5-29 Saitēs saistīti tumsā

2.Pētera 2:4: „Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam”.
Jūdas 6: „Un eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nebija nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši, Viņš mūžīgās saitēs saistītus tur ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Šos pantus uztver kā pierādījumu tam, ka eņģeļi Ēdenē grēkoja un vēl arvien gaida tiem pienākošos sodu.

Komentāri

1. Mēs parādījām nodaļā 2-1, ka eņģeļi, runājot par pārcilvēciskajām būtnēm, nevar grēkot. Bībele nerunā pati sev pretim.
2. Ja šeit ir runa burtiski par eņģeļiem, tad tie nevar staigāt apkārt un likt cilvēkiem grēkot, jo tos tur ieslēgtus pazemes tumšajās bedrēs, tie nav ne debesīs, ne uz zemes.
3. Jūdas vēstules konteksts netieši norāda uz to, ka Jūdas 6.pants attiecas uz visiem labi zināmu faktu: „Es jums, lai gan jūs jau visu zināt, gribu atgādināt…”. Nekur Bībelē nav rakstīts par eņģeļiem, kas apgrēkojušies Ēdenē; kā tad var to atgādināt šiem kristiešiem? Visi pārējie Jūdas minētie piemēri ir no Vecās Derības, kas bija visiem zināma, un 6.pants nav izņēmums.
4. Nav nekāda norādījuma uz to, ka šīs lietas notika Ēdenē. Nav minētas arī kādas eņģeļu organizētas nekārtības pēc to apgrēkošanās – 6.pants norāda, ka tie tika uzreiz saistīti un ieslēgti pazemē. Radīšanas laikā „visi Dieva dēli (eņģeļi) gavilēja” (Ījaba 38:7) un tie redzēja, ka viss bija „ļoti labs” (1.Moz.1:31); nekā ļauna nekur nebija.
5. Nodaļā 2-1 mēs redzējām, ka „eņģeļi” var attiekties arī uz cilvēkiem.
6. Šos „eņģeļus” tiesās otrās atnākšanas „lielajā dienā”. Necienīgo sods tajā dienā būs pilnīga iznīcināšana (Mt.25:41); taču mēs zinām, ka eņģeļi nemirst un nav iznīcināmi (Lk.20:35-36). Eņģelis brīvi staigāja ar Daniēla draugiem degošajā ceplī (Dan.3:27-28). Mēs lasām, ka eņģelis parādījās Manua un „tiklīdz liesma no altāra pacēlās augšup pret debesīm, tā arī Tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā” (Soģu 13:20). Dievs dara „vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas par saviem kalpiem” (Ps.104:4). Tādēļ šiem iznīcībai nolemtajiem „eņģeļiem” ir jābūt cilvēkiem, jo uguns neiznīcina eņģeļus.
7. Jūdas 7 teikts, ka Sodoma un Gomora „ir noliktas par atbaidošu piemēru mūžīga uguns soda izciešanai” (proti, pilnīgai iznīcināšanai pēc tiesas – Mt.25:41). Tas netieši norāda uz to, ka eņģeļi, kas apgrēkojās, nolikti par piemēru, lai mēs zinātu, kas notiks ar tiem, kas nepakļaujas Dievam. Taču Bībelē nav pierakstu par grēcīgiem eņģeļiem Ēdenē – tad kā var šie 6.panta „eņģeļi” būt „nolikti par piemēru”? Nav arī norādes, ka Ādams un Ieva būtu pieredzējuši kāda nosodījumu. Atcerieties, ka grēks ienāca pasaulē „viena cilvēka vainas dēļ” – Ādama dēļ (Rom.5:12) – nevis kāda grēcīga eņģeļa dēļ.
8. Ievērojiet, ka šajos pantos nav minēts ne velns, ne sātans.
9. 2.Pēt.2:9-11 teikts, ka „Tas Kungs prot…netaisnus paturēt mokām soda dienā…sevišķi tos, kas seko miesai kārībās, kas viņus apgāna, un nicina augsto varu…nebīstas no godības eņģeļiem, bet zaimo tos…kamēr eņģeļi nenosoda viņus, tos zaimodami Dieva priekšā”. Tas skaidri pasaka, ka apgrēkojušies eņģeļu līdzinieki ir netaisni cilvēki, kas seko miesai kārībās. Ka šie vīri nav eņģeļi parāda arī tas, ka viņi zaimo citus, kamēr eņģeļi to nedara. Pēteris nesaka ‘labie eņģeļi’ nedara, vienkārši „eņģeļi”, kas visi ir labi.
10.  „Saitēs saistīti tumsā” Salamana pamācībās 5:22-23 nozīmē nāvi. Tātad eņģeļi tagad ir miruši. Dievs tos „patur” līdz tiesas dienai. „Patur” grieķu valodā nenozīmē „turēt apcietinājumā”, tas drīzāk nozīmē, ka Dievs neaizmirst viņu nodarījumus un tie saņems pelnīto sodu Kristus otrās atnākšanas dienā.
11.  2.Pēt.2:1 iezīmē kontekstu 4.pantam: „Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši (Izraēlā, tuksnesī, salīdz. ar Jūdas 5.p.), kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji”. Tātad eņģeļi, kas apgrēkojās, izrādās attiecas uz viltus mācītājiem Izraēla vidū tuksneša klejojumu laikā. Ka Dievs „nepasargāja” šos grēcīgos „eņģeļus” saistāms ar to, ka Dievs „nepasargāja” no nāves grēcīgos izraēliešus tuksnesī (Ps.78:50). Patiesi, doma par to, ka Dievs „nepasargāja” nereti saistās ar Viņa attieksmi pret atkritēju Izraēlu: 5.Moz.29:20; Jer.13:14; 21:7; Ecēh.7:4,9; 8:18; 9:10. Eņģeļi, kas tiek „paturēti līdz tiesas dienai” saskan ar 2.Pēt.3:7 teikto, ka jūdu pasauli „glabā un uztur…bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai” mūsu ēras 70.gadā.
12.  Tiešais konteksts ir 2.Pēt.2:3 – jūdaistiem bija jāsaņem pēkšņa sodība (m.ē.70.gada holokaustā) – „kas jau sen viņiem nolemta, nekavējas nākt, un viņu posts nesnauž”. Un tad Pēteris spriež, ja Dievs nekavējās sodīt eņģeļus, kas apgrēkojās, tad arī uz jūdaistu sodību un postu nebūs ilgi jāgaida.

