5-27 Nogriezties neceļos sātanam pakaļ

1.Timotejam 5:14-15: „Tad nu es gribu, lai jaunākās apprecētos, dzemdētu bērnus, valdītu māju, nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai, jo dažas ir jau nogriezušās neceļos sātanam pakaļ”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Jaunām atraitnēm ir pārāk daudz brīva laika, kas var aizvest tās neceļos.

Komentāri

1. Atraitnes pašas nogriežas neceļos – sātans nemaz necenšas tās gūstīt.
2. 12.un 13.pantos teikts, ka atraitnes „ir lauzušas pirmo uzticību” – proti, pašas ir pie tā vainīgas. „Viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju”. Tieši to darot, tās ir „nogriezušās neceļos sātanam (proti, pašu ļaunajām kārībām) pakaļ”.
3. Nepareiza mutes palaišana nāk ļauna sirdsprāta rezultātā – „Jo no sirds pilnības mute runā” (Mt.12:34). To nogriešanās neceļos sātanam pakaļ izpaudās ‘iznēsājot pļāpas un jaucoties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas’ (13.p.). Tātad sātans attiecas uz to ļaunajām sirdīm.  
4. Tukšas pļāpāšanas rezultātā un nepieturoties pie Dieva vārda patiesā gara, daži no Efēzas eklēsijas, kurā bija arī Timotejs, bija „nogriezušies uz tukšu izrunāšanos” (1.Tim.1-6). Šeit Pāvils tagad norāda, ka dažas no eklēsijas jaunajām atraitnēm tā paša iemesla dēļ ir nogriezušās neceļos „sātanam pakaļ”, jebšu pakaļ savām ļaunajām nosliecēm, kas izpaudās tukšās runāšanās.
5. „Ir jau nogriezušās” nozīmē „uzreiz”; Pāvils saka, ka tiklīdz to vīri nomirst, jaunās atraitnes nekavējas doties sātanam pakaļ, pakaļ savām ļaunajām iegribām, tādēļ daudz labāk tām būtu uzreiz no jauna apprecēties.
6. „Pretinieks” šeit nav tas pats, kas sātans, kaut gan tas var attiekties uz jūdiem, kas meklē katru izdevību kritizēt kristiešus (skat piezīmes par 1.Tim.3:6-7, „Iespējamie paskaidrojumi, 3.p.). Tas varētu attiekties arī uz pretinieku tiesas zālē, tai ziņā, ka jūdi varēja sagādāt kristiešiem nepatikšanas, iesūdzot tos romiešu tiesā.

Iespējamie paskaidrojumi

1. „Staigādamas apkārt no mājas uz māju” šīs sievietes izpelnījās sev neslavu, kas deva iespēju jūdu pretiniekiem „zaimot” kristiešus. Jūdas 9.un 10.panti norāda uz to, ka jūdaisti „zaimo” kristiešus.
2. „Runājot to, kas neklājas” (13.p.) atgādina Jūdas 10.pantu par jūdaistiem, kas „zaimo visu, ko tie nesaprot”. „Staigādamas apkārt” saistās ar „nomaldījušās zvaigznes” Jūdas vēstulē (13.p.). Diotrefs, viens no jūdaistiem, kurš centās nomelnot apustuli Jāni, kā arī citus apustuļus (tāpat kā jūdaisti centās apmelot Pāvilu) pieminēts Jāņa 3.vēstulē, kā tāds, kas „ļauniem vārdiem aprunā mūs” (10.p.). Šeit minētie „ļaunie vārdi” sasaucas ar „pļāpu iznēsātājām” atraitnēm no 1.Tim.5:13, oriģinālā šie vārdi nāk no tās pašas saknes. „Staigādamas apkārt no mājas uz māju” varētu nozīmēt arī no draudzes uz draudzi, jo tā šis vārds nereti tiek lietots Jaunajā Derībā (jo māju draudzes toreiz bija izplatīta parādība). Tas ir tas, ar ko nodarbojās jūdu viltus mācītāji; 2.Jāņa vēstulē minēti „daudzi maldinātāji”, kas iezagušies kristiešu pasaulē. Ir neskaitāmas atsauces uz šiem „maldu gariem” (1.Tim.4:1) – proti, viltus praviešiem (1.Jņ.4:1) baznīcā, kuru pasakām nav „jāpieķeras” (Titam 1:14). Jaunajā Derībā izskan ne viens vien brīdinājums pret šo jūdu viltus praviešu iezagšanos kristietībā:
1. „Raugait, sargaities no farizeju rauga” (Mk.8:15);
2. „lai tie ticībā kļūst veseli, nevis pieķeras jūdu pasakām” (Titam 1:13,14);
3. „nedz nodoties bezgalīgām pasakām un cilts rakstiem” (1.Tim.1:4) – šo cilts rakstu avots, droši vien, nāca no Vecās Derības, par kuriem jūdaisti mudināja kristiešus debatēt bez kāda pamata.

