http://www.vards.info/literatura.htm

                                                      Bībeles studiju piezīmes 1

o   Bībele

o   Dievs

o   Dieva Plāns Un Nolūks

Mācību metode

Šīs četras ”Bībeles studiju piezīmju” brošūras, ar trīs lekcijām katra,ir sastādītas , lai palidzētu jums iegūt vispārēju priekšstatu par to, ko māca Bībele, un kā jūs varat dalīties priekšrocibās, ko dod piederība pie kristiešiem. Jūs gūsiet vislabākās sekmes, izlasot šīs ”lekcijas” vairākas reizes un sameklējot ieteiktos fragmentus Bibelē.Tad atbildiet uz izvēles jautājumiem, kas atrodas katras lekcijas beigās, atkal ieskatoties piezīmēs, ja jūs neesat pārliecināti par pareizo atbildi. Nav nekādas nozīmes ātri pārlasīt lekcijas un mēģināt uzminēt atbildes; ir dots pietiekami daudz informācijas, lai jūs spētu atbildēt uz visiem jautājumiem pareizi,un tas kalpos par labu pamatu turpmākajām studijām.

Kad jūs esat pabeiguši jautājumus, pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas, kas ir šīs brošūras beigās.

Kad visas trīs lekcijas ir pabeigtas, atsūtiet Atbilžu kopsavilkuma lapu mums. Kad skolotājs to pārbaudīs, un ieliks atzīmi, viņš to jums atsūtīs atpakaļ, kopā ar nepieciešamiem papildu komentāriem un nākošo  ”Bībeles studiju piezīmju” brošūru.

Ja jums būtu kādi jautājumi par Bībeles tēmu, mēs ar prieku palīdzēsim jums atrast atbildi pašā Bībelē .

Bībeles studiju piezīmju komplekts.


Pavisam ir četras brošūras, un katrā no tām ir trīs lekcijas. Tās var studēt jebkurā secībā, bet vislabākās sekmes var sasniegt, sākot ar 1. un beidzot ar 4. brošūru.

Nr. 1.

Bībele

Dievs

Dieva Plāns Un Nolūks

Nr.2.

Nāve

Dieva apsolījumi

Jēzus Kristus

Nr. 3.

Dieva apsolījumi (2)

Kristus augšāmcelšanās

Kristus atgriešanās

Nr.4.

Evanģēlijs

Kristība

Dieva Valstība

1. nodarbība.

Bībele.

Bībelē norādītās pamatpatiesības ir lielas un kategoriskas. Kā tajā skaidri norādīts- Dievs Visuma Radītājs ir Bībeles autors. Bībelē mums atklājas Dievs un Viņa griba. Ja šo pamatpatiesību varētu noliegt, Bībele izrādītos lielākā uz nežēlīgākā cilvēces apmānītāja. Ja Bībelē rakstītais ir patiesība, mūsu priekšā atrodas pasaules augstākā vērtība.

Bībelē rakstītajā Dieva Vārdā varam atrast mieru un laimi.

Tā dod atbildes uz vismulsinošākajiem jautājumiem par mūsu dzīves jēgu un nolūku labā un ļaunā sadursmes gala iznākumu.

Palūkosimies, ko Bībele mums vēsta. Pāvils, rakstot par Veco derību, saka: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2. Timoteja 3:16).

Manuskriptu orģinālos katrs vārds rakstīts tiešā Dieva virsvadībā. Arī apustulis Pēteris pasvītro šo faktu: ”Jo praviešu sludināšana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara Spēkā” (2. Pētera vēstule 1:21).

Kāpēc Bībele tika rakstīta.

Bībele mums stāsta par cilvēku cilts sākumu un par to, kā Dieva griba mūs glābt novedīs pie galīgas labās uzvaras pār ļauno un grēka izskaušanas.

Gan Vecā, gan Jaunā Derība mums vēsta, ka Jēzus Kristus ir vienīgais, kas glābs cilvēku cilti. ”Šīs zemes ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā” (Jāņa ev. 20:31).

Bībele izglīto cilvēku, mācot, kas Dieva acīs ir labs, kas ļauns, kādi ir mūsu pienākumi pret Dievu un līdzcilvēkiem.

Visbeidzot, mēs uzzinām nākotnes pravietojumus, un tādējādi varam gatavoties sagaidīt Kristus atnākšanu.

Bībeles saturs.

Bībelē atarodam 66 grāmatas, kuras sarakstījuši apmēram 40 dažādi autori aptuveni 1500 gadu posmā. Autori dzīvojuši Izraēlā, Ēģiptē, Itālijā, Babilonā u.c valstīs.

Visas grāmatas savstarpēji papildina vienu tēmu: Kā piepildās Dieva griba cilvēces liktenī no pirmās Mozus laikiem līdz tiem laikiem, kad ”Pasaules valdība kļuvusi par īpašumu mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam” (Atklāsmes grāmata 11:15).

Vecā Derība.

Tajā ietilpst:

1. Mozus likumu grāmatas, kuras lasām par to, kā Dievs izraudzīja Ābramu, noslēdza līgumu ar viņu un visiem viņa pēctečiem, izveda tos no Ēģiptes un dseve zemi tiem, ko pašlaik sauc par Izraēlu.

2. Vēsturiskās grāmatas. Sākot ar Jozua grāmatu, līdz Esteres grāmatai, tās stāsta par Izraēla (Jūdu) vēsturi un attiecībām ar Dievu.

3. Dzejas un gudrības grāmatas ir Ījaba grāmata, Psalmi, Salamana Pamācības, Salamans Mācītājs, Salamana Augstā Dziesma.

4. Praviešu grāmatas. Praviešu galvenais uzdevums bija ne tikai pareģot nākotni, bet arī tautai darīt zināmu Dieva gribu un Viņa Vārdu. Garajām Jesajas, Jeremijas un Ecechiēla grāmatām seko vairākas īsākas.

Jaunā Derība.

Tajā ietipst:

Evaņģeliji. Vārds „Evaņģēlijs” nozīmē labu ziņu, ko vēstī četras atsevīšķas grāmatas par Kristus dzīvi- Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa.

2. Apustuļu Darbu Grāmata. Domājams, to sarakstījis lūka, un tā stāsta par notikumiem pēc Kristus augšāmcerlšanās no miroņiem. Mēs uzzinājām, kā izveidojušas pirmās draudzes un kā apustuļi labo vēsti visā Romas impērijā.

3. Vēstules. Tās rakstījuši apustuļi, lai palīdzētu to laiku ticīgajiem mazajās, nesen nodibinātajās un tālu vienai no otras esošajā draudzēs.

4. Aklāsmes grāmata. Tā ir Jēzus pēdējā vēsts, kas apustulim Jānim parādījās vīzijā.

Jēzus Kristus ticēja katram Vecās Derības vārdam.

Jēzus Kristus mācījās no Vecās Derības, ticēja Svētajiem Rakstiem un, pieņemdams tos par neapstrīdamu autoritāti, lika savas mācības pamatos. Ja aplūkojam sekojošus bībeles pantus:                  

Jāņa ev. 5:46-47          Mateja ev 22:49  

Lūkas ev. 24:44-48     Marka ev. 7:46-13 

Lūkas ev. 24:27                                                                                                                                                                                                                                                                      

Mēs redzam, ka Jēzus, runādams par Ābramu, Īzaku, Jēkabu, Dāvidu, Salamanu un citiem, balstījās uz faktu, ka tie bijusi reālas vēsturiskas personas, un ka visa Vecā Derība ir Dieva Vārds.                                                                                                                                                                                                                                                                                                

Bībeli nav iespējams atspēkot.

Mūīsdienu tehnoloģiskie un intelektuālie pētījumi apliecina Bībeles rakstu patiesīgumu. Daudzi tās ienaidnieki, ieskaitot ļoti gudrus, centušies pierādīt pretējo, taču veltīgi. Patiesība nevar nonākt pretrunās ar sevi- ievērjami zinātniski pētījumi un atklājumi ir saskaņā ar Dieva Vārdos teikto. Par Bībeles autoritāti liecina tās saglabāšanās gadsimtiem pāri. Tā bijusi aizliegta, slēpta vienkāršajai tautai, veseli izdevumi tikuši sadedzināti kā arī vairāki autori mēģinājuši to atspēkot.

Bībele nelokāmi izturējusi nepārtrauktu un neastlaidīgu opozīciju, palikdama nesatricnāma.

Nav iespējams neievērot Bībeles lielo senatnīgumu, kāda tā saglabājusies līdz mūsu dienām, kā arī tās milzīgo iespaidu uz cilvēci.

Arheoloģiskie izrakumi pierāda Bībeles vēsturisko patiesīgumu, muzeji glabā rakstu fragmentus to tautu valodās, kas kas sadarbojušās ar ebrejiem, un tie pierāda Bībelē aprakstīto notikumu, seno parašu un vietējo paradumu attēlojumu precizitāti.

Kritiskos iebildumus pret Jūdu pārrakstītāju iespējami pieļautajiem sagrozijumiem atspēko senu manuskriptu atradumi. Visievērojamākais no tiem-  Nāves jūras rakstu tīstokļa atrašana 1947. gadā. Šie manuskriptisaglabājušies no 2. gadu simteņa laikiem Pirms Kristus dzimšanas. Vienīgās atšķirības no citiem avotiem ir tikai rakstībā, bet ne doktorīnās, pravietojumos vai vēsturiskajos faktos.

Pravietojumu patiesīgums.

Pravietojumi apliecina Dieva vēlēšanos atklat savu varenību pāri visiem pasaulē esošajam.

Ik pa laikam Bībele vēsta, kas notiks simtiem gadus uz priekšu. Mateja ev. 2 nodaļā mēs lasām par to, kā Gudrie nonāca Jeruzālemē un vaicāja: ”Kur ir tavs Jūdu Ķēniņš?”. Herods uzdeva šo

jautājumu Augstajiem priesteriem, tie tūlīt atbildēja: ”Bētlēmē, Jūdu zemē, jo tā raksta pravietis”, jo viņi zināja, ka tas ticis parģots Vecās Derības Michas grāmatā 5:2.

Daudzi pareģojumi attiecas uz senajām tautām un it īpaši uz Jūdiem. Daudzas senās tautas izazudušas, bet par spīti vairrākkārtējiem mēģinājumiem to iznīcināt. Tātad varam apkopot vairākus iemeslus, kas liek ticēt, ka Bībeles rakstītāji bijusi Dieva iedvesmoti.

1. Tās vēstijumu kopsakarība, neraugoties uz dažādajiem autoriem, kas strādājuši ilga alika posmā.

2. Tās brīnumainā saglabāšanās.

3. Arheoloģisko izrakumu liecības.

4. Pravietojumu piepildīšanās.

Daži nosacījumi mācibām.

Lai izprastu Dieva Vārdu, mums ieteic būt mācāmiem kā maziem bērniem (Mateja ev. 11:25). Mums pašiem jāvēlas izzināt Dieva Vārda patiesību un gudrību. Mums jātic, ka Dievs atalgos mūsu meklējumus (Vēstule Ebrejiem 11:6). Mums jaizvēlas dzīvot savas dzīves atbilstoši baušļiem. Jēzus mums novēlējis: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ka jūs tā darāt!”

(Jāņa ev. 13:17). Un ”Ne ikkatrs, kas uz manim saka: ”Kungs! Kungs!”, ieies Dieva Valstibā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu” (Mateja ev. 7:21).

Apustulis Pāvils rakstīja: ”Gādājiet par bijāšanu un drebēšanu par to, ko topat mīlēti”

(Vēstule Filipiešiem 2:12).

Kā studēt bībeli?

Tāpat, kā jebkurās studijās, visieteicamākā ir plānveidīga lasīšana. Bībeles pantus vienmēr ieteicams aplūkot kontekstā un salīdzināt vairākās nodaļās rakstīto, lai sameklētu dažādu jautājumu izskaidrojumus. Jūs varēsiet pārliecināties, ka ticības pamati balstās uz Bībelē rakstīto.

Balstoties uz Svēto Rakstu autoritāti, ir iespējams izskaidrot vai saskaņot daudzus ”grūtus” vai ”pretrunīgus” Bībeles pantus. Dažreiz var palīdzēt vārdnīcas, norādes un komentāri, taču jāatceras, ka to autori nav bijuši Dieva iedvesmoti.

Ja to secinājumi ir pretrunā ar S       veto Rakstu mācīto, tad tie ir kļūdaini. Šo mācību kursu nolūks ir Jums pašiem saprast Bībeli, lai Jūs to pieņemtui kā Dieva Vārdu, kas sola mūžīgu dzīvību visiem, kas dzird un paklausa.

1. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojiet pareizās atbildes uz katru jautājumu.

1. Kas ir Bībeles autors?

a) Pāvils.

b) Mozus.

c) Dievs.

d) Daniels.

2. Kadus rakstus par sevi Jēzus Kristus izskaidroja abiem mācekļiem ceļā uz Emmavas pilsētu:

a) Praviešu rakstus

b) Mozus grāmatas.

c) Psalmus

d) Pamācības

3. Nāves jūras Rakstu vīstokļus atklāja:

a)1749. g.

b)1794. g.

c)1947. g.

d)1914. g.

4. Kurā pilsētā pēc Michas pareģojuma bija jādzimst Kristum?

a) Jeruzālemē

b) Betelē

c) Bētlemē

d) Bābelē

5. Cik ilgā laika posmā sarakstītas Bībeles grāmatas?

a) 50 gados

b) 15 gados

c) 1500 gados

d) 150 gados

6. Jēzus mums teicis: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat...

a) ja jūs pasakāt citiem

b) ja jūs tā darat

c) ja jūs to atceraties

d) ja jūs par to pārliecināties

7. Cik daudz atsevišķu grāmatu ietverts Bībelē?

a) 66

b) 27

c) 39

d) 23

8. Ko savā otrajā vēstulē sevišķi uzsver apustulis Pēteris:

a) labu uzvešanos

b) dziedāšanu

c) praviešu sludināšanu

d) runāšanu

9. Kā sauca pilsetu, kura dzīvoja Pāvils Apustuļu darbu 28 nodaļas 23-31 pantos minetajā laika posmā:

a) Roma

b) Jeruzāleme

c) Efeza

d) Aleksandrija

10. Kur mums rast izpratni par Dieva plānu un nolūku attiecībā ar mūsu planētu?

a) Nāves jūras rakstu tīstokļus

b) Arheologu pētījumos

c) Jūdu likumos

d) Svētajā Bībelē

2. nodarbība

Dievs

”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņs ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā” (Vēstule Ebrejiem 11:6). Verojot, cik sarežģīta ir mūsu ķermeņu uzbūve, cik gudri izveidots zieds, skaidrā naktī raugoties debesu bezgalībā, mēs jūtam, ka visam ir liels, liels Radītājs. Bez parliecības par Dieva esamību nav iespējams apzināties kārtību, nolūku un izskaidrojumu šai pasaulei. ”Es tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķīgi radīts, brīnišķi ir travi dearbi, mana dvēsele to labi zina” (Psalmi 139:14).

Tikai ar Dieva ziņu var būt uzrakstiti Bībeles pareģojumi par valstu un tautu izcelsanos un pazušanu, par personām un notikumiem, no kuriem daudzi pec simtiem gadu ir jau piepildījušies. ”Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludinu gala iznākumu kopš laika gala, to kas vēl nebija noticis. Es nosaku: Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas man patīk” (Jesajas 46:9&10).

Ko Dievs par mums vēstī ar Bībeles palīdzību?

Dievs sevi atklāj kā radītāju. ”Es radīju zemi un cilvēkus zemes virsū, manas rokas izklāja debesis, un es valdīju visu to zvaigžņu pulku” (Jesajas 45:12).

Dievs mums atklājas kā mūžīgs. ”Tavs goda krēsls stāv stipri no sendienām. Tu, Dievs, esi no mūžības uz mūžību” (Psalmi 93:2). Ir tikai viens Dievs. ”Jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis” (1.Laiku 16:26).

Dievs ir visspēcīgs. Viņš zina visu, kas notiek, un ir visur klāt ar sava gara spēku. ”Tu zini-vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, Tev ir zināmi visi mani ceļi” (Psalmi 139:2&3). Zinot, ka Dievs visu redz un zina, varam gūt lielu mierinājumu un spēka avtu. ”Ja man būtu rītausmas spārni un es nlaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tavs gara spēks un mani turētu Tava labā roka” (Psalmi 139:9&10). Bībele saka mums, ka Dievs vienmēr sadzird savu bērnu lūgšanas un sola tiem ”Es tevi neatstāšu un tavi nepametīšu” (Vēstule Ebrejiem 13:5).

Dievs kā Vienība.

Kristīgajā pasaulē ir izplatīta mācība par trīsvienību. Romas katoļi, Grieķu baznīca un gandrīz visas protestantu baznīcas lai arī to uzskati ir atšķirīgi, piekrīt viena otrai, ka ir ”Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs svētais gars, un tomēr nav trīs Dievu, bet ir tikai viens Dievs”. Tie tic, ka visi trīs ir līīdzvertīgi un vienādi mūžīgi. Vai šī macība ir patiesa? Kā to uzzināt? Acīmredzot, tikai no Bībelē dotās Dieva atklāsmes pret sevi. Lasot Bībeli, nekur neatrodam apsiprinājumu macībai par trīsvienību- toties Svetie Raksti vienmēr atkārto mums, ka Dievs ir viens un nevis trīsvienība, kaut vai sekojošos citātos: ”Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvekiem- cilvēks Kristus Jēzus”(1. Vēstule Timotejam 2:5). ”Es esmu tas Kungs, un nav cita neviena; bez Manis neviena Dieva nav”(Jesajas 45:5). Jēzus bija jau dzīvojis šai pasaule, miris un augšāmcēlies, un nosēdies pie Tēva labās rokas, tomēr Pāvils saka: ”Ir tikai viens Dievs!”

Vai Jēzus bija Dievs Dēls?

Neraugoties uz šī teiciena biežu lietošanu mūsdienās, ir jāatzīmē, ka Bībelē šādu frāzi nevar atrast. Mēs lasām tikai par ”Dieva Dēlu”, bet nevis ”Dievu Dēlu”. Šim teicienam nav nekāda Bībeles pamatojuma. Atēnu dekrēts ir noteicis, ka Tevs un Dēls ir vielīdzīgi un vienādi mūžīgi. Vai Kristus savas dzīves laika apmēramn pirms 2000 gadiem bija vienlīdzīgs tēvam? Lūk, viņa vārdi: ”Es no sevis neko nespēju darīt”(Jāņa ev. 14:28).

Pats fakts, ka Jēzus bija Tēva sūtīts, noliedz vienlīdzības teoriju, kamēr Jēzus neziņa par savas otrreizējās atnākšanas precīzu laiku arī runā pretī populārajam pieņēmumam, jo kā gan otrā trīsvienības persona var kaut ko nezināt. Ir jāpardomā Pāvila vardi: ”Mūsu Kunga Jēzus Dievs un Tēvs, kas ir augsti teicams mūžīgi”(2. Vēstule Korintiešiem 11:31).

Pats Jēzus augšāmcēlies saka par savu Tēvu: ”Mans Dievs”(Jāņa evaņģēlijs 20:17). Tālāk, Pāvila vēstulē Timotejamvaram lasīt: ”Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem,- cilvēks Kristus Jēzus”(1. Vēstule Timotejam 2:5).

Kristus loma nākotnē.

Bībelē varam atrast daudz liecību par Kristus tūkstoš gadu valdīšanu virs zemes. ”Un tad nāk laika piepildījums, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam. Jo viņam vajag valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.

Bet kad viņam viss būs nodots, tad arī Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu visā” (Pāvila 1. vēstule korintiešiem 15:24,15&28).

Tātad, pagātnē, tagadnē un nākotnē, lai cik augstu stāvokli arī Jēzus Kristus neieņemtu, Tēvs ir visaugstākais, par viņu abu vienlīdzību Bībelē nav pat pieminēts.

Kas tad ir Jēzus Kristus? Deva Dēls, dzimis no jaunavas mātes, kā pierakstīts Mateja un Lūkas evanģēlijā. ”Svētais gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls” (Lūkas evaņģēlijs 1:35). Kā liecina Bībele, Jēzus dzīvoja, piedzīvoja kārdinājumus, cieta un mira, bet bet Tēvs viņu uzcēla no mirušiem un ierādīja tam vietu pie savas labās rokas, lai Jēzus valdītu kā Augstais Priesteris un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Tur viņš paliks, kamēr atgriezīsies celt uz Zemes Dieva Valstību.

Dieva mīlestība.

Ar savu mīlestību, vēl lielāku, kādu tēvs izjustu pret berniem, Dievs atšķiras no cilvēku izgudrotiem dieviem. ”Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis dev is savu vienpiedzimušo Dēlu, lai lai neviens, kas kas tic uz viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”(Jāņa evaņģēlijs 3:16).

Jēzus Kristus darbs būs temats citai nodarbībai, tāpat arī cilvēka nepieciešamība tikt glābtam. Juāuzsver vissvarīgākais- Dieva nolūks attiecībā uz Zemi un cilvēkiem. Bībele neapšubāmi liek mums saprast, ka Dievs nākotnē pardzējis pārmainīt šo pasauli, lai novērstu visus ļaunumus, kas liek tai ciest.

Dieva plāns attiecībā uz šo pasauli.

Izraēla tautas vēsturē agrā izsaukumā Dievs teicis: ”Bet nu, tiešām, kā Es dzīvoju, tā Kunga godība piepildīs visu zemi” (Ceturtā Mozus 14:21). Patlaban, protams, Dieva godība šo zeminepiepilda. Bet tas notiks, kā Dievs to ir nolicis. ”Dievs nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko Vīņš izredzējis, un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem”(Apustuļu darbi 17:31). Tie ir pāvila vārdi Atēniešiem.

Pašlaik, protams, taisnība pasaulē nevalda. Bet tas notiks. Tā būs Dieva Valstība, un Jezus tajā valdīs. Mūs mīlēdams, viņš sūtījis mums savu dēlu.

Gars.

Vārds”gars” Bībelē bieži nozīmē Dieva varenību, Viņa klatbūtni it visur. ”Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava Vaiga?” (Psalmi 139:8).

Svētais Gars.

Ar Svētā Gara vārdu Bībelē bieži izteikts arī Dieva spēks, kas tiek pielietots kādam īpašam, noteiktam nolūkam. Marijai, Jēzus mātei enģelis vēstīja, ka pār viņu nāks Svētais Gars, ko Lūka īpaši uzsver, atkārtodams: ”un Visaugstākā spēks tevi apēnos” (Lūkas sevaņģēlijs 1:35).

Bībeles tapšana ar Dieva Gara palīdzību.

Reiz jau minējām Pētera otrās vēstules 1. nodaļu 21. pantu: ”Jo praviešu sludināšāna nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā”. Dievs savā spēkā lika praviešiem runāt un rakstītājiem pierakstīt Dieva vārdu. Tos iedvesmoja Dieva spēks. Vecajā Derībā vārds nozīmē ”elpa”. Tātad. Dieva Garam ierosinot cilvēkus, Dievs viņiem it kā dod savu elpu. Šajā nozīmē dažas nodaļas, kurās runāts par Dieva spēku, iegūstot īpašu skaistumu. Tādēļ arī Pāvils rakstīja Timotejam: ”Ikkatrs Dieva IEDVESMOTS raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2. vēstule Timotejam 3:16).

Svētā Gara spēks tika dots Jēzum Kristum. Vēlāk apustuļi to saņēma, lai varētu darīt brīnumus. Marka evanģēlija 16. nodaļas 20. punkts mums saka, ka Svētā Gara spēks viņiem tika dots, lai palīdzētu tiem darbā un apstiprinātu vārdu ar līdzejošām zīmēm. Lasām, kā Svētā Gara dāvanas pielietotas 1. gadu simtā. Vislielākā no visām dāvanām, ko mums jāuztur stipru, ir Mīlestība. Daudz veidu ir Dieva Mīlestībai. Vislabāk savu pretmīlestību mēs varam apliecināt, dzīvjot Dievam tīkamu dzīvi.

Daži svarīgākie secinājumi.

Ir viens Dievs. Viņš ir Radītājs. Viņš ir nemirstīgs, no mūžības uz mūžību. Dievs visu redz un zina. Dievs ir taisnīgs. Dievs ir mīlošs. Bībelē Dievs atklāj savu nolūku. Dieva spēks ir raksturots kā Viņa Gars. Bībele rakstīta ar Svētā Gara spēku. Jēzus dzima pēc svetā gara nākšanas pār Mariju. Mums ir svarīgi censties izprast Dieva gribu.

2. lekcijas pārbaudījums.

Pavītrojiet pareizās atbildes uz katru jautājumu.

1. Kā radies Visums?

a) nejauši

b) ar Dieva spēku

c) evolūcijas spēkā

2. Patiesais Dievs ir:

a) Bībeles Dievs

b) kāds no ēģiptiešu pielūgtajiem dieviem

c) nezinu

d) Baāls

3. Pierādījums Dieva eksistencei ir...

a) nacionālās himnas

b) Bībeles preģojumi

c) tradicionālā leģendas

4. 139. Psalma 6. pantā lasām:

a) ”Šī atziņa man ir pārāk brīnišķīga”

b) ”Dievs visu redz un zina”

c) ”Dievs ir visspēcīgs”

d) ”Tu zini- vai es sēdu vai ceļos”

5. Bībele māca, ka:

a) Dievs ir trīsvienība

b) Dievs ir vienība

c) Dievs ir vairāki dievi vienā personā

d) Dieva nav

6. Dodams savu Dēlu (Jāņa ev. 3:16), Dievs mums parādījis:

a) savu cerību

b) savu cerību

c) savu ticību

d) savu taisnību

7. Ko Dievs ir nolēmis darīt ar šo pasauli?

a) to iznīcināt

b) atstāt to, kāda tā ir

c) piepildīt to ar savu gdību

8. Kas ir Dieva Gars?

a) Dieva spēks

b) Dieva mīlestība

c) Dieva brīvā griba

d) sava Dēla sūtīšana šai pasaulē

9. Kā Dievs ietekmējis Bībeles sarakstīšanu?

a) Savā varenībā

b) ar Savu Svēto Garu

c) ar Savu Patiesību

d) ar Savu žēlastību

10. Apustuļi Darbu 17. nodaļas 11. nodaļas pantā lasām, ka Berojā ļaudis:

a) dziedāja Dievam slavas dziesmas

b) meklēja ik dienas rakstos, vai tas tā esot

c) musināja tautu

d) izraisīja tautā apvērsumu

3. nodarbība

Dieva Plāns Un Nolūks

Dieva nolūks ir pēc Kristus atgriešanās atalgot uzticīgos ar mūžīgu dzīvību (2. Timoteja 1:10). Last Bībeli, mēs uzzinām, ka pār visu lemj taisnīgs Dievs. Dievs bija taisnīgs, uzceldams Jēzu n mirušajiem, jo Jēzus netika grēkojis. Bieži vie mēs aizmirstam, ka Dievs ir aī bargs savā neapmieinātībā ar pasaulē valdošo netaisnību un ļaunumu. Aplūkosim sekojošus piemērus: ”Dievs ir taisns tiesnesis un tāds Dievs, kam sirds ir bez viltus” (Psalmi 7:11). ”Bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums, kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības enģeļiem uguns liesmās. Un turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģēlijam” (2. Vestule Tesaloniķiešiem 1:7&8).

Dieva nolūks ir kādu dienu atdt pasauli Kuga Jēzus Kristus valdīšanā. ”Jo viņš nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kadu viru, ko viņš izredzejis un par k visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem” (Apustuļu darbi 17:31). Šo brīnišķīgo nākotnes laiku sauc par Dieva Valstību. Jezus savie sekotājiem mācīja lūgt: ”Lai nāk Tava Valstiba, Tavs prāts lai notiek kā debesīs,tā arī virs zemes” (Mateja evanģēlijs 6:10).

Bībelē atrodam ļoti daudz pareģojumus: gan tuvākai, gan tālākai nākotnei, daudzus no tiem šķietami neiespējamus. Laika gaita tie visi parada sevi par patiesiem. Tādēļ mēs nedrīkstam pret tiem iztureties nevērīgi. Pēteris savā 2.vestulē nosauc praviešu vārdu par gaismu, kas spīd tumšā vieta, līdz kamēr uzausis diena (2. Petera vēstule 1:19).

Mums var likties, ka pasaules vēsture ir nejauša notikumu secība, turpreti Bībeles studijas apliecina, ka pasale ir pakļauta Dieva kotrolei un nenovēršami tuvojas cilveces kulminācijas punktam. ”Viņš dara pēc sava prāta ar debesu pulkie un ar zemes iedzīvotajiem” (Daniela 4:32). Šie vārdi veltiti Babilonijas ķēniņam Nerbukadnecaram simbolisku atklāsmi sapnī par nākotnes notikumiem. Lūdzu izlasiet šo grāmatu, tā ir viena no nozīmīgākajām Bībeles nodaļām. Var jautāt, kāpēc Visvarenais Dievs vispār deva atbildi uz pagānu karaļa jautājumiem, kāpēc sapnī un kāpēc ieterpa to simbolos, ko karalis pēc pamošanās nespēja ne atcerēties, ne saprast. Lai mēģinātu atbildēt, ir jāievēro sekojoši apstāķļi:

I. Nebukadnecars bija ne tikai milzīgas impērijas valdnieks, Dieva plānā viņa personai piešķir fakts, ka Izraēla 70 gadus bija Babilonijas impērijas sastāvdaļa, un tās tautu uz Bābeli aizveda verdzībā. Dieva zeme- Dieva tauta- bija pakļautas Nebukadnecara likumam!

II. Dievs to darīja ar nolūku izvirzīt Jūdu tautas pārstāvi Danielu kā saņemtās innformācijas skaidrotāju, jo tas vienīgais prata sapni izskaidrot.

III. Izvēlētais simboliskais stils ļoti efektīvi ļauj iekļaut daudz informācijas nelielā, kompaktā formā.

Vīzijas nozīme.

Sapnī karalis redzēja varenu cilveka tēlu, kam galva bija no zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara, stribi no dzelzs. Bet pēdas- pa daļai no no dzelzs un pa daļai no māla. Pēkšņi kāds neredzams spēks raidīja  akmeni, kas ķēra tēla dzelzs māla pēdas. Līdz ar to sašķīda viss tēls, un tā druskas aiznesa vējš. ”Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi” (Daniela 2: 35). Ko tas viss varēja nozīmēt? Daniela vārdi dod mums skaidrību. No dažādiem metāliem veidotās tēla daļas nzīēja dažādas  valstis, kam bijajānāk pēc Nebukadnecara valdīšanas. Tolaiku tautas bija pakļautas Bābeles ķēniņam, ko simbolizēja statujas zelta galva. Pēc tam bija jānāk ”sudraba” impērijai, tad trešajai un ceturtajai. Ceturtajai vajadzēja bút stiprái kā dzelzij, bet tad nāks vājākas: ”Tu redzēji, ka tēlam bija kājas, un kāju pirksti pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs... tas dod aizrādījumu, ka šī valsts būs pa daļai stipra, pa daļai tomēr tieksies sadrupt... (Daniēla 2:41&42). Mēģinot salīdznāt vēsturi ar šo pareģojumu, rsdzam pilnīgu sakritību, tik lielu, ka pat daži mēģinājuši apgalvot, ka šī gramata ir rakstīta pēc šo notikumu piepildīšanās. Pareģojums vēl aizvien turpinās mūsu dienās, kas pierāda tā vesturisko patiesību. Daniela grāmatas kopijas tika atrastas 2. gadu simtenī pirms Kristus dzimšanas rakstītajiem Nāves jūras rakstu tīstokļiem.

Īss vēstures apskats.

Vestures gaitā Babilonijas teritorijā viena otru nomainīja četrs ipērijas. Vispirms Babiloniju iekaroja mēdieši un persieši, tad Aleksandrs Lielais, kas dibinājka Grieķijas impēriju, tā savukārt padevās vēl stiprākajai Romas impērijai. Stipra kā dzelzs Romas impērijas pastāvēja gdsimtiem ilgi. Vispirmr tā sašķēlās divās daļās: austrumu daļā, kuru pārvaldīja Konsantinopole un rietumu, kas saglabāja pašpārvaldi. Kā atceramies, Nebukadnecara redzētajam tēlam bija divas dzelzs kājas. Vēlāk abas valsts daļas padevās naidīgiem ārējiem spēkiem un iekšējam sabrukumam, un Romas pārvaldītajā milzu teitrijā veidojās stiprākas un vājākas valstis. Pēc Mūsu nosauktajām četrām impērijā nav vairs bijis piektās neapstrīdamas impērijas, kuras domīnijas iekļautu sevī Izraēlas zemi. Kas gan būtu varējis paredzēt četras imperijas, bet ne piecas vai sešas, turklāt precīzi tik īsos vilcienos? Zinot, cik maz cilvēku spēj prognozet nākotni, mēs varam teikt- cilvēkam tas nav iespējams. Jāatzīmē, ka Daniels atzina vēstījumu par Dieva sūtītu, noliegtams sevi kā skaidrojuma autoru. ”Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Sapnis mums iedveš dziļu ticību pret sevi, un tas ir patiess tā izskaidrojums” ( Daniela 2:45). Kopš šī preģojuma pierakstīšanas daudzi to lasījusi un atraduši apstiprinājumu ticībai Dievam un viņa vārdam. Aicinām arī jūs ticēt šim pareģojumam.

Pēdējā pareģojuma daļa, kam vēl ir lemts piepildīties.

Ko gan nozīmē mazais akmentiņš, kas ar satricinošu speku ķēra tēla kājas, pārversdams to putekļos un tad kļūdeams par lielu kalnu, kas piepildīja visu pasauli? Ja milža tēls simbolizēja šīs pasaules valstis, tad acīmredzot mazais akmentiņš nozīmēja varu, kas pastāv ārpus cilvēku nodibinātā valdībām un kas valdīs pēc šīs pasaules valstu sabrukuma. ”Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi, un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi” (Daniela 2:44).

Šis ir viens no Bībelē atrodamajiem daudzajiem Dieva apsolījumiem nepamest šo pasauli. Viņš ir radījis plānu cilvēces glābšanai, un šī plāna centrā ir mūsu kungs Jēzus Kristus. Uzmanīgi lasītāji jau būs identificējuši akmeni, kas atraisījās no kalna bez cilvēku roku palīdzības, ar viņu, kas dzima, lai glābtu cilvēci. Jēzus savu būtību skaidroja līdzīgi: ”Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni. Un kas kritīs, to viņš satrieks” (Mateja evanģēlijs 21:42-44).

Visas zīmes licina, ka drīz šis akmens ar pstošu iedarbību kritīs uz pasauli, kas nenojauš tā tuvošanos. Vai mes izglābsimies no tuvojošās iznīcības? Vai gribēsim iemantot Dieva Valstību, ko Jēzum ir lemts celt zemes virsū?

Jāatzīmē arī paša Daniela redzētā vīzija ar četriem zvēriem kā simboliem, kas atrodama Daniela grāmatas 7. nodaļā: ”Tad nodos ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstī apakš debesīm Visaugstā svēt tautai. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas” (Daniela 7:27).

Dieva Valstība.

Minētās Daniela grāmatas nodaļas nav vienīgās Vecajā Derībā, kas nākotnē pareģo Dieva Valstību. Jesajas grāmatā šīs ziņas tiks ziņotas vienkāršākā valodā, nepielietojot simbolus. ”Laika beigu posmā notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visi pagāni. Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim ta Kunga lalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus un lai staigajam Viņa takas!” Jo no Ciānas izies pamācība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes. Tad Viņš spriedīs tiesu pagānu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus sķēpus pas vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepcels vairs zobene un nemācīsies vairs karot” (Jesajas 2:2-4).

Vielīdz svarīgas ir arī norādes, kādiem mums jābūt, lai tiktu atpestīti no nāves. Šeit izvēlēsimies Jesajas grāmatas 66. nodaļas 2. pantu: ”Visu padsaules visumu taču radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv”- saka tas Kungs. ”Bet es uzlūkoju nabagu, un kas manu vārdu bīstas”.

Vecās un Jaunās Derības mācība.

Dieva Valstībā valdīs dievišķa taisnība. Nebūs vairs apspiešnas un vajāšanu. ”Viņš netiesās pēc tā, ko redz viņa acs  redz un nespriedīs pec tā, ko viņa auss dzird. Bet viņs tiesās nabagus pec taisnības un cietējiem virs zemesspriedīs goda pilnu tiesu un pāc patiesības. Bet varmācīgos viņš sitīs ar savas mutes zizliun bezdievjus nokaus ar savu lūpu dvašu. Taisnība būs viņa gurnu josta un uzticība viņa lielu aptinamā aukla”(Jesajas 11:3-5).

Par patisību kļūs enģeļu teiktie vārdi pēc Kristus piedzimšanas: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts” (Lūkas evanģēlijs 2:14). Dieva apsolījums kļūs par īstenību.

Pati pēdējā Bībeles grāmata stāsta par to gaidāmo laiku, kad piepildīsies Dieva nolūks attiecībā uz šo pasauli.

”Un es dzirdēju stipru balsi no trņa sakām: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis” (Jāņa atklāsmes grāmata21:3&4).

Dieva valstība kā realitāte.

Pēteris jautāja Jēzum visu mācekļu vārdā: ”Redzi, mēs esam visu atstājuši un tev sekojuši. Kas mums būs par to? (Mateja evanģēlijs 19:27). Jēzus atbilde mums rāda, ka gaidāmā valstība, par kuu tik daudz runāts Jaunajā Derībā, būs īsta, reāli pastāvoša, un tajā būs vieta arī mācekļiem: ”Bet Jēzus sacīja tiem: ”Patiesi, es jums saku: jūs, kas man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz sava godības krēsla, arī sēdēsiet uz divpadsmitkrēsliem un tiesāsit divpadsmit Izraēla ciltis. Un kas atstājis mājas vai brāļus vai māsas, vei tēvu vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ...iemantos mūžīgu dzīvību” (Mateja avanģēlijs 19:28&29).

Jēzus atgriezīsies, lai nodibinātu šo valstību zemes virsū. Kad viņš pacēlās debesīs, enģeļī teica mācekļiem: ”Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Apustuļu darbi 1:11). Jēzus, runādams līdzībās, solīja atlīdzību visiem Divam paklausīgajiem-savā nākamajā Valstībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi būt gataviem viņu sagaidīt.

Galvenie secinājumi.

Bībele mums māca,ka Dievs ir taisnīgs tiesnesis. Viņš ir mīlšs Dievs.

Dievs nesamierināsies ar pasaulē pastāvošo netaisnību un ļaunumu.

Viņš iejauksies pasaules notikumos um ndibinās Valstību, kurā valdīs Jezus Kristus. Daniela 2. grāmatā ietvertais pasaules vēstures notikumu simbolisks attēlojums dod, mums ticību, ka arī pēdējā pareģotā Dieva plāna daļa kļūs par īstenību. Kad Jēzus atgriezīsies, lai pārvakldītu Dieva Valstību, tur būs vieta viņa sekotājiem, ,tikai tiem jābūt gataviem sagaidīt viņa atnākšanu.

Apgūstot trīs pirmās nodarbības, mēs ieteicam lasīt:

1. nodarbībai.

Pāvila vēstules Timotejam 3. nodaļu; Pētera 2. vēstules 1. nodaļu; Lūkas evanģēlija 24. nodaļu; Jesajas grāmatas 8:20; Apustuļu darbu 28:23-31; Pāvila vēstuli efeziešiem 4:21-32.

2. nodarbībai.

Pirmās Mozus grāmatas 1. nodaļu; Jesajas grāmatas 45. nodaļu; Apustuļu darbu 17. nodaļu (pievēršot uz,manību tam, kā Berojas ļaudis lasīja Rakstus); 139. Psalmu; Pāvila 1. vēstules Timotejam 6. nodaļu.

3. nodarbībai.

Jesajas grāmatas 11. nodaļu; Daniela grāmatas 2. nodaļu; Jesaja gramatas 35 ndaļu; Mateja evanģēlija 19. nodaļu un 25. nodaļu.

3. lekcijas pārbaudījums.

Pasvītrojaiet pareizās atbildes uz katru jautājumu.

1. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš...

a) devis mums mūža gadskārtas

b) devis savu vienpiedzimušo dēlu

c) gādājis par to, lai būtu enģeļi

d) devis mums bauslību

2. Kura bija otrā pēc kārtas pasaules impērija Nebukadnecara sapnī?

a) Bābele

b) Grieķija

c) Roma

d) Medo Persija

3. Kas satrtieca statuju Nebukadnecara sapnī?

a) kāds cits tēls

b) akmens

c) roka

d) zibens

4. Ko vēstīja enģeļi dziesmā par laikiem, kad Jēzus būs valdnieks?

a) ikviens varēs darīt, kā pats vēlēsies

b) visi būs savstarpēji laipni

c) nevienam vairs nebūs jāstrādā

d) uz zemes valdīs miers

5. Kas taisnīgi valdīs pār pasauli?

a) Dieva Dēls

b) apustulis Pāvils

c) apustulis Pēteris

d) pravietis Elija

6. Danoela grāmatas 2. nodaļā mēs lasām: ”Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta...

a) 6000gadeus

b) cilvēka mūža garumā

c) mūžīgi

d) 100000 gadus

7. Jēzus saviem mācekļiem apsolīja, ka viņi

a) dzīvos bagātībā un labklājībā

b) sēdēs troņos un pārvaldīs Izraēla ciltis

c) dzīvos veiksmīgi un laimīgi

8. Vai sekojot Bībeles vēstījumam, varam spriest, ka Dievs nākotnē samierināsies ar pasauli, kāda tā ir pašlaik?

a) jā

b) nē

c) nezinu

d) Bībelē par to nav teikts

9. Kur pašlaik ir Jēzus?

a) uz zemes

b) debesīs

c) kapā

d) Izraēlas zemē

10. Pāvils vēstīja Atēniešiem (Apustuļu darbu 17. nodaļa), ka Dievs nolicis dienu, kurā Viņš pasali taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko devis liecību. Kāda ir šī liecība?

a) Jēzus dzimšana

b) Jēzus krustā sišana

c) Jēzus uzmodināšana no mirušiem

d) Jēzus pacelšanās debesīs

Atbilžu kopsavilkuma lapa.

Ir svarīgi, lai jūs uzrakstītu savu vārdu, un pilnu adresi un valsts nosaukumu uz šīs Kopsavilkuma lapas ļoti skaidri, citādi mums nebūs iespējams jums atbildēt.

Katras Lekcijas beigās šajā brošūrā ir Pārbaudījumu lapa ar 10 jautājumiem, uz kuriem ir lielākais piecas iespējamās atbildes- a), b), c), d), vai e)- dažos gadījumos ir nepiciešama vairāk nekā viena atbilde.

Pasvītrojiet burtu vai burtus, kas norāda uz jūsu atildi. Piuemēram, 1. lekcijas 7. jautājums: ja, pēc šīs lekcijas izstudēšanas jūs domājat, ka Bībelē ir 23 atsevišķas grāmats, jūs pasvītrosiet burtu d).

Atbildiet uz visiem Pārbaudījumu jautājumiem, pasvītrojiet pienācīgos burtus, tad pārceliet tos uz Kopsavilkuma lapas otrajā pusē un atsūtiet to mums tikai Kopsavilkuma lapu; tas nozīmē, ka Pārbaudījuma lapa paliek jums izziņai.

Sūtiet savu pabeigto Kopsavilkuma lapu uz šo adresi:

a.k. 90 RIGA

LV-1007

LATVIJA

vai

Christadelphian Advancement Trust

Reg. Charity No. 1014615

PO Box 3034

South Charity Surrey CR2 0ZA

ENGLAND / ANGLIJA

www.vards.info

www.carelinks.net

email: info@carelinks.net

Lūdzu rakstiet ar drukātiem burtiem:

Jūsu vārds____________________________________________________________________

Jūsu adrese___________________________________________________________________

Personīgais telefona numurs_____________________________________________________

Darba telefona numurs__________________________________________________________

1. lekcija.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

a

a

a

a

a

a

a

a

a

a

b

b

b

b

b

b

b

b

b

b

c

c

c

c

c

c

c

c

c

c

d

d

d

d

d

d

d

d

d

d

e

e

e

e

e

e

e

e

e

e

2. lekcija.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

a

a

a

a

a

a

a

a

a

a

b

b

b

b

b

b

b

b

b

b

c

c

c

c

c

c

c

c

c

c

d

d

d

d

d

d

d

d

d

d

e

e

e

e

e

e

e

e

e

e

3. lekcija.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

a

a

a

a

a

a

a

a

a

a

b

b

b

b

b

b

b

b

b

b

c

c

c

c

c

c

c

c

c

c

d

d

d

d

d

d

d

d

d

d

e

e

e

e

e

e

e

e

e

e