5-13 Sātans iegāja Jūdā

Lūkas 22:3: „Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit”.

Skat 2-4 „Jūdu sātans”

Pie viena pievērsiet uzmanību tam, ka vārds „ieiet” ir lietots pārnestā nozīmē Mt.25:21 „Ieej sava kunga priekā”, „ieeita pa šaurajiem vārtiem” (Mt.7:13), ienākt citu darbā (Jņ.4:38). ‘Sātans’ ieiet cilvēka sirdī tai nozīmē, ka „kārības iemetas” viņa sirdī (Mk.4:19); šajā nozīmē mēs varam „krist kārdināšanā” (Lk.22:46).

Saistība starp Jūdu un ‘Sātanu’ izgaismojas, pārdomājot Lūkas komentāru, ka Jūda „sāka meklēt izdevību [eukairan], lai Viņu nodotu” (Lk.22:6). Bet Lūka pirms tam lieto to pašu vārdu Lk.4:13, aprakstot, kā ‘velns’ tuksneša kārdinājumu laikā atstāja Kungu „līdz turpmākam (izdevīgam) laikam” [achri kairou]. Kunga uzvara tuksnesī sagatavoja Viņu uzvarai pār ‘velnu’, kuru Viņš sasniedza krusta ciešanu rezultātā. Kārdinājums ‘nokāpt no krusta’ bija kārdinājuma mesties lejā no tempļa jumta atkārtojums. Jāņa evaņģēlijs atkārto citos evaņģēlijos atstāstīto, taču citiem vārdiem. Mt.26:46 Kungs komentē Jūdas atnākšanu ar vārdiem: „Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.” Bet Jņ.14:30,31 teikts: „nāk šīs pasaules valdnieks [ar nozīmi: ļaunais, velns]…celieties, iesim no šejienes!”. Jānis izvēlas mitoloģisko sātana tēlu attiecināt uz reālu personu ar reālām attieksmēm un grēcīgiem nodomiem – proti, uz Jūdu, kas ir ‘Sātana’ / ‘Velna’ / ‘šīs pasaules valdnieka’ iemiesojums.

Mēs varam arī nepievērst pienācīgu uzmanību zīmīgajiem Kunga vārdiem, kas doti Mk.14:21 pierakstā un skaidri runā par to, ka Jūda personīgi ir tas, kas vainīgs Viņa nodevībā un ka viņš saņems attiecīgu sodu – neskatoties uz to, ka Lk.22:3 teikts, ka viņš to darīja, jo sātans [jūdaisms] bija ‘viņā iegājis’. Lai ko tas arī nozīmētu, tas nenozīmē, ka cilvēku nevar vainot nodarītajā, cilvēkam ir personīgi jāatbild par saviem darbiem.

Jņ.13:2 tulkojums no grieķu valodas ir problemātisks. „Kad jau velns Jūdam…bija sirdī iedevis” nav gluži tas pats, kas teikts grieķu tekstā. Ievērojamais Bībeles pētnieks un grieķu valodas zinātājs C.K. Barrats uzstājīgi apgalvo, ka ‘velns iedvesis savai sirdij [proti, velna sirdij], ka Jūdam ir jānodod Jēzus’ (1). Ja mēs pieturamies pie parastā uzskata par velnu kā atsevišķu būtni, tad šis tulkojums nemaz nav saprotams. Tādēļ vairums vispārpieņemto tulkojumu ignorē šo acīmredzamo grūtību un atļaujas nepieturēties pie oriģinālā teksta. Taču viss top skaidrs, ja mēs ‘velnu’ saprotam kā iekšēju cilvēka sirdsprāta kārdinājumu. Doma par Jēzus nodošanu radās Jūdas velnišķīgajā prātā; viņš pats iedvesa sev šo domu it kā pasvītrojot, ka viņš pats no sevis par to iedomājās tieši tāpat kā vēlāk [analoģiskā incidentā] par Ananiju un Sapfiru simboliski teikts, ka sātans piepildīja to sirdis.

Tātad precīzais Jņ.13:2 tulkojums atbalsta mūsu pamattēzi par velnu – tas pasvītro, ka Jūdas sirds bija pie vainas, tā viņam iedvesa domu par Jēzus nodošanu, un neviens cits pie tā nav vainojams. Ievērojiet, kā Kungs uzrunā Jūdu: „Ko tu dari, to dari drīz”, ar pārliecību, ka Jūda rīkojas, skaidri apzinādamies, ko viņš dara. Un arī Mk.14:21: „Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis.” Šie divi panti vien jau liek saprast, ka Jūda nav nekāds robots, nedz marionete, kuru sātans dancina. Viņš bija pilnībā atbildīgs par savu rīcību, viņam bija izvēles brīvība, tādēļ arī Kungs viņu tā uzrunāja.

Piezīmes

1. C.K. Barratt, The Gospel According to St. John (Philadelphia: Westminster, 1978) p.365. Šo Barata uzskatu atbalsta arī D.A. Carson, Divine Sovereignity and Human Responsibility (London: Marshall, Morgan & Scott, 1981), p.131.

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |