Dabūt grāmatu
" Bībeles Pamati"
bezmaksas!

 

ĪSTENAIS NELABAIS:Ko Bībele saka par velnu

English-Latvian Parallel New Testament / Jaunā Derība Angļu un latviešu paralēls izdevums

6 “Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es” (Jņ.8:58)

Šie vārdi nereti tiek lietoti, lai mācītu, ka Jēzus pastāvēja pirms Ābrahāma. Taču rūpīgākā izpētē atklājas, ka patiesībā ir otrādi:

1. Jēzus nesaka ‘Pirms Ābrahāms bija, Es biju’. Viņš bija Ābrahāmam apsolītais pēcnācējs; sakot, ka Jēzus pastāvēja fiziski pirms Ābrahāma, mēs padarām Dieva apsolījumus Ābrahāmam par muļķībām.
2. Jņ.8:5 konteksts ir Kristus saruna ar jūdiem par Ābrahāmu. Pēc viņu domām, Ābrahāms bija vislielākais cilvēks, kas jebkad ir dzīvojis. Jēzus saka: ‘Es esmu, kā Es šeit stāvu, svarīgāks par Ābrahāmu’. Viņiem, tur stāvot, drīzāk bija jādod gods Jēzum, nevis Ābrahāmam. Viņa vārdu nozīme ir: ‘Es tagad esmu daudz svarīgāks nekā Ābrahāms ir jebkad bijis’. Ir iespējams saprast „pirms” 58.pantā (Jņ.8), attiecinot to uz laiku, tajā nozīmē, ka pirms Ābrahāma Jēzus jau bija Dieva nodomā pašā pasaules iesākumā. Tieši tāpēc, ka šajā ziņā Jēzus bija „pirms” Ābrahāms tapa, Viņš ir uzskatāms par nozīmīgāku. Taču ērtāk būtu lasīt „pirms” svarīguma, nevis laika nozīmē. 2.Sam. 6:21 tas pats vārds oriģinālā tiek lietots svarīguma, nevis laika nozīmē. Dāvids saka sievai: Tas Kungs „mani ir izredzējis, mani celdams augstāk par tavu tēvu [Saulu]”. Laika nozīmē Dievs izvēlējās Saulu pirms Dāvida. Bet Dievs cēla Dāvidu augstāk par Saulu goda un svarīguma ziņā.
3. Pierādījums tam rodams Jņ.8:56: „Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.” Vienīgā reize, kad mēs pierakstos lasām, ka Ābrahāms smējās un priecājās, bija tad, kad viņam tika doti apsolījumi par viņa sēklu; viņš saprata, ka beigu galā šis apsolījums attiecas uz Jēzu (1.Moz.17:17). Ābrahāms „redzēja” Kristu cauri laikiem apsolījumos, kas viņam tika doti par Jēzu. Viņš mīklaini izteicās arī par nākamo Jēzus upuri: „Uz kalna Dievs izredz” (1.Moz.22:14). Šajā ziņā Jēzus runā par to, ka Ābrahāms Viņu redzēja. Tieši apsolījumu kontekstā Jēzus varēja teikt „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es”. Viņš izprata, ka Dieva apsolījumi Ābrahāmam atklāja plānu par Jēzu, kas Dievam bija no pasaules iesākuma. Tas nodoms, kas bija „pirms Ābrahāms tapa” tika atklāts apsolījumos viņam un tagad piepildījās pirmā gadsimta ebreju acu priekšā, kas pulcējās ap Viņu, „(apsolījuma) vārdu, kas tapa miesa”.
4. „Es esmu” varētu būt arī atsauce uz Dievišķo Vārdu, kurš Jēzum bija kā Dieva Dēlam (Jņ.5:43). Bet „Es tas esmu” saka arī izārstētais aklais no Jņ.9:9 bez kādas atsauces uz šo Vārdu. Tos pašus vārdus grieķu valodā teicis Asahēls 2.Sam.2:20. Jēzus un Tēvs bija „viens”, tādēļ tas, ka Jēzus nes Dieva vārdu, nenozīmē, ka Jēzus=Dievs. Taču atzīmējiet, ka Tēva un Dēla vienotība, par kuru runāts, piem., Jņ.10:30 ir tāda vienotība, kas iespējama starp Tēvu un visiem Viņa bērniem (Jņ.17). Nekatrās dzimtes „viens” (hen esmen) lietošana Jņ.10:30 norāda, ka Tēvs un Dēls nav savstarpēji aizstājami – viņi ir vienoti, bet nav viens un tas pats. Un tā kā viņi ir viens, tad viņiem var būt viens un tas pats Vārds.

Līdzīgs pārpratums rodas, lasot Jāņa Kristītāja vārdus par Jēzu: „Viņš bija pirmāk nekā es” (Jņ.1:30). Jānis Kristītājs bija vecāks par Jēzu, tādēļ „pirmāk” viņš lietoja svarīguma nozīmē. C.H. Dodds šādi interpretē šos vārdus: „Starp maniem sekotājiem ir cilvēks, kas nāk pirms manis, jo viņš ir…pārāks par mani” (1).

Piezīmes

1. C.H. Dodd,  Historical Tradition in the Fourth Gospel (Cambridge: CUP, 1976), p.274.

 

PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati

 

1-1 Dieva personība || 1-2 Kas izriet no viendievības | 1-3 Dieva izpausme | 1-4 Dieva Gars || 1-5 Vai Svētais Gars ir persona? | 1-6 Personifikācijas princips | 1-7 Apsolījumi Ēdenē | 1-8 Apsolījumi Ābrahāmam | 1-9 Apsolījumi Dāvidam | 1-10 Vecās Derības pravietojumi par Jēzu | 1-11 Dzimšana no jaunavas | 1-12 Kristus vieta Dieva plānā | 1-13 Vai Jēzus radīja zemi? | 1-14 Jēzus nav iepriekš pastāvējis: Nu un tad? | 1-15 Atšķirības starp Dievu un Jēzu | 1-16 Jēzus daba | 1-17 Jēzus cilvēcība | 1-18 Jēzus uzvara | 1-19 Jēzus asinis | 1-20 Jēzus un Mozus bauslība | 1-21 Jēzus kā mūsu pārstāvis | 1-22 Kristus augšamcelšanās nozīme priekš mums | 1-23 Kristus mira par mani: Tad kas man būtu jādara? | 1-24 Kristus iedvesma ikdienas dzīvē |

TREŠĀ NODAĻA: Kā īstenais Kristus tika pazaudēts