1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā

Trešajā un ceturtajā gadsimtā vadošie kristiešu Sātana mācības paudēji bija Laktantijs un Atanasijs. Viņi turpināja cīnīties, lai pamatotu ticību kritušā eņģeļa Sātana personībai, neskatoties uz acīmredzamiem robiem argumentācijā. Argumentācijas gaitā viņiem izdevās papildināt šo domu par Sātanu, dažkārt atkārtojot un dažkārt noliedzot iepriekšējo „tēvu” teikto un bagātinot to ar pašu variācijām par tēmu.

Laktantijs it īpaši attīstīja šo duālisma domu līdz tās loģiskajam noslēgumam. Bābeles gūsta laikā ebreji uztvēra pagānu pasaules duālisma ideju, tādējādi pieļaujot pirmo nozīmīgo Bībeles jēdziena par Velnu vai Sātanu izkropļošanu. Senie persieši ticēja, ka pretstatā mīlestības Dievam ir arī ļaunuma Dievs. Šī doma iesakņojās jūdaismā un galu galā iezagās arī agrīnajā kristietībā (1). Laktantijs bija pārņemts ar šo ideju un viņa prātā dzima doma, ka Kristus un Lucifers sākotnēji abi bija eņģeļi, vienādas dabas būtnes, bet Lucifers krita, „jo viņu māca skaudība pret savu vecāko brāli [Jēzu]” (Divine Institutes 3.5). Tā bija vēl lielāka nomaldīšanās no Bībelē teiktā, ka Jēzus ir Dieva vienpiedzimušais Dēls un kā tāds nevarēja eksistēt Debesīs pirms savas dzimšanas. Vēstules ebrejiem pirmās divas nodaļas nepārprotami uzsver Kristus pārākumu pār eņģeļiem un to, ka Viņam bija jābūt cilvēkam, lai Viņš varētu mūs glābt; ka Viņš bija cilvēks un nevis eņģelis, jo Viņš nāca glābt cilvēkus, nevis eņģeļus. Taču tas netika ņemts vērā, tāpēc ka ļoti vajadzēja paskaidrot, ka Kristus un Lucifers kaut kādā veidā ir līdzīgi. Laktantijs radīja vēl vienu problēmu kristietībai ar savu apgalvojumu, ka Kristus un Lucifers bijuši vienas dabas būtnes – jo ja jau šī daba varēja grēkot un krist, vai tad var garantēt, ka kādu dienu arī Kristus nekrīt, un tad viss mūsu pestīšanas balsts sabrūk? Persieši ticēja, ka labais dievs vienmēr uzvar ļaunuma dievu; bet tas bija tikai viņu pieņēmums. Ja nu patiesi pastāv šie divi dievi, kāpēc lai pieņem, ka viens noteikti uzvar? Šīs teoloģijas maldīgumu apstiprina ne tikai Bībele (piem. Jes.45:5-7), bet arī veselais saprāts; ja patiesi ir divi dievi, kāpēc lai mēs pieņemtu a apriori, ka labajam ir obligāti jāuzvar? Vai tam ir kāds pamatojums, izņemot vienīgi aklu cerību?       

Cenzdamies izskaidrot, kādā veidā Kristus nāve „iznīcināja” Sātanu, taču tas rādās dzīvs un aktīvs esam, Laktantijs mācīja, ka kritušais Sātans patiesi bija satriekts Kristus nāves rezultātā, taču viņš un viņa eņģeļi sakopo spēkus vēl vienam uzbrukumam. Tas ir klajā pretrunā ar Jaunajā Derībā pausto Kristus galīgo un pilnīgo uzvaru un velna „iznīcināšanu” Ebr.2:14. Grieķu katargeo, kas tulkots kā „iznīcināt”, nozīmē „padarīt nederīgu” un citviet Jaunajā Derībā tiek tulkots kā „sagraut”, „anulēt”, „izdēdēt” un tml. Tā, Kristus „iznīcinās” netaisno un „izdeldēs” viņu, kad pats atnāks godībā (2.Tes.2:8), pati nāve tiks „iznīcināta” Viņa otrajā atnākšanā (1.Kor.15:26), Dievs „iznīcinās” netaisnos tai dienā (1.Kor.6:13). Taču Laktantijs apgalvoja, ka Sātana ‘iznīcināšana’ Kristus nāves rezultātā nebija galīga, ka viņš tiks pilnīgi iznīcināts tikai Kristus otrajā atnākšanā. Taču Bībele skaidri pauž, ka „iznīcināt” nozīmē padarīt rīcības nespējīgu. Un tomēr Laktantijs uzstāja, ka Kristus krustā Sātanu tikai sasaistīja uz laiku, un tikai otrajā atnākšanas reizē tas tiks galīgi ‘iznīcināts’. Pāvils izskaidro Sātana iznīcināšanu, lietojot to pašu vārdu katargeo Rom.6:6, kad viņš runā par grēkam pakļautās miesas „iznīcināšanu”, kad mūsu vecais cilvēks līdzi Kristum tiek krustā sists mūsu kristību laikā. Laktantijs turpināja sekot tradīcijai, kas nespēja atteikties no domas, ka Sātans pastāv kā atsevišķa būtne, kas arī lika viņam ignorēt šos Bībeles pantus.    

Atanasija vārds saistās ar ticību Trīsvienībai, ko dēvēja par Atanasija ticību. Es citviet jau esmu centies apgāzt šo ideju, tieši tāpat kā es cenšos apgāzt Sātana pastāvēšanas mītu (2). Atanasijs tāpat kā Laktantijs uzskatīja, ka radīšanas laikā Jēzus bija Debesīs līdz ar Luciferu, kas it kā bija, viņuprāt, kosmosā pastāvošā milzīgā duālisma sastāvdaļa – un tas viss kaut kādā veidā noveda pie [Bībelē nepamatotas] domas par jau iepriekš pastāvošu Jēzus personību, kas kļuva par Dievu. Kā tas gadījies ar daudziem, kas iemaldījušies teoloģiskos strupceļos, Atanasijs izdarīja nepiedienīgu spiedienu uz loģiku tā vietā lai vadītos pēc bibliskās patiesības. Viņš argumentēja, ka Jēzus nāve šķīstīja gaisu, kurā tagad dzīvo dēmoni / kritušie eņģeļi, un tādā veidā pavēra ceļu [tā sauktajām] nemirstīgajām dvēselēm uz Debesīm (3). Tas ne tikai nesaskan ar Bībeles mācību, tas rāda Dievu kā fiziski saistītu būtni. Tas izriet no neticības Dievam kā Visuvarenajam, kuram nav nekādas vajadzības pārvarēt šķēršļus, kurus cilvēki Viņam rada savā prātā. Jāatzīmē, ka teiciens „uz veselību”, ko saka cilvēkam, kas nošķaudījies, ir cēlies no Atanasija domas par to, ka dēmoni var kļūt tik niecīgi, ka var iekļūt cilvēkā no gaisa. Es analizēju Atanasija nevietā lietoto Pāvila atsauci uz „gaisa valsts valdnieku” nodaļā 5:23. Jāatzīmē, ka 17.gadsimtā Īzaks Ņūtons noraidīja tautā izplatīto domu par Sātanu un dēmoniem un savā darbā „Paradoksālie jautājumi attiecībā uz Atanasiju”  Ņūtons vaino Atanasiju šīs maldīgās idejas ieviešanā kristietībā.

Piezīmes

(1) Skat Abraham Malamat, History of the Jewish People (London: Weidenfeld, 1976) un John R. Hinnells, Persian Mythology (New York: Bedrick Books, 1985).

(2) Skat manu grāmatu The Real Christ.

(3) Šī un citas atsauces uz Atanasiju no Nathan K. Ng, The Spirituality of Athanasius (Bern: Lang, 2001).

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |