Varbūt nebūs viegli visu sekojošo pilnībā izprast lasot to pirmo reizi, bet šī temata nozīmība kļūs acīmredzamāka mūsu turpmākās studijās. Ar to mēs saprotam, ka jūs pabeigsit šīs nodarbības, pilnībā aplūkojuši Bībeles pamatatklāsmes par Dievu.

Dieva vārdu var nest ikviens, kuru Viņš izvēlas Savai ‘manifestācijai’ vai atklāšanai. Cilvēki un eņģeļi, kā arī Jēzus var nest Dieva vārdu. Tas ir būtisks princips, kas mums ļauj Bībelē ļoti daudz ko izprast. Dēls ļoti labi var nest sava tēva vārdus; viņam ir noteikta līdzība ar savu tēvu; viņiem ir viens uzvārds – bet viņš nav tā pati persona, kas tēvs. Tādā pat veidā kāda uzņēmuma pārstāvis var runāt sava uzņēmuma vārdā; viņš var piezvanīt kādam darījumu partnerim un teikt, ‘Sveicināti, šeit jūs traucē Unilever’: tas gan nenozīmē, ka zvana Unilevera kungs, bet viņš lieto šo vārdu, jo pārstāv Unilever uzņēmumu un strādā tā labā. Tāpat tas bija arī ar Jēzu.

EŅĢEĻI NES DIEVA VĀRDU

2.Mozus grāmatā 23:20,21 mēs lasām, ka Dievs Izraēla ļaudīm teica, ka viņiem pa priekšu ies eņģelis; “Mans Vārds mājo viņā” – tā viņiem tika teikts. Dieva personiskais vārds ir Jahve. Tātad eņģeļi nesa Jahves vārdu, un tamdēļ var tikt saukti par ‘Jahvi’ vai par ‘To Kungu’, kā vārds ‘Jahve’ dažos Bībeles tulkojumos (N.I.V. un A.V.) ir tulkots. 2.Mozus grāmatā 33:20 mēs lasām, ka neviens cilvēks nevar redzēt Dieva vaigu un palikt dzīvs; bet 33:11 mēs lasām: “Un Tas Kungs sarunājās ar Mozu vaigu vaigā tā, kā kāds sarunājas ar savu draugu.” – tātad vienkāršā, draudzīgā veidā. Tas nevarētu būt bijis KUNGS, Jahve, pats savā personā, kurš sarunājās ar Mozu vaigu vaigā, jo neviens cilvēks nevar redzēt Dievu vaigā. Tas bija eņģelis, kurš nesa Dieva vārdu; un, kad mēs lasām par Kungu, kurš sarunājās ar Mozu vaigu vaigā, tad patiesībā tas bija eņģelis, kurš to darīja (Ap.d. 7:30-33).

Ir vēl daudz citu piemēru, kur vārdi ‘Dievs’ un ‘Kungs’ attiecas nevis uz Pašu Dievu, bet uz eņģeļiem. Viens skaidrs piemērs lasāms 1.Mozus 1:26 “Tad Dievs (eņģeļi) sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības”.

VĪRS AR DIEVA VĀRDU

Viens no pantiem, kas to vislabāk ilustrē, ir Jāņa 10:34-36. Šeit Jūdi izdarīja to pašu kļūdu, ko daudzi, kuri sevi sauc par ‘kristiešiem’, dara arī šodien. Viņi domāja, ka Jēzus apgalvo, ka pats ir Dievs. Jēzus viņus izlaboja, sacīdams: “Vai tad nav rakstīts jūsu bauslībā: es esmu sacījis, jūs esat dievi. Ja raksts tos nosaucis par dieviem… vai tad tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls?” Jēzus šeit atsaucas uz 82.Psalmu, kur Izraēla tiesas vīri tiek saukti par dieviem.

Kā jau tika runāts, pilns Dieva vārds ebreju valodā ir ‘Jahve Elohim’ – kas nozīmē ‘es tikšu atklāts grupā vareno’. Patiesi ticīgie uz šīs zemes ierobežotā mērā ir tie varenie, un pilnīgāk tas būs Valstībā. Tas viss brīnišķīgi tiek atklāts salīdzinot Js.64:4 un 1.Kor.2:9. “Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu.” Pāvils uz to atsaucas, rakstot korintiešiem: “Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus” (1.Kor.2:9,10). Pie Jesajas mēs lasām, ka neviens, izņemot Dievu, var labāk izprast tās lietas, ko Viņš ir sagatavojis saviem ticīgajiem; bet 1.Kor.2:10 saka, ka šīs lietas ir mums tikušas atklātas; tātad kaut kādā mērā mēs esam ‘Dievs’; nevis Pats Dievs savā personā, bet Dieva manifestācija kā rezultāts tam, ka esam tikuši kristīti Viņa vārdā un zinot Patiesību.

JĒZUS UN DIEVA VĀRDS

Tas nav pārsteidzoši, ka Jēzum, kā Dieva Dēlam un Viņa augstākajai manifestācijai cilvēkiem, arī būtu jānes Dieva Vārds. Viņš varēja teikt: “Es esmu nācis Sava Tēva vārdā” (Jņ. 5:43). Savas paklausības dēļ Jēzus tika uzņemts Debesīs un Dievs “.. Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem”(Fil.2:9) – Jahves, Dieva Paša vārdu. Tāpēc Atklāsmes grāmatā mēs lasām, ka Jēzus saka: “12 ..Es rakstīšu uz viņa (ticīgā) Sava Dieva Vārdu … un Manu jauno Vārdu.” Tiesas dienā Jēzus mums dos Dieva vārdu; tad mēs pilnībā nesīsim Dieva vārdu. Viņš par savu vārdu saka: “Mans jaunais vārds”; vārds, kurš nesen tika iedots. Tagad mēs pareizi varam izprast Jesajas 9:6, kur attiecībā uz Jēzu mums tiek teikts: “Viņa vārds (pievērsiet tam uzmanību) ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.” Tas ir pravietojums, ka Jēzus nesīs visus Dieva vārdus – ka tā būs pilnīga Dieva atklāsme un manifestācija. Tādā pat nozīmē viņš tika saukts par “Imanuēlu”, kas nozīmē “Dievs ar mums’, kaut arī personīgi Viņš nebija Dievs.