Bībeles studiju piezīmes 2

Pavisam ir četras brošūras, un katrā no tām ir trīs lekcijas. Tās var studēt jebkurā secībā, bet vislabākās sekmes var sasniegt, sākot ar 1. un beidzot ar 4. brošūru.

Nr. 1.

Bībele

Dievs

Dieva Plāns Un Nolūks

Nr.2.

Nāve

Dieva apsolījumi

Jēzus Kristus

Nr. 3.

Dieva apsolījumi (2)

Kristus augšāmcelšanās

Kristus atgriešanās

Nr.4.

Evanģēlijs

Kristība

Dieva Valstība

4. lekcija.

Nāve.

Liela nelaime parasti tiek atspoguļota ziņu pirmajās rindās. Pēkšņa un vardarbīga nāve izraisa interesi; bet pati ”nāve” kā tāda nav nekāds jaunums, un lai cik dīvaini tas būtu, nerada lielu interesi. Tomēr, laikā, kamēr jūs izlasījāt pirmos divus teikumus, ir nomiruši aptuveni 25-30 cilvēki (tas ir, vairāk kā 6250 cilveki stundā vai 150 000 dienā). Kādu dienu jūs būsiet viens no viņiem! Ir maz ticams, ka jūs iesiet bojā kādā katastrofā kuras izraisa relatīvi maz nāves gadījumi, bet, ka kādā citādi pavisam parastā dienā jūsu ikdienas gaitas beigsies un šī pasaule turpinās pastāvēt bez jums. Tāpēc nāves priekšmeta pētīšana ir ļoti svarīga. Domas par nāvi izraisa jautājumus: ”Kas es esmu?”. ”Kas ar mani notiks kad es nomiršu?”, ”Kā es iederos Dieva radīšanas plānā?”.

Pamatā ir trīs iespējamās attieksmes pret nāvi:

1. Ignorēt to.

2. Uzskatīt, ka tā patiesībā nav tas, kas tā šķiet esam.

3. Droši skatīties uz tās novēršamo realitāti un meklēt ceļu kā izglābties.

Apskatīsim tuvāk šīs trīs attieksmes.

1. Ignorēt nāvi.

Šī attieksme piemīt piaugošam skaitam cilvēku, kas atrdas rietumu kultūras ietekmē. Rietumu sabiedrībā valdošās filozofijas – materiālisma mērķi ir centrēti uz zinātni. Zinātniskā pieeja dzīves problēmām nodarbojas ar lietrā, kuras var izmerīt. Pārdmas par to, kas ”no tiks pēc nāves”, neiederas zinātniskajā metodē un tāpēc tās tiek lielā mērā ignorētas.

Daudzi cilvēki, radīt brīnumu mulsinošā klasta apžilbināti, atmet visas domas par nāvi, cik vien tas ir iespējams.

2. Uzskats, ka nāve patiesībā nav tas, kas tā šķiet esam.

Tas ir mūžsens uzskats, ko ir pieņēmis vairākums pasaules reliģiju. Pēc viņu domām, nāve nav dzīves beigas, bet ieiešana mūžībā. Šās ticības pamatā ir doma, ka cilvēkam ir ”nemirstīga” dvēsele; ka cilvēkā ir kautkas tāds, kas nevar mirt, bet kas nāves brīdī atjaunojas no ķermeņa un turpina dzīvot citā veidā.

Bet šīs domas nevar pierādīt ar ne dzīves pieredzi, ne ar šās pasaules reliģiskajām grāmatām, kuras pretēji Bībelei (2. Timoteja 3:16), ir tikai kas taustās tumsā, pieņēmumi. Eksperimenti telepātijā ārpus sajūtu uztverē var pieradīt, ka cilvēkā ir kaut kas vairak par zinātne līdz šim ir atklājusi, bet tie nepierāda, ka ”kaut kas” turpina dzīvot, kad ķermenis mirst. Cilvēkam ir vajadzīga ticama atklāsme no Dieva, viņa Radītāja, par nāves norisi.

Bībele ir vienīgā grāmata, kas to sniedz. Tā prasa, lai cilvēks:

3. Droši skatītos uz nāves nenovēršamo realitāti un meklētu ceļu, kā izglābties.

Nekur visā Bībelē nav atrodama doma, ka cilvēkiem ir nemirstīga dvēsele, kura turpina dzīvot pēc nāves.

Tas varētu šokēt tos, kas pieturas pie tradicionālās kristiešu ticības. Bet Bībele saka:

”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā”.

”Pazemē, kurp tavs ceļš iet nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības” (Salamans Mācītājs 9:5, 10).

Šo faktu pārdomājot, tas varētu būt ne visai iepriecinošs, bet tam vajadzētu kļūt par iemeslu pazemībai un būtu jāizsauc apziņa par cilvēka neatliekamo vajadzību meklēt ceļu, kā izglābties.

Pestīšana sākas ar pazemību.

Dievs ir paziņojis: ”Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars, un kas Manu Vārdu bīstas” (Jesajas 66:2). Apzīmējums ”nabags” nozīmē pazemīgs.

Cilvēks pēc savas dabas ir lepna būtne. Doma, ka viņam pieder nemirstīga dvēsele, ir patīkama viņa iedzimtajam lepnumam. Bet, ja mēs gribam zināt visu patiesību, tad mēs darām labi, atmetot visas priekšpieņemtās idejas, lai arī cik glaimojošas, un pārdomājot visu, ko Dievs ir atlājis par cilvēka dabisko stāvokli.

Cilvēka daba.

Bībele apskata šo svarīgo jautājumu pašos pamatos. Tā pastāstsa, kā cilvēku eksistences pašā sākumā ienāca nāve. Stāstījums par pirmajiem cilvēkiem, Ādamu un Ievu, nav mīts! Pārdomājiet Bībeles sākuma nodaļās pierakstīto faktu dziļo nozīmīgumu!

”Un Dievs tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedevsa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli” (1. Mozus 2:7).

Ādama ķermenis tika izveidots no elementiem, kuri veido visas matērijas pamatu. No šiem elementiem visvarenais Radītājs izveidoja brīnumaini sarežģīto cilvēka ķermeni ar visiem tā jūtīgajiem un savstarpēji saistītajiem orgāniem. Principā tāds pat6s brīnums notiek mūsdienās, attīstoties bērnam mātes miesās.

Ādama ķermenim no zemes pīšļiem tika dota drzīvība no Dieva, kas ”iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu”, un kas citādi būtu bijis tikai nezdīvs ķermenis, kas ”tapa par dzīvu dvēseli”.

Dvēsele.

Dzīvība ir noslēpumaina, bedefinājama, bet bez pūlēm atpazīstsms īpašība, kas ir piešķirta nedzīvai vielai. Nav pierādījumu tam, ka dzīvība var pastāvēt neatkarīgi no ķermeņa. Bībele atklāj un pieredze rāda, ka ”ķermenis” un ”dzīvība” ir savstarpējik atkarīgi un kopa sastāda ”dzīvu dveseli” vai ”būtni”.

Vārds ”dvēsele” ir plaši lietots gan attiecībā pret cilvēku, gan pret dzīvnieku. Tas tiek iztulkots kā ”prāts”, ”zvērs”, ”cilvēks”, ”radījums”, bet tas nekad, nekādā veidā nav saistīts ar domu par neirstību.

Dzīva dvēsele.

Teikums 1. Mozus grāmatā 2:7: ”tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli” nozīmē, ka cilvēks kļuva par dzīvu būtni līdz ar visām citām dzīvām būtnēm, ko Dievs bija radījis. Skatiet Salamanu Mācītāju 3:19-20: ”Tiešām, kāds ir cilvēku, tāds arī ir dzīvnieku liktenis: ka viens nomirst, tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem. Visi noiet vienā vietā: visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos”.

Vārds dvēsele nozīmē ”būtne”. Dvēsele ir cilvēks. Dvēsele nevar turpināt dzīvt atsevišķi no cilvēka vai dzivnieka. Pieminētie panti parāda, ka cilvēks ar savu dzīvību ir pilnībā atkarīgs no Dieva. Ja Dievs paņem atpakaļ no cilvēka dzīvības dvašu, vai gau, viņš kļūst par nedzīvu būtni. Ir ļoti svarīgi to saprast, tā ka daudzi kristieši uzskata, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvot pēc naves. Bībelē nekas tāds netiek mācīts. Patiesībā, tie bija čūskas meli Ēdenes dārzā. Viņa teica Ieva: ”jūs mirt nemirsiet”- tieši pretēji tam, ko Dievs bija teicis Ādamam un Ievai. Salamans Mācītājs 12:7 pierāda, ka cilvēks par savu eksistenci ir atkarīgs no Dieva: ”Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriesties atpakaļ pie Dieva, kas to ie devis”. Tas nepierāda, ka

cilvēks iet uz debesīm, kad viņš mirst. Skatiet Jāņa 3:13 un ievērojiet sevišķi vārdus, ”naviens nav uzkāpis sebesīs”. Un vēstulē Romiešiem 3:23 mēs lasām: ”jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. Tāpēc no tā izriet, ka viņi mirst un kļūst nejūtīgi līdz augšāmcelšanās laikam. 1. vēstule Korintiešiem 15. nodaļa apskata augšāmcelšanās cerību sīkāk.

Cilvēks- būtne, kam jādod Dievam prieku.

Cilveka, tāpat kā visu citu būtņu radīšanas nolūks bija dot Dievam pieku.

”Tu esi radījis visas lietas, ar tavu gribu visas lietas tiek radītas” (Atklāsmes 4:11). Atšķirībā no dzīvniekiem, cilvēkiem tika dota brīva griba paklausīt vai nepeklausīt, tā viņam zināmā mērā bija izvēle par savu uzvedību. Mēs varam saprast, ka cik daudz vairāk prieka cilvēks varētu dot Dievam, ja viņš izmantotu savu brīvo gribu, lai iepriecinātu Dievu un ne sevi pašu. Tas ir prieks, ko mazākā mērogā, vecāki gūst no bērniem, kas labprāt paklausa un ciena viņus.

Cilvēka grēkā krišana.

Lai pārbaudītu, kā cilvēks izlietos savu brīvo gribu, Dievs uzdeva Ādamam un Ievai vienkāršu pārbaudījumu. Viņiem bija pavēlēts: ”No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanās koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi” (1. Mozus 2:16-17).

Cilvēks neizturēja šo pārbaudi un tā izsauca sev nāves spriedumu. Ādamu un Ievu kārdināja čūskas mājiens, ka viņi būs dievi, kas pazīst labu un ļaunu, un tāpēc, ka šis auglis izskatījās kārdinošs un labs ēšanai. Tā viņu lepnums un iegriba pārvarēja viņus. Šīs divas rakstura īpašības ir bijušas cilvēka uzvedības pamatā kopš tā laika. Ievārojiet labi vārdus, ko čūska kārdinādama teica Ievai: ”Jūs mirdami nemirsiet” (1. Mozus 3:4). Tie bija meli, Dieva vārda noliegums; šie meli kopš tā laika ir bijuši cilvēka radītureliģiju pamatā.

Cilvēka nosodīšana.

Ādams un Ieva tika pakļauti taiusnīgajam Dieva spriedumam. Viņiem pasludināti Dieva vārdi ir ļoti nozīmīgi, jo tie dod mums nāves pamata definīciju. ”Jo tu esi zemes pīšļi,un pie pīšļiem tev būsatkal atgriezties” (1. Mozus 3:19).

Tas nozīmē, ka cilvēkam mirstot, viņš pārstāj eksistēt un sadalās elementos, no kuriem viņš bija veidots. ”Gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tai pašā brīdī viņu nodomi aiziet bojā” (Psalmi 146:4).

Nāve ir sods par nepaklausību. Pēc tam, kad Dievs bija pasludinājis šo spriedumu, Viņš nolika sardzē enģeli, lai neļautu cilvēkam ēst no dzīvības koka, ”ka tas nedzīvo mūžīgi” (1. Mozus 3:22).

Grēks.

Nāve ir sods par grēku. ”Kura dvēsele grēko, tai jāmirst” (Ecēhiēla 18:4). Šajā paziņojumā ir vienkārša loģika. Grēks atnes nāvi. Tāpēc ir ārkārtīõgi svarīgi uzzināt, kas ir grēks, ja mēs gribam atrast ceļu, kā izglābties no mūžsenās nāves. Grēks ir neticība Dieva Vārdam un nepaklausība Viņa gribai. Tā sekas ir vispārējas. ”Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23).

Ādams un Ieva ir nodevuši šo liktenīgo noslieci visiem saviem pēcnācējiem. Šis trūkums cilvēkā sastāda ”cilvēka dabu” vai, Bībeles vardiem runājot, ”miesu” jeb ”miesas prātu”.

Tas var pieņemt daudzus veidus: ”Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklības, nešķīstība, izklaidība, elku kalpība, buršana ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas...” (Galatiešiem 5:19-21).

Šīs ir dabiskās sekas dzīves veidam, kuru Ādams un Ieva uzsāka gandrīz pirms sešiem tūkstošiem gadu. Stūrgalvīga Dieva mīlestības ceļa noliegšana ir novedusi pasauli pie pašreizējā nemierīgā stāvokļa.

Vienīgā cerība.

2. lekcijā tika apskatītas dažas Dieva īpašības. Tagad mēs īsumā apskatījām dažas no cilvēka īpašībām. Acīmredzamo un satriecošo pretsatu Dievs izaka šajos vārdos: ”Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi”, saka tas Kungs. ”Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām” (Jesajas 55:8-9).

Nu ir skadrs ne tikai, kāpēc cilvēks mirst, bet arī, kapēc viņam jāmirst. Dievs ir taisnīgs un Viņa taisnīgums nevar atļaut greciniekiem dzīvot mūžīgi. Bet divas no Dioeva daudzajāk īpašībām ir Viņa žēlsirdība un Viņa gatavība piedot. ”Bet pie tevis ir piedošana, lai no tevis bīstas”(Psalmi 130:4).

Visvairāk ir vajadzīga Dieva piedošana, tāpēc, ka cilvēks nevar negrēkot. ”Ja sakām, ka mums nav grēkla, mēs maldinām paši sevi” (1. Jāņa 1:8).

Bībele sīki apreaksta Dieva ceļu-vienīgo ceļu, kas var atbrīvot no grēka un nāves dzelžainā tvēriena.Šis ceļš, vienā teikumā, ir ”caur ticību”. Ticība, ko Dievs prasa, ir ļoti sevišķa. Tā ir apzīmēta kā ”stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām” (Ebrejiem 1:11). Ticība nav akla lētticība vai ticība absurdajam. Tā ir pilnīga paļaušanās uz Dievu un stipra uzticēšanās tam, ka Viņš patiešām domā izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat, ja tā piepildīšanās šķiet neiespējama. Mūsu ticība tad jāparāda ar paklausību Dieva baušļiem. Vēstules Ebrejiem 11. nodaļa apraksta daudzus īstas ticības paraugus. Izcilākā starp tiem ir ticība, ko parādīja Ābrahāms. ”Un Ābrahāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību”. Viņa ticība tika parādīta ar viņa paklausību Dievam (Jēkaba 2:17-26).

Tā ticība un paklausība var, ar Dieva žēlastību, nodrošināt mūsu grēku piedošanu, rezultātā var tikt pārvarēta nāve. Šī ir vienīgā cerība, kas cilvēkam ir, lai sasniegtu nemirstību. Mūžīgā dzīvība patiesībā ir dāvana. ”Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23).

Ceļs, kādā Jēzus Kristus upuris to ir padarījis iespējamu, ir aplūkots kādā no tālākām lekcijām. Mūžīgā dzīvība tiks piešķirta nākotnē, kad notiks mirušo augšāmcelšanās. ”Un daudzi no tiem, kas dus (tas ir, kas ir miruši) zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai” (Daniēla 12:2).

Tad tie, kuri šīs vērtīgās balvas cienīgi, tiks pārveidoti par nemirstīgām būtnēm. Mirušo augšāmcelšanās var likties neticama, bet tā ir viena no tām lietām, kurām Dievs liek mums ticēt. Mēs zinām, ka Dievam ir iespējamas visas lietas.

Augšāmcelšanās notiks tad, kad Jēzus Kristus atgriezīsies uz zemes. ”Pats Kungs nāks no debesīm, tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši” (1. Tesaloniķiešiem 4:16). Dažas no zīmēm, kuras mums rāda, ka šie notikumi irļoti tivu, paskidrotas šā kursa 9. lekcija. Mums jābūt gataviem tai dienai.

Kopsavilkums.

1. Nāve ir dzīves gals, bet ne vārti uz mūžību.

2. Pestīšana sākas ar pazemību.

3. Nāvi izraisa grēks.

4. Grēks ir neticība Dieva Vārdam un nepzklausība Viņa gribai.

5. Cilvēks nespēj pārtraukt grēkot.

6. Cilvēks var iegūt piedošanu ar ticību Dieva Vārdam un paklausību Viņa gribai.

7. Ticība ir paļušanās uz Dieva Vārdu, un to parāda, paklausot tam.

8. Mūžīgā dzīvība ir Dieva balva, kas tiks dota Viņa uzticamajiem bērniem.

9. Mūžīgā dzīvība tiks dota pie augšāmcelšanās, kad Jēzus Kristus atgriezīsies uz zemes; šī ir cilvēka vienīga cerība, lai iegūtu nemistību.

Fragmenti Bībeles lasīšanai.

1.Mozus 2. un 3. Psalmi 49. un 146. Romiešiem 5. un 6. Salamans Mācītājs 9 1.Korintiešiem 15.

4. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrjiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes un Atbilžu kopsavilkuma lapas uz pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsutiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un saglabējiet to kā izziņas matereālu.

1. Kuri no sekojošajiem teikumiem ir patiesi?

a) Nāve nāk kā grēka rezltāts.

b) Viosi cilvēki grēko.

c) Mūžīgā dzīvība ir Dieva balva.

d) Labi cilvēki nemirst.

2. Kurš pants Bībelē parāda, ka nāve ir pilnīgs apziņas zudums?

a) Salamana Pamācība 9:5

b) Ecēchiēla 9:5

c) Salamans Mācītājs 9:5

d) Esteres 9:5

3. Kādu cilvēcisku īpašību Dievs prasa no cilvēka, kas meklē pestīšanu?

a) Lepnums.

b) Bagātība.

c) Pazemība.

d) Laime.

4. Bībele maca, ka Dievs izveidoja cilvēku no...

a) citas sugas būtnes.

b) zemes pīšļiem (putekļiem).

c) ūdens.

d) Viņš viņu neizveidoja.

5. Kas ir ”dzīve dvēsele”?

a) Dzīva būtne.

B Acs.

c) Ķermeņa daļa.

d) Nemirstīga būtne.

6. Kāpēc cilveks tika radīts?

a) Lai rūpētos par dzivniekiem.

b) Lai apstrādātu zemi.

c) Lai iepriecinātu Dievu.

d) Lai apmierinātu pats sevi.

7. Kads bija sods par Ādama un Ievas nepaklausību?

a) Viņi bija nosodīti, lai mirtu.

b) Viņus sita.

c) Dievs pilnīgi novērsās no viniem.

d) Viņus nomētāja ar akmeņiem.

8. Kas ir grēks?

a) Miesas prāts.

b) Nāve.

c) Dieva likuma pārkāpšana.

d) Cilveka daba.

9. Ticība ir...

a) paļāvība uz neiespējamo.

b) Dieva nodomu zināšana.

c) uzticēšanās nezināmajam.

d) stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.

10. Bībele māca...

a) ka nav cerības.

b) par augšāmcelšanos no mirušajiem.

c) par aizkapa dzīvi visiem.

d) par nemirstību debesīs taisnajiem.

Papildinājums.

Kur mēs nokļūstam pēc nāves?

Ja jūs pieņemat daudzu cilvēku reliģisko ticību, jūs atbildēsiet uz šo jautājumu apmēram tā ”Ja mēs savas dzīves laikā esam darījuši labu, mēs nokļūsim debesīs; bet ja nē, tad...” Šeit var būt jūs apklusīsiet. Jūs neesat par to pārliecināti, bet jūs domājat ”ellē”.

Vai tas jūs pārsteigs, jums pateiks, ka šī atbilde ir pilnīgi nepareiza: ka patiesībā, kad mēs mirstam, mēs esam miruši un nenokļūstam nekur citur, izņemot kapu? Tas pat varētu jūs sadusmot. Bet, ja jūs esat saprātīgi domājošs cilvēks, jūs nomierināsities un jautāsiet: ”Vai tas patiešām tā ir?”. Atbilde, ko apstiprina Bībeles mācība, ir notekts ”jā”, un vienīgā dzīve pēc nāves, par kuru Bībele runā, ir tā, kura seko mirušo augšāmcelšanai, Kristum atgrižoties no debesīm. Ja jūs meklējat tam pierādījumus, jūs atradīsiet tos Bībelē, un nopietni meklējumi tiks atalgoti.

Jūs atklāsit:

1. Ka cilvēka ķermenis ir cilvēks. ”Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem” (1.Mozus 2:7). ”Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem” (1.Korintiešiem 15:47). ”Es (Ābrahāms) esmu pīšļi un pelni” (1.Mozus 18:27). ”Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi” (Psalmi 103:14). ”Tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties” (1.Mozus 3:19).

Ja cilvēka ķermenis ir cilvēks, tad tas nozīmē, ka, kad ķermenis mirst, cilvēks arī mirst un tāpēc, cilvēkam mirstot, ir neiespējami nokļūt debesīs vai ellē.

2. Ka Cilvēka dzīvība jeb cilvēka gars nav cilvēks, bet cilvēka dvaša (elpa), ko padara dzīvu neredzamā, bet reālā enerģija vai Dieva spēks: ”Viņš (Dievs) pats dod visiem dzīvību, elpu, un visu” (Apustuļu darbi 17:25).

”Viņa rokās ir visu dfzīvo dvēseles un dzīvo miesu gars” (Ījaba 12:10). ”Tiešām, kāds ir cilvēku,tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: visiem ir viena dzīvības dvaša” (Salamans Mācītājs 12:7).

Ja cilvēka dzīvība un gars nav cilvēks, bet Dieva spēks, kas dod viņam spēju elpot, tad tas nozīmē, ka šās dzīvības atgriešanās pie Dieva, kad pienāk nāve, nav cilvēka atgriešanās, bet gan tās enerģijas, kura eksistēja pims cilvēka radīšanas, atgriešanās.

3. Svētajos Rakstos nekur nav apsolītas debesis kā atalgojums taisnajiem: ”Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs” (Apustuļu darbi 2:34). ”Debesu debesis pieder tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem” (Psalmi 115:16).

Ja Dāvids nav uzkāpis debesīs, tad kā gan mēs varam cerēt, ka mēs tur nokļūsim?

4. Ka, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, mirušie vēl nav saņēuši atalgojumu: ”Šie visi ir miruši ticībā, savas apsolītās lietas saņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami” (Ebrejiem 11:13). ”Un septītais enģelis bazūnēja... tad nāca Tava dusmība un tā stunda, kur tiesās mirušos un kur algu saņems Tavi kalpi pravieši” (Atklāsmes grāmata 11:15,18).

Ja mirušie vēl nav saņēmuši atalgojumu, tad kā gan var būt patiesa vispārpieņemtā mācība, kas saka, ka cilvēks saņems atalgojumu, kad viņš mirst?

5. Ka, saskaņā ar Rakstiem, mirušie atrodas pilnīgā nesamaņas stāvoklī: ”Nomirušie turpretī vispār vairs nezina nekā,... tiklab laiks mīlēt kā ienīst un dzīves iekāres deg viņiem jau sen pāri” (Salamans Mācītājs 9:5,6). ”Jo nāvē Tevi vairs nepiemin. Kas gan pazemē tevi slavēs?” (Psalmi 6:6). ”Ne mirušie slavēs To Kungu, nedz tie, kas nogrimuši klusuma zemē” (Psalmi 115:17). ”Ne jau apakšzeme slavē Tevi, jau nāve teic Tavu slavu” (Jesajas 38:18).

Ja mirušie ir pilnīgi bez samaņas, un pat nepiemin Dievu, viņi nevar priecāties debesīs, vai ciest ellē, kā to māca populārā teoloģija.

6. Ka, saskaņā ar Rakstiem, laiks, kad mirušos tiesās un atalgos, būs pie augšāmcelšanās, kad Kristus atkal atgriezīsies uz zemes: ”Tev būs atmaksa, kad taisni celsies augšām” (Lūkas 14:14). ”Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem enģeļiem, un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem” (Mateja 16:27). ”Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa Valstību minēdams” (2.Timotejam 4:1).

Jēzus saka, ka nāk stunda, kad tie, kas kalpos, ”nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām sodam” (Jāņa 5:29). ”Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam” (Daniēla 12:2).

Ja irušos netiesās, līdz Kristus atgriezīsies, tad kāds gan ir pamats mācībai, kas saka, ka viņi tiek atalgoti, kolīdz tie mirst?

7. Ka taisns atalgojums, kopā ar nemirstību, ir zemes mantošana: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi” (Mateja 5:5). ”Tā Kunga svētītie iemantos zemi” (Psalmi 37:22). ”Kas gaida uz To Kungu, tas iemantos zemi” (Psalmi 37:22). ”Taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts” (Salamana Pamācības 11:31). ”Es tev (tas ir, Dieva Dēlam), došu... pasaules galuspar mantību” (Psalmi 2:8). ”Kas valdīs pār visu zemi” (Atklāsmes grāmata 5:10).

Ja taisno atalgojums ir zemes iemantošana, tad ir skaidrs, ka ir nepareizi ticēt, ka viņu atalgojums ir ”dzīvokļi debesīs”.

5. lekcija.

Dieva apslījumi - 1

4. lekcija parādīja, ka no Bībeles viedokļa, kāpēc cilvēks mirst, nāves dabu un vienīgo cerību, kā tikt atpestītam no mūžīgā kapa. 5. lekcijā, apskatot dažus no Dieva apsolījumiem, mēs iegūsim lielāku sapratni par Svēto Rakstu atklāsmi par pestīšanu.

Atbrīvošanas solījums.

Iesākumā pēc Ādama un Ievas nepaklausības, lāstos, ko Dievs pasludināja cilvēka grēka dēļ, ir īss, bet brīnišķīgs solījums, kas dod cerības staru. Tas izteikts pantā, ko nav viegli saprast: ”Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: ”Es celšu ienaidu starp sevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” (1. Mozus 3:14-15).

Pilns šā apsolījuma izskaidrojums ir ārpus šīs lekcijas ietvariem, bet kad mēs iegūstam lielākas zināšanas par Dieva pestīšanas plānu, kļūst skaidrs, ka šeit ir pirmais solījums, ka beidzot gēku uzvarēs viens no Ievas pēcnācējiem. Grēkam tiks dots nāvīgs trieciens, bet pēcnācējs, kas to izdarīs, būs ievaints tikai īslaicīgi (tēlainā valodā- ievainojums galvā un ievainojums papēdī). Tas ir solījums par Pestītāju, kam jānāk, un Bībele neatstāj vietu šaubām, ka šis pestītājs ir Jēzus Kristus, uz ko norāda visi Dieva apsolījumi.

Dieva apsolījums Ēdenē.

Čūska kļuva par grēka simbolu, tāpēc, ka tā palīdzēja Ādamam un Ievai pārkāpt Dieva likumu. Jēzus lietoja to pašu vārdu par saviem ienaidniekiem, uzrunādams farizejus šādiem vārdiem: ”Jūs čūskas, jūs odžu dzimums”. Sitiens pa galvu, kas ir nāvīgs ievainojums čūskai, apsola pilnīgu grēka un nāves iznīcināšanu. Sievietes dzimums ir šis iznīcinātājs, un izpildot šo darbu, viņš saņem sitienu pa papēdi, tas ir ievainojums, no kura var atveseļoties.

Uzmanīga Bībeles lasīšana parādīs, ka šī līdzība par sievietes dzimumu runā par Kunga Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanās, kurā viņš guva uzvaru pār grēku un nāvi un ir pavēris ceļu uz mūžīgo dzīvību visiem, kas tic viņam.

Norādījums uz to, kas ir šis sievietes dzimums, ir dots vārdos: ”Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls” (Jesajas 7:14).

Tas bija citēts enģeļa vēstījumā Jāzepam (Mateja 1:21-23), pasakot viņam, ka viņa saderinātā sieva Marija ”dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti”, un tad seko citāts no Jesajas grāmatas 1. nodaļas. Apustulis Pāvils to komentē tā: ”Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības” (Galatiešiem 4:4).

Ar Jēzus uzvaru pār grēku un nāvi, čūska (grēks) saņēma iznīcinošu triecienu pa galvu, t.i tika pilnīgi iznīcināts; kas attiecas uz Kristu, viņš ar savu nāvi pie krusta un savu neilgo uzturēšanos kapā, saņēma it kā ievainojumu papēdī, kā pravietis Jesaja to bija pravietojis: ”Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts” (Jesajas 53:5). Tā bija pabeigts pirmais posms dieva pestīšanas plānā. Bet Kristus bija tikai pirmais, kas augšāmcēlās. Vēl būs divi posmi, kuri pilnīgi likvidēs grēku un nāvi.

Otrais posms būs pabeigts, kad Kristus atgriezīsies, lai atalgotu savus draugus- tos, kuri ir darījuši visu, ko viņš tiem ir pavēlējis. Tos viņš iecels no mirušajiem un un dāvinās tiem mūžīgo dzīvību, ko viņi baudīs uz zemes kā valdnieki, kopā ar Kristu pārvaldot tautas, kas pakļausies viņam atnākot. Šis posms ilgs tūkstoš gadus.

Trešais un pēdējais posms sāksies, beidzoties tūkstoš gadiem, kad notiks pēdējā tisa, kad grēks un nāve būs pilnīgi miznīcināti. ”Kristum vajag valdīt, tiekāms vioņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve” (1. Korintiešiem 25-26).

Kā neticība atnesa nāvi, tā ticība un paklausība Evanģēlijam kopa ar kristību un pastāvīgu cenšanos darīt labu var atnest mūžīgo dzīvību.

Skaidrais Dieva plāns.

Bībelei atklājot Dieva plānu, pestīšanas tēma parādās daudzos veidos. Tā sevišķi izpaužas atsevišķu cilvēku raksturu aprakstos, kuri ar savu dzīvi parādīja labu vai sliktu ticības piemēru (tas ir, tie, kuri ticēja un paklausīja Dievam, vai tie, kuri to nedarīja). Daudziem no šiem ticīgajiem Dievs ir devis lielus apsolījumus, kuri tiks apskatīti šajā un vēlākās lekcijās. Šajā lekcijā mēs apskatīsim divus izcilus cilvēkus, kas abi ir īstas ticības piemēri, kuru dzīve ir aprakstīta 1. Mozus grāmatā.

Noa.

Kad Ādama un Ievas pēcnācēju skaits pieauga, viņos sāka izpausties tieksme grākot, kuru viņi bija mantojuši no saviem nepaklausīgajiem priekštečiem. 1. Mozus grāmatā 6., nodaļā ir rakstīts: ”... Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu” (1. Mozus 6:5).

Cilvēces stāvoklis bija tāds, ka ”Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Dievs Savā sirdī ļoti noskuma” (1. Mozus 6:6).

Noa bija vienīgais cilvēks, ar kuru Dievs bija apmierināts (skat 1. Mozus 6:9). Dievs nolēma dot Savai radībai jaunu iespēju un šim nolūkam izmantot Noasu.

”Tad Dievs sacīja Noasam: ”Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ es viņus izdeldēšu kopā ar zemi” (1. Mozus 6:13).

Plūdi.

Dievs nolēma sūtīt uz zemes plūdus, tā, lai visas gaisu epojošās būtnes, ieskaitot cilvēku, noslīktu. Plūdu aprakstu 1. Mozus grāmata daudzi uzkata par mītu. Bet, ja mēs to rūpīgi papētām, mēs atradīsim, ka ir daudz zinātnisku pierādījumu, kas atbalsta Bībeles stāsta patiesīgumu. Bībele izmanto stāstu par plūdiem, lai dotu lieliskas morālas pamācības Noas dzīve izceļas kā spīdošs ticības paraugs pretstatā viņa laikmeta neticībai.

Dieva apsolījums.

Visvaenais šoriez apsolīja, ka nekad vairs neiznīcinās zemi ar pūdiem. Dievam ir plāns priekš zemes, un Dievs apsolīja, ka gadalaikimūžīgi nomainīs cits citu un, ka diena un naklts sekos viena otrai pārtraukuma. Izlasiet 1. Mozus 8:21-22.

Tikai daži ir izglābti.

Tālākā mācība, ko dod šis stāsts, ir Būbeles patiesība, ka ir tikai relatīvi nedaudzi civēki, kas ir gatavi ticēt Dievam un, tātad, nedaudz tiks pestīti.Šī likumsakarība, kas ir tik dzīvi atēlota stāstījumā par Plūdiem (1. Pētera 3:20), attiecas arī uz daudz svarīgāko pestīšanu no mūžīgās nāves, Kistus teica: Ieejiet pa šaurākajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. ”Bet šauri ir tie vārti un šaurs ir tas ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod” (Mateja 7:13-14).

Šis, un daudzi citi Bībeles piemēri un izteikumi, liek šaubīties par pasaules reliģijām, kuras apgalvo, ka tām pieder miljoniem ”ticīgo”. Bībele māca, ka pestīšana no mūžīgās nāves ir augstākā ērā atkarīga no katra atsevišķa cilvēka, un, ka tikai nedaudzi ir bijuši un ir sagatavoti pieņemt stingros noteikumus, ko Dievs liek pildīt- grūto un šauro ticības ceļu.

Ābrahāms.

Ābrahāms ir izcils tāda cilvēka piemērs, kas bija gatavs pieņemt uin sekmīgi izturēt daudzos smagos pārbaudījumus, pateicoties viņa ticībai Dieva vārdam.

Arheoloģija apliecina Bībeles patiesīgumu.

Ābrahāms dzīvoja apmēram 2000 gadu pirms Kristus senajā pilsētā Ūrā, kura atradās netālu no Persijas līča gala. Arheologi nesen ir atklājuši vietu, kur atradās Ūra. Viņu atradumi parāda, ka šī pilsēta bija daļa no augsti attīstītas civilizācijas, kas spēja uzcelt lielas mājas, pilis un tempļus un radīt izcilus mākslas darbus. Arheoloģija palīdz mums studēt Bībeli, sniedzot mums dzīvo pagājušo gadsimtu atainojumu. Tā noteikti palīdz novērtēt Ābrahāma ticības diženumu, tāpēc, ka Dievs viņam pavēlēja: "Izej no savas zemes, no savas cilts un tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mzus 12:2). No arheoloģiskām liecībām mēs zinām, ka Dievs lika Ābrahāmam atteikties no relatīvi ērtas un drošas dzīves, lai dotos pretī nezināmām briesmām, kurās viņu

vadītu tikai Dievs. Ābrahāms, atšķirībā no Ādama un Ievas, noticēja un paklausīja. ”Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam... un gāja, nezinādams, kurp viņš iet” (Ebrejiem 11:8).

Apsolījumi Ābrahāmam.

Abrahāma ticība balstījās uz svētīabs solījumiem, kuri sekoja Dieva pavēlei. Viņš saprata, ka, ja Dievs, Visvarenais un Visgudrais Radītājs, kaut ko apsola, tad tas noteikti piepildīsies. Dievs teica viņam: ”Un es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis” (1. Mozus 12:2-3).

Ābrahāma dzīves laikā šie solījumi atkārtojās daudz reižu, un katru reizi pirmajam solījumam pievienojās vēl kaut kas. Šajā lekcijā mēs aplūkosim šo zolījumu nozīmīgumu:

1. Ābrahāma pēcnācējiem piederēs Kanaānas zemes.

2. Ābrahāma pēcnācēji kūs par lielu tautu.

3. Vienā no Ābrahāma pēcnācējiem būs svētītas visas tautas.

1. Ābrahāma pēcnācējiem piederēs Kanaānas zeme.

Zemi, uz kuru Dievs aizveda Ābrahāmu, senos laikos sauca par Kanaānu. Tā ir zemes platība, kura mūsdienās aptuveni sakrīt ar tagadējām Libānas, Israēlas, Sīrijas un Jordānijas valstīm Vidusjūras austrumu piekrastē. (skatiet 1. Mozus 15:8). Kad Ābrahāms noklusa Kanaānā, Dievs viņam teica: ”Taviem pēcnācējiem es došu šo zemi" (1. Mozus 12:7). Šis solījums atkārtojās vēlāk: ”Jo visasd tās zemes, ko Es tev rādu, Es uzmūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem” (1. Mozus 13:15).

Īpaši svrīgi ir vārdi ”tev” un ”uz mūžīgiem laikiem”. Ja nebūtu šo divu svarīgo faktoru, mēs varētu saprast, ka šis solījums attiecas uz to, kā Izraēlieši iekaroja un ieņēma Kanaānu senajos laikos, kā tas ir pierakstīts Jozuas grāmatā. Bet tas bija tikai daļējs piepildījums, jo pirmkārt, šis solījums bija dots Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem, otrkārt, šī zeme piederētu viņiem mūžīgi. Pirmām kārtām, Bībele atklāj, ka dzīvodams Kanaānā, Ābrahāms bijalīdzīgs mūsdienu beduīnam un kad viņa sieva nomira, viņam bija jāpērk zemes gabals, kur viņu apglabāt. Beigās arī viņš nomira, nesaņēmis apsolīto zemes mantojumu (Apustuļu darbi 7:2-5).

Otrām kārtām, ir skaidrs, ka ne Ābrahāms, ne viņa pēcnācēji, Izraēla tauta, kura ir bijusi ilgu savas nacionālās pastāvēšanas laiku izraidīta no Kanaānas, nav saņēmuši to mūžīgā īpašumā.

Atbildi sniedz augšāmcelšanās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šis solījums piepildīsies pilnībā tikai nākotnē. Lai tas varētu notikt, ir vajadzīgs ne mazāks notikums, kā augšāmcelšanās Ābrahāmam un viņa patiesajiem pēcnācējiem, kurus Bībele definē kā līdzīgus Ābrahāmam viņu ticībā un paklausībā Dieva pavēlēm. Pēc augšāmcelšanās viņi, kā nemirstīgas būtnes, saņems īpašumā Kanaānu uz mūžīgiem laikiem (Mateja 8:11).

Šie fakti kļūst vēl saprotamāki, apskatot pārējos solījumus.

2. Ābrahāma pēcnācēji kļūs par lielu tautu.

Šis solījums parādās visā Ābrahāma dzīves aprakstā un kā Bībele rāda, ir ticis lielā mērā izpildīts (1. Mozus 12:2; 1. Mozus 13:16; 1. Mozus 15:5; 1. Mozus 22:17).

1. Mozus grāmatā ir rakstīts, ka Ābrahāma dēls Īzāks un viņa mazdēls Jēkabs (kura vārds bija

pāvedots par Israēli) kļuva par pirmajiem Israēliešu tautas priekštečiem. Viņi dzīvoja Kanaānā,

līdz Jēkabs bada laikā aizveda savu ģimeni uz Ēģipti. 2. Mozus grāmata pastāsta, kā Jēkaba

pēcnācēju skaits pieauga par atutu ar vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku, un ēģiptieši viņus

paverdzināja. Apmēram 1500. gadā pirms Kristus Divs sūtīja Mozu, lai atbrīvotu viņus un

aizvestu uz Kanaānu. Jozuas, Mozus sekotāja, grāmata, stāsta, kā divpadsmit Israēla ciltis iekaroja Kanaānu. Sekojošās Bībeles grāmatas apraksta, kā Izraēla citis attīstījās līdz šim, ap 1000. gadu pirms Kristus, tā kļuva par varenu un plaukstošu ķēniņvalsti Dāvida un Salamana valdīšanas laikā.

Jaunā Derība izskaidro apslījumu.

Bībele parāda, ka pēc Salamana nāves Israēls panīka un galu galā tika izraidītsno Kanaānas tāpēc, ka tauta, vispārīgi runājot, neticīga un nepaklausīga Dievam (5. Mozus 28:15-68). Jaunajā Derībā mēs atrodam brīnišķīgu izskaidrojumu solījumsm, kas tika izskaidrots Ābrahāmam. Vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils paskaidro, ka ”ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi Israēlieši. Ne arī tāpēc, ka tie cēlušiies no Ābrahāma, visi ir viņa bērni” (Romiešiem 9:6-7).

Tas ievada svarīgu principu, ka sbiaj īsi pieminēts sakarā ar pirmo solījumu.Lielajai tautai, kuraibija jānāk no Ābrahāma nebija jāsastāv no neticīgiem miesīgiem pēcnācējiem, bet gan no tādie kas parādīja tādu pašu ticību kā Ābrahāms. Katrā paaudzē tādu ir bijis maz, bet, kad vini būs piecelti no mirušajiem kad Jēzus atgriezīsies uz zemes, viņi tiks sapilcēti kopā vienā lielā tautā. Tad Ābrahāms redzēs savus nemirstīgos pēcnacējus, slavējot Dievu par viņa pestīšanu, veidojot ”lielu pulku, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, no valodām...” (Atklāsmes grāmata 7:9). Tā šis solījums būs izpildīts daudz brīnišķīgākā veidā, nekā tad bija pagātnē

3. Vienā no Ābrahāma pēcnācējiem būs svētītas visas tautas.

Tomēr cilvēce vēl nav saņēmusi vislielāko no visām svētībām, uz kuru attiecas šis solīums- atbrīvošanu n vispārējā grēka un nāves lāsta. Bībele atklāj, ka pienāks laiks, kad: ”Tā Kunga godība piepildīs visu zemi” (4. Mozus 14:21).

Ir maz vietas Dieva godībai, kamēr cilvēks piepilda zemi ar vardarbību un apspiešanu, un, kamēr pastāv vgrāks un nāve. Acīmredzot, ir nepieciešama liela pārmaiņa, lai atnestu brīnišķīgo svētības laiku, par kuru mēs lasām Bībeles pravietojumos (Psalmi72; Jesajas 32). Lai arī ciok liela būs šī pārmaiņa, tā noteikti piepildīsies! Šis ir evaņģēlija (labās vēsts ) vēstījums, kurš tiek mācīts visā Bībelē. Tikai nedaudzi saprot, ka solījums, kas tika dots, Ābrahāmam 2000 gadu pirms Kristus, ir šī evanģēlija pamatā. ”Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānu (tautas), ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti (evanģēliju): tevī taps svētītas visas tautas” (Galatiešiem 3:8).

Jēzus Kristus- Ābrahāma pēcnācējs.

Jēzus Kristus centrālā figūra evanģēlijā un tāpat solījumos, kas bija doti Ābrahāmam. Jaunā Derība sākas ar šādiem vārdiem: ”Jēzus Kristus... Ābrahāma dēla, cilts grāmata” (Mateja 1:1).

Tā turpinās ar ciltsrakstiem, kuri parāda ka Jēzus izcelšanās no Ābrahāma, un šī tēma ir atrodama viscaur Jaunajā Derībā. Pāvils norāda savā vēstulē galatiešiem, ka šajā apsolījumā ir norādīts uz vienu īpašu pācnācēju un, ka tas ir Jēzus: ”Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts ”un dzimumiem”, tas ir par daudziem, bet par vienu: ”un tavam

dzimumam”, proti, ”Kristum” (Galatiešiem 3:16).

Jēzus ir parādīts kā kaut kas vairāk, nekā tikai Ābrahāma miesīgais dēols; taja pašā vēstulē ir teikts, ka ”tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni” (Galatiešiem 3:7).

Ja mēs atceramies Bībeles definīciju par ticību kā paļaušanos un paklausību uz Dievu (kas ir pilnīgs pretstats grēkam), tad kļūst saprotams, ka Jēzus bija visdižākais no visiem Ābrahāma daudzajiem dēliem. Viņš vienīgais no visa cilvēku dzimuma varēja patiesi tekt saviem pretiniekiem, nebaidoties no pretrunas: ”Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku?” (Jāņa 8:46).

Vislieliskākā vēsts Jaunajā Derībā ir tā, ka Jēzus ar savu ticību uzvarēja grēku, un tā ”ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evanģēliju” (2.Timotejam 1:10).

Evanģēlijs pasludināts visām tautām.

Vecās derības laikos vēsts par pestīšānu (Evanģēlijs) bija Izraēla tautas privilēģija, bet viņi nespēja atsaukties uz aicinājumu būt uzticīgiem un paklausīgiem Dievam. Tad nāca Jēzus un sūtīja savus apustuļus sludināt pestīšanas evanģēliju visām tautām (Marka 16:15).

Daudzi uzskata, ka tā ir izpildīts Dieva solījums, ka visas tautas būs svētītas Jēzū Kristū, Ābrahāma pēcnācējā. Tomēr, tas bija tikai viens liels solis Dieva plānā, lai piepildītu zemi ar Viņa godību. Jēzus zināja, ka tikai nedaudzi pieņems šo brīnišķīgo vēsti, tāpēc, ka tā nozīmē ieiešanu pa šaurajiem ticības vārtiem; un tagad, gandrīz 2000 gadus vēlāk, evanģēlija sludināšna nav vēl atnesusi svētību visām tautām.

Dieva valstība uz zemes. Neskatoties uz visu to, šis brīnišķīgais laiks tuvojas!

Jēzus Kristus atgrizīsies uz zemes, lai pieceltu no mirušiem visus, kas ir atbildīgi, tai skaitā to, kas ir ”tērpušies Kristū”, un kuri tāpēc ir kļuvuši par Ābrahāmam doto solījumu mantiniekiem (Galatiešiem 3:27, 29).

Tajā laikā Ābrahāma svētība nonāks uz visām tautām ar viņu pēcnācēju Jēzu Kristu (Galatiešiem 3:14). Jēzus būs ķēniņš pār visu zemi un tiks nodibināta Dieva Valstība, kas ievadīs tādu svētības laiku, kādu šī pasaule nekad nav piedzīvojusi.

Tāpēc visiem kristiešiem tiek mācīts lūgt Dievu: ”Lai nāk Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes” (Mateja 6:10).

Kopsavilkums.

1. Solījums par pilnīgu atbrīvošanu no grēka un nāves bija dots tūlīt pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas.

2. Dieva pestīšanas plāns ir atklāts solījumos, ko Viņš deva ticīgajiem.

3. Stāsts par plūdiem parāda, ka tikai nedaudzi tiks izglābti.

4. Arheoloģijas atklājumi apstiprina Bībeles pareizību.

5. Dievs deva Ābrahāmam brīnišķīgus apsolījumus viņa ticības dēļ.

6. Neviens no šiem solījumiem vēl nav pilnībā piepildījies.

7. Šie apsolījumi norāda uz Jēzu Kristu, kas uzvarēja grēku un nāvi.

8. Jēzus Kristus var izglābt no mūžīgās nāves visus tos, kas, tāpat kā Ābrahāms, tic un paklausa Dievam.

9. Šie apsolījumi tiks izpildīti, kad Jēzus atgriezīsies uz zemes, lai nodibinātu Dieva Valstību.

10. Dieva Valstība atnesīs svētības laiku uz zemes, kura tad būs piepildīta ar Dieva godību.

Fragmenti Bībeles lasīšanai:

1.Mozus 6, 12, 13, 15, 17, 22

5.Mozus 28

Psalmi 72

Jesajas 32

Jāņa 8

Apustuļu darbi 7

Romiešiem 4

Galatiešiem 3

Ebrejiem 11

5. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas uz pēdējā vāka vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu.

1. Kā sauca cilvēku, ar kuru Dievs bija apmierinats, kā ir rakstīts 1.Mozus 6:9 ?

a) Ādams

b) Noa

c) Ēnohs

d) Ābels

2. Kā Dievs iznīcināja ļaunos cilvēkus stāstā, kas pierakstīts 1.Mozus grāmatas 6.- 8. nodaļai ?

a) Zemestrīce

b) Bads

c) Plūdi

d) Slimības

3. Cik cilvēku tika izglābti no lielās nelaimes 1.Mozus grāmatas 6.-8. nodaļai ?

a) 8

b) 18

c) 88

d) 80

4. Kā ticīgie cilvēki tika pasargāti no nelaimes 1.Mozus grāmatas 6.-8. nodaļai?

a) Viņi dzīvoja šķirstā.

b) Dievs viņus paslēpa.

c) Viņi dzīvoja augstā kalnā.

d) Dievs viņus aizveda projām.

5. Kur Ābrahams dzīvoja, pirms Dievs viņu uzrunāja?

a) Bābelē

b) Bētelē

c) Sodomā

d) Ūrā

6. Uz kuru zemi Dievs aizveda Ābrahāmu?

a) Ēģipte

b) Kānaāna

c) Ēdoma

d) Salema

7. Vai evanģēlija vēsts bija pasludināta Abrahāmam?

a) Jā

b) Nē

c) Varbūt

d) Mēs to nezinām

8. Kad Ābrahāms saņems pilnīgu viņam dotā Dieva apsolījuma piepildījumu?

a) Viņš to jau ir saņēmis.

b) Mēs to nezinām.

c) Kad Jēzus atgrizīsies uz zemes, lai nodibinātu Dieva valstību.

d) Ābrahāms ir miris, tāpēc viņš nesaņems šā apsolījuma piepildījumu.

9. Kurš bija vis dižākais no Ābrahāma pēcnācējiem?

a) Jūdass

b) Jēkabs

c) Jāzeps

d) Jēzus

10. Kuras trīs no sekojošām lietām Dievs apsolīja Ābrahāmam?

a) Viņa pēcnācējiem piederēs Kānaānas zeme.

b) Viņi dzīvos mūžīgi debesīs.

c) Viņa pēcnācēji kļūs par lielu tautu.

d) Viņš ātri kļūs bagāts.

e) Vienā no viņa pēcnācējiem būs svētītas visas tautas.

f) Visi viņa pēcnācēji būs uzticīgi Dievam.

g) Vciņa pēcnācēji vienmēr atcerēsies Ābrahāma ticību.

6. lekcija

Kungs Jēzus Kristus.

Šī lekcijā runās par Kungu Jēzu Kristu- Dieva plānā centrālo figūru. Jēzus ir vārsds, ko deve bŗnam, kas piedzima Bētlēmē pirms 2000 gadiem. Šis vārds nozīmē ”Pestītājs’, un tas tika dots pēc enģeļa pamācības: ”Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Svu tautu no viņas grākiem” (Mateja 1:21).

”Kristus” patiesībā ir tituls un nozīmē ”iesvaidītais”, tāpēc ”Sevišķi izvēlētais”. Jezus bija Kristus tieši tāpat, kā Jāni sauca par Kristītāju.

Dieva plāns pašā sākumā.

Iepriekšējā lekcijā bija parādīts, ka Dievs jau pašā sākumā, Ēdenē, bija nolēmis sūtīt Pestītāju- to, kurš uzvarētu grēka varu. Turpat bija arī norādīts, ka tas, kurš atnesīs cilvēcei tādu svētību, būs viens no Ābrahāma pēcnācējiem. Marija zināja, ka viņas dēls bija šis apsolītais, un savā Gaviļu Dziesmā viņa dziedāja: ”Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu pestītāju. Viņš gādājis par Savu kalpu Izraēlu un pieminējis Savu žēlastību, kā Viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi” (Lūkas 1:46-47, 54-55).

Citi apsolījumi.

Pravietis Daniels runāja par laiku, kad parādīsies Mesija. Pravietis Miha rakstīja par viņa dzimšanas vietu. Matejs apraksta, kā Austrumu Gudrie atnāca pie Heroda. Ievērojiet, cik bieži Matejs raksta par notikumiem, kuri piepilda Vecās Derības praviešu vārdus: Mateja 1:22; Mateja 2:5; Mateja 2:15 u.t.t.

Dieva bija pašā sākumā nolēmis sūtīt Jēzu un, kad pienāca īstais laiks, šis Dieva lēmums tika izpildīts. Jānis rakstīja: ”Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” ( Jāņa 1:14).

Kāpēc Jēzus atnāca?

Kāds labi pazīstams pants, kas ir minēts šajās lekcijās iepriekš, skan: ”Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16).

Dievs patiešām deva pasaulei Jēzu. Enģelis Gabriels parādījās Marijai, lai patektu, ka viņai piedzims dēls. Marija jautāja, kā tas būs iespējams, jo viņa bija jaunava. Enģelis atbildēja: ”Svētais gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims būs svētīts un taps saukts Dieva Dēls” (Lūkas 1:35). Tas arī bija pravietots, kā raksta Matejs (Mateja 1:22-23).

Upuris.

Jūs varbūt zināt ka Vecās Derības laikos upurēja dzīvniekus, lai pastāvīgi atgādinātu grēka sekas un, kā no tā atbrīvoties. Cilvēks, kas nesa upuri, atzina ka nāve ir grēka rezultāts, un ar šā dzīvnieka nāvi viņš parādīja, ka vinš piekrīt šim principam (3.Mozus 1:3-4). Pāvils rakstīja: ”Grēka alga ir nāve” (Romiešiem 6:23).

Vēstulē Ebrejiem ļoti skaidri bija izcelti trīs punkti:

1. Upurēšana Vecajā Derībā atgādināja par principu, ka grēks atnes nāvi- tas bija npoteikts jau pašā sākumā (Ebrejiem 10:3).

2. Tā kā dzivnieki nebija darījuši nekā ļauna, viņi tikai attēoja šo mācību: ”Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas” (Ebrejiem 10:1).

3. Dzīvnieku upuri nevarēja atņemt grēku. ”Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus” (Ebrejiem 10:4).

Bībele sakaidri parāda, par to, ko nevarēja izdarīt dzīvnieku upuri, spēja izdarīt Jēzus, atdodams savu dzīvību kā pilnīgu upuri: ”Bet Viņš, vienu upuri par grēkiem upurējis uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas” (Ebrejiem 10:12).

Jauns sākums.

Bībele parāda, ka, tā pat kā Ādams ar savu nepaklausību ienesa pasaulē grēku un tātad, arī nāvi, tā Jēzus ar savu nevainojamo dzīvi ”ir cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību” (2.Timotejam 1:10).

Tāpēc, ka Jēzus dzīvoja nevainojamu dzīvi, kad viņš nomira, tad ”tas nevarēja būt”, ka viņš paliktu miris (Apustuļu darbi 2:24). Dieva piecēla viņu no mirušajiem.

Ir daudzas reizes norādīts uz pretstatu starp Ādamu nepaklausības sekām un Jēzus paklausības sekām.

”Tātad, ka viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēksun ar grēku- nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve , jo visi viņi ir grēkojujši”. ”Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tā pat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti”. ” Lai, tāpat kā līdz šim grēks ir valdījis nēvē, turpmāk valdītu žēlastība cau taisnību un mūžīgu dzīvību, cau mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Romiešiem 5:12, 19, 21).

Kā mēs sekojam Ādama paraugam, tāpat mēs varam sekot arī Jēzus paraugam. Mēs varam saņemt dzīvību, ko viņš atnesa: ”Jo, kā Ādamā visi mirst, ta pat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1.Korintiešiem 15:22).

Ir vajadzīga ticība.

4. lekcijā ir paskaidrots, ka cilvēks pēc savas dabas ir mirstīgs un ka ir vajadzīga ticība, lai saņemtu dzīvību, ko ir apsolījis Dievs. Tas ir kļuvis iespējams, tikai pateicoties Jēzus darbam: ”Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23).

Tāpēc pestīšana, ko Dievs piedāvā, ir ar noteikumu: ”Jo tik ļoti Dievs pasauli ir mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu... ” (Jāņa 3:16).

Lūk kāpēc Dieva Dēlu sauca par Jēzu: ”Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem” (Mateja 1:21).

Jēzus darbība tagad.

Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus uzkāpa debesīs. Viņam aizejot, divi enģeļi paziņoja, ka viņš atgrizīsies: ”Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Apustuļu d. 1:11). Pēteris teica, ka Jēzus paliks debesīs, līdz ”viss būs piepildīts” (Apustuļu d. 3:19-20).

Jēzus atgrizīsies, lai pabeigtu piepildīt Dieva plānu. Tagad Viņš ir starpnieks starp Dievu un cilvēku. Vinš ir aprakstīts kā Augstais Priesteris, kurš var aizlūgt par mums pie Visu varenā. ”Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem- cilvēks Kristus Jēzus” (1.Timotejam 2:5).

Vēstule Ebrejiem paskaidro, ka tāpēc Jēzus dzīvoja uz zemes un ”Viņa visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam” (Ebrejiem 2:17). Viņš spēj saprast, kā mēs jūtamies un spēj just līdzi mūsu vajadzībām. ”Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka”. ”Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4:15-16).

Kopsavilkums.

1. Jēzus piedzima, Svētajam Garam iedarbojoties uz jaunavu Mariju. Tāpēc Viņš bija Dieva Dēls.

2. Vārds ”Jēzus” nozīmē ”Pestītājs”, un jau pašā sākumā Dievs bija nolēmis radīt ceļu, kā cilvēks varētu izglābties no grēka dabīgajām sekām.

3. Grēka alga ir nāve. Dzivnieku upurēšana regulāri atgādināja šo principu, bet tā nevarēja ”paņemt prom grēku”.

4. Jēzus bija nevainojams upuris.

5. Jēzus tagad ir debesīs, kā žēlsirdīgs Augstais Priesteris, tāpēc, ka viņš zina visu no savas paša pieredzes.

6. Dievs ir apsolījis sūtīt Jēzu Kristu atpakaļ uz zemi, lai viņš kļūtu par Ķēniņu un pabeigtu Dieva plānu.

Fragmenti Bībeles lasīšanai:

Mateja 1:18-25

Mateja 2

Lūkas 1:26-38

Lūkas 2

Jāņa 1:1-14

Romiešiem 5

6. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas uz pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu.

1. Vārds ”Jēzus Kristus” nozīmē...

a) Pestītājs

b) Svaidītais

c) Pestītājs Svaidītais

d) Svaidītais Pestītājs

2. Kasa bija Jēzus māte?

a) Elizabete

b) Marija

c) Marta

d) Ruta

3. Kas bija Jēzus īstais tēvs?

a) Jāzeps

b) Dāvids

c) Ābrahāms

d) Dievs

4. Mihas 5:2 kā Jēzus dzimšanas vieta ir minēta...

a) Nācarete

b) Bētleme Efratā

c) Bētleme Jūda

d) Galileja

5. Dzīvnieku upurēšana Vecās Derības laikos...

a) bija atgādinājums, ka grēks atnes nāvi.

b) bija vajadzīga, lai remdētu Dieva dusmas.

c) bija māņticības rezultāts.

d) bija vajadzīga, lai dotu pestīšanu.

6. Kāpēc Jēzus tika sūtīts pirms 2000 gadiem?

a) Lai pestītu ebrejus.

b) Lai būtu nevainojams upuris par grēku.

c) Lai pabarotu nabagos.

d) Lai nodibinātu valstību.

7. Kur Jēzus ir tagad?

a) Kapā

b) Debesīs

c) Uz šīs zemes

d) Mēs nezinām

8. Vai Jēzus Kristus atgriezīsies uz zemes?

a) Jā

b) Nē

c) Mēs nezinām

d) Varbūt

9. Ko Jēzus dara tagad?

a) Viņš vada mūdu dzīves.

b) Viņš darbojas Dieva priekšā kā Augstais Priesteris.

c) Viņš vada valdības.

d) Mēs nezinām.

10. Kas ir Dieva dāvana, pateicoties Jēzum Kristum?

a) Labklājība.

b) Mūžīgā dzīvība nākotnē.

c) Ilgs mūžs tagad.

d) Miers un klusums tagad.

Atbilžu kopsavilkuma lapa.

Ir svarīgi, lai jūs uzrakstītu savu vārdu, un pilnu adresi un valsts nosaukumu uz šīs Kopsavilkuma lapas ļoti skaidri, citādi mums nebūs iespējams jums atbildēt.

Katras Lekcijas beigās šajā brošūrā ir Pārbaudījumu lapa ar 10 jautājumiem, uz kuriem ir lielākais piecas iespējamās atbildes- a), b), c), d), vai e)- dažos gadījumos ir nepiciešama vairāk nekā viena atbilde.

Pasvītrojiet burtu vai burtus, kas norāda uz jūsu atildi. Piuemēram, 1. lekcijas 7. jautājums: ja, pēc šīs lekcijas izstudēšanas jūs domājat, ka Bībelē ir 23 atsevišķas grāmats, jūs pasvītrosiet burtu d).

Atbildiet uz visiem Pārbaudījumu jautājumiem, pasvītrojiet pienācīgos burtus, tad pārceliet tos uz Kopsavilkuma lapas otrajā pusē un atsūtiet to mums tikai Kopsavilkuma lapu; tas nozīmē, ka Pārbaudījuma lapa paliek jums izziņai.

Sūtiet savu pabeigto Kopsavilkuma lapu uz šo adresi:

a.k. 90 RIGA

LV-1007

LATVIJA

vai

Christadelphian Advancement Trust

Reg. Charity No. 1014615

PO Box 3034

South Charity Surrey CR2 0ZA

ENGLAND / ANGLIJA

Vards.info

Carelinks.net

Epasts: info@carelinks.net

Lūdzu rakstiet ar drukātiem burtiem:

Jūsu vārds___________________________________________________________________

Jūsu adrese__________________________________________________________________

Personīgais telefona numurs____________________________________________________

Darba telefona numurs_________________________________________________________

4. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

5. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

6. lekcija.

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
a	a	a	a	a	a	a	a	a	a
b	b	b	b	b	b	b	b	b	b
c	c	c	c	c	c	c	c	c	c
d	d	d	d	d	d	d	d	d	d
e	e	e	e	e	e	e	e	e	e