5-26 Velna valgs

1.Tim.3:6-7: „Ne jaunatgrieztam, lai viņš neuzpūstos un neiekristu velna tiesā. Bet viņam vajag arī būt labā slavā pie tiem, kas ir ārpusē, lai viņš neiekristu neslavā un velna valgā”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Šos pantus citē, apgalvojot, ka velns ir būtne, kas pastāvīgi medī dvēseles.

Komentāri

1. Vārds „dvēsele” šeit nemaz nav minēts.
2. Dieva vārdiem ir spēks pieveikt velnu (mūsu ļaunās tieksmes), kā mēs to redzam no Jēzus tuksneša kārdinājumiem, un tāpēc mums tos jātur mūsu sirdīs (Ps.119:11). Tikai tie, kuriem nav pietiekamas Dieva vārda pieredzes, krīt par upuri velnam – šinī pantā „uzpūšas”, kad „velns” jeb miesas prāta tieksmes, lepnība ņem virsroku. 
3. Domu par to, ka velns apzināti medī cilvēkus, jāsaskata tieši 7.pantā. Taču šeit ir uzsvērts tieši pretējais, ka viņš (bīskaps, 1. & 2.pp.) var „iekrist” velna valgā.
4. „Velna valgs” ir definēts 1.Tim.6:9: „Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā…daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās”. Tādējādi, velna valgs ir kārdinājums, kas nāk no mūsu iegribām, un tieši tas arī ir teikts Jēkaba 1:13-15.

Iespējamie paskaidrojumi

1. „Velna tiesas” izpildītājs ir velns. Tiesas dienā nebūtu taisnīgi, ja mēs tiktu sodīti par to, ka velns, kāda ārēja būtne, mūs izmantojis. Bet mēs tapsim sodīti par to, ka pakļāvāmies savām ļaunajām tieksmēm, „jo pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts” (Mt.12:37). Kungs mācīja, ka Viņš ir Pestītājs, un Viņš ir nācis drīzāk lai pestītu, nekā tiesātu. Taču diemžēl daži tiks notiesāti. Kāpēc? Kas to darīs? Viņi būs paši sevi notiesājuši dēļ savas grēcīgās uzvedības. Viņi būs iekrituši „velna tiesā”.
2. Mēs jau esam agrāk komentējuši, ka Dieva vārdam ir spēks pārvarēt velnu: „Es turu Tavus vārdus (ebr.v. – apslēptus) savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi” (Ps.119:11). Ebreju vārds „apslēpt” nozīmē „izlikt slazdus”, it kā ļaunās domas iezagtos mūsu apziņā, bet iekļūst Vārda slazdā. Tāpat kā tiek aprakstīta velna virsroka pār cilvēkiem, ar tiem pašiem vārdiem aprakstīta arī cilvēka garīgā uzvara pār velnu. Citi līdzīgi piemēri:
1. Cilvēki „atkāpjas”, jo tie zaudē Dieva vārdu (Lk.8:13). Velns „atstāja” – tas pats vārds oriģinālā – Kristu, jo Viņš turēja Dieva vārdu sirdī (Lk.4:13). Mēs esam vai nu sagūstīti velna valgā (2.Tim.2:26) vai Kristus valgā (Ef.4:8).
2. 2.Tim.2:26 teikts, ka velns sagūsta cilvēkus, lai tie darītu viņa gribu, bet cilvēkus sagūsta („zvejo”) arī Evaņģēlija Vārds. (Lk.5:10). Tā mēs atkal nonākam pie atziņas, cik svētīgi ir studēt Dieva vārdu, caur kuru mēs varam uzvarēt velnu un kļūt „gudri kā čūskas” (Mt.10:16).
3. Mēs redzējām, kā „kārdinātājs piestājās pie Viņa”, pārdomājot Kristus tuksneša kārdinājumus, tāpat kā mūsu ļaunās tieksmes iemetas (ienāk) mūsu sirdī. Tie paši darbības vārdi ar fiziskās kustības nozīmi tiek lietoti, runājot par Dieva vārda nākšanu pār praviešiem un Kristus nākšanu sludināt Vārdu (Ef.2:17).

1. „Neslavā un velna valgā” var attiekties arī uz jūdu sātanu / velnu, kas nekavējoši izmanto jebkuru ēnu, kas kristu uz kristiešu līderi, lai radītu neuzticību pret kristietību – tie celtu neslavu kristietībai ja bīskapam būtu sliktā slavā „pie tiem, kas ir ārpusē”. Šādi jūdu un jūdaistu taktikas piemēri minēti 1.Pēt.2:12; 3:16; 2.Pēt.2:10 („augstā vara” varētu būt pielīdzināma „bīskapiem” 1.Tim.3); 1.Tim.5:14; 2.Kor.10:10; Ap.d.21:28-29.

Jaunatgrieztais varētu „iekrist (jūdaistu) velna tiesā”, nebūdams pietiekami pieredzējis, lai atspēkotu jūdaistu maldinātājus, kas „izposta veselas ģimenes” (Titam 1:11) – proti, mājas draudzes – iespējams, pirmām kārtām maldinot bīskapus un baznīcu līderus.

2.Timotejam 2:26: „Un viņi atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Velns aktīvi darbojas, gūstīdams cilvēkus, lai tie grēkotu pēc viņa gribas.

Komentāri

1. Ja velns burtiski sagūsta tos, kurus viņš vēlas sagūstīt, tad mēs tur neko nevaram darīt. Tādā gadījuma Dieva vārds nespēs viņu apturēt.
2. „Atgūt skaidru prātu” patiesībā nozīmē „atmosties”. Tikai tos kristiešus var sagūstīt, kas iegrimuši garīgā miegā; tātad galu galā tā ir viņu pašu vaina.
3. „Sagūstīt” nozīmē noķert dzīvus kā zivis ķer (Lk.5:10 šis vārds ir tulkots „zvejot”). Velns ķer cilvēkus savā valgā. Mēs definējām šo „velna valgu” piezīmēs par 1.Tim.3:7, 5.komentārs kā cilvēka ļaunās tieksmes.
4. Patiesības atziņa (proti, Dieva vārda –Jņ.17:17) un mācības un pamācību uztvere (kas galu galā sakņojas Dieva vārdā) ir līdzeklis kā atmosties no velna valga (2.Tim.2:24-26). Dieva vārds pārvar mūsu ļaunās tieksmes (Ps.119:11; salīdz. ar Jēzu tuksnesī); šeit Dieva vārds palīdz izvairīties no velna valga, kas, tātad, ir mūsu ļaunās tieksmes. Tādēļ ir jāsecina, ka nevērība pret Dieva vārdu ir tā, kas iemet cilvēkus velna valgā. Tātad gūstīšana velna valgā nav atkarīga no kādas ļaunas būtnes vēlēšanās likt mums grēkot, tā ir cilvēka paša nevērība pret Dieva vārdu.
5. Vārds „griba” nozīmē „tieksmes”. Vairumā gadījumu, kad runa nav par Dieva vai Jēzus gribu, to lieto, runājot par cilvēka ļauno „gribu” vai tieksmēm:

1. Pēteris runā par „pagānu gribu” kā dzīvošanu „baudās” un miesas kārībās (1.Pēt.4:3). Iepriekšējā pantā viņš pretstata Dieva gribu cilvēku kārībām, uz tām norādot kā uz cilvēka gribu;
2. Skat arī 2.Pēt.1:21; 1.Kor.7:37; Lk.23:25.

Tātad  velna griba 2.Timotejam 2:26 attiecas uz ļaunajām tieksmēm mūsu pašu dabā, kas sagūsta mūs, ja mēs nevērīgi izturamies pret Dieva vārdu.  

Iespējamie paskaidrojumi

1. Šeit varētu būt domāts ne tikai mūsu ļauno miesas kārību velns, bet arī jūdu velns, kas sagūsta cilvēkus dzīvus (26.p.) tai ziņā, ka viņš tos musina palikt draudzē, lai iedragātu kristietību. Par to runā „Iespējamie paskaidrojumi” attiecībā uz „velna valgu” no 1.Tim.3:7.
2. 2.Timotejam 2 konteksts šķiet attiecamies uz jūdaistiem draudzē, ko jau minējām augstāk 1.punktā.
3. „Nesvētām un tukšām runām…aplamās un nemākulīgās prātošanas…tās rada karus” (16.& 23.pp.) – tas izklausās pēc jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas ierosina prātošanu, par ko Pāvils jau agrāk bija brīdinājis Timoteju (1.Tim.1:4; Titam 1:14).
4. „Varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas” (25. & 26.pp.) norāda uz to, ka šie cilvēki kādreiz ticējuši Patiesībai.
5. 20.pantā šie cilvēki aprakstīti kā „trauki…negodam”. Tas ir tas pats izteiciens, kas lietots Rom.9:21-25 attiecībā uz jūdiem, kas aizgriezušies no patiesības, kas ir Kristū Jēzū.
6. „Kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi” (18.p.). Jūdaistu teoloģija uzskata par nepieciešamu mazināt nākamās Valstības uz zemes nozīmi. Viņuprāt, galvenais ir nopelnīt Dieva labvēlību šai dzīvē. 
7. Tie „sagroza dažiem ticību” (18.p.). „Sagrozīt” ir tas pats vārds, kuru tulko arī „mazināt”. Gandrīz katru otro reizi tas ir sastopams jūdaistu graujošas darbības pret kristietību kontekstā – Titam 1:11; 3:9-11; Ap.d.15:24 (jūdaisti „jūs ar vārdiem samulsinājuši”).
8. Pievērsiet uzmanību tam, ka sludinot evaņģēliju mēs „zvejojam” cilvēkus. Taču Pāvils šeit lieto to pašu izteicienu, aprakstot velna darbus. Cilvēkus „sagūsta” vai nu velns vai arī mūsu Kristus sludināšana.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |