5-25 Velna viltības

Efeziešiem 6:11-13: „Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekam un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt”.

Vispārpieņemtā interpretācija
 Uzskata, ka šie panti norāda uz debesīs mītošajiem ļaunajiem gariem, kas vainojami pasaules grēcīgumā, pret kuriem mums ir jācīnās. Uzskata, ka šiem gariem / eņģeļiem piemīt pārcilvēciska vara.

Komentāri

1. Eņģeļi šeit nav minēti.
2. Šie panti uzskaita vairākas lietas, pret kurām kristieši cīnās – tajos nekas nav teikts par to, ka tās cenšas ieiet cilvēkos, lai liktu tiem grēkot.
3. Pasaule ir Dieva pārvaldībā, nevis kādu ļaunu debesu būtņu ziņā (Dan.4:32). „Visa vara debesīs un virs zemes” ir dota Jēzum (Mt.28:18) no Dieva (Atkl.3:21; Lk.22:29), tātad tā nevar piederēt nekādām ļaunām būtnēm debesīs.
4. Mēs jau redzējām, ka debesīs nevar atrasties nekādas ļaunas būtnes (Ps.5:5 & 6; Hab.1:13; Mt.6:10).
5. 12.pantu „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās” jāsaprot, ka mēs necīnāmies pret atsevišķiem cilvēkiem, bet pret sistēmu kā tādu.
6. Visa šo pantu  (11-17) valoda ir tēlaina valoda – Dieva ieroči un cīņa, jo „mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem” (2.Tim.2:24); attiecīgi jāsaprot arī 12.pants.
7. Ja, pēc vispārpieņemtās interpretācijas, „velnu” izraidīja no debesīm Ēdenē, kā tad tas varēja atrasties debesīs Pāvila laikā?

Iespējamie paskaidrojumi

1. Konteksts ir iezīmēts 13.pantā. Baznīcai ir jāapbruņojas aizstāvībai „ļaunajā dienā”. Tas attiecas uz īpaši nežēlīgām baznīcas vajāšanām, kam bija jānāk no romiešu puses, jo vienīgi tie bija pietiekami spēcīgi, lai sagādātu kristiešu baznīcai „ļauno dienu” tai laikā, kad Pāvils rakstīja šo vēstuli (1.Pēt.4:12; 5:8-9). Jācīnās bija pret „šīs tumsības pasaules valdniekiem”, kas tajā laikā bija romieši. Ievērojiet, ka cīņa ir garīga cīņa, lai saglabātu ticību (2.Kor.10:3-5). Ļaunās dienas bija jau sākušās, kad Pāvils rakstīja (Ef.5:16) – „šīs dienas ir ļaunas”.
2. „Valdības” Lk.12:11 tulko kā „valdības iestādes”; 1.Kor.15:24 – „valdība”, tāpat arī Lk.20:20 runa ir par romiešu valdību. Tātad šeit nav domāta nekāda vara vai valdība debesīs.
3. „Varas” Lk.20:20 tulko „zemes soģa vara”. Mums ir jāpakļaujas „valdībām un varām” (Titam 3:1), proti zemes varām, tikmēr, kamēr tās neprasa mūs rīkoties pretēji Dieva bauslībai (Ap.d.5:29; 4:19; Mt.19:17). Ja „valdības un varas” ir ļaunas būtnes debesīs, pret kurām mums ir jācīnās, kāpēc tad ir teikts, ka mums tām jāklausa? Bet ja mēs pieņemam, ka tās attiecas uz cilvēku valdībām un varām, tad viss ir skaidri saprotams.
4. „Pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (angļu variantā: augstās vietās, debesīs). Kā mēs jau minējam, to nevar attiecināt uz debesīm. Ef.2:6 teikts, ka patiesi ticīgie Kristū Jēzū ir „paaugstināti debesīs” (augstās vietās). Gari varētu attiekties uz tiem ticīgajiem, kuriem tika dotas gara dāvanas. Pāvils, runājot par to, kā šīs gara dāvanas būtu lietojamas, nobeigumā saka: „Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku (kuram dotas gara dāvanas), tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir Tā Kunga pavēle” (1.Kor.14:37). 1.Kor.14 parāda, ka ticīgo baznīcā bija radušās problēmas tā iemesla dēļ, ka šīs gara dāvanas tika nepareizi pielietotas. Ebr.6:4-6 apraksta dažus pirmā gadsimta jūdu kristiešus, kas baudījuši gara dāvanas un krituši, līdz ar to novēršot citus no patiesās kristietības. Tie varētu būt tie ļaunie gari (augstās vietās) pasaules telpā (baznīcā). Templis un šķirsts dažkārt tiek saistīti ar debesīm (2.Sam.15:25 salīdz. ar 1.Ķēn.8:30; 2.Laiku 30:27; Ps.20:3 & 7; 11:5; Ebr.7:26). Baznīca ir jaunais templis. Tāpat kā ļauni ļaudis var būt templī, tā tie var būt arī baznīcas augstās vietās. Gara dāvanu baudīšana neliecināja par to, ka to baudītājs ir Dievam pieņemams; piem., Saulam tās kādu laiku bija (1.Sam.10:10), kā arī Izraēla soģiem (4.Moz.11:17), kaut arī tie nebija taisni; tie neticēja Jozuas un Kaleba liecībai un tādēļ bija lemti nāvei tāpat kā citi izraēlieši, neskatoties uz to, ka viņiem bija gara dāvanas – tas pats teikts Psalmā 82:1-7. Kādu laiku Atklāsmes 2.un 3.nodaļā minētās baznīcas arī baudīja gara dāvanas, neskatoties uz to kļūdām, kamēr beidzot to lukturis bija nostumts no vietas (Ap.d.20:28-29; Ef.4:11; Atkl.2:5). Tātad ļaunie gari bija no baznīcas atkritušie kristieši, kas veda baznīcu uz kārdināšanas „ļaunajām dienām”.
5. Tātad apdraudējums baznīcai bija divkāršs: no romiešu / jūdaistu vajāšanām un no (nereti jūdaistu) „viltus apustuļiem” (2.Kor.11:13) baznīcas iekšienē. Atcerieties, ka Ef.6:11-13 bija vēstule baznīcai Efezā. Pāvils jau agrāk bija tos brīdinājis par šīm briesmām no iekšienes: „Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdzi” (Ap.d.20:29-30).
6. Tātad visas šīs lietas ir pieskaitāmas „velna viltībām” (11.p.) tādā nozīmē, ka ļaunās miesas kārības izpaužas pasaules valdības sistēmās un kristiešos – atkritējos.
7. „Ļaunie gari pasaules telpā (augstās vietās)” var attiekties arī uz laicīgās pasaules valdniekiem. Tā piemēram, Bābeles ķēniņš bija tēlaini aprakstīts kā „zvaigzne” debesīs (Jes.14:12), proti, liels valdnieks. Jēzus ir „saule” (Mal.4:2), svētie ir „zvaigznes” (Dan.12:3) nākotnes iekārtā. Tagadējās cilvēka „debesis” nomainīs jaunas debesis, kad virs zemes tiks nodibināta Valstība (2.Pēt.3:13), proti, valdības vara, kas tagad atrodas grēcīgo rokās, tiks nodota patiesajiem kristiešiem. Visuaugstā svēto tautai tiks nodota ķēniņa valstība, vara un virskundzība pār visām valstīm apakš debesīm (Dan.7:27). Tātad ļaunie gari pasaules telpā varēja attiekties uz ļaunprātīgiem pasaules valdniekiem, kas vajāja kristiešus.
8. 11.punkta velnu varētu attiecināt arī uz „Jūdu sātanu”. 12.punktā minētā pasaules telpa (augstās vietas) varētu attiekties arī uz jūdaistu debesīm. 2.Pētera 3 un 5.Moz.32:1 runāts par jūdaistu debesīm. To apstiprina arī tas fakts, ka „saule, mēness un zvaigznes” dažkārt lieto tēlainam ebreju apzīmējumam (piem., 1.Moz.22:17; 37:9; Dan.8: 9, 10, 24). Mēs parādījām, ka ļaunie gari var attiekties arī uz jūdu kristiešiem, kuri bija saņēmuši gara dāvanas, bet atkrituši no kristietības. Tādā veidā viņus varētu apzīmēt kā pie kristiešu, tā arī pie jūdaistu ‘debesīm’ piederošus. No iekšienes baznīcu apdraudēja tajā iezagušies jūdaisti (skat „Iespējamie paskaidrojumi” – visi punkti – attiecībā uz 2.Kor.11:13-15). „Iespējamie paskaidrojumi” 2.punkts par 1.Tim.5:14-15 norāda, ka „maldu gari” no 1.Tim.4:1 bija jūdu viltus mācītāji. Tādējādi, velns parādījās romiešu valdnieku tēlā un jūdos kristiešu baznīcas iekšienē.

„Velna viltību” attieksmi uz jūdu kontekstu atbalsta arī cits šī vārda tulkojums  Ef.4:14, kas runā par jūdu viltīgām rīcībām, lai ieviestu maldus mācības baznīcā: kad kristieši kā mazgadīgi bērni „viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. Ja šīs „augstās vietas” pārstāv arī jūdaisma sistēmu, tad skaidrāki kļūst Ef.3:3.-10. panti: „Dieva noslēpums…ka evanģēlijam nākot, pagāni Jēzū Kristū līdzi kļuvuši par apsolījuma mantiniekiem, par vienas miesas locekļiem un dalībniekiem…lai tagad caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma”, proti, ka baznīca, demonstrējot vienotību starp jūdiem un pagāniem tās iekšienē, liktu arī jūdu līderiem („valdības un varas”) apjaust „Dieva daudzveidīgo gudrību”. Tas, savukārt, apskaidro Jāņa 17:21: „Lai visi ir viens (jūdi un pagāni)…lai pasaule (šie vārdi Jāņa evaņģēlijā gandrīz visur bez izņēmuma attiecas uz jūdaisma pasauli) ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis”.

13.pantā minētā „ļaunā diena” varētu būt jūdaistu izraisīta, kas bija „ļauni cilvēki un krāpnieki” (2.Tim.3:13). Par saistību starp otro un trešo vēstuli Timotejam skat piezīmes par 2.Tim.2:26; un saistību starp jūdaistiem un krāpniekiem  skat „Iespējamie paskaidrojumi” par Tim.5:14 (1. & 2.pp.).

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |