5-15 Jūsu tēvs velns

Jāņa 8:44: „Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs”.

Vispārpieņemtā interpretācija
Velns ir būtne, kurai ir bērni, un tie ir grēcīgie cilvēki. Tie klausa tam, ko viņš tiem liek darīt. „No paša sākuma” pieņem kā atsauci uz čūsku Ēdenē.

Komentāri

1. Vietniekvārda „viņš” lietojums nenorāda uz to, ka velns būtu dzīva būtne. „Gudrība” tiek personificēta kā sieviete – mājas cēlēja (Sal.pam.9:1). Cilvēka kārības tiek personificētas kā cilvēks – kārdinātājs. Ja cilvēka kārības tiek personificētas, tad nav grūti iedomāties arī kādu personu – sātanu mūsu pretinieka lomā.
2. Šeit nav nekādas speciālas atsauces uz čūsku Ēdenē.
3. Mūsu grēki iziet no iekšienes, kur rodas visādas kārības (Mk.7:21-23; Jēkaba 1:14; Jer.17:9). Mūsu viltīgā sirds – īstenais nelabais – ir mūsu grēku un kārību tēvs. Jūsu „tēva (velna) kārības” tādējādi ir jūsu viltīgās sirds kārības – īstenais velns.
4. Velns ir slepkava. Un „neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību” (1.Jņ.3:15). Tādēļ velnam ir jāmirst – bet tā kā eņģeļi nemirst (Lk.20:35-36), tie ir nemirstīgi un tie patur sevī mūžīgo dzīvību, tad runa nav par eņģeli.
5. Komentējot Marka 4:15, mēs secinājām, ka Velna bērni ir tie, kas iet savu kārību pavadā – proti, īstenā nelabā pavadā.
6. „Jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva” (velna), 38.p. Ebreji nekad nebija redzējuši burtisku būtni vārdā Velns, kas norāda uz to, ka Jēzus atkal runāja līdzībās, nosaucot jūdaistus par velna bērniem.
7.  Kā velna bērni viņi arī darbojās, darīdami sava tēva darbus (41.p.), proti, turpinādami ģimenes tradīcijas.
8. Ja velns ir slepkava, viņš nav nemirstīgs, jo komentējot šo pantu, Jānis vēlāk paskaidro [it kā jau tolaik būtu radušās domstarpības starp Jāņa evaņģēliju un viņa vēstuļu periodu]: „Neviens slepkava nepatur mūžīgo dzīvību” (1.Jņ.3:15). Eņģeļi ir nemirstīgi (Lk.20:36), tātad šis „slepkava” nebija ‘kritušais eņģelis’.