„Maldu garu” no 1.Timotejam 4:1 „sirdsapziņa bija ar kauna zīmi iededzināta” (2.p.), norādot uz ticīgajiem, kas atkrituši no ticības. Tie aizliedza doties laulībā, pavēlēja „atturēties no barības vielām” (3.p.), kas, it īpaši pēdējais, bija jūdu starpā sevišķi izplatīts strīdus avots pirmajā gadsimtā. Ievērojiet, ka tas, kas teikts par jūdaistiem, attiecas arī uz katoļiem – atbalstot to domu, ka 2.vēstule tesaloniķiešiem 2 attiecināma kā uz jūdiem, tā arī uz katoļiem.

Tātad „maldu gari” no Timoteja 4:1 bija jūdi, kas iezagušies baznīcā, kuri, bez šaubām, bija starp „maldinātājiem”, kas minēti 2.Jņ.10.pantā kā staigājoši no mājas uz māju (no draudzes uz draudzi), izplatot savu mācību, kas mazina Kristus personības nozīmi. Šie jūdaisti „izposta veselas ģimenes” (Titam 1:11). Atgriežoties pie 1.Tim.5:13, tas, ka sievietes arī staigāja no mājas uz māju, ir vēl viena norāde uz to, ka tās faktiski darīja to, kas bija pa prātam jūdaistiem. Tā rodas interesants pieņēmums, ka līdz ar vīra nāvi sievietēm pietrūka garīgās virsvadības un jūdu graujošās darbības iespaidā tās nogriezās pakaļ jūdu sātanam. Šādu no pirmā acu uzmetiena nevainojamu draudzes locekļu izmantošana, lai iezagtos kristietībā, būs bijusi patiesi efektīva. Iespējams, ka 2.Tim.3 arī atsaucas uz to, kad runā par cilvēkiem draudzē, kas „izrādīdami ārēju svētbijību” noliedz tās spēku (5.p.), „uzstājas pret patiesību” (8.p.). „Viņu neprāts būs visiem skaidri redzams” (9.p.) – kad atbildīgajiem būs jāstājas Dieva tiesas priekšā. Tie tiek pielīdzināti Jannem un Jambrem, kas, pēc jūdu tradicijas, bija jūdi – atkritēji. Šie viltus mācītāji (jūdaisti) „iespiežas namos un gūsta sievas (6.p.). Pievērsiet uzmanību tam, ka arī jūdaisti tiek aprakstīti kā kristiešu gūstītāji, lai iezagtos kristiešu baznīcās 2.Tim.2:26 un 1.Tim.3:7. Šo uzskatu par sievietēm apstiprina divi sekojoši pamatojumi:

1. Apustuļu darbos 13:50 teikts, ka „jūdi sakūdīja augstas kārtas dievbijīgas sievas un…sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu”.
2. Pasaules vēsture liecina, ka jūdi iespaidojuši daudzas pagānu sievietes. Tā Josifs Flavijs („Jūdu kari”, II, 20.2) raksta, ka jūdu vajāšanu laikā Damaskā bija uzbrukumi arī tur dzīvojošo pagānu jaunpievērstajām sievām. Josifs liecina, ka Damaskas vīriešu sievas „gandrīz visas bija pievērsušās jūdu reliģijai”. Viljams Barklais saka, ka pirmā gadsimta laikā „jūdu reliģijai bija īpaši panākumi sieviešu vidū…apkārt sinagogām pulcējās sievietes, nereti augstas kārtas sievietes, kas atrada jūdu reliģijā tieši to, pēc kā tās bija ilgojušās. Daudzas no šīm sievietēm pievērsās šai reliģijai” (1). Ka sievietes, par kurām teikts Pāvila vēstulēs bija pārtikušas kārtas, liecina tas, ka viņas varēja staigāt no mājas uz māju, tātad tām nevajadzēja strādāt.

Piezīmes
(1) William Barclay, The Acts of the Apostles (Louisville: Westminster / John Knox, 2003), p.114.   

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |