croydon: C.A.T., 2005ed.), pp.171-173, Section 8.

1. Vēl atliek atbildēt uz jautājumu, kāpēc šajā nodaļā ir tik daudz atsauču uz Ēdeni. Šķiet, ka Tiras krišanas pravietojums tiek ar nodomu pasniegts kā cilvēka grēkā krišanas spoguļattēls, piem., 9.p.: „tu esi tikai cilvēks”; cilvēks ebreju valodā ir Adam, it kā Dievs teiktu Tiras valdniekam: ‘Tu šajā līdzībā esi kā Ādams’. 17.pants saka, ka viņš ir nogāzts pie zemes, un 18.pantā pārvērsts par pelniem, kā Ādams par pīšļiem palicis.
2. Vēl vienu interpretāciju saka priekšā nesenie arheoloģiskie izrakumi Tirā, kas atklāja ķeruba – sfinksa tēlu ar ķēniņa galvu un dzīvnieka ķermeni, kura pamatā ir skulpturāli veidoti kalni, kas liecina par Tiras ķēniņa pielīdzināšanu dievībai. Tā kā Hīrāmam bija zināms patiesais Dievs, skaidrs, ka viņš sevi bija nostādījis Dieva stāvoklī starp ķerubiem Sinaja kalnā. Arī Asīrijas ķēniņam bija tādas pat vēlmes – tika atrasti feniķiešu uzraksti, kas sauca Tiras valdnieku par „Debesu Kungu”. Vēl jo brīnumaināk, 13.pantā minētie dārgakmeņi visi tika atrasti iegremdēti šī sfinksa-ķeruba ķermenī. Tie trīs dārgakmeņi, kas nav minēti Bībelē, nebija atrodami arī šai sfinksā.  Šie atklātie uzraksti apraksta Tiru kā „Dieva dārzu”. Tika atrasti arī bareljefi ar ķerubiem, kas sargā Tiru, kā Ēdenes dārza aprakstā Bībelē. Tādējādi, Tiras ķēniņš bija radījis zaimojošu pielūgsmes sistēmu, kas kopēja templi un Ēdeni un sevi attēloja kā Dievu tā visa vidū. Harijs Vitakers uzskata, ka jāatšķir „Tiras valdnieks” (Ecēh.28:2) no „Tiras ķēniņa” (Ecēh.28:12), kurā viņš saskata atsauci uz Tiras dievu Melkartu (pilsētas ķēniņš). Pēc viņa domām, Tirā bija iedibināta Jahves pielūgsmes sistēma pēc Jeruzalemes parauga (iespējams Hīrāma draudzīgo attiecību ar Salamanu, kā arī tempļa celšanas palīdzības rezultatā) – bet tā sajaucās ar Melkarta pielūgsmi (1). „Tu, pilnības paraugs” (12.p.). Ebreju valodā vārds, kas šeit tulkots kā pilnības paraugs nozīmē arī ‘imitāciju / atdarināšanu’ – it kā Dievs teiktu, ka Tiras valdnieks ir gājis par tālu Dieva pielūgsmes sistēmas atdarināšanā. Nav brīnums, kas Ecēhiēla 28.nodaļas pravietojums bija nepieciešams, lai atmaskotu šo grēku!

Piezīmes

1. H.A. Whittaker, The Very Devil (Wigan: Biblia, 1991), p.33.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |