3-2 VELNS UN SĀTANS: GRŪTIE JAUTĀJUMI

Vispārpieņemtie uzskati par Velnu kā kritušo eņģeli un dzīvu būtni paceļ veselu virkni jautājumu, uz kuriem nav atbildes, vismaz Rakstos. Tas lika Šellijam norādīt, ka Velns vispārpieņemtajos kristiešu uzskatos ir visvājākā vieta. „Velns… ir populārās reliģijas vājākā vieta – krokodīla vārīgais vēders… Kristieši izgudroja vai pieņēma Velnu, lai izvairītos no grūtībām [cenšanās saprast laba Dieva pastāvēšanu un ļaunuma realitāti]” (1). Dž.B. Rasels bija līdzīgās domās: „Tā ir vienmēr bijusi trauslākā šuve kristiešu teoloģijā” (2). Pretrunīgo skaidrojumu daudzums, kurus sniedz galvenā virziena kristiešu teoloģija, un to izraisīto neatbildamo jautājumu birums tikai apstiprina šos vērojumus. Runājot par mūsu ticības nozīmi praktiskajā jomā, es vēlētos uzskaitīt šos jautājumus. Es daru to tāpēc, ka pārliecinošas, dinamiskas, noturīgas attiecības ar Dievu nevar dibināt uz tāda ticības pamata, evaņģēlija sapratnes pamata, kurā ir tik daudz kliedzošu pretrunu un neatbilstību. Ar grēka un ļaunuma problēmām mēs sastopamies ikdienas dzīvē; un es no sirds ticu, ka bez pareizas šīs problēmas sapratnes, bez pareiza Bībeles lasījuma šīs pretrunas un šķietami ‘teorētiskas’ grūtības novedīs pie nesakārtotas un nedrošas dzīves. Tik ļoti bieži tieši pārdomas par šāda veida problēmām [Kā gan Dievs varēja kaut ko tādu pieļaut”] noved pie ticības zuduma; bet arī otrādi, tās spēj novest pie grēka un ļaunuma jēgas izpratnes, kas ļauj Dievam stiprināt mūsu ticību šīs negatīvās pieredzes iespaidā. Lūk, daži no jautājumiem, kas rodas kristietībā ieviesto maldīgo ideju par velnu iespaidā – es tos esmu pierakstījis, lai atklāti grieztos pie jums ar nolūku novērst jūs no šī ierastā, taču maldīgā uzskata par Sātana eksistenci:

1. Ja Velns ir kritušais eņģelis, tad kas bija par iemeslu viņa krišanai? Kāda bija viņa grēka iedaba? Vai viņš fiziski atstāja Debesis un nogāja kaut kur citur? Un ja tā, tad kur viņš ir tagad? Ellē, virs zemes vai kaut kur gaisā? Ja viņš nonāca uz zemes, tad kur viņš nolaidās? Ēdenes dārzā? Vai tas bija Kristus vai erceņģelis Miķelis, kurš guva uzvaru pār Velnu? Kurš bija tas, kas viņu nometa no Debesīm?
2. Tieši kur ir Velns tagad? Ja jau viņš ir fiziska persona, viņam ir jābūt arī apmešanās vietai? Ja eņģeļi burtiski nokrita no debesīm, kur viņi ir?
3. Vai šķietami kritušie eņģeļi nonāca uz zemes, lai kārdinātu cilvēci grēkot, vai tādēļ, ka Dievs tos izraidīja? Ja Dievs tos izraidīja no Debesīm viņu grēku dēļ, tad kādēļ cilvēkiem būtu viņu dēļ jācieš? Vai tas neizskatās pēc psihopāta sodīšanas, dodot viņam bisi rokās un iemetot to no tiesas zāles tieši skolas spēļu laukumā? Ja viņi ir nonākuši uz zemes pēc pašu brīvas gribas, lai te grēkotu, tad tas ir pretrunā ar dumpi Debesīs.
4. Vai mēs grēkotu, vai mēs spētu grēkot, ja velna nebūtu? Ja nē, tad mēs noteikti ciešam un tiekam netaisni sodīti par mūsu grēkiem? Un ja varētu, tad cik liela ir velna daļa mūsu grēkos, ja jau mēs tik un tā grēkotu?
5. Ja Velns ir dzīva būtne, vai viņam ir ķermenis? Kā viņš izskatās? Ja apgalvo, ka viņš ir „gara būtne”, tad kādā nozīmē viņš ir persona? Kur ir atrodama kāda Bībeles liecība ‘garu’ eksistencei vai kādas citas formas būtņu pastāvēšanai?
6. Kādas ir attiecības starp Velnu un kritušajiem eņģeļiem / nešķīstajiem gariem? Kāda ir to soda veidu atšķirība? Vai kritušo eņģeļu grēks un Velna grēks bija atšķirīgi?
7. Vai Velns un tie eņģeļi var kādreiz nožēlot savus grēkus? Vai viņš var rīkoties pēc brīvas gribas? Vai viņam kādreiz ir bijusi brīva griba? Vai viņam sākotnēji Debesīs bija tāda pat daba kā Kristum? Ja Ādams grēkoja un varēja to nožēlot, kāpēc Velns un šķietami kritušie eņģeļi to nevarēja darīt? Kā Miltons rakstījis „Zaudētajā paradīzē”: „Cilvēks atradīs žēlastību, bet tas otrs [proti, Sātans] gan nemūžam” (3.131)         
8. Kad krita Velns? Pirms radīšanas? Pirms Ādama radīšanas? Vēlāk? Laikā, par kuru runāts Atkl.12? Noas laikā, kad Dieva dēli apņēma cilvēku meitas (1.Moz.6)?
9. Kā radās nešķīstie gari? Jaunā Derība atsaucas uz apkārtējiem ticējumiem par gariem – bet pirmajā gadsimtā par gariem uzskatīja mirušo ‘nemirstīgās dvēseles’. Ļaunas nemirstīgas dvēseles kļuva par nešķīstiem gariem (skat Jāzepa Flavija „Ebreju kari” 6.47). Ja nešķīstie gari ir šķietami ļaunie eņģeļi, kas krita radīšanas laikā vai 1.Moz.6 laikā, kā viņi var tajā pat laikā būt par cilvēku ‘mirušajām dvēselēm’? Kā tam var rast attaisnojumu Bībelē, ja Bībele nepārprotami apgalvo, ka cilvēka dvēsele ir mirstīga.
10. Ja mēs izvēlamies ticēt vispārpieņemtajām Ecēh.28:15 interpretācijām: „Nevainojams tu biji savos ceļos… līdz kamēr atrada tevī noziegumu” un Jņ.8:44 „Viņš [Velns] no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā”, tad mēs sastopamies ar pretrunu savā ticībā Velnam – vai velns no paša sākuma bija grēcinieks, jebšu sākotnēji viņš bijis nevainojams, bet tad krita?
11. Kā lai izskaidro Sātana pozitīvo garīgo iespaidu? Cilvēki tika nodoti sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu (1.Tim.1:20); nodošana sātanam „miesas samaitāšanai” (1.Kor.5:5) – un „miesa” Jaunajā Derībā parasti attiecas uz miesīgu domāšanu (Rom.8.5-9; Ef.2;3; Jņ.8:15). Tam noteikti ir kāda jēga tikai, ja ‘sātans’ attiecas uz pretinieku, bet ne uz kādu visumā mītošu būtni, kas liek mums grēkot.
12. Kad Velns tika sodīts, un kā? Kad viņš bija nomests zemē? Jēzus krustā sišanas laikā? Jēzus kalpošanas laikā, kad viņš teica: Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam”? Vai otrajā atnākšanā?
13. Kā mēs varam izsargāties no velna? Kāpēc velns baidītos, ja mēs lasām Bībeli, saucam Kristus vārdu, kristāmies, nēsājam vai pieskaramies krustam, pārmetam krustu, skaitām maģiskos vārdus un darām citas agrīno baznīcas „tēvu” ieteiktās lietas?
14. Ja Jēzus iznīcināja velnu krustā (Ebr.2:14), kā tas nāk, ka grēks un ļaunums zemes virsū arvien pieaug – ja jau velns ir tajos vainojams? Un ja velns ir „iznīcināts”, kā tad šī personība turpina dzīvot un darboties? Kā var sodīt Velnu pastarā dienā, ja viņš tika iznīcināts krustā? Skaidrs, ka tam visam ir kaut kāda jēga tikai, ja mēs saprotam, ka visas Bībelē sastopamās atsauces uz velnu neattiecas uz kādu dzīvu būtni, bet gan uz cilvēka dažādajiem ‘pretiniekiem’ un grēka varu. Piektdienis uzdeva jautājumu Robinsonam Krūzo: „Ja Kunga spēkos ir iznīcināt Velnu un Viņš vēlas to iznīcināt, kāpēc Viņš gaida līdz pasaules galam?”. Un tas ir labs jautājums. Tradicionālie uzskati par Velnu laupa jēgu Bībeles izteikumam, ka Kristus iznīcināja velnu krustā (Ebr.2:14). Ja mēs izprotam, ka velns šajā kontekstā attiecas uz grēka varu, viss nostājas savās vietās. Grēka vara tika iznīcināta; Kristū personīgi velns tika pārvarēts un pilnībā iznīcināts. Mēs tagad izdzīvojam Viņa uzvaru, iznīcinot grēka varu, caur Viņa uzvaru un Viņa spēkā mūsu dzīvēs, būdami droši par galīgo uzvaru Kristū.
15. Sakarā ar to visu: Kāpēc Kristum bija jāmirst? Vai Velna tirānijas dēļ, kā to tik bieži apgalvojuši ‘baznīcas tēvi’? Vai mūsu un Ādama grēka dēļ, kā Pāvils to skaidro savā Vēstulē romiešiem?  
16. Kāda ir Velna vara, ko viņš dara mūsu pasaulē? Vai viņš ir vainojams tā lāsta, kas nāca pār Ādamu pēc viņa grēkā krišanas, rezultātos? Vai viņš to izved dzīvē? Vai viņš rada visas nelaimes? Vai viņš ir vainojams katra atsevišķa cilvēka grēkos?
17. Gregorijs Lielais un citi kristiešu autori apgalvo, ka Dievs ir devis Sātanam varu darboties. Kāpēc tad mēs atkārtoti lasām par nelaimi, kam Dievs „licis notikt” un „ļaunu garu no Dieva”, par Dievu, „kas dod svētību, bet arī ļaunu” (Am.3:6; 1.Sam. 18:10; Jes.45:5-7)? Vai Dievs it kā atzītu Sātana ‘tiesības’ valdīt pār mums?
18. Vai velns bija čūska, vai viņš tikai izmantoja čūsku savu mērķu sasniegšanai? 1.Moz. pierakstos par čūskas sodu teikts; „tev būs… pīšļus ēst visas tavas mūža dienas” – tā norādot uz tās mirstību. Vai Velns burtiski ēd pīšļus? Kādas ir attiecības starp čūskām, kuras mēs šodien pazīstam, kas lien uz sava vēdera, un Sātanu?
19. Vai katram grēkam ir savs nešķīstais gars / kritušais eņģelis? Vai Velns ienāk mūsu prātā vai miesā? Kā Velns mūs kārdina? Bībeles skaidrojums par iekšējā kārdinājuma ieņemšanos cilvēkā ir nepārprotams (Jēkaba 1:13-15; Mk.7:15:23); un to apstiprina mūsu pieredze. Bet kā tad tā velnišķā būtne kārdina mūs un noved grēkā?
20. Vai velns soda grēciniekus pēc nāves, vai kontrolē sodīšanas procesu? Kā velns sadarbojas ar Dievu, ja vispār sadarbojas?
21. Ko velns darīs Tūkstošgades laikā, būdams „sasiets”? Kāpēc fiziskais ķermenis būtu jāsasien, lai to savaldītu, ja viņš ir tik aktīvs garīgi?
22. Saskaņā ar 1.Mozus grāmatas pierakstiem, lāsts, kas nāca pār zemi un cilvēci pēc Ādama grēkā krišanas, bija no Dieva, ne no velna. Ko tad velns darīja uz zemes pēc savas šķietamās krišanas? Ja [kā to bieži vien uzskata] no Velna nāk ciešanas un lāsti, kā tad viņa varā ir sodīt dabas radības un dzīvniekus, kas nav grēkojuši?
23. Ja mēs pieļaujam domu par sātana kā personības pastāvēšanu, kura varā ir katra cilvēka ievešana kārdināšanā, tad tam ir jābūt ļoti varenam un zinošam. No kurienes šī vara un tiesības? Dievs ņem dalību miljonu, ja ne miljardu vissīkākajās cilvēku darīšanās visā pasaulē, regulējot Savu plānu, ņemdams vērā tās neskaitāmās nākotnes, kuras pieļauj Viņa dotā izvēles brīvība cilvēkiem. Kā Sātans var stāties pretī mūsu Visuvarenajam Dievam, kura pārraudzībā ir miljardiem visumu, kas seko neskaitāmo vissīkāko atoma daļiņu kustībai neskaitāmajās galaksijās, kur zvaigznēm nav ne gala ne malas… vai šķietamais Sātans patiesi būtu tik varens? Vai pati doma par kādu pretspēku Dievam – radītājam visumā nav absurda, pat nožēlojama? Tāpat kā doma par to, ka Dievam būtu jāatpērk no Sātana Dēls un visa cilvēce, piešķir Sātanam pārāk daudz varas – un Bībelē nav ne vārda par to, ka tāda vara viņam būtu jel kad bijusi.

Es teiktu, ka šis milzīgais būtisku un neatbildamu jautājumu klāsts sagrauj teoloģisku mācību vai nostādni, kura nav spējīga tikt galā ar šiem jautājumiem. Tas fakts, ka vispārpieņemtā kristietība vēstures gaitā ir nākusi klajā ar tik lielu daudzumu pretrunīgu šo jautājumu skaidrojumu, norāda vienīgi uz to, ka šim pieņēmumam nav pamatojuma. Visu šo jautājumu risinājums ir Bībeles skaidrojuma izpratne, ka grēks nāk no cilvēka iekšienes, ka ļaunums un posts gala beigās nāk no Dieva; tas visu nostāda savās vietās. Visi šie grūtie jautājumi patiesībā tikai atspoguļo to, cik neapmierinoši ir tradicionālie Sātana un ļaunuma skaidrojumi. Sūzana Neimane ir veltījusi veselu grāmatu to piemēru izklāstam, kas parāda, kā Eiropas domāšanas, filosofijas un politikas vēsture patiesībā neveiksmīgi cenšas vienoties ļaunuma izcelsmes skaidrojumā (3). No Kanta līdz Hegelim, Marksam, Nīče, pat Hitleram… to visu var saprast kā virkni arvien izmisīgāku centienu apvienot pagātnes ļaunuma piemērus ar ļaunuma pieredzi šobrīd. Sen jau būtu laiks nopietni ielūkoties Dieva dotajā Bībelē. Cilvēku skaidrojuma centieni, vai tie daļēji atsaucas uz Bībeli, vai nē, ne pie kāda risinājuma nav nonākuši. Es esmu ievērojis, ka tie, kas neveiksmīgi centušies rast atbildi uz šo jautājumu cilvēku teorijās, nonāk pie Dieva – ja tiem pareizi izklāsta Bībelē doto ļaunuma izcelsmes skaidrojumu. Kā piemēru var minēt M.Skott Peku, klasiski liberālu amerikāņu psihoterapeitu. Savā grāmatā viņš atzīstas, ka centies skaidrot cilvēku ‘grēcīgumu’ vienkārši kā nepareizu ievirzi, disfunkciju un tml., visādi izvairoties minēt ‘ļaunuma’ jēdzienu. Bet tikai galu galā nonākot pie ļaunuma atzīšanas, nevairoties to nosaukt vārdā, kā arī atzīstot to, ka cilvēce dzīvo pašapmāna maldos un ‘sātans’ patiesībā ir ‘apmelotājs’, kas arī ir grieķu vārda diabolos burtiskā nozīme, viņš nonāca ne tikai pie Dieva, bet arī pie Kristus un daudz veiksmīgākas cilvēku ārstēšanas.

Piezīmes

1. P.B. Shelley, On the Devil in The Complete Works of Percy Bysshe Shelley, ed. Roger Ingpen and Walter E. Peck (New York: Scribner’s, 1965).
2. J.B. Russell, The Devil (Ithaca: Cornell University Press, 1977), p.222.
3. Susan Neiman, Evil in Modern Thought: An Alternative History of Philosophy (Princeton: Princeton University Press, 2002).
4. M. Scott Peck, People of the Lie: The Hope for Healing Human Evil (New York: Simon & Schuster, 1983).

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |