5-2 ČŪSKA ĒDENĒ

1.Moz.3:4-5: „Tad čūska teica sievai: ‘Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu”.

Tradicionālā interpretācija
Tiek pieņemts, ka čūska šeit ir eņģelis, kurš ir grēkojis un kura vārds ir Sātans. Tā kā grēku dēļ viņš tika nomests no debesīm, viņš nonāca zemes virsū un mudināja Ievu grēkot.

Komentāri

1. Šajos pantos ir minēta „čūska”. 1.Mozus grāmatā vārdi „Sātans” un „Velns” ne reizi netiek pieminēti.
2. Čūska nekur netiek pieminēta kā eņģelis.
3. Tādēļ nav jābrīnās, ka 1.Mozus grāmatā neviens netiek nomests no debesīm.  
4. Grēka alga ir nāve (Rom.6:23). Eņģeļi ir nemirstīgi (Lk.20:35-36), tādēļ eņģeļi nevar grēkot. Taisnie pēc nāves kļūs līdzīgi eņģeļiem un vairs nemirs (Lk.20:35-36). Ja eņģeļi var grēkot, tad arī taisnie varēs grēkot un varēs mirt, tas nozīmē, ka viņiem nebūs mūžīgās dzīves.
5. Grēkā krišanas pierakstā 1.Mozus grāmatā ir iesaistītas sekojošas darbojošās personas: Dievs, Ādams, Ieva un čūska. Neviens cits nav minēts. Nav nekādu liecību par to, ka kāds būtu iegājis čūskā, lai liktu tai darīt to, ko tā darīja. Pāvils saka, ka „čūska ar savu viltību piekrāpa Ievu” (2.Kor.11:3). Dievs teica čūskai: „Tādēļ ka tu to esi darījusi…” (1.Moz.3:14). Ja „Sātans” būtu iegājis čūskā, kāpēc tad tas nav minēts un kāpēc viņš arī netika sodīts?
6. Ādams vainoja Ievu grēka: „Tā sieva, ko Tu man devi…tā man deva no tā koka” (1.Moz.3:12).
7. Ieva vainoja čūsku: „Čūska mani pievīla, un  es ēdu” (1.Moz.3:13). Čūska nevainoja Velnu – viņa netaisnojās.
8. Ja kāds iebilst, ka čūskas šodien nerunā un nestrīdās, kā to darīja čūska Ēdenē, tad atcerieties, ka:
9. ēzelis runāja un taisnojās, runājot ar Balaamu; „bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu” (2.Pēt.2:16) un
10. čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem (1.Moz.3:1). Nolādējums, droši vien, laupīja tās spēju sarunāties ar Ādamu un Ievu.
11. Dievs radīja čūsku (1.Moz.3:1); cita būtne vārdā „Satans” nebija pārvērtusies čūskā; ja mēs tam ticam, tad mēs apgalvojam, ka viena būtne var ieiet kādas citas personas dzīvē un kontrolēt to. Tā ir pagānu doma, tā nav Bībeles patiesība. Ja kāds bilst, ka Dievs nebūtu radījis čūsku, tādēļ ka tā iekārdināja Ādamu un Ievu krist grēkā, tad atcerieties, ka „cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks” (Rom.5:12); tādējādi čūska bija amorāla un klāstīja savus novērojumus un nebija atbildīga Dieva priekšā, tātad tā negrēkoja.

Čūska bija Dieva radīts lauku zvērs (1.Moz.3:1). No zemes [ebr. adamah – zeme] Dievs radīja visus lauku zvērus, ieskaitot čūsku – tā nebija iepriekš pastāvošs ļaunuma faktors.  Atzīmējiet sev, ka čūska, kā viens no Dieva radītajiem lauku zvēriem, bija „ļoti laba” (1.Moz.1:31) – tradicionālo uzskatu gaismā nez vai kāds viņu tā raksturotu.

Iespējamie paskaidrojumi

1. Pēc manām domā, nav nekāda iemesla šaubīties par to, ka viss radīšanas un grēkā krišanas stāsts 1. Mozus grāmatā ir jāuztver burtiski. „Čūska” bija patiesi čūska. Tas, ka šodien mēs redzam čūskas lienam uz vēdera kā Dieva lāsta piepildījumu (1.Moz.3:14), ir tam pierādījums. Tāpat mēs redzam vīrus un sievas ciešam no lāsta, kas tiem tika uzlikts tajā pat laikā. Arī Ādams un Ieva bija reāli vīrs un sieva, kādi tie ir arī šodien, taču tie baudīja labāku pastāvēšanas formu, tādēļ pirmatnējā čūska bija reāla čūska, kaut gan daudz prātīgāka par šodienas čūskām.
2. Sekojošais arī norāda uz to, ka 1.Mozus grāmatas pirmās nodaļas lasāmas burtiski: -
3. Jēzus atsaucas uz Ādama un Ievas radīšanas pierakstu ka pamatu savai mācībai par laulībām un šķiršanos (Mt.19:5-6); nav nekādu mājienu uz to, ka Viņš to būtu uztvēris tēlaini.
4. „Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva. Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā” (1.Tim.2:13,14) – tatad arī Pāvils lasīja radīšanas pierakstus burtiski. Un vēl jo svarīgāk, pirms tam viņš rakstīja par to, kā čūska „ar savu viltību piekrāpa Ievu” (2.Kor.11:3) – ievērojiet, ka Pāvils neraksta, ka „velns” būtu piekrāpis Ievu.
5. Vai vispār ir kāds pierādījums tam, ka radīšanas un grēkā krišanas pieraksti nebūtu lasāmi burtiski? Saskaņā ar 1.Mozus grāmatas pierakstiem, pasaule tika radīta sešās dienās. Par to, ka tās burtiski bija sešas dienas, kas sastāv no 24 stundām, liecina tas fakts, ka dažādās lietas, kas radītas dažādās dienās, nevarētu pastāvēt cita bez citas to tagadējā formā vairāk kā tikai dažas dienas. Ka tie nebija tūkstošgadīgi laika posmi pierāda tas, ka Ādams tika radīts sestajā dienā, bet mira pēc septītās dienas 930 gadu vecumā (1.Moz.5:5). Ja septītā diena ilgtu vienu tūkstošgadi, tad Ādamam būtu pāri tūkstotim viņa miršanas dienā.
6. Tā kā saskaņā ar lāstu čūskai bija jālien uz vēdera (1.Moz.3:14), tas varētu norādīt uz to, ka agrāk tai bija kājas; un tā kā tā bija ar prātu apveltīts zvērs, tad tai bija jābūt zvēra formai, kas stāvētu vistuvāk cilvēkam, būdama tomēr viena no Dieva radītajiem lauku zvēriem (1.Moz.3:1 &14). Tā tika „nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū” (1.Moz.3:14), kas izklausās it kā visi zvēri būtu nolādēti, bet čūska it īpaši.
7. Varbūt čūska bija ēdusi no laba un ļauna atzīšanas koka, kas arī izskaidrotu tās viltību. Ieva „redzēja, ka koks ir labs…un iekārojams, ka dara gudru” (1.Moz.3:6). Kā viņa to varēja redzēt, ja viņa nebūtu redzējusi šo augļu ēšanas rezultātu? Iespējams, ka Ievai bija bijušas vairākas sarunas ar čūsku pirms tās, kas ir dota pierakstā 1.Mozus grāmatā 3. Pirmie vārdi, ko čūska pierakstā saka Ievai ir: „Vai tad tiešām Dievs ir teicis…”, kas liek domāt, ka tie turpina sarunu, kuras pieraksts nav dots.
8. Es jau citur esmu norādījis uz to, ka visas piecas Mozus grāmatas ir pilnas ar atsaucēm uz dažādiem radīšanas un izcelsmes mītiem, lai parādītu patieso ainu. Mozus centās atbrīvot Izraēlu no ticības visiem tiem mītiem, kurus tie dzirdēja Ēģiptē, ar kuriem viņi bija uzauguši – un pirmās grāmatas trešajā nodaļā viņš deva ļaudīm tās zināšanas, kuras Dievs gribēja tiem iedvest. Apkārtējās kultūrās čūskai bija ārkārtīgi liela nozīme. To uzskatīja par dievu pārstāvi, sava veida dēmonu, džinu. Taču radīšanas pierakstu mērķis ir parādīt, ka čūska Ēdenē nebija nekas tamlīdzīgs – tā bija viens no „lauku zvēriem”. Nekāda slēpta identitāte tai netiek piedēvēta radīšanas pierakstos. Dž.H. Waltons raksta: „Izraēlieši necentās saistīt čūsku ar kādu būtni, kas būtu ļaunuma izraisītājs vai iemesls. Faktiski šķiet ka stāstījuma autors ar nodomu mazina čūskas lomas vai identifikācijas nozīmi…Kānaāniešu literatūrā haosa lomu spēlēja čūskveidīgais Leviatāns / Lotans. Pretēji tam Bībele apgalvo, ka visi lielie jūras radījumi bija vienkārši Dieva radīti zvēri (1.Moz.1:21). Šī mītus atmaskojošā polemika iespējams ir izvairīšanās pamatā no jebkādām slepenām sacelšanās teorijām ļaunuma pastāvēšanai…VD nav ne miņas par to, ka čūska varētu būt identificēta kā Sātans vai arī darbotos Sātana uzdevumā. Pati agrākā pieejamā atsauce uz jelkādu saistību ir atrodama „Salamana gudrībās” 2:24 (pirmajā gadsimtā pirms Kristus)…visagrākā atsauce uz Sātanu kā kārdinātāju čūskas veidolā ir „Mozus apokalipsē” 16-19, kas sarakstīta JD laikos…baznīctēvu rakstos viena no agrākajām atsaucēm, kas sasaista čūsku un Sātanu ir atrodama Justīna Martīra darbos” (2).

Piezīmes

1. Skat: Trešā atkāpe: 1.Mozus grāmatas 1-3 nolūks un konteksts.
2. J.H. Walton, ‘Serpent’, in T.D. Alexander and D.W. Baker, eds, Dictionary of the Old Testament and Pentateuch (Leicester: I.V.P., 2003), pp.737/8.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |