5-3 Dieva dēli un cilvēku meitas

I.Moz.6:2-4: „…Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika. Tad Dievs sacīja: „Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.” Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu”.

Komentāri

1. Itin nekur nav teikts, ka „Dieva dēli” būtu nonākuši zemē no debesīm.
2. Kāpēc būtu jādomā, ka šie „Dieva dēli” ir eņģeļi? Šo vārdkopu lieto, runājot par cilvēkiem, it īpaši par tiem, kas pazīst patieso Dievu (5.Moz.14:1; Hoz.2:1; Lk.3:38; Jņ.1:12; 1.Jņ.3:1).
3. Ja ticīgie tiks darīti eņģeļiem līdzīgi (Lk.20:35,36), vai tie izjutīs tās pašas miesas kārības, kas tolaik motivēja Dieva dēlus, vai varēs tām nodoties? Skaidrs, ka nē.
4. Lk.20:35-36 nepārprotami teikts, ka eņģeļi neprecās: „Kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves, ne tie precēs, ne tiks precēti…jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem”.
5. Vispārpieņemtais ticējums ir, ka eņģeļi, kas it kā grēkojuši, nonāca uz zemes Ēdenes dārza notikumu laikā, bet 1.Moz.6 attiecas uz plūdu laiku, kas notika daudz vēlāk.
6. Ebreju vārds ar nozīmi „milži” 1.Moz.6:4 tiek lietots, lai aprakstītu cilvēka Anaka dēlus 4.Moz.13:34. Neparasti liela auguma cilvēki dažreiz dzimst arī tagad, bet tas nenozīmē, ka to vecāki bijuši eņģeļi.
7. Mums arī nav teikts, ka milži bija bērni, kas dzimuši no „Dieva dēliem”. „Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām” (:4).

Iespējamie paskaidrojumi

1. Mēs parādījām, ka „Dieva dēli” var attiekties uz tiem, kam ir patiesā Dieva izpratne. Katras paaudzes „Dieva dēli” ir turējušies atsevišķi no pasaulīgajiem ļaudīm un Dievs tos ir brīdinājis neprecēties ar tiem, jo viņu iespaidā tie aizgriezīsies no patiesā Dieva (2.Moz.34:12,15,16; Jozua 23:12,13; Ezra 9:12; 1.Kor.7:39; 2.Kor.6:14-16). 1.Moz.3:15 teikts, ka starp čūskas dzimumu (pēcnācēji) un sievas dzimumu būs pastāvīgs ienaids (salīdz. ar Gal.4:29). Pašā pirmās Mozus grāmatas sākumā ir izgaismots tas fakts, ka bija divu veidu ļaudis; Seta pēcnācēji, kas „sāka piesaukt Dieva Vārdu” (1.Moz.4:26) un bija patiesi „Dieva dēli”, sievas dzimums. Turpretī Kaina pēcnācējus apraksta saistībā ar slepkavībām un poligāmijas ieviešanu (1.Moz.4:23 & 19), ieroču izgatavošanas mākslu (1.Moz.4:22) un izklaidi (1.Moz.4:21). Šo ļaužu vārdi liecina par to, ka tajā laikā viņi ieviesa alternatīvu, nodevīgu pielūgsmes sistēmu patiesā Dieva pielūgsmes vietā, kas izraisīja Dieva dusmību; piem., Kains nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu, kas nozīmē „uzticīgs”; Irads nozīmē „mūžīgā pilsēta”; Mehujaēls nozīmē „Dievs apkaro”; Lamehs nozīmē „apgāzējs” (patiesības?). Dieva dēlu precības ar cilvēku meitām varētu būt šo divu dažādo veidu ļaužu saradošanās, tādējādi tikai Noa un viņa ģimene plūdu laikā piederēja „sievietes dzimumam”.
2. Rūpīgs 1.Moz.6 lasījums norāda uz to, ka „Dieva dēli” bija cilvēki:-
1. „Tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika”. Cilvēkiem ir raksturīgi izvēlēties starp sievietēm to, kura tiem labāk patīk. Ievērojiet arī ka „Dieva dēli” iespējams ņēma vairākas sievas „kas tiem labāk patika”. Tas raksturoja čūskas dzimumu (1.Moz.4:19), norādot uz abu šo pēcnācēju sajaukšanos. Tāpēc ka Dieva dēli apprecēja cilvēku meitas, Dievs teica, ka pēc 120 gadiem Viņš iznīcinās cilvēku (1.Moz.6:3) plūdos. Kāpēc gan Dievam iznīcināt cilvēku, ja grēkojuši eņģeļi? Tā kā eņģeļi nemirst (Lk.20:35), nebūtu nekādas jēgas iznīcināt zemi plūdos, lai mēģinātu tos iznīcināt. Daudz loģiskāk tas skan, ja „Dieva dēli” attiecas uz cilvēkiem. Tādēļ Dievs teica: „Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi” (1.Moz.6:13). Varas darbi uz zemes, kuri minēti 3.-5.pantos, saistāmi ar „Dieva dēlu” maldu ceļiem, kuros tie uzsāka staigāt cilvēku dēļ – cilvēku, ne eņģeļu ļaunums „augtin auga zemes virsū”: - un vēl viens iemesls, kāpēc Dievs uzsūtīja plūdus, bija tas, ka zeme bija samaitāta Dieva priekšā. Kāpēc tā notika? Tā bija samaitāta, „jo ikviena radība savu ceļu samaitāja uz zemes” (1.Moz.6:11 & 12). Cilvēks bija samaitājis Dieva patieso ceļu – jo Dieva dēli, kas saprata šo „ceļu” bija sajaukušies ar miesas cilvēkiem. „Ceļš” tiek lietots, aprakstot patiesu Dieva sapratni  (piem., 1.Moz.3:24; 18:19; Ps.27:11; 119:32-33; Ap.d.16:17; 18:25; 19:9 & 23; 2.Pēt.2:2). Šī „ceļa” samaitāšana no „Dieva dēlu” puses 1.Moz.6 ir pieminēta Jūdas vēstules 11.pantā, kur 1.gadsimta maldu ceļus ejošie kristieši tiek pielīdzināti tiem, kas „staigājuši Kaina ceļu” – nevis patieso ceļu. Kains bija tēvs čūskas dzimuma līnijai;
2. 1.Moz.6:2 aprakstīto „Dieva dēlu” rīcību piektajā pantā Dievs nosauc par cilvēku ļaunumu, kurš „augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu”;
3. Jēzus teica, ka pasaule pēdējās dienās līdzināsies Noas dienu pasaulei. Ar to Viņš domāja, ka vīriem pēdējās dienās pirms Viņa atgriešanās būs tikpat nepareiza nostāja precību ziņā kā Noas laikā (Lk.17:26-27). Vienīgā atsauce uz precībām Noas dienās ir 1.Moz.6:2, tādējādi atkal norāde uz to, ka „Dieva dēli”, kuru attieksme pret precībām bija nepareiza, bija cilvēki.

1. „Tanīs dienās milži bija zemes virsū”. Nav teikts, ka milži būtu „Dieva dēlu” un cilvēku meitu pēcnācēji. Vārdam, kurš tulkots „milži” ebreju valodā ir divas nozīmes: ‘kritušie’ (kas varētu attiekties uz „Dieva dēliem”, kas bija atkrituši no ticības) un ‘pretinieki, cirtēji, tirāni’ – Martina Lutera un H.C. Leupolda dotajā definīcijā (1). Šī ebreju vārda sakne lietota arī 2.Ķēn. 3:19 & 25, kur aprakstīts Izraēla nežēlīgais uzbrukums moābiešiem. Rodas iespaids, ka bija fiziski ļoti lieli un spēcīgi cilvēki, kas nežēlīgi uzbruka citiem. Tie bija slaveni (vai bēdīgi slaveni) „vīri ar vārdu”. Ījaba 22:15-17 par tiem teikts: „Vai tu gribi turēties pie agrākās pasaules ceļiem, pa kuriem ļauni ļaudis reiz staigājuši? Tie, kas priekšlaikus bojā gājuši, kuru dzīves pamatus aizskalojuši plūdi, kas mēdza atkārtoti sacīt uz stipro Dievu: nost no mums”. Ievērojiet, ka tas attiecas uz cilvēkiem, nevis eņģeļiem. Starp citu, šķiet ka šie cilvēki atgādina mūsdienu bandu karus un attiecīgi līdzīgo prāta ievirzi. Trešajā atkāpē mēs parādījām, ka Mozus 1.grāmatas nolūks bija paskaidrot izraēliešiem apkārtējo pasauli un sagraut nepareizos uzskatus, kuri veidojušies no apkārtējo tautu mītiem. Cilvēki bija nobijušies no „milžiem”, kurus viņi sastapa Kānaāna zemē (4.Moz.13:33).
2. Doma par kosmisko būtņu nonākšanu zemes virsū un pārošanos ar cilvēku meitām ir plaši izplatīts pagānu mīts; un ebreji to pielietoja  1.Moz.6 interpretācijā, piem., Ēnoha grāmatā. Josifs Flāvijs atzīmējis šo līdzību: „Dieva eņģeļi apvienojās ar sievietēm…viņu rīcība, ko mūsu tradīcijas tiem pieraksta [ievērojiet – „mūsu tradīcijas”, ne Raksti!] atgādina asiņainās izdarības grieķu nostāstos par milžiem” (2). Skaidrs, ka ebreju domāšanas veidā bija iesakņojušies šie pagānu mīti.
3. Izraēlieši zināja, ka ir neparasti liela auguma cilvēku tautas – zamzumieši, refajieši, emieši un anakieši (5.Moz.1:28; 2:10-11, 20-21; 3:11). Oga, Basanas ķēniņa no refajiešu dzimtas, atdusas vieta bija deviņas olektis gara un četras olektis plata (5.Moz.3:11). Kānaāniešu mitoloģija vēsta, ka šie milži dzima cilvēku un  dievu  laulību rezultātā; taču Mozus 1.Moz.6 nepārprotami atsaucas uz šo mītu, labojot to. Viņš netieši norāda, ka tas tā nenotika, ka laulības notika starp patiesā Dieva pielūdzējiem un ļaunā dzimuma pēcnācējiem. Un jā, tanīs dienās bija milži zemes virsū, bet tie tika nosodīti un plūdos iznīcināti un tas netieši norādīja uz to, ka izraēlieši, kas bija pirmie Mozum iedvestās vēstures klausītāji, var būt droši, ka milžus Kānaāna zemē sagaida līdzīgs liktenis no Dieva rokas.

Piezīmes

1. H.C. Leupold, Exposition of Genesis, vol.1 (Ann Arbor, MI: Wartburg Press, 1942), p.250.
2. Antiquities of the Jews 1.3.1.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |