Bībeles studiju piezīmes 4

o   Evanģēlijs

o   Kristība

o   Dieva Valstība

Mācību metode

Šīs četras ”Bībeles studiju piezīmju” brošūras, ar trīs lekcijām katra,ir sastādītas , lai palidzētu jums iegūt vispārēju priekšstatu par to, ko māca Bībele, un kā jūs varat dalīties priekšrocibās, ko dod piederība pie kristiešiem. Jūs gūsiet vislabākās sekmes, izlasot šīs ”lekcijas” vairākas reizes un sameklējot ieteiktos fragmentus Bibelē.Tad atbildiet uz izvēles jautājumiem, kas atrodas katras lekcijas beigās, atkal ieskatoties piezīmēs, ja jūs neesat pārliecināti par pareizo atbildi. Nav nekādas nozīmes ātri pārlasīt lekcijas un mēģināt uzminēt atbildes; ir dots pietiekami daudz informācijas, lai jūs spētu atbildēt uz visiem jautājumiem pareizi,un tas kalpos par labu pamatu turpmākajām studijām.

Kad jūs esat pabeiguši jautājumus, pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas, kas ir šīs brošūras beigās.

Kad visas trīs lekcijas ir pabeigtas, atsūtiet Atbilžu kopsavilkuma lapu mums. Kad skolotājs to pārbaudīs, un ieliks atzīmi, viņš to jums atsūtīs atpakaļ, kopā ar nepieciešamiem papildu komentāriem un nākošo  ”Bībeles studiju piezīmju” brošūru.

Ja jums būtu kādi jautājumi par Bībeles tēmu, mēs ar prieku palīdzēsim jums atrast atbildi pašā Bībelē .

Bībeles studiju piezīmju komplekts.

Pavisam ir četras brošūras, un katrā no tām ir trīs lekcijas. Tās var studēt jebkurā secībā, bet vislabākās sekmes var sasniegt, sākot ar 1. un beidzot ar 4. brošūru.

Nr. 1.

Bībele

Dievs

Dieva Plāns Un Nolūks

Nr.2.

Nāve

Dieva apsolījumi

Jēzus Kristus

Nr. 3.

Dieva apsolījumi (2)

Kristus augšāmcelšanās

Kristus atgriešanās

Nr.4.

Evanģēlijs

Kristība

Dieva Valstība

10. lekcija.

Evanģēlijs.

Šajā lekcijā mēs apkoposim daudzus faktus, ko mēs uzzinājām iepriekšējās lekcijās.

Grieķu vārds ”evanģēlijs” nozimē ”labā vēsts” vai, kā tas ir dažreiz lietots Jaunajā Derībā, ”priecīgā vēsts”.

Kristus mācibas būtība.

Matejs, Marks Lūka un Jānis stāsta mums, ka Jēzus apstaigāja visu Izraēlas zemi, sludinādams evanģēliju – labo vēsti – par savu nākošo valstību .”Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evanģēliju” (Mateja 9:35). ”Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva (Valstības) evanģēliju” (Marka 1:14). ”Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem” (Lūkas 4:18). ”Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16). ”Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību” (Jāņa 18:37).

Apustuļi mācīja evanģēliju.

Kad Jēzus bija pavēstījis labo vēsti apustuļiem, viņš izsūtīja tos, lai tie mācītu citus. ”Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt” (Lūkas 9:2).

Pēc savas nāves un augšāmcelšanās Jēzus lika apustuļiem turpināt to pašu darbu: ”Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts” (Marka 16:15,16).

No šiem pēdējiem vārdiem mēs redzam, ka mums vajag zināt, ticēt un paklausīt evanģēlijam, lai saņemtu pestīšanu.   

Evanģelija spēks.

Tāpēc apustulis Pavils rakstīja: ”Jo es nekaunos Kristus evanģēlija dēļ: tas ir Dieva speks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim” (Romiešiem 1:16).

Mums ir skaidri jāsaprot labā vēsts, ko mācīja Jēzus un apustuļi. Pāvils vēl rakstīja: ”Bet, ja arī mēs vai kāds enģelis no debesīm jums sludinātu citu evanģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts par to!” (Galatiešiem 1:8).

Ko apustuļi saprata ar  ”evanģēliju”?

Apustuļi izgāja, sludinādami labo vēsti par Dieva valstību, pirms Jezus krustā sišanas. Ko sī ”labā vēsts” viņiem nozīmēja? Kad divi no viņiem runāja ar Jēzu pēc viņa augšāmcelšanās, tie viņam sacīja: ”Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā... mēs cerējām, ka Viņš ir tas, kas Israēlu atpestīs” (Lūkas 24:19,21).

Tieši pirms Jēzus uzkāpa debesīs, ”Tie viņam vaicāja: ”Kungs, vai Tu šajā laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” (Apustuļu d. 1:6).

Viņi domāja, ka Jēzus nodibinās Dieva valstību uzreiz un uz vietas. Tā bija tāda labā vēsts, ka viņi gribēja, lai tā piepildītos nekavējoties. Jēzus viņiem paskaidroja, ka šis laiks vēl nav pienācis. ”Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā” (Apustuļu d. 1:7).

Dieva apsolījumi.

Kad apustuļi vēroja Jēzus uzkāpšanu debesīs, viņiem piestājās divi enģeļi un teica viņiem: ”Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Apustuļu d. 1:7).

Šis apsolījums atkārtojas apustuļu mācībā, kā ats ir lasāms Apustuļu darbos un viņa vēstulēs. Viņi gaidīja Jēzus atgriešanos, lai piepildītos visi Dieva dotie apsolījumi par Viņa valstību.

Jo, lai arī vārds ”evanģēlijs” ir atrodams tikai Jaunajā Derībā, labā vēsts par Dieva valstību ir pamatā visiem Dieva apsolījumiem no paša sākuma.

Evanģēlijs Ēdenē.

Pašā sākumā, pēc tam, kad Ādams un Ieva nepaklausīja Dieva pavēlei, mēs atceramies Viņa vārdus čūskai: ”Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” (Mozus 3:15).

Šī bija labā vēsts, ka grēka un nāves vara galu galā tiks iznīcināta. Šis bija darbs, ko Jēzus atnāca paveikt. (Izlasiet Vēstuli ebrejiem 2:14-15).

Evanģēlijs Ābrahāmam.

Mēs esam apskatījuši Dieva apsolījumus Ābrahāmam. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bet raksti paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānus, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: tevī taps svētītas visas tautas” (Galatiešiem 3:8).

Kad Jēzus atgriezīsies viņš piecels Ābrahāmu no mirušajiem, un visi Dieva apsolījumi Ābrahāmam piepildīsies visos sīkumos.

Šie apsolījumi tika apliecināti Īzākam un Jēkabam, un arī viņi tika piecelti no mirušajiem, Jēzum atgriežoties, un saņems goda vietas Dieva valstībā (Mateja 8:11).

Evanģēlijs Dāvidam.

Labā vēsts par Dieva valstību tika pateikta Dāvidam caur pravieti Nātanu – (izlasiet 2.Samuēla 7:12-16). ”Es uzcelšu tavu dzimumu... Es nostiprināšu viņa Ķēniņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem... tavs nams un tava ķēniņa valstība – tie pastāvēs mūžīgi Manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!”

Lai arī israēlieši vēlāk atstaja Dievu, Viņš neaizmirsa savus apsolījumus. Mēs atrodam tos atkārtotus Dāvida Psalmos un praviešu rakstos. Dievs teica Jūdas pēdējam ķēniņam Cedekijam caur pravieti Ecēhiēla: ”Visu, visu Es pārvērtīšu drupās, drupās, drupās! Lai paliek, ka bija, kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesības, tam Es to nodošu” (Ecēhiēla 21:32).

Jēzum piedzimstot, enģelis atjaunoja šo apsolījumu Marijai: ”Tas būs liels un Viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs par Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala” (Lūkas 1:32-33).

Evanģēlijs mums.

Šī ir labā vēsts par Dieva valstību,  kas nonāk pie mums ar Bībeli. Jēzus drīz atgriezīsies uz zemes, lai nodibinātu Dieva valstību. Izlasiet Mateja 25. Visas trīs līdzības šajā nodaļā māca mūs būt modriem, strādat un mīlēt Kristu, ja mēs arī gribam nokļūt Dieva Valstībā.

1. Līdzība par desmit jaunavām.

Tās, kuras bija sagatavojušās un bija modras, bija ielūgtas uz kāzu mielastu, bet tās, kurām bija beigusies eļļa, atrada durvis aizslēgtas.

2. Līdzība par talantiem.

Jēzus novērtēs to, kā mēs izlietojam savas spējas, un viņš atalgos tos, kuri izmantoja savas zināšanas un iespējas, kamēr viņi to varēja.

3. Līdzība par ganu, kas atdalīja avis.

Labais Gans pazīst savas avis un saprot viņu pūles. Viņš zina tos, kas ir centušies palīdzēt saviem līdzcilvēkiem un atzīst, ka tā ir palīdzība viņam.

Kas mums jādara ?

Mums jānožēlo savi grēki un jāatmet sliktie paradumi: ”Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evanģēliju” (Marka 1:15). ”Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti un tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu” (Apustuļu d. 3:19-20). ”Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgristies no grēkiem. Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis” (Apustuļu d. 17:30-31).

Mums jāseko Jēzum- jāpārveido mūsu sirdis un prāts- lai atdzimtu kristībā, un mūsu nākošā lekcija izskaidros, ko tas nozīmē. Tas ir arī nepieciešams: ”Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījumns” (Galatiešiem 3:27, 29).

Šis ir evanģēlijs, labā vēsts par Dieva valstību. Mēs, līdzīgi apustuļiem, ilgojamies, lai tas piepildītos drīzāk. Lūk, kāpēc mēs lūdzamies, kā Jēzus mācīja saviem sekotājiem: ”Lai nāk tava valstība”. ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai ntiek kādebesīs, tā ir arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs pieddam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna” (Mateja 6:9-13).

Kopsavilkums.

1. Vārds ”evanģēlijs” nozīmē ”labā vēsts”.

2. Labā vēsts par nākošo Dieva valstību bija galvenā tēma Jēzus un viņa apustuļu mācībā.

3. Evanģēlija zināšana, ticība un paklausība tam, ir nepieciešama, lai iegūtu pestīšanu.

4. Evanģēlijs tiek mācīts viscaur Svētajos Rakstos, Vecajā un Jaunajā Derībās.

5. Labā vēsts vēl aizvien tiek sludināta mums.

6. Mēs varam saņemt vietu Dieva valstībā, ja mēs uzklausām, saprotam un paklausām evanģēlija vēstij.

7. Mums ar pieku jāatsaucas evanģēlija aicinājumam- tieši tāpat, kā to pagātnē to darīja Ābrahāms un visi uzticīgie Dieva kalpi.

Fragmenti Bībeles lasīšanai:

2.Samuēla 7   Psalmi 96   Jesajas 55   Apustuļu d. 9   Psalmi 1

10. Lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas uz pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu.

1. Vārds”evanģēlijs” nozīmē:

a) Ziņas.

b) Labā vēsts.

c) Priecīgā vēsts.

d) Vēstījums.

2. Kuri no sekojošajiem pantiem saka mums, ka Jēzus sludināja valstības Evanģēliju?

a) Mateja 1:14.

b) Marka 1:14.

c) Lūkas 1:14.

d) Jāņa 1:14.

e) Mateja 3:16.

f) Marka 3:16.

g) Lūkas 3:16.

h) Jāņa 3:16.

i) Mateja 4:18.

j) Marka 4:18.

k) Lūkas 4:18.

l) Jāņa 4:18.

m) Mateja 9:35.

n)Marka 9:35.

o) Lūkas 9:35.

p)Jāņa 9:35.

3. Kas, izņemot Jēzu, vēl sludināja evanģēliju?

a) Jūdu priesteri.

b) Apustuļi.

c) Romiešu pārvaldnieks.

d) Austrumu gudrie.

4. Kad tiks nodibināta Dieva Valstība uz šīs zemes?

a) Mēs nezinām.

b) Kad Jēzus atgriezīsies uz zemes.

c) Tā jau pastāv.

d) Tā netiks nodibināta.

5. Kas pateica apustuļiem, kuri vēroja Jēzus aiziešanu uz debesīm, ka viņš atgriezīzies?

a) Dievs.

b) Enģelis.

c) Jēzus.

d) Divi enģeļi.

6. Kā jūs varat saņemt pestīšana apsolījumu,ko piedāvā Bībele?

a) Darot labu saviem draugiem.

b) Daloties visā mūsu mantībā.

c) Paklausot valsts likumiem.

d) Zinot, ticot nu paklausot Evanģēlijam.

7. Kurš Dieva apsolijums paredzēja, ka cilvēku dzimumam bus jācīnās ar grēka un nāves varu?

a) Apsolījums Ēdenē.

b) Apsolījums Ābrahāmam.

c) Apsolījums Noam.

d) Apsolījums Dāvidam.

8. Kurš pants Jaunajā Derībā saka mums, ka Evanģēlijs bija sludināts Ābrahāmam?

a) Galatiesiem 8:3.

b) Galatiesiem 3:8.

c) Romiešiem 8:3.

d) Romiešiem 3:8.

9.Kurš Dieva pravietis pasludināja Dāvidam labo vēsti par Dieva Valstibu?

a) Daniēls.

b) Jesaja.

c) Elija.

d) Nātāns.

10. Kurš apustulis palīdzeja Saulam (Pāvilam) kristīties, kā ir pierakstīts Apustuļu darbos 9. nodaļā?

a) Pēteris.

b) Andrejs.

c) Ananija.

d) Jānis.

11.lekcija.

Kristība.

Iepriekšējā lekcijā mēs redzējām, ka ticība evanģēlijam un tā saprašana,kam seko paklausība Dieva pavēlēm, ir svarīga pestīšanai. Mēs lasām Jēzus vārdus pēc viņa augšāmcelšanās: ”Ejiet pa visu pasauli un padsludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, lai top izglābts” (Marka 16:15).

Mēs uzreiz redzam, ka kristība, kādu nosaka Svētie Raksti, var notikt tikai, kad  cilvēks spēj saprast un paklausīt Dieva Vārdu. Tātad, tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai mēs būtu patīkami Dievam.

Kā piemērs mums ir Kornēlijs, romieši virsnieks,kas bija ticīgs un dievbijīgs vīrs(sk. Apustuļu. d.10:2), tomēr Dievs lika viņam sūtīt pēc Pētera, lai viņš pateiktu viņam, ko viņam vajag darīt. Pēteris atnāca un mācīja Kornēliju par Jēzu: ”Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem. Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa vārdā dabugrēku piedošanu” (Apustuļu d. 10:42,43).

Vēl viena lieta bija nepieciešama: ”Un Viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus Vārdā” (Apustuļu d. 10:48).

No šā un citiem pantiem Apustuļu darbos ir skaidrs, ka Dievs pestīšanai ir noteicis trīs svarīgus priekšnoteikumus: zināšanu, ticību un kristību. (Izlasiet Apustuļu d. 2:37-38,41; Apustuļu d. 16: 35-38; Apustuļu d. 16:25-33)

Kristīt.

Kristīt grieķu valodā nozīmē ”baptizo”kas nozīmē iegremdēt, ienirt vai pilnīgi iegremdēties šķidrumā. Grieķu valodā šo vārdu lieto audumu krāsošanas arodā. Lai nokrāsotu audumu, tas ir pilnīgi jāiegremdē krāsā, tā, ka audums pilnīgi maina krāsu.

Kristība.

Šī vārda lietošana viscaur Jaunajā Derībā skaidri norāda, ka nepietiek tikai ar ūdens uzslacīšanu vai uzliešanu. Svēto Rakstu kristība prasa pilnīgu iegremdēšanos ūdenī. Tā mēs lasām par Filipu, kad viņš kristīja etiopiešu galminieku: ”Viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš tos kristīja”(Apustuļu d. 8 ;38).

Mēs lasām arī par Jāni Kristītāju, kā viņš kristīja Ainonā netālu no Salima, ”jo tur bija daudz ūdens”(Jāņa 3:23).

Kristības nozīme.

Ja mēs uzmanīgi lasīsim Jauno Derību, tad mēs atklāsim, ka kristībai ir četrejāda nozīme.

1.Nomazgāšana, attīrīšana. ”Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus, piesaukdams Viņa Vārdu!” (Apustuļu d. 22:16). ”Jeb vai jūs nezinā™, ka netaisni neiemants Dieva Valstību?...Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat attasnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā” (1. Korintiešiem 6:9-11).

Mēs atrodam šo pašu simbolu izmantotu pat Vecajā Derībā, kopāar tlainu izteicienu par krāsas maiņu.”Mazgājieties, skistieties, pārtrauciet savus ļaunos darbus Manu acu priekšā!Mitieties ļaunu darīt! Mācieties labu darīt...Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna” (Jesajas 1:16-18).

2. Saistība ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Kad mēs kristībā esam pilnīgi iegremdējušies ūdenī, mēs simboliski mirstam, un, kad mēs pieceļamies no ūdens, mēs simboliski pieceļamies atjaunotai dzīvei. Tā mēs esam saistīti ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Apustulis Pāvils par to raksta: „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā”(Romiešiem 6:3-5).

Ar kristību mēs simboliski augšāmceļamies atjaunotai dzīvei, mainām savus uzskatus, kas ir svarīga daļa mūsu paklausībā Dievam.

Jēzus teica:”Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt Dieva Valstibā!” (Jāņa 3:5).

Pāvils arī rakstīja ticīgajiem Kolosā par kristību: ”Kristībā līdz ar Viņu aprakti un Viņā līdzi uzmodināti, ticēdami Dieva spēkam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem. Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un savā neapgraizīšanā, Viņš līdz ar to darījis dzīvus, piedodams mums mūsu pārkāpumus”(Kolosiešiem 2:12-13).

3. Ar kristību mēs esam vienoti Kristū un līdz ar to saistīti ar Kristu un ar apsolījumiem, ko Dievs deva caur viņu: ”Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, tā arī Kristus. Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu” (1.Korintiešiem 12:12-13).”Tātad atzīstiet, ka tie, kas tic, ie Ābrahāma bērni. Ābrahāmam un viņa dzimumam ie doti apsolījumi. Nav rakstīts ”Un dzimumiem”, tas ir par daudziem, bet par vienu: ”Un tavam dzimumam”, proti, Kristum. Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū. Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma” (Galatiešiem 3:7;16,26-29).

Pāvils vēl raksta par pārmaiņu, kas notiek kristoties: ”Reiz senajos laikos bijāt bez Kristus, šķirti no Israēla draudzes un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, bez Dieva šinī pasaulē. Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi...

Tātad jūs tagad vairs neesat svašinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime” (Efeziešiem 2:12-13,19).

4. Saimnieku maiņa- aicinājums atšķirties no neticīgajiem. Izlasiet 2.Korintiešiem 6:14-18; 1.Jāņa2:15-17.

Dievam nepatīk kalpošana šīs pasaules elkiem. Cilvēki pēc savas dabas ir grēka vergi. Kad mēs liekamies kristīties, mēs pārveidojam savu kalpošanu; ”...laimēs vairs nekalpotu grēkam, jo, kas nomirs, tas ir taisnots no grēka...tāpat spriediet arī jūs par sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristūdzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevaldajūsu mirstīgajā miesā! Neklausiet vairs viņas iekārēm!vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi ndodat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpim jāklausa, vai nu grēkam uz navi, vai paklausībai Dievam-uz taisnību.bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijat grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti, un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai” (Romiešiem 6:6-7,11-12,16-18).

Ar kristību mēs uzsākam jaunu dzīvi paklausībā Dievam, kas saista mūs ar apsolīto Dieva balvu. ”Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās galam-mūžīga dzīvība. Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:22-23).

Mēs pilnībā atsakāmies no cilvēka ceļa, no šīs pasaules ceļa. Ar kristību mēs nostājamies uz Dieva ceļa, paklusot evanģēlijam- ”Dieva spēkam pestīšanā”.

Noas piemērs.

Lūk, ko izdarīja Noa. Pasaulē viņa laikā valdīja vardarbība un ļaunums. Noa uzbūvēja šķirstu, un kad visu pasauli iznīcināja plūdu ūdens, Noa un viņa ģimene patvērās šķirstā un tika izglābti. ”Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim. Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos” (1.Pētera 3:20-21).

Grēcinieku tiesāšana, kad Kristus atgriezīsies, būs negaidīta un nepielūdzuma, tāpat, kā tas bija Noas dienās. Kā Noa izglābās šķirstā, tā arī mēs, ja mēs būsim ”Kristū”, tad tiksim izglābti. Mēs redzējām, ka mēs varam būt Kristū, pateicoties zināšanai, ticībai, kristībai un nepārtrauktai paklausībai.

Cik svarīga ir kristība?

Daudzi domā, ka, ja viņi pārmaina savu dzīves veidu, darīdami labu, tad viņiem nav vajadzības kristīties. Cik ļoti vīņi maldās, cik veltīgas ir visas viņu pūles darīt labu. Apskatiet notikumu ar sīrieti Naamanu (2.Ķēniņu 5:1-27). Pravietis Elīsa, Dieva vīrs, lika viņam nomazgāties Jrdānas upē, lai dziedinātu viņa spitālību. Sākumā viņš atteicās to darīt, bet, kad viņa kalpi pierunāja viņu paklausīt šim īpašajam notikumam, ko deva Dievs, viņš tūlīt tika izdziedināts.

Ja mēs paklausam Dieva vārdam, cik vien labi mēs spējam, tad mēs arī varam būt dziedināti un sākt jaunu dzīvi.Bet mēs gribam zināt, kas būs ar sekojošām kļūdām un grēkiem, tas ir, ar tiem, kas izdarīti pēc kristības. Kā mēs iepriekš redzējām, kristībā mēs esam saistīti ar Jēzus Kristus nāvi, tiek piedotas lūdzoties piedošanu caur mūsu jaunatrasto Pestītāju. Ja mēs nožēlojam un lūdzam Dievampiešanu, tad visi mūsu grēki un kļūdas tiek izdzēsti un tāpēc mēs varam iet uz priekšu ar ikdienas paļāvību, ka, ja mēs cenšamies darīt labu, Dievs ir apsolījis mums žēlsirdīgi piedot.

Dievs piedāvā šo brīnišķīgo iespēju caur Savu Vārdu. Vai jūs jūtat vajadzību sākt savu dzīvi no jauna? Ar jūsu rugto pieredzi par kļūdām, ko jūs esat izdarījis, un stipru vēlēšanos izdzēst dažus tumšos olankumus no jūsu agrākās dzīves, šeit ir vienreizēja iespēja sākt visu no jauna, šoreiz ne ar tādu dzīvi, kas ved uz kapu, bet pa ceļu uz nemirstību un godības pilno Dieva valstību.Dieva ceļš ir vienīgais ceļš, kurš var samierināt jūs ar jūsu Radītāju.

Tāpēc kristība ir ļoti svarīga. Tā ir būtiska darbība, kas parāda paklausību, svrīga sastāvdaļa Dieva pestīšanas ceļā.

Kopsavilkums.

1.     Kristībai būtu jānotiek tikai pēc pilnīgas evanģēlija izprašanas un ticības tam.

2.     Kristība prasa pilnīgu iegremdēšanos ūdenī.

3. Kristības rituālā-

a) mūsu grēki ir simboliski nomazgāti nost

b) mēs esam saistīti ar Kunga nāvi un augšāmcelšanos

c) mēsesam vienoti Kristū, un tāpēc saistīti ar Dieva apsolījumiem caur Kristu;

d) mēs nomainām saimniekus, kalpojot Dievam, nevis grēkam, un mēs atšķiramies no šīs pasaules.

4. Kā Noa izglābās, ieiedams šķirstā, tā mums jāieiet Kristū caur kristību, lai izglābtos no nākamās tiesas.

5. Kristība ir svarīga pestīšanai.

Fragmenti Bībeles lasīšanai.

1. Mozus6,7, un 8   Marka 16   Apustuļu d. 8   Apustuļu d. 22   Romiešiem 6

11. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma   lapas uz pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu

1. Vārds ”kristīt” nozīmē:

a) Apslacīt.

b) Apliet

c) Iegremdēt.

d) Mērcēt.

2.Kas nokristīja etiopiešu galminieku?

a) Stefans.

b) Pāvils.

c) Filips.

d) Barnaba.

3. Kuri panti Bībelē stāsta mums par norādījumiem apustuļiem sludināt Evanģēliju?

a) Marka 15:15-16.

b) Marka 16:15-16.

c) Marka 5:15- 16.

d) Marka 6:15-16.

4. Kurus no trīs sekojošajiem nokritīja?

a) Pilātu.

b) Pāvilu.

c) Cietuma priekšnieku Filipos.

d) Lidiju.

5.Kad drīkst notikt patiesa kristība?

a) Piedzimstot.

b) Nomirstot.

c) Beidzot skolu.

d) Iegūstot pilnīgu izpratni un ticību Dieva pestīšanas plānam.

6.Ko attēlo kristības rituāls?

a) Dieva balvu.

b) Cilvēka nāvi.

c) Noas šķirstu.

d) Jēzus nāvi un augšāmcelšanos.

7. Kura nodaļa Bībelē attēlo kristības nozīmi?

a) Romiešiem 6.

b)Rutes 4

c) Atklāsmes 6

d) Kolosiešiem 4

8.Kādu notikumu izmanto Pēteris, lai attēlotu līdzību ar kristības rituālu?

a) Iziešanu caur Sarkano jūru 2. Mozus grāmatā.

b) Jordānas upes pāriešanu uz Apsolīto zemi.

c) Ūdens sagādāšanu tuksnesī.

d) Šķirstu, ko uzbūvēja Noa lielo plūdu laikā.

9. Kādu paklausību Dievs prasa, lai jūs varētu iegūt vietu Viņa nākamajā Valstībā?

a)Mīlestību.

b) Uzticību.

c) Ticību un kristību.

d) Godīgumu.

10. Vai jūs vēlaties uzzināt ko vairāk par Dieva vēstījumu, lai jūs varētu to saprast un kristīties?

a) Jā.

b) Nē.

c) Neesmu pārliecināts.

d)Varbūt

12.lekcija.

DievaValstība.

Kad Kristus atgriezīsies- un iepriekšējās lekcijas ir parādījuša, ka tas notiks drīz-viņa pirmais darbs būs piecelt mirušos. ”Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies” (Daniēla 12:2).

”To mēs jums sakām, balstoties uz mūsu Kunga Vārdu: mēs, kas līdz mūsu Kuga atnākšanai paliksim dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas ir aizmiguši. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši” (1.Tesaloniķiesiešiem 4:15-16).

Pēc tam būs tiesa, un mūžīgās dzīvības balva tiks piešķirta taisnajiem, kuri tad palīdzēs pārvaldīt Dieva valstību.

Bībele apsola, ka Kristus valdīšana darīs galu visiem ļaunumiem, kas tagad valda pasaulē.

Apstākļi Valstībā.

Nebūs apspiešanas (Psalmi 72:4), un nebūs kara: ”Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās  daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieka nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot”(Jesajas 2:4).

Ķēniņa valdīšana būs taisnīga un patiesa. ”Viņš netiesās pēc tā, ko viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird, bet viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemesspriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības” (Jesajas 11:3-4).

Slimības būs iznīcinātas un sērgu un epidēmiju lāsts būs noņemts. ”Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs” (Jesjas 35:5-6).

Daudzas zemes mūsdienās cieš badu, un tūkstošiem cilvēku katru dienu mirst no bada. Tajā dienā vairs nebūs bada. Ūdens avoti tuksnesī ļaus augt labībai tur, kur tā nevar augt šodien. ”Jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu” (Jesajas 35:6-7). ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, augļu koki viļņos kā Libanona meži” (Psalmi 72:16).

Pašās beigās tiks iznīcināta pati nāve. ”Un tad nāks gals, kad viņš nodod Valstību Dievam un Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.Jo viņam vajag vldīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve” (1.Korintiešiem 15:24-26). ”Viņš (Dievs) nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, jo, kas bija, ir pagājis” (Atklāsmes 21:4).

Ir saprotams, kāpēc šo mācību sauc par evanģēliju- mēs zinām, ka šis vārds nozīmē ”Labā vēsts”.

Pestīšana.

Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus izsūtīja savus apustuļus ar šādām pamācībām: ”Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts tas tiks izglābts” (Marka 16:15-16).

Ir jāsaprot, ka kristībai ir jānāk pēc ticības evanģēlijam. Šis pants turpinās- ”Bet, kas netic, tiks pazudināts”.

Vasarssvētku dienā apustulis Pēteris runāja par Jēzus augšāmcelšanos un par cerību uz viņa otro atnākšanu. Cilvēki, kas dzirdēja šo uzrunu, bija aizkustināti, un viņi jautāja, ko viņiem vajag darīt. Viņiem tika teikts atgrizties no grēkiem un likties kristīties. Atgrizties no grēkiem nozīmē mainīt savu domāšanu- sākt jaunu dzīvi. ”kas viņa vārdus uzņēma, to kristīja... un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās” (Apustuļu d. 2:41-42).

Ievērojiet šo pašu vārdu kārtību- saprašana un ticība, kam seko paklausībakristībā. Pēc tam seko ticīgā pastāvīga cenšanās dzīvot savu dzīvi tā, lai iepriecinātu Dievu.

Tad šis kristītais kristietis, par ko ie teikts, ka ”viņš ir augšāmcēlies ar Kristu”, var ar paļāvību gaidīttāKunga atnākšanu. ”Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām, jo jūs esat miruši un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kolisiešiem 3:1-4).

Piedošana.

Ja šajā Kristus  gaidīšanas laikā krisitietis grēko, viņš zina, ka Jēzus ir viņam  līdzi jūtošs aizstāvis, tāpēc, ka viņš zina, kas ir kārdinājuims. Vēstulē Ebrejiem mums ir atgādināts, ka mūsu Augstais Priesteris bija kārdināts tāpat kā mēs, lai arī viņš spēja pretoties un negrēkoja (Ebrejiem 4:15). Kristietis var paļāuties uz to, ka viņa lūgšanas tiks uzklausītas. ”Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4;16).

Dieva balva (dāvana).

To mēs nevara dabūt tikai paši ar saviem pūlēm. Tikai ar Dieva mīlestību uz žēlastību mēs varam iegūt pestīšanu Kristū. Tā apustulis Pāvils rakstīja: ”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” (Efeziešiem 2:8). ”Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23).

Nākošais solis.

Jūs tagad esat šīs neklātienes kursa 1. pakāpes divpadsmit lekcijas. Jūs šajās lekcijās esat izlasījuši īsu uzskicējumu par to, ko Bībele māca par Dievu viņa plānu attiecībā pret zemi. Jūs varbūt esat līdzīgi daziem ļaudīm no Atēnām, kas klausījās Pāvilā un ”par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: ”Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim” (Apustuļu d. 17:32). Citiem vārdiem sakot, viņi bija labprāt klausījušies, bet nebija pārāk ieinteresēti turpināt savas mācības. Bet, varbūt jūs esat kā ļaudis no Berojas, ko apmeklēja    apustulis, kuri ”vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot” (Apustuļu d. 17:11).

Vienalga, pie kuras ļaužu grupas jūs piederat, bet Dieva plāns vēl piepildīsies. Pēteris rakstīja, ka pēdējās dienās cilvēki zobosies par domu, ka Kristus atgriezīsies. Pēteris teica, ka viņi ņirgājās parNoas sludināšanu, bet kad pienāca noliktā diena, sākās plūdi. Tāpat arī, vai cilvēki tam pievērš uzmanību vai nē, ”tā Kunga diena nāks” (2.Pētera 3:9-10).

Īpašs vēstījums jums.

Apustulis nobeidz šo vēstuli tekdams, kā jūs zināt, šo: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā” (2.Pētera 3:11).

Uz šo jautājumu jāļauj atbildēt Bībeles studentam atsevišķi. Mēs ticam, ka jūs centīsieties, ”ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus” (2.Pētera 3:14).

Fragmenti Bībeles lasīšanai:

Jesajas 65:17- 25                                    

Kolosiešiem 3

Romiešiem 13

2. Pētera 2

Efeziešiem 5

Efeziešiem 2

12.lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbilddes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet  šo pārbaudījuma ekseplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu.

1. Kāds būs Jēzus pirmais darbs, kad viņš atgriezīsies uz zemes?

a) Paziņot visiem, ka viņš ir ieradies.

b) Piecelt mirušos.                          

c) Dot laimi visiem.

d) Iznīcināt grēciniekus.

2. Kuri no sekojošajiem apstākļiem pastāvēs Dieva Valstībā?

a) Vairs nebūs kara.

b) Vairs nebūs slimību.

c) Vairs nebūs bada vai sausuma.

d) Vairs nebūs nāves.

3. Kurā svētku dienā apustulis Pēteris pastāstīja cilvēkiem par Jēzus otro atnākšanu, kā tas ir pierakstīts Apustuļu darbos 2?

a) Jūdu lieldienās.

b) Vasarsvētkos.

c) Purima svētkos.

d) Lieveņa svētkos.

4. Kā kristītam ticīgajam būtu jādzīvo?

a) Klosterī.

b) Izolācijā.

c) Tā, lai iepriecinātu Dievu.

d) Darot svarīgu darbu.

5. Kā kristietis var lūgt grēku piedošanu?

a) Ar upuriem.

b) Dodot desmito tiesu.

c) Ar dāvanu došanu.

d) Ar lūgšanu.

6. Kāda ir Dieva dāvana, kas pieminēta vēstulē Romiešiem 6?

a) Mūžīgā dzīvība.

b) Radīšana.

c) Bībele.

d) Gadalaiki.

7. Ko darīja ļaudis Atēnās, kad viņi dzirdēja Pāvilu sludinām?

a) Nomētāja Pāvilu ar akmeņiem.

b) Teica: ”Par to mēs tevi vēl citu reizi dzirdēsim”.

c) Cildināja Pāvilu.

d) Godināja pāvilu.

8. Ko darīja Berojas ļaudis, kad viņi dzirdēja Pāvilu sludinām?

a) Dziedāja slavas dziesmas.

b) Meklēja ik dienas rakstos.

c) Sludināja.

d) Pārdeva visus savus īpašumus.

9. Ko no sekoošā cilvēki nespēj novērst?

a) Piesārņojumu.

b) Dieva Valstības nodibināšanu.

c) Naidu.

d) Jēzus atgriešanos.

10. Kurš no Jēzus apustuļiem pamācīja mūs censties dzīvot nevainojami?

a) Pāvils.

b) Filips.

c) Jānis.

d) Pēteris.

Kāpēc tik daudz sektas?

Kāpēc kristietībā ir tik daudz sektu? To lielais skaits izsauc neticīgo izsmieklu un apbēdina patiesi ticīgos. Kad apustuļi izplatīja Kristus mācības, tad radās kristietība, kurā bija bija tikai viena vienīga ”sekta”, par kuru teica, ”ka tai visur pretojas” (Apustuļu d. 28:22). Ja mācības pie kurām pieturējās kristiesi, būtu saglabājušās tieši tādas, kādas tās deva paši pirmie skolotaji, tad vismaz ir varbūtība, ka tā būtu turpinājusi pastāvēt kā viena ”sekta”.

Bet pieņemsim, ka tiek ievestas jaunas mācības, veci vārdi tiek lietoti, lai ietērptu jaunas idejas un sveša filozifija tiek savienota ar sākotnējo mācību? Vai nav skaidrs, ka radīsies saspīlējums starp jauno un veco ticību? Tiks atvērts ceļš, lai savienotu atšķirīgas idejas un izdomātu jaunas teorijas, lai saskaņotu pretrunīgas lietas. Tā rezultātā atsevišķas grupas pamazām attālināsies viena no otras, līdz tās sašķelsies atsevišķās baznīcās, starp kurām valdīs mūžīgas nesaskaņas un strīdi.

Runājot vispārīgi un vienkārši, tieši tas lielā mērā notika ar kristietību. Šīs pārmaiņas sākās jau apustuļu laikā, jo mēs redzam, ka Pavils enerģiski nostājās pret idejām, kas padarītu mirušo augšāmcelšanos nevajadzīgu (1.Korintiešiem 15:12,20). Savas dzīves nogalē Pāvils vēl aizvien cīnījās pret tiem, ”kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi” (2.Timoteja 2:18).

Pastāv liela varbūtība, lai neteiktu vairāk, ka vienīgā mācība, kura būtu varējusi izstumt ticību augšāmcelšanai nākotnē, bija grieķu mācība par dvēseles nemirtību, un tāpēc nav vajadzības pēc augšāmcelšanās no kapa. Pāvilu šī lieta ļoti sarūgtināja, jo tās sekas bija postošas. Tā bija ”sagrozījusi dažu ticību”, un, domājot par nākotni, viņš redzēja, ka tā izplatīsies ”kā sērga” (2.Timotejam 2;17).

Dažās iepriekšējās vēstulēs Pāvils bija teicis, ka pienāks laiks, kad notiks ”atkrišana”, un pat, ka ”netaisnibas noslēpumainais spēks jau ir darbā (2.Tesaloniķiešiem 2:3,7). Viņš teica efeziešiem: ”No jūsu pašu vidus celsies vīri ačgārnības runādami” (Apustuļu d.20;30). Abās savās vēstulēs Timotejam viņš rakstīja par laiku, kad ”daži atkritīs no ticības” (1.Timotejam 4:1). ”un kad viņi nepanesīs veselīgo mācību...” bet ”noversīs ausis no patiesības, un piegriezīsies pasakām”. Viņi ”uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez” (2.Timotejam 4:3-4).

Pāvils nebija vienīgais, kas tā domāja. Pēteris teica: ”Jūsu starpā bū sviltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības” (2.Pētera 2:1).

Jāņa vēstules, ko viņs uzrakstīja sirmā vecumā ap pirmā gadsimta beigām, bija lielā mērā veltītas cīņai pret mācību, kura jau bija plaši izplatījušies. Viņš teica: ”Daudz viltus pravieši (vai mācītāji) ir izgājuši pasaulē” (2. jāņa 7p). ”Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē” (1. Jāņa 4:1). Viņš mudināja ticīgos pārbaudīt tos, kuri nāca pie viņiem kā mācītāji (vai, viņa paša vārdiem,  ”pārbaudīt garus”), un vienīgā mēraukla, ar kuru viņus varēja pārebaudīt, bija Vārds, ko Dievs jau bija devis caur Savu Svēto Garu- tas ir, Svētajiem Rakstiem.

Jau apustuļu laikā, kad varēja atsaukties vienīgi uz rakstiem, ko mēs tagad saucam par  Veco Derību, Berojas jūdi tika nosaukti par ”labvēlīgākiem”, jo ”viņi meklēja ik dienas rakstos”, lai redzētu, ”vai tas tā esot”, kā Pāvils un Sīla viņiem stāstīja (Apustuļu d. 17:11). Un kad agrākos laiks jūdi bija mēģinājuši sazināties ar mirušajiem, lietodami līdzīgtas metodes, kā mūsdienu garu izsaucēji, Jesaja bija norādījis uz vienīgo avotu, ko izjautāt: ”Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva?... Jāturas pie bauslības un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!” (Jesajas 8:19-20). ”Jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir ir runājuši Svētā Gara spēkā” (2. Pētera 1:21). Tā kā šķelšanās ir sākusies tāpēc, ka ir cēlušies vīri ka runā ačgārnības, ”lai aizrautu mācekļus sev līdzi” (Apustuļu d. 20:30), tad vienīgais ceļš uz vienotību ir atgriešanās pie ”tās ticības, kas svētiem reiz uzticēta” (Jūdas 3.p.).

Mūsdienās, aizmirstot un noklusējot atšķirības, tiek pieliktas  pūles, lai panāktu vienotību starp dažādajām baznīcām un sektām, bet, kamēr kādu centienu rezultātā var rasties organizācija, kas vairāk apmierina cilvēkus, tā nevar būt pieņemama Dievam. Vienīgā vienotība, kas ir pieņemama Dievam, ir tā, ko aprakstīja Pāvils: ”Viena miesa, viens gars- jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti- viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens visu visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem ar visiem un iekš visiem” (Efeziešiem 4:4-6).

Šodien ir vislielākā mērā vajadzīgs atgriezties pie šīs vienas ticības, kuru sludināja Kristus unb viņa apustuļi. Mums nevajag censties palašināt šo ceļu, bet gan izvēlēties šauro ceļu. ”Jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir tie vārti un šaurs ceļš ir tas ceļš, kas ved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod” (Mateja 7:13,14).

Kāda cerība ir jums?

Varbūt jums ir grūti skaidri izteikt kādu cerību, kas attiecas uz nākotni. Iespējams, ka jūs ne visai bieži domājat par to, vai runājat ar saviem draugiem. Taču pavisam noteiktu informāciju par nākotni var atrast Bībeles lapaspusēs.

Jūs varētu domāt, ka nav svarīgi zināt par Bībeles cerību vai nē, kamēr jūs cenšaties sekot vispār pieņemtiem dzīves noteikumiem. Ja tas tā arī ir, tad jūs cenšaties sekot vispār pieņemtiem godīgiem dzīves noteikumuem. Ja tas tā arī ir, tad jūs pieļaujat nopietnu  kļūdu. Cerība par nākotnē sagaidāmo Dieva balvu, kas mums ir atklāta Bībelē, ir zināma cilvēkiem, lai viņi to pieņemtu ar nopietnību un sirdsskaidrību. Dievs nevar samierināties ar bezrūpīgu vienaldzību pret to, ko Viņš ir apsolījis, Viņš arī nedāvās Savus nākotnes dzīvības balvu cilvēkiem, kurus neinteresē viņa plāns.

Pārdomājiet rūpīgi sekojošos faktus:

1.Pestīšana ir atkarīga no tā, vai mēs pieņemam un stingri turamies pie cerības, ko sludināja apustuļi: ”Jo cerībā mēs esam pestīti” (Romiešiem 8:24). ”Viņa (Kristus) nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko mēs lepojamies, stipru saglabājam līdz galam” (Ebrejiem 3:6). ”Ja tikai paliksiet savā ticībā un nesatricināti un nenovērsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā” (Kolosiešiem 1:23). Evaņģēlijs ”ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic” (Romiešiem 1:16).

2. Apustuļu mācībā ir parādīta tikai viena cerība, bet nevis vairākas atšķirīgas vai pretrunīgas cerības: ”Vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti” (Efeziešiem 4:4). Cerība, kas ir dodta, evaņģēlijā” (Kolosiešiem 1:23). ”Gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram” (Titam 2:13). ”Par to jau agrāk esat dzirdējuši, kad klausījāties evanģēlija patiesības vārdu” (Kolosiešiem 1:5). ”Ja  kāds jums sludina citu evanģēliju nekā to ko jūs esat saņēmuši, lāsts par to!” (Galatiešiem 1:9).

3. Šī viena cerība ir Izraēlas cerība, vai cerība, kas iesakņojas ebreju tautā tūkstošiem gadu pirms Kristus atnākšanas ar solījumiem, kas bija šīs tautas sentēviem: ”Es (Pāvils) esmu saistīts ar šīm važām Izraēla cerības dēļ” (Apustuļu d. 28:20). Jēzus Kristus atnāca, ”lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus” (Romiešiem 15:8). ”Izraēlieši, kam pieder apsolījumi” (Romiešiem 9:4). ”Pestīšana nāk no jūdiem” (Jāņa 4:22).

4. Šī cerība dod izredzes uz lieliem ieguvumiem nākotnē, ja mēs paļaujamies uz Dieva apsolījuma spēku, un godinām Dievu ar ticību Viņa Vārdam: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams” (Ebrejiem 11:1). Lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies” (1. Pētera 1:13). ”Mums šeit nav paliekamas pilsēts, bet mēs meklējam nākamo” (Ebrejiem 13:14).

Ābrahāms, ” Dievam godu godams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš ir apsolījis, spēj arī darīt” (Romiešiem 4:20, 21).

5. Šeit ietilpst arī cerība uz mūžīgo dzīvību un Dieva valstības iemantošanu: „{Cerībā uz

mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem” (Titam 1:2). ”šis ir tas sapsolīojums, ko Viņš mums ir apsolījis- mūžīgā dzīvība” (1. Jāņa 2:25). ”Vai tos, kas pasaulei ir nabagi, nav izredzējis par tās valsts mantiniekiem, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl?” (Jēkaba 2:5). ”Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā” (2. Pētera 1:11). ”Nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību” (Mateja 25:34).

6. Bez sirsnīgas un padevīgas ticības mēs nevaram tikt pestīti: ”Bet bez ticības (kas ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams- skat. 1. pantu) nevar patikt” (Ebrejiem 3:6). ”Kas netic, tiks pazudināts” (Marka 16:16). ”Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu” (1. Jāņa 3:3). ”Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru saglabājam līdz galam” (Ebrejiem 3:6). ”Jo cerībā mēs esam pestīti” (Romiešiem 8:24).                                                                     

Rezumējot, mēs varam teikt, ka patiesā cerība ir ”evanģēlija cerība”. Evanģēlijs, ko sludināja Kristus, attiecās uz Valstību, kurāu Viņš nodibinās uz zemes pēc viņa apslītās atgriešanās no debesīm. Tie, kuri cer uz atalgojumu pēc nāves debesīs, ir pilnībā novērsušies no Bībeles mācības. Jēzus prasa, lai mēs pieņemtu vienīg patieso cerību, ko viņš sludināja, un lai mēs no visas sirds tai ticētu. Šis, kā mums vairākkārt ir norādīts Jaunajā Derībā, bija Dieva Valstības evanģēlijs (vai labā vēsts). Jaunās Derības apsolījums ir, ka tie, kas ir kristīti šajā evanģēlijā, tiks piecelti no mirušajiem, Kungam atnākot, pēc tam par viņiem tiks spriesta tiesa, un , ja viņi tiks atzīti par cienīgiem, saņems mūžīgās dzīvības dāvanu un iemantos Valstību, kura būs nodibināta uz zemes. Šis būs evanģēlija Vienīgās Patiesās Cerības brīnišķīgais piepildījums.

Kas ir kristadelfieši?

Vārds ”kristadelfietis” nozīmē ”Kristus brālis”, kas ir atvasināts no diviem grieķu vārdiem „Christos”- Kristus un ”adelphis”- brālis. Amerikas pilsoņu kara laikā 1861. gadā tiem, kas savas pārliecības dēļ atteicās ņemt bija jāreģistrējas, un, lai atšķirtos no citiem, kas sevi sauca par ”brāļiem”, tika lietots vārds ”kristadelfieši”, kas de4va viņiem atsevišķu identitāti.

Kristadelfiešiem nav centrālās pārvaldes un nav apmaksātas garīdzniecības. Viņi veido nelielu sabiedrību, kas iedalās mazākās grupās , ko sauc par ”eleksijām”, un nevis par ”baznīcām”, kas ir nepareizi lietots vārds. ”Ecclesia” ir sākotnējais grieķu vārds. Lai arī katra ekleksija ir neatkarīga, tās visas māca vienas un tās pašas mācības un atbalsta vienus un tos pašus vispārējos principus, atšķirībā no vispārējās kristietības, kura ietver sevī daudzas atšķirīgas kristīgās reliģijas. Sākotnēji Kristus vēstījums bija saprotams un vienkāršs, bet pirmajos gadsimtos pēc šis vēstījums tika sagrozīts. Šī sagrozīšana ir novedusi pie kristīgās reliģijas jucekļa, ko mēs atroda pasaulē šodien.

Patiešām, nesaskaņas starp kristiešu grupām izraisa saspīlējumu mūsdienu pasaulē. Kristus atnesa miera vēsti- tikai tas, ka cilvēki nepareizi saprata so vēsti, ir radījis nesaskaņas. Kristadelfieši cenšas pārvarēt šo nesaprašanos un mēģina līdzināties pirmajiem Kristus sekotājiem. Viņi dzīvoja saskaņā ar lūgšanu, ko Kristus viņiem mācīja: ”Mūsu Tēvs debesīs... lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”. Tāpat arī kristadelfieši, līdzīgi Kristus pirmajiem sekotājiem, apņēmīgi gaida viņa atgriešanos uz zemes, lai atnestu mieru, ieviestu kārtību un apbalvotu savus sekotājus ar vietu Dieva Valstībā uz zemes. Tieši to Kristus apsolīja.

Kristus arī pilnīgi skaidri mācīja, ka, lai iegūtu tādu apbalvojumu, tiek prasīts noteikts dzīve veids un ticība- ka ar mieru Kristū nevr iegūt, sekojot mūsu pašu idejām. Kristadelfieši ir centušies izdibināt, kāds ir pareizais dzīvesveids un ticība; to darīdami, viņi atklāj lielu bezdibeni starp to, ko saka Bībele un ko dara vispārējā kristietība. Tāpēc viņi vēlas, lai viņiem būtu atšķirīgs nosaukums un identitāte.

Šeit uzskaitītas dažas no šīm atšķirībām- un tās ir būtiski svarīgas.

Bībele.

Dažreiz saka, ka kāda noteikta grāmata ir kāda atsevišķa cilevēka ”Bībele”. Turpretī kristadelfiešiem Bībele ir galvenā mācību grāmata visai dzīvei. Tā irDieva vārds. Cilvēkus, kuri uzrakstīja sešdesmitsešas Bībeles grāmatas, to ierosināja Dievs. Tāpēc Kristadelfieši pilnīgi pilnīgi uzticas Bībelei, jo tā ir Dieva, nevis cilvēka vārds.

Dievs.

Atšķirībā no dažiem mūsdienu krisiešiem, kristadelfieši tic augstākai būtnei- Bībeles Dievam. Kristadelfieši nevar noliegt Dieva esamību daudzu iemeslu dēļ. Viņi katru dienu redz dzīvo pasauli; viņu intelekts atrodas cilvēka ķermenī, kas ir ļoti sarežģīts; tāpēc viņi dabā saskata pierādījumus tam, ka tā ir radīta  pēc noteikta plāna un, lai kaut kas tiktu radīts, ir vajadzīgs radītājs.

Viņi studē Bībeli, tās piepildītos pravietojumus, tās pilnīgo harmoniju, tās dzīves pamācības, un galvenokārt, tās vēstījums par cerību, un viņi tic, ka tai ir viens Dievišķais autors. Sasnieguši šo ticības pakāpi, kristadelfieši atzīst savu parādu Dievam, un atzīst Viņu par savas dzīvības avotu. Viņi arī saprot, ka ir mirstīgi.

Cilvēks.

Nāve ir temats, kurā lielākā daļā kristiešu pārprot Bībeli. Daudzi domā, ka nāve nav dzīves gals, bet laiks, kad kad dvēsele tiks atalgota debesīs vai sodīta ellē. Šādas terijas nav sastopamas Bībelē, un tāpēc kristadelfeiši tās noraida. Viņiem pietiek ar Dieva Vārdu. Salamans teica: ”Nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs algas, ko gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas” (Salamans Mācītājs 9:5). Nāve ir pilnīga aizmirstība. Kāda gan tad cilvēkam ir cerība pēc viņa īstās dzīves?

Kristus.

Apustulis Pāvils, tuvs Kristus sekotājs, rakstīja: ”Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23). Kristus, Dieva Dēls, Marijas dēls. Šajā punktā kristadelfieši ir vienisprātis ar visie kristiešiem, ka Jēzus Kristus ir viņu ticības centrā. Bībele nepiemin Trīsvienību, Dievu Dēlu vai Dievu Svēto Garu. Tā vienkārši pasaka, ka Dievs ir visaugstākā būtne, ka Kristus ir viņa Dēls, kas radīts, svētajam garam iedarbojoties uz jaunavu Mariju. Kristadelfieši nestricināmi tic Bībeles mācībai. Un šī mācība ļoti loģiska. Šis ir Kristus, kas, atstājot savus mācekļus, apsolīja atgriezties uz zemes, lai atnestu mieru un atalgojumu saaviem sekotājiem, un kāPēteris reiz teica: ”Nav nevien scits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana”.

Jūs.

Kā tad cilvēks var dalīties cerībā, ko Kristus piedāvāja? Viņš pavēlēja saviem sekotājiem sludināt Dieva Valstības evaņģēliju visiem cilvēkiem. Viņš teica: ”Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts”. Saskaņā ar Bībeli, patiesa kristiešu kristība ir pilnīga iegremdēšanās ūdenī, tā ir  simboliska darbība, kas nozīmē gan gan grēku nomazgāšanu, gan sirdsprāta izmainīšanu, la kalpotu Dievam. Šī kristība ir nemainīgs noteikums kristadelfiešiem. Šis ir pestīšanas ceļš Kristū.

Šeit ir parādītas tikai piecas galvenās kristiešu atšķirības no Kristus un apustuļu mācības, kāda tā ir arrodama Bībelē. Mēs uzskatām, ka tā būtu augstprātība, ja kristadelfieši teiktu, ka tikai viņiem ir cerība Kristū, tāpat kā arī daudzas pašpaļāvīgas kristiešu grupas, kas meklē atalgojumu, lai gan viņu ticība un darbība ļoti atšķiras no Bībeles.

Tāpēc, lai kādā vārdā jūs sevi nosauktu, Bībeles patiesais vēstījums jūs aicina, ja jūs gribat piedalīties Dieva plānā uz zemes, tad mēs vceram, ka jūs patstāvīgi apgūsiet Bībeli, kristīsieties un gatavosieteis uz Kristus atgriešanos pie viņa sekotājiem.

Kristadelfieši pazemīgi piedāvā jums savu palīdzību, lai sasniegtu šo mērķi.

Šis ”Studiju piezīmes” ir tikai viens veids, kā palīdzēt jums iegūt pilnīgāku sapratni par Bībeli.Mēs ar prieku jums palīdzēsim jums tikt arī uz priekšu, ja jūs to vēlaties.

”Bībeles pamati”.

Šī ir viegli saprotama, plaša rokasgrāmata par Bībeles galveno principu mācībām. Katra nodaļa ir papildināta ar lielu skaitu norāžu, kuras apstiprina secinājumus un dod materiālu dziļākām studijām.

Kā norāda nosaukums, ”Bībeles pamati” cenšas atgriezties pie Bībeles pamatprincipiem, un, kur cilvēkiem ir atšķirīgi un pretrunīgi uzskati, tie ir galvenokārt aplūkoti vairākās ”Atkāpēs” nodaļu beigās- tajās ir sniegtas atbildes, kas saprotami izskaidro Dieva Vārdu, ko tas saka par tādiem tematiem kā spoki, pārmiesošanās (ikarnācija), burvestība, sabata svētīšana, Svētā Gara brīnumainās dāvanas, un tur ir izskaidroti daudzi grūti saprotami Bībeles fragmenti. Šajā tekstā ir arī atbildēts uz daudziem vispārīgiem jautājumiem.¨

”Bībeles pamati” ir domāti cilvēkiem, kas ir guvuši pamatzināšanas no šīm četrām ”Bībeles studiju brošūrām” un kuri vēlas vēl labāk saprast Bībeli. Katrs, kas sekmīgi pabeidzis šīs četras ”Studijas”, var saņemt bezmaksas ”Bībeles pamatus” no sava skolotāja.

Atbilžu kopsavilkuma lapa.

Ir svarīgi, lai jūs uzrakstītu savu vārdu, un pilnu adresi un valsts nosaukumu uz šīs Kopsavilkuma lapas ļoti skaidri, citādi mums nebūs iespējams jums atbildēt.

Katras Lekcijas beigās šajā brošūrā ir Pārbaudījumu lapa ar 10 jautājumiem, uz kuriem ir lielākais piecas iespējamās atbildes- a), b), c), d), vai e)- dažos gadījumos ir nepiciešama vairāk nekā viena atbilde.

Pasvītrojiet burtu vai burtus, kas norāda uz jūsu atildi. Piuemēram, 1. lekcijas 7. jautājums: ja, pēc šīs lekcijas izstudēšanas jūs domājat, ka Bībelē ir 23 atsevišķas grāmats, jūs pasvītrosiet burtu d).

Atbildiet uz visiem Pārbaudījumu jautājumiem, pasvītrojiet pienācīgos burtus, tad pārceliet tos uz Kopsavilkuma lapas otrajā pusē un atsūtiet to mums tikai Kopsavilkuma lapu; tas nozīmē, ka Pārbaudījuma lapa paliek jums izziņai.

Sūtiet savu pabeigto Kopsavilkuma lapu uz šo adresi:

a.k. 90 RIGA

LV-1007

LATVIJA

vai

Christadelphian Advancement Trust

Reg. Charity No. 1014615

PO Box 3034

South Charity Surrey CR2 0ZA

ENGLAND / ANGLIJA

Vards.info

Carelinks.net

Epasts: info@carelinks.net

Lūdzu rakstiet ar drukātiem burtiem:

Jūsu vārds___________________________________________________________________

Jūsu adrese__________________________________________________________________

Personīgais telefona numurs____________________________________________________

Darba telefona numurs_________________________________________________________

10. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

11. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

12. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e