Mājas lapa
Dāvidam, līdzīgi kā Ābrahāmam un daudziem citiem Dieva apsolījumu saņēmējiem, nebija viegla dzīve. Viņš auga lielā ģimenē kā jaunākais dēls, kas 1 000 gadu pirms Kristus nozīmēja ganīt lopus un izpildīt vecāko brāļu pavēles (1.Sam.15-17). Šajā laikā viņš bija sasniedzis tādu ticības pakāpi Dievam, kādai tikai retais kopš tā laika ir tuvojies.
Pienāca diena, kad Izraēlam bija jāstājas pretī savu agresīvo kaimiņu, filistiešu izaicinājumam; Izraēla vīri tika izaicināti uz divkauju ar filistiešu stiprinieku Goliātu ar nosacījumu, ka uzvarētājs valdīs pār uzvarētajiem. Ar Dieva palīdzību Dāvids uzvarēja Goliātu, laizdams akmeni ar lingu un līdz ar to iekarojot vēl lielāku popularitāti nekā Izraēla ķēniņam (Saulam). Greizsirdības cietsirdība ir nepārspējama, ko pierādīja Saula rīcība, kurš vajāja Dāvidu pa Izraēlas dienvidu tuksneša alām.
Galu galā Dāvids kļuva par ķēniņu un kā pierādījumu tam, cik augstu viņš vērtē Dieva mīlestību pret viņu, ko viņš pieredzēja savu tuksneša klejojumu laikā, viņš nolēma celt templi Dievam. Dieva atbilde bija, ka Dāvida dēls Salamans būs tas, kas cels templi, un Dievs savukārt uzcels Dāvida dzimumu pēc viņa (2.Sam.7:4-13). Un tam sekojošie apsolījumi atkārtoja daudz ko no tā, kas tika solīts Ābrahāmam, pievienojot arī sīkākas detaļas.
„Kad tavs laiks būs piepildījies un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām, tam es nostiprināšu viņa ķēniņa valstību. Un tas uzcels namu Manam Vārdam, un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem. Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Ja tad viņš pret Mani apgrēkosies, tad Es viņu pārmācīšu ar rīksti un ar cilvēka bērna sitieniem. Bet Savu žēlastību Es no viņa neatņemšu, kā to atņēmu no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā. Nē, bet tavs nams un tava ķēniņa valstība – tie pastāvēs mūžīgi Manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!” (2.Sam.7:12-16).
No iepriekšējām nodaļām mēs zinām, ka „pēcnācējam” jābūt Jēzum. To apstiprina tas, ka Viņu apraksta kā Dieva Dēlu (2.Sam.7:14), kā arī daudzas atsauces citās Bībeles grāmatās.
- „Es esmu Dāvida sakne un dzimums”, saka Jēzus (Atkl.22:16).
- (Jēzus) „pēc miesas cēlies no Dāvida” (Rom.1:3).
- „No viņa (Dāvida) pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu” (Ap.d.13:23).
- Eņģelis teica jaunavai Marijai attiecībā uz viņas dēlu Jēzu: „Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni…un Viņa valstībai nebūs gala” (Lk.1:32,33). Tas attiecina apsolījumu par Dāvida dzimumu, kas dots 2.Sam.7:13, uz Jēzu.
Stingri pārliecinājušies par to, ka ar pēcnācēju ir domāts Jēzus, mēs varam pievērsties vairākiem pantiem, kas līdz ar to kļūst izteikti nozīmīgi.
- Pēcnācējs – „Tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām…Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu”. „No tavas miesas augļiem vienu Es celšu uz tava troņa” (2.Sam.7:12,14; Ps.132:10,11). Jēzum bija jābūt pēc miesas Dāvida pēcnācējam un tomēr viņam bija jābūt Dieva Dēlam. Tas varēja notikt tikai caur nevainīgas jaunavas dzemdībām, kā tas aprakstīts Jaunajā Derībā; Jēzus māte bija Marija, kas nāca no Dāvida dzimuma (Lk.1:32), bet viņa tēvs nebija cilvēks. Dievs brīnumainā kārtā ar Svētā Gara starpniecību darīja tā, lai viņa varētu ieņemt Jēzu, un eņģelis teica: „Tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls” (Lk.1:35). Vienīgais veids, kā varēja piepildīt šo Dāvidam doto apsolījumu, bija jaunavas apaugļošana.
- Nams – „Un tas uzcels namu Manam Vārdam” (2.Sam.7:13) norāda uz to, ka Jēzus uzcels templi Dievam. Dieva „nams” ir vieta, kur Viņš vēlas dzīvot, un Jes.66:1,2 teic, ka Viņš dzīvos to cilvēku sirdīs, kas Viņa vārdu bīstas. Tādēļ Jēzus ceļ Dievam garīgu templi, kas sastāv no patiesi ticīgajiem. Tad Pētera apraksts par Jēzu kā garīgā nama stūra akmeni (1.Pēt.2:4-8) un kristiešiem kā garīgā nama dzīvajiem akmeņiem ļoti labi iederas šajā kontekstā.
- Tronis – „Es nostiprināšu viņa (Kristus) ķēniņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem…tavs (Dāvida) nams un tava ķēniņa valstība – tie pastāvēs mūžīgi” (2.Sam.7:13,16 salīdz. ar Jes.9:6,7). Tādējādi Kristus valstība balstīsies uz Dāvida Izraēlas valstību; tas nozīmē, ka nākamā Dieva valstība būs Izraēla valstības atjaunošana – par to sīkāk lasi Nodarbībā 5.3. Lai izpildītu šo apsolījumu, Kristum ir jāvalda Dāvida tronī, jeb Dāvida valdīšanas vietā, proti Jeruzalemē. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka, lai piepildītu šos apsolījumus, Valstībai ir jābūt šeit uz zemes.
- Valstība – „Tavs nams un tava ķēniņa valstība – tie pastāvēs mūžīgi” (2.Sam.7:16) liek domāt, ka Dāvids pieredzēs Kristus mūžīgās valstības nodibināšanu. Tas ir netiešs apsolījums tam, ka viņš augšāmcelsies Kristus atgriešanās laikā, lai savām acīm redzētu Kristus valstības nodibināšanu, kuru Jēzus pārvaldīs no Jeruzalemes.
Ir būtiski saprast šos Dāvidam dotos solījumus. Dāvids jūsmīgi runāja par šīm lietām kā par „mūžīgu derību, kas ir pilnīga un droša visās lietās; jo visai manai glābšanai un visām manām cerībām – vai Viņš neliks tām plaukt?” (2.Sam.23:5). Tas viss attiecas arī uz mūsu pestīšanu; arī mūsu vēlme lai ir priecāties par to. Tāpat kā ar apsolījumiem Ābrahāmam, ja mēs esam Kristū, viss, kas attiecas uz Dāvidam apsolīto pēcnācēju, attiecas arī uz mums (Jes.55:3 salīdz. ar Ap.d.13:34). Šeit atkal jāuzsver šīs mācības būtiskā nozīme. Traģiski ir apzināties, ka daļa kristietības ir pieņēmusi mācības, kas ir krasā pretrunā ar šīm brīnišķīgajām patiesībām.
- Ja Jēzus būtu fiziski „iepriekš pastāvējis”, proti, pastāvējis kā persona pirms dzimšanas, tad apsolījumiem par to, ka Jēzus būs Dāvida pēcnācējs, nav nekādas jēgas.
- Ja Dieva valstība būs debesīs, tad Jēzus nevar atjaunot Dāvida Izraēlas valstību, kā arī nevar valdīt Dāvida tronī, jeb Dāvida valdīšanas vietā. Tas viss notika uz zemes, tātad arī atjaunošanai jānotiek tai pašā vietā.
Piepildījums Salamanā?
Dāvida dēls Salamans piepildīja daļu no Dāvidam dotajiem apsolījumiem. Viņš uzcēla templi Dievam (1.Ķēn.5-8), un viņa valstība bija plaukstoša. Apkārtējās tautas sūtīja savus pārstāvjus ar cieņas apliecinājumiem Salamanam (1.Ķēn.10), un liela garīga svētība nāca no kalpošanas templī. Tādējādi Salamana valdīšana norādīja uz daudz pilnīgāku Dāvidam doto apsolījumu izpildi, kas būs redzama Kristus valstībā.
Daži ir apgalvojuši, ka Dāvidam dotie apsolījumi pilnībā tika īstenoti Salamana laikā, taču sekojošie fakti liecina par pretējo.
- Ļoti daudzi Jaunās Derības panti norāda uz Kristu kā uz „pēcnācēju”, nevis uz Salamanu.
- Šķiet ka Dāvids saistīja viņam dotos Dieva apsolījumus ar apsolījumiem, kas bija doti Ābrahāmam (1.Laiku 17:27 = 1.Moz.22:17,18).
- „Pēcnācēja” valstībai bija jābūt mūžīgai – un Salamana valstība tāda nebija.
- Dāvids saprata, ka apsolījumi attiecās uz mūžīgo dzīvi, kas izslēdza saistību ar viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem: „Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību” (2.Sam.23:5).
- Dāvida pēcnācējs ir Mesija, Glābējs no grēka (Jes.9:6,7; 22:22; Jer.33:5,6,15; Jņ.7:42). Bet Salamans savu daudzo svešzemju sievu ietekmē vēlāk novērsās no Dieva (1.Ķēn.11:1-13; Neh.13:26).
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