Iespējamie paskaidrojumi

1. Rakstos it bieži tiek izmantoti jau agrāk Bībelē dotie raksturojumi, lai aprakstītu  kādu cilvēku grupu. Tā, „nāves dzelonis ir grēks” (1.Kor.15:56) atsaucas uz čūskas dzeloni Ēdenē, tacu tas nenozīmē, ka nāve ir burtiska čūska – tās raksturīga īpašība ir dzelonis. Atklāsmes 12:9 lielo pūķi sauc par „veco čūsku”. Pūķis nevar būt vienā un tai pašā laikā arī čūska; bet tam bija raksturīgas tās īpašības, kas bija arī čūskai 1.Mozus grāmatā.
2. Līdzīgi, velnu, jeb mūsu sirds kārības, kas izraisa un stimulē ļaunos nodomus, arī varētu raksturot kā čūsku, bet tas nenozīmē, ka čūska ir pats velns. Čūska bija „visviltīgākā” (1.Moz.3:1; 2.Kor.11:3); tas varētu būt jūdaistu raksturojuma pamatā, kad tie apspriedās, „kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut” (Mt.26:4). Čūska Ēdenē bija jūdaisma sistēmas pirmtēls; tas, ka viņi noslepkavoja Jēzu bija 1.Mozus grāmatā dotā pravietojuma izpildījums, ka čūskas dzimums (jūdaisma pārstāvētais grēks, Mt.12:34; Lk.3:7) iekodīs sievietes dzimumam, Kristum, papēdī (1.Moz.3:15).
3. Jāņa 8:44 ir atsauce arī uz Kainu, pirmo slepkavu – „viņš no paša sākuma ir bijis slepkava”(1.Moz.4:8-9). Viņš „nestāv patiesībā”, jo viņš bija čūskas dzimuma tēvs, kurš izkropļoja patieso Dieva pielūgsmi (skat 1.Moz.6:2 interpretāciju: iespējamie paskaidrojumi, 4.punkts). Jāņa vēstulēs ir atsauces uz Jāņa evaņģēliju, un viens no piemēriem ir 1.Jāņa 3:12 & 15; tas apstiprina šo interpretāciju: „ne kā Kains, kas bija no ļaunā (proti, velna – Mt.13-19 salīdz. ar Mk.4:15) un nokāva savu brāli…Katrs, kas savu brāli ienīst (kā Kains), ir slepkava”. Taču taisnība, ka Jāņa 8:44 ir atsauce arī uz čūsku. Čūska bija pirmā, kas meloja, sakot „jūs mirt nemirsit” (1.Moz.3:4); čūska nestāvēja patiesībā; viņa bija slepkava tai ziņā, ka caur viņu nāve ienāca Ādama un Ievas dzīvē. „Viņš ir melis un melu tēvs”. Bet tāpat kā Kains nebija pārcilvēks, nebija velns, bet gan parasts cilvēks ar čūskai piemītošām rakstura īpašībām, kurš skaidri parādīja velnu – mūsu ļaunās kārības – tā arī velnam – mūsu ļaunajām kārībām piemīt čūskas rakstura īpašības (skat 1.Moz.3 sakarā agrāk dotos skaidrojumus). To, ka Dieva uguns aprija Ābela, bet ne Kaina upuri var salīdzināt ar to, kā uguns aprija Elijas upuri, tai laikā kad atkritēju Baala pielūdzēju upuris palika neskarts (1.Ķēn.18:19-40). Tas sasaista Kainu ar jūdu atkritējiem, proti ar Jūdu velnu.
4. Pievērsiet uzmanību vārdiem „…viņš ir melis un melu tēvs”. Jēzus nesaka ‘viņš bija melis’. Kad mēs melojam, tas nāk no velna, tajā ziņā, ka mūsu ļaunās kārības ir tās, kas mudina mūs to darīt, nevis kāds spēks, kas būtu ārpus mums. Meli ir viena no tām lietām, kuras Jēzus nosauc (Mk.7:15, 21-23) izejam no cilvēka, nevis ieejam viņā no ārienes, viena no tām lietām, kas dzimst viņā. Velns ir „melu tēvs” tāpēc, ka tie rodas mūsos – un tieši tur arī ir atrodams bibliskais velns.
5. „Melus runādams” – kad kāds runā melus, viņu uz to nekūda nekāda ārpusē stāvoša velnišķa būtne, tas velns, kas viņu kūda, īstenais nelabais ir viņā pašā dzimstošās ļaunās kārības. „Viltība”- proti, meli – iziet „no iekšienes, no cilvēka sirds” (Mk.7:21-22).
6. Jāņa evaņģēlija 8.nodaļā Jēzus uzsver, ja jūdi patiesi paliktu Dieva vārdos, tad tie nemeklētu Viņu nokaut. Ir vērojams krass pretstats starp tiem, kas ir no Dieva un dzird Dieva vārdus un tiem, kas ir no velna, no ļaunā sirdsprāta. Cilvēka sirdsprāta tieksmes ik dienas vēršas uz ļaunu (1.Moz.6:5) un tikai turot Dieva vārdu sirdī, mēs varam apturēt tur dzimstošas ļaunās kārības – velnu – kas mūs vedina uz grēku. (Ps.119:11; Jēkaba 1:13-15):

1. Tādējādi, Jēzus teica, ka jūdi ir slepkavas (tas ir, no velna – 44.p.), jo Jēzus vārdiem viņu starpā „nav vietas” (Jņ.8:37);
2. „Kādēļ jūs Manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties Manos vārdos. Jūs esat no sava tēva – velna (43-44.pp.);
3. Tāpēc ka Jēzus turēja Dieva vārdu sirdī, Viņš nebija melis, tāds kā jūdi, jo tie bija no velna (44.p.);
4. „Patiesības nav viņā” (velnā – 44.p.), jo „Tavi vārdi ir patiesība” (Jņ.17:17). Tādēļ velns ir pretstatā Dieva vārdam. Jēzus teica: „Ja jūs paliekat Manos vārdos…jūs atzīsit patiesību” (Jņ.8:31-32);
5. „Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva” (47.p.), proti viņi bija no velna (44.p.);
6. „Man jūs neticat (45.p.), tāpēc ka Es runāju patiesību (Dieva vārdi ir patiesība – Jņ.17:17), jo (44.p.) „jūs esat no velna”, kas „nedzird Dieva vārdus”;
7. Tādēļ velna dzimums ir mūsu kārības, kas rada grēku (Jēkaba 1:13-15; Mt.13:39). Ticīgie ir „atdzimuši ne no iznīcīgās sēklas, bet no neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23; Jēkaba 1:18), no tā vārda sēklas, ko sludināja Kristus (Lk.8:11).

Tā iemesla pēc, ka mūsu ļaunās tieksmes tiek pārvarētas ar Dieva vārda palīdzību, tie, kas tāpat kā jūdi noliedz Dieva vārdu, dzīvos un rīkosies savu kārību iespaidā, tie patiesi būs „no sava tēva – velna”.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |