Mājas lapaĪSTENAIS NELABAIS
4-8 Ļauno garu izdzīšana
Vecās un Jaunās Derības laikos ļaudis ticēja, ka, piesaucot dieva vārdu pār tiem, kam bija ļauni gari, tos var no cilvēka izdzīt (Ap.d. 19:13). Viltus dieva vārdam tika piedēvēts mistisks spēks. Patiesa Jahves pielūgsme arī piedēvēja lielu nozīmi Izraēla Dieva Vārdam, piemēram: „Lai tevi pasargā Jēkaba Dieva vārds!...Dievs, palīdzi man ar Savu Vārdu” (Ps.20:2; 54:3). Būtiskā atšķirība starp Jahves Vārdu un citu dievu vārdiem bija tajā, ka Jahves Vārds bija kā Viņa rakstura paziņojums, tā arī pravietojums par Viņa tautas mūžīgo nākotni; tādēļ tas bija arī patiesas pestīšanas līdzeklis. Taču Jahve acīmredzot neizgudroja Izraēlam pielūgsmes sistēmu, kas vairītos un kautrētos no tā laika valodas lietošanas. Viņš Sevi atklāja, parādot Savu pārākumu pār šiem ticējumiem. Šī fakta izpratne palīdz mums izprast Jaunās Derības valodu ļauno garu sakarā. Kristus runāja tā it kā pagānu garu izdzinēji būtu spējīgi to darīt (Mt.12:27); Viņš deva mācību par Savu pārākumu tikai netiešā veidā. Jaunajā Derībā liels uzsvars tiek likts uz Kristus vārda dziednieciskajām spējām; spējām izdzīt ļaunos garus, runājot to laiku valodā (Mk.16:17; Ap.d.3:6; 4:10; 16:18; 19:13-16; Jēkaba 5:14). Tas atgādina to, kā pagāni atkārtoja savu dievu vārdus, lai izdzītu tā saucamos ļaunos garus, kuru pastāvēšanai viņi ticēja. Tādēļ mēs varam secināt, ka demonstrējot Savu spēku, kas pārsniedz visu citu ‘dievu’ un tā saucamo ‘ļauno garu’ spēku, Jahve to nedara tieši, bet atsaucoties uz to valodas lietošanas veidu, kurš bija pieņemts pagānu vidū. Ja mēs nonākam pie šīs patiesības atziņas, tad kļūst skaidrs, ka Jaunās Derības laika izteiksmes veida un valodas lietošana nebūt neliecina par pagānu ticējumu atbalstu.
Noslēgumā gribu atzīmēt, ka Bībele lieto valodu, kas pilna atsaucēm uz apkārtējo pagānu ticējumiem, lai uzskatāmi parādītu Jahves pārākumu pār tiem. Jahve nav vēl viens no dieviem kānaāniešu pielūgto dievu panteonā. Izraēla Dievs ir vienīgais patiesais Dievs. Tādēļ Viņš aktīvi iestājas pret citu dievu sludināšanu; tādēļ Viņš pastāvīgi atsaucas uz tiem Savā Pašatklāsmē caur Savu Vārdu. Viņš velti netērē vārdus to kritikai, tas būtu pārāk cilvēcīgi, Debesu un zemes Radītājam nepiedienīgi.
1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |
5-8 Jēzus kārdināšana | 5-8-1 Jēzus tuksnesī: pieraksta valodas un kārdinājuma dabas izpēte | 5-8-2 Tuksneša kārdinājumi: iespēja ielūkoties Jēzus domu gājumā | 5-9 Nešķīstie gari | 5-10 Velns un viņa eņģeļi | 5-11 Sātans noņem vārdu | 5-12 Sātans kā zibens | 5-13 Sātans iegāja Jūdā | 5-14 Pēteris un sātans | 5-15 Jūsu tēvs velns | 5-16 Velna nomāktie | 5-17 Velna bērns | 5-18 Sātana vara | 5-19 Nododam sātanam | 5-20 Šīs pasaules dievs | 5-21 Gaismas eņģelis | 5-22 Sātana eņģelis | 5-23 Gaisa valsts valdnieks | 5-24 Nedodiet vietu velnam | 5-25 Velna viltības | 5-26 Velna valgs | 5-27 Nogriezties neceļos sātanam pakaļ | 5-28 Stājieties pretim velnam | 5-29 Saitēs saistīti tumsā | 5-30 Mozus miesas | 5-31 Sātana sinagoga | 5-32 Miķelis un lielais pūķis | 5-33 Velns un Sātans saistīti |
Piektā atkāpe: „Grēka cilvēks”
