Dieva Valstības Jēdziens

Iepriekšējās nodaļās mēs parādījām, ka Dieva mērķis ir atalgot sev uzticīgos ļaudis ar múžīgo dzīvību, kad atgriezīsies Kristus. Šī múžīgā dzīve tiks pavadīta uz zemes.Dieva apsolījumos par múžīgo dzīvību nekad nav teikts, ka ticīgie tiks nosútīti uz debesīm. ''Valstības evanģēlijs (labās ziņas)'' (Mat.ev.4:23) tika pavēstīts Ābrahāmam kā Dieva apsolījums attiecībā uz múžīgo dzīvi uz zemes (Gal.3:8). Dieva valstība bús tad, kad atgriezīsies Kristus un piepildīsies šie apsolījumi. Kaut arī Dievs arī tagad ir visas savas radītās pasaules valdnieks, Viņš piedāvā cilvēkam brīvību pasaules valdīšanā un personīgajā dzīvē. Tāpēc pasaule tagad ir ''cilvēka valstība'' (Ap.d. 2:37.- 44.; 4:17.).

Kad Kristus atgriezīsies, piepildīsies vārdi: ''Pasaules valdība ir nākusi rokā músu Kungam un viņa svaidītajam, un Viņš bús valdnieks múžīgi múžam'' (Atkl.11:15). Tad Dieva griba bús pilnīgi un atklāti piepildīta uz zemes (Mat.ev.6:10). Šeit vārdi ''Dieva Valstība'' tiek nomainīti ar vārdiem ''Debesu Valstība'' (Mat.ev.13:11; Marka ev.4:11). Pievērsiet uzmanību, mēs nekur nelasām ''Valstība debesīs'', bet debesu Valstību Kristus nodibinās uz zemes, kad atgriezīsies. Kā eņģeļi pilnībā pakļaujas Dieva gribai debesīs (Ps.103:19.-21.) tā bús arī Dieva Valstībā, kad zemi apdzīvos tikai taisnie, kuri tad bús ''līdzīgi Eņģeļiem'' (Lúk.ev.20:36).

Ticīgo pārbaudījumi šajā dzīvē beigsies ar ieiešanu Dieva Valstībā, kad atgriezīsies Kristus (Mat.ev.25:34; Ap.d.14:22); tāpēc mums ir pilnīgi nepieciešams pareizi visu izprast. Filipa sludināšana par Kristu tiek nosaukta kā ''evanģēlija sludināšana par Dieva Valstību un Jēzus Kristus Vārdu'' (Ap.d.8:5.,12.). Pāvila sludināšanā fragments pēc fragmenta mums atgādina, ka Dieva Valstība bija viņa sludināšanas pamattēma (Ap.d.19:8; 20: 25; 28: 23.,31.). Tāpēc vissvarīgākais jautājums ir par músu mācības par Dieva Valstību pareizu izpratni, jo tā ir svarīga Evanģēlija daļa. ''Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva Valstībā''(Ap.d.14: 22.). Tā ir gaisma músu dzīves tuneļa galā un tā pamudina mús uz upuriem, kuri ievada músu Kristīgo dzīvi.
Babilonijas cars Nebukadnēcars gribēja uzzināt pasaules nākotni (Dan.2). Naktī sapnī viņš redzēja lielu statuju, veidotu no dažādiem materiāliem. Daniēls izskaidroja, ka statujas zelta galva simbolizē Babilonijas valdnieku (Dan.2:38). Pēc viņa no Izraēla kaimiņu teritorijām celsies citas lielas valstis un radīsies tādi apstākļi, kuros kāju pirksti bús veidoti no māla un dzelzs, kas norāda uz to, ka šī valsts bús savā bútībā nestabila (Dan.2: 41.,42.).

Pašlaik pasauli apdzīvo dažādas tautas. Citas ir stipras, bet citas vājas. Tālāk Daniēls saka, ka mazs akmens, kas atlúzis no kalna, trāpīja statujai un sagrāva tās kājas, bet pats kļuva par lielu kalnu un piepildīja visu zemi. Šis akmens simbolizē Jēzu (Mat.ev.21:42.; Ap.d.4:11.;Ef.2:20.; 1.Pēt.2:4. -8.). ''Kalns'', kurš no akmeņa izplatīsies pa visu pasauli simbolizē Dieva Valstību. Tā tiks nodibināta pēc otrās Jēzus Kristus atnākšanas. Šī mācība pati par sevi kalpo par piemēru tam, ka Valstība bús uz zemes nevis debesīs.

Jautājums par Valstības nodibināšanu, kad Jēzus atgriezīsies ir apskatīts arī citās vietās Bībelē. Pāvils vēsta, ka Jēzus tiesās dzīvos un mirušos ''Viņa parādīšanās un Viņa Valstībā'' (2.Tim.4:1). Miha (4:1) arī piemin Daniēla teikto, ka Dieva valstība bús līdzīga lielam kalnam. ''Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri''. Tad tiek aprakstīta Valstība uz zemes (Miha 4:1.- 4.). Dievs Jēzum dos Dāvida troni Jeruzālemē. ''Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu múžīgi, un Viņa Valstībai nebús gala'' ( Lúk.ev.1:33). Šeit rodas jautājums, kurā momentā Jēzus sāks valdīt Dāvida tronī un kad sāksies Viņa Valstība. Tā bús tad, kad atgriezīsies Kristus. Vārdi ''Viņa valstībai nebús gala'' saskan ar
vārdiem: (Dan.2: 44.) ''Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti... kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu''. Atkl.11:15 tiek aprakstīta otrā Kristus atnākšana un tiek lietoti tie paši vārdi: ''Pasaules valdība ir nākusi rokā músu Kungam un Viņa svaidītam, un Viņš bús valdnieks múžīgi múžam''. Un atkal - vajag bút kādam noteiktam laikam, kad sāksies Kristus Valstība un Viņa Valdīšana uz zemes. Un atkal atbilde bús tāda pati: tas notiks, kad Viņš atgriezīsies.



Mājas lapa	5.1: Dieva Valstības Jēdziens
	5.1: Dieva Valstības Jēdziens
Bībeles Pamati	Iepriekšējās nodaļās mēs parādījām, ka Dieva mērķis ir atalgot sev uzticīgos ļaudis ar múžīgo dzīvību, kad atgriezīsies Kristus. Šī múžīgā dzīve tiks pavadīta uz zemes.Dieva apsolījumos par múžīgo dzīvību nekad nav teikts, ka ticīgie tiks nosútīti uz debesīm. ''Valstības evanģēlijs (labās ziņas)'' (Mat.ev.4:23) tika pavēstīts Ābrahāmam kā Dieva apsolījums attiecībā uz múžīgo dzīvi uz zemes (Gal.3:8). Dieva valstība bús tad, kad atgriezīsies Kristus un piepildīsies šie apsolījumi. Kaut arī Dievs arī tagad ir visas savas radītās pasaules valdnieks, Viņš piedāvā cilvēkam brīvību pasaules valdīšanā un personīgajā dzīvē. Tāpēc pasaule tagad ir ''cilvēka valstība'' (Ap.d. 2:37.- 44.; 4:17.). Kad Kristus atgriezīsies, piepildīsies vārdi: ''Pasaules valdība ir nākusi rokā músu Kungam un viņa svaidītajam, un Viņš bús valdnieks múžīgi múžam'' (Atkl.11:15). Tad Dieva griba bús pilnīgi un atklāti piepildīta uz zemes (Mat.ev.6:10). Šeit vārdi ''Dieva Valstība'' tiek nomainīti ar vārdiem ''Debesu Valstība'' (Mat.ev.13:11; Marka ev.4:11). Pievērsiet uzmanību, mēs nekur nelasām ''Valstība debesīs'', bet debesu Valstību Kristus nodibinās uz zemes, kad atgriezīsies. Kā eņģeļi pilnībā pakļaujas Dieva gribai debesīs (Ps.103:19.-21.) tā bús arī Dieva Valstībā, kad zemi apdzīvos tikai taisnie, kuri tad bús ''līdzīgi Eņģeļiem'' (Lúk.ev.20:36). Ticīgo pārbaudījumi šajā dzīvē beigsies ar ieiešanu Dieva Valstībā, kad atgriezīsies Kristus (Mat.ev.25:34; Ap.d.14:22); tāpēc mums ir pilnīgi nepieciešams pareizi visu izprast. Filipa sludināšana par Kristu tiek nosaukta kā ''evanģēlija sludināšana par Dieva Valstību un Jēzus Kristus Vārdu'' (Ap.d.8:5.,12.). Pāvila sludināšanā fragments pēc fragmenta mums atgādina, ka Dieva Valstība bija viņa sludināšanas pamattēma (Ap.d.19:8; 20: 25; 28: 23.,31.). Tāpēc vissvarīgākais jautājums ir par músu mācības par Dieva Valstību pareizu izpratni, jo tā ir svarīga Evanģēlija daļa. ''Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva Valstībā''(Ap.d.14: 22.). Tā ir gaisma músu dzīves tuneļa galā un tā pamudina mús uz upuriem, kuri ievada músu Kristīgo dzīvi. Babilonijas cars Nebukadnēcars gribēja uzzināt pasaules nākotni (Dan.2). Naktī sapnī viņš redzēja lielu statuju, veidotu no dažādiem materiāliem. Daniēls izskaidroja, ka statujas zelta galva simbolizē Babilonijas valdnieku (Dan.2:38). Pēc viņa no Izraēla kaimiņu teritorijām celsies citas lielas valstis un radīsies tādi apstākļi, kuros kāju pirksti bús veidoti no māla un dzelzs, kas norāda uz to, ka šī valsts bús savā bútībā nestabila (Dan.2: 41.,42.). Pašlaik pasauli apdzīvo dažādas tautas. Citas ir stipras, bet citas vājas. Tālāk Daniēls saka, ka mazs akmens, kas atlúzis no kalna, trāpīja statujai un sagrāva tās kājas, bet pats kļuva par lielu kalnu un piepildīja visu zemi. Šis akmens simbolizē Jēzu (Mat.ev.21:42.; Ap.d.4:11.;Ef.2:20.; 1.Pēt.2:4. -8.). ''Kalns'', kurš no akmeņa izplatīsies pa visu pasauli simbolizē Dieva Valstību. Tā tiks nodibināta pēc otrās Jēzus Kristus atnākšanas. Šī mācība pati par sevi kalpo par piemēru tam, ka Valstība bús uz zemes nevis debesīs. Jautājums par Valstības nodibināšanu, kad Jēzus atgriezīsies ir apskatīts arī citās vietās Bībelē. Pāvils vēsta, ka Jēzus tiesās dzīvos un mirušos ''Viņa parādīšanās un Viņa Valstībā'' (2.Tim.4:1). Miha (4:1) arī piemin Daniēla teikto, ka Dieva valstība bús līdzīga lielam kalnam. ''Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri''. Tad tiek aprakstīta Valstība uz zemes (Miha 4:1.- 4.). Dievs Jēzum dos Dāvida troni Jeruzālemē. ''Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu múžīgi, un Viņa Valstībai nebús gala'' ( Lúk.ev.1:33). Šeit rodas jautājums, kurā momentā Jēzus sāks valdīt Dāvida tronī un kad sāksies Viņa Valstība. Tā bús tad, kad atgriezīsies Kristus. Vārdi ''Viņa valstībai nebús gala'' saskan ar vārdiem: (Dan.2: 44.) ''Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti... kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu''. Atkl.11:15 tiek aprakstīta otrā Kristus atnākšana un tiek lietoti tie paši vārdi: ''Pasaules valdība ir nākusi rokā músu Kungam un Viņa svaidītam, un Viņš bús valdnieks múžīgi múžam''. Un atkal - vajag bút kādam noteiktam laikam, kad sāksies Kristus Valstība un Viņa Valdīšana uz zemes. Un atkal atbilde bús tāda pati: tas notiks, kad Viņš atgriezīsies.