Ja eņģeļi bija pārcilvēciskas būtnes, kurām vēl arvien ir brīv staigāt apkārt, musinot cilvēkus uz grēku, un tie to ir darījuši kopš Ēdenes dārza laikiem, pirms 6 000 gadu, tad to sodības diena ir stipri aizkavējusies un tādēļ Pētera citētais eņģeļu ātrā soda piemērs 4.pantā šeit nav piemērojams.   

Iespējamie paskaidrojumi

1. Mēs jau atzīmējām, ka šis gadījums varētu attiekties uz cilvēku „eņģeļiem” kādā Izraēlas vēstures posmā, iespējams tuksneša klejojumu laikā, un tam būtu jābūt plaši pazīstamam un fiksētam ebreju vēstures dokumentos (proti, Vecās Derības pierakstos). Netaisno sods bija publisks, kas „nolika tos par piemēru” citiem. Divi simti piecdesmit draudzes vadoņu, vīru ar vārdu, sacelšanās pret Mozu tuksnesī Koraha, Datana un Abirāma vadībā, kā tas aprakstīts 4.Mozus grāmatas 16.nodaļā, šeit ļoti labi iederas.
2. „Eņģelis” var nozīmēt „kalps”, „vēstnesis” (kā Jāņa mācekļi bija viņa vēstneši vai kalpi, Lk.7:24). 4.Mozus 16:9 apraksta sacēlušos kā draudzes „kalpus”. Septuagints (Vecā Derība grieķu valodā) lieto vārdu Aggelos kalpu vietā, un šo pašu vārdu tulko kā „eņģeļi” 2.Pēt.2:4. Viņi bija „savu mājokli atstājuši” (Jūdas 6); viņi bija vadoņi, bet vēlējās arī priesteru amatu (4.Moz.16:2 & 10). Tādēļ „zeme atdarīja savu muti un aprija viņus (4.Moz.16:31-33) kā dramatisks piemērs visiem, kas saceļas pret Dieva Vārdu. Tas bija īpaši dramatiski, jo līdz šim nekas tamlīdzīgs nebija noticis (4.Moz.16:30). Un tā, tagad tie ir miruši, „mūžīgās saitēs saistīti…(pazemes) tumsā” līdz „lielās dienas tiesai”. Jūdas 8.pants saka „tāpat arī šie” – jūdaisti „nicina augsto valdnieku, zaimo debess varas, piem., Jēzu un Pāvilu. Dumpinieki zaimoja Mozu un Āronu (4.Moz.16:11-14). „Nometa tos pazemes tumšajās bedrēs” (2.Pēt.2:4). „Pazemes tumšās bedres” šajā pantā grieķu valodā atbilst tartaroo, kas tiek lietots tikai vienu reizi Jaunajā Derībā. Šo vārdu lietoja grieķu pagānu mitoloģijā, lai aprakstītu pazemes tumšās bedres, kurās apglabā mirušos. 4.Moz.16:33 turpina traģisko notikumu atstāstu: „un tie dzīvi nogrima ellē (pazemes tumšajās bedrēs)…un zeme atkal aiz tiem aizvērās, un tie aizgāja bojā”.
3. Ka tie aizgāja bojā un nepalika dzīvi uzrāda arī šī notikuma komentārs 73.psalmā. Šeit Asafs apraksta, ka viņš „gandrīz būtu paklupis” (2.p.), jo viņam bija licies, ka bezdievjiem pārāk labi klājas. Tad, templī ienācis, „es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida” (17.p.). Tas notika tāpēc ka 250 dumpinieku ogļu trauki pēc viņu nāves tika pārkausēti un izkalti skārda plāksnēs, kas pārvilktas pāri altārim – vēl viena norāde uz to, kā apgrēkojušos eņģeļu liktenis bija „nolikts par atbaidošu piemēru” draudzei (Jūdas 7.p.). Asafs, skatoties uz tām, droši vien, atcerējās šo ļauno vīru likteni. Viņš atcerējās dumpiniekus, eņģeļus, kas apgrēkojās, „tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties (kad zeme tos aprij), ka viņi iet postā (18.p.) – tādēļ viņi nav dzīvi, bet tāpat kā Sodoma ir iznīcināti mūžīgā ugunī, proti, pilnīgi un pavisam, tieši tāpat kā šie „eņģeļi” (Jūdas 6-7.pp.).
4. Par gāšanos pazemes tumšajās bedrēs runāts arī Ecēh.31:16-18 kā par Ēģiptes ķēniņa sodu. Taču burtiski Ēģipte netika nogāzta no debesīm. Atsauce uz Ēģipti parāda, ka attieksme pret jūdu atkritējiem tuksnesī ir tāda pati kā pret ēģiptiešiem – jo viņu sirdis bija atgriezušās Ēģiptē.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |