Literatura Kontakti Notikumi Linki
Mājas lapa

ĪSTENAIS NELABAIS

info@carelinks.net
Dabūt grāmatu
" Bībeles Pamati"
bezmaksas!
Ko Bībele saka par velnu

5-33 Velns un sātans saistīti

Atklāsmes 20:2,7 & 10: „Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem”. „Un kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātans tiks atsvabināts no sava cietuma”. „Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Uzskata, ka šie panti norāda uz to, ka čūska Ēdenē bija velns un ka tā ir dzīva būtne, kas ir vainīga pasaules garīgajā maldināšanā.

Komentāri

  1. 10.pants saka, ka sātans tiek iemests sēra jūrā uz mūžu. Mūžīgais uguns nozīmē pilnīgu iznīcināšanu (Jer.17:27; Jūdas 7.p.) – tas nav jāuztver burtiski. Tātad, sātanu sagaida pilnīga iznīcināšana. Eņģeļi nevar mirt vai tikt iznīcināti (Lk.20:35-36), tātad sātans nav eņģelis. Nāve arī tiek iemesta „uguns jūrā” (Atkl.20:14). Nāve nav kāda būtne vai persona, tā ir abstrakts jēdziens. Nāves iemešana mūžīga uguns jūrā nozīmē tās pilnīgu iznīcināšanu. Zvērs un viltus pravietis arī ir tur. No iepriekšējām Atklāsmes nodaļām mēs zinām, ka tie attiecas uz cilvēku organizācijām, un, saskaņā ar šo pantu, arī tās tiks iznīcinātas. Romiešiem 6:23 teikts: „grēka alga ir nāve”; tie, kas grēko, tiks sodīti ar nāvi, nevis mūžīgo uguni; tādēļ uguns jūrai, kurā viņi atrodas, jānozīmē pilnīgu iznīcināšanu un nāvi. Arī Aklāsmes 20:14 teikts: „Šī ir otrā nāve – uguns jūra”.
  2. Atklāsmes 12:7-9 komentāru 6.punktā mēs jau lasījām, ka velna nosaukšana par „veco čūsku” nozīmē, ka lai ko velns arī nepārstāvētu – mūsu ļaunās tieksmes vai politisko sistēmu – tā raksturīgas īpašības ir tās pašas, kas Ēdenes čūskai.
  3. Komentāros par Atkl.12:7-9 mēs lasījām, ka čūska nav burtisks pūķis, tādēļ arī čūska nav jāuztver burtiski.
  4. Mēs redzējām, ka grēks un garīga maldināšana nāk no mūsu pašu ļaunās sirds (Mk.7:21-23; Jēkaba 1:14-15). Jeremijas 17:9 teikts, ka mūsu sirds ir tik ļaunprātīgi lokana pret visu, ka mēs pat nestādāmies priekšā, cik viltīga tā ir. Mēs jau arī esam redzējuši, ka to dažkārt sauc par „sātanu”; un sātans nav nekāda vara ārpus šīs ļaunās sirds – pati sirds ir sātans.
  5. Ievērojiet, ka sātans, kas maldina tautas un visas viņa iespējas ir Dieva varā (Atkl.20:2,3 & 7). Sātans nevar darboties pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar Dievu.
  6. Ja velns dzīvas būtnes veidolā ir satverts un saistīts tūkstošgades sākumā, proti, Kristus atgriešanās laikā, kā tad lai saprot to, ka velns tika „iznīcināts” Kristus nāvē caur to, ka pilnīgajam Jēzum bija cilvēka daba (Ebr.2:14)? Kā tas nāk, ka viņš vēl aizvien skraida apkārt Kristus atgriešanās brīdī? Un Jēzus pravietoja, ka ar Savu nāvi Viņš „saistīs” [tas pats vārds grieķu valodā] „stipro” un dos mums iespēju izlaupīt velna namu (Mt.12:29). Velns grēka un grēka varas nozīmē patiesi tika saistīts caur Kunga nāvi. Līdzība par kviešiem un nezālēm palīdz izskaidrot tālāko – nezāles, ļaudis un sistēmas, kas seko velnam grēcīgo vēlmju nozīmē, aug līdz ar kviešiem, līdz atnāk Kungs un eņģeļi salasa nezāli un sasien to kūlīšos, lai to sadedzinātu (Mt.13:30). Šeit, Atkl.20:1,2 mēs redzam eņģeli satveram velnu un iemetam to bezdibenī. Šeit ir skaidri saredzama saistība. Doma ir tāda, ka šie ļaudis un sistēmas tiks atmaskoti, eņģeļu saistīti un iznīcināti tūkstošgades beigās. Kungs lieto to pašu tēlaino izteicienu par „sasiešanu”, runājot par beidzamo tiesu, kad nosodītie tiks eņģeļu saistīti un tad iznīcināti (Mt.22;13).
  7. Es teiktu, ka šeit Raksti atkal atsaucas uz tā laika maldīgajām idejām, lai parādītu to maldīgumu. Līdz 150.gadam pirms Kristus ebreji ticēja, ka Mesija atgriezīsies un nodibinās Savu Valstību uz zemes. Bet romiešu varas pazemojumu iespaidā tie sāka domāt, ka pasaule ir pārāk ļauna, lai Mesija atgrieztos un ka nepieciešama jūdu attīrīšanās tūkstošgade pirms Mesijas atgriešanās. Slāvu Ēnoha grāmata 22-23, kas datēta ar aptuveni m.ē. 50. gadu, to īpaši uzsver. Atklāsmes grāmatas rakstīšana sakrīt ar šīs domas izplatības laiku jūdu pasaulē. Es teiktu, ka šeit ir atsauce uz šo maldīgo domu un tās sagraušanu ar apgalvojumu, ka Mesija nāks tūkstošgades sākumā un ‘attīrīs’ pasauli, tēlaini ‘saistot’ velnu. Tādējādi Mesijai ir jānāk un jāattīra pasauli Pašam, nevis ebrejiem jāattīra pasaule tūkstošgades laikā pirms Mesijas atnākšanas.

Iespējamie paskaidrojumi

  1. Skaidri saredzama ir saistība starp Atklāsmes 20:2 un Atklāsmes 12:9 – „Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli”. Tajā mēs saskatām atsauci uz kādu politisku organizāciju, kas iemieso velnu, proti, cilvēka ļaunās noslieces. Fakts, ka to „sasien” uz Kristus tūkstošgadu valdīšanas laiku ( proti, šīs Valstības pirmo daļu, kas iestāsies uz zemes Viņa otrās atnākšanas laikā) parāda, ka šī organizācija būs ļoti aktīva pēdējās dienās pirms Viņa atnākšanas – tātad tagad. Šo organizāciju „sasien” uz Tūkstošgades laiku. Tad tā atkal parādās, ar Dieva atļauju, Tūkstošgades beigās (7.p.) un sapulcina tautu politisku konfederāciju ar nolūku uzbrukt Kristum (8.p.) – sātans „ies pievilt tautas…Gogu un Magogu, un tos sapulcināt karam”. Tas sabalsojas ar daudzām atsaucēm uz sazvērestību pret Kristu pēdējās dienās pirms otrās atnākšanas (salīdz. ar Ecēh.38:2; Atkl.16:14 & 16). Iespējams, ka tādai pat organizācijai tiks atvēlēta darbošanās Tūkstošgades beigās. Taču tā tiks pilnīgi iznīcināta, 10.p.; līdz ar citām politiskajām sistēmām – „zvēru un viltus pravieti” – kas ņem galu Kristus otrās atnākšanas laikā. Visa Atklāsmes grāmata ir pārpilna ar atsaucēm uz Veco Derību. Atklāsmes 20:1-3 nepārprotami balstās uz Jes.24:21,22, kas pravietoja, ka zemes ķēniņi tiks sapulcināti kopā un iemesti bedrē un pēc ilgāka laika iztiesāti. Tie ir tie paši „zemes ķēniņi”, kurus Atklāsmes grāmata tēlaini sauc par „Sātanu”.
  2. No tā, kas mums zināms par apstākļiem Tūkstošgades laikā (Kristus tūkstošgadīgās valdīšanas Dieva Valstības aizsākumā), „velns un sātans” šeit nepārprotami nozīmē arī cilvēkā mītošās ļaunās tieksmes un to izpausmes grēkos. Tūkstošgades laikā lāsts, kas bija zemei uzlikts Ēdenē tiks stipri mazināts. Tuksneši ziedēs (Jes.35:7; Ps.67:7; 72:16), bada vairs nebūs (Jes.35:7; Ps.67:7; 72:16), un tādēļ cilvēkam vairs nebūs tik smagi jāstrādā, lai ēstu maizi (1.Moz.3:17). Tomēr cilvēkam būs jāapstrādā zeme un jāpiepūlas, lai izdzīvotu (Jes.65:21). Kaut gan cilvēki dzīvos ilgāk un laimīgāk, nāve vēl saglabāsies – un tādu, kas mirs 100 gadu vecs, uzskatīs tīri par bērnu (Jes.65:20). Tādēļ Tūkstošgades beigās būs otrā augšāmcelšanās (Atkl.20:5-6) tiem, kas mirs Tūkstošgades laikā.

Grēka alga ir nāve (Rom. 6:23). Zeme tika nolādēta grēku dēļ un šis lāsts turpina darboties kaut kādā mērā mūsu grēkošanas dēļ – „kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši” (Rom.5:12). Tādēļ lāsta sekas tiks mazinātas, jo cilvēks grēkos mazāk, kaut gan grēks vēl saglabāsies kaut kādā mērā, jo cilvēki vēl arvien ir Ādama grēcīgie pēcteči. Precīzāk sakot, cilvēks grēko mazāk, jo velns – mūsu  ļaunās tieksmes un cilvēku grēcīgums – ir sasiets uz 1 000 gadiem, bet beigās uzbango atkal, novedot pie sacelšanās pret Kristu.

Ja pie vainas būtu kāda ļauna ārpus cilvēka stāvoša būtne, tad tā būtu jāsoda, taču sodīti tiek tie (Atkl.20:9), jo tie ir devuši vaļu viņos mītošajam velnam. Kad velns tiek iemests uguns un sēra jūrā, tas pats notiek ar nāvi (Atkl.20:10 salīdz. ar 14.p.), kas norāda uz grēka un nāves ciešo saistību – jo „grēka (velna) alga ir nāve” (Rom.6:23); jo velnam ir „nāves vara” (Ebr.2:14). Tātad velns šeit Atkl.20 ir arī mūsu ļaunās tieksmes; tās pieviļ visu pasauli, jo „visa pasaule ir grimusi ļaunumā” un ir paklausīga miesas kārībām (proti, velna viltībai) – 1.Jņ.5:19; 2:16.       

 

 

 

IEVADS

PIRMĀ NODAĻA: IDEJAS RAŠANĀS VĒSTURE
 

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |

OTRĀ NODAĻA: DAŽAS BĪBELES PAMATA MĀCĪBAS
  2-1 Eņģeļi | Pirmā atkāpe: Jūdas vēstule un Ēnoha grāmata | 2-2 Ļaunuma un grēka izcelsme | Otrā atkāpe: Vēstule romiešiem un Salamana gudrība | Trešā atkāpe: 1. Mozus grāmatas 1-3 nolūks un konteksts | 2-3 Sātans un velns | 2-4 „Šīs pasaules valdnieks”: Jūdu Sātans | 2-5 Elle | Ceturtā atkāpe: Kristus un „gari cietumā”
 
TREŠĀ NODAĻA: DAŽI PRAKTISKI SECINĀJUMI
  3-1 Daži praktiski secinājumi | 3-2 Velns un sātans: grūtie jautājumi
   
CETURTĀ NODAĻA: NEŠĶĪSTIE GARI
  4-1 Velns, Sātans un nešķīstie gari | 4-2 Ļaunie gari un elki | 4-3 Ļaunie gari un slimība | 4-4 Tā laika valoda | 4-5 Dievs pieņem cilvēka uzskatus | 4-6 Brīnumi un ļaunie gari | PIELIKUMS: „Arī ļaunie gari tic un dreb” | 4-7 Kānaāniešu teoloģijas beigas | 4-8 Ļauno garu izdzīšana | 4-9 Pētījuma objekts: Rešefs | 4-10 Dieva valodas stils | 4-11 Kristus mācīšanas stils | 4-12 Kāpēc Jēzus nelaboja cilvēku nepareizos uzskatus | 4-13 Ļaunie gari: kopsavilkums | PIELIKUMS: ticības ļaunajiem gariem psiholoģiskais pamatojums
   
PIEKTĀ NODAĻA: TO BĪBELES PANTU APSKATS, KUR MINĒTI VĀRDI VELNS UN SĀTANS
  5-1 Ievads: Pārprastie Bībeles panti | 5-2 Čūska Ēdenē | 5-3 Dieva dēli un cilvēku meitas | 5-4 Ījaba sātans | 5-4-1 Sātans Ījaba grāmatā: kāds no viņa draudzes locekļiem? | 5-4-2 Ījaba sātans: sātans – eņģelis? | 5-5 Spožā zvaigzne, Bābeles ķēniņš | 5-6 Svaidīts ķerubs | 5-7 Sātans Caharijas 3.nodaļā |
5-8 Jēzus kārdināšana | 5-8-1 Jēzus tuksnesī: pieraksta valodas un kārdinājuma dabas izpēte | 5-8-2 Tuksneša kārdinājumi: iespēja ielūkoties Jēzus domu gājumā | 5-9 Nešķīstie gari | 5-10 Velns un viņa eņģeļi | 5-11 Sātans noņem vārdu | 5-12 Sātans kā zibens | 5-13 Sātans iegāja Jūdā | 5-14 Pēteris un sātans | 5-15 Jūsu tēvs velns | 5-16 Velna nomāktie | 5-17 Velna bērns | 5-18 Sātana vara | 5-19 Nododam sātanam | 5-20 Šīs pasaules dievs | 5-21 Gaismas eņģelis | 5-22 Sātana eņģelis | 5-23 Gaisa valsts valdnieks | 5-24 Nedodiet vietu velnam | 5-25 Velna viltības | 5-26 Velna valgs | 5-27 Nogriezties neceļos sātanam pakaļ | 5-28 Stājieties pretim velnam | 5-29 Saitēs saistīti tumsā | 5-30 Mozus miesas | 5-31 Sātana sinagoga | 5-32 Miķelis un lielais pūķis | 5-33 Velns un Sātans saistīti |
Piektā atkāpe: „Grēka cilvēks”
   
SESTĀ NODAĻA: DAŽI SECINĀJUMI
  6-1 Daži secinājumi | Sestā atkāpe: Ciešanas (Bev Russell)