Tautā valda uzskats, ka elle ir tā vieta, kur soda grēcinieku dvēseles, vai moku vieta tiem, kuri tiks atstumti tiesas dienā. Pēc mūsu pārliecības Bībele māca, ka elle ir kaps kur nonāk visi pēc nāves.Senebreju vārds " sheol'' tulkojumā kā ''elle'' nozīmē '' apsegtu vietu''. Tāpēc izlasot ''elle'' mēs neuztveram šī vārda precīzu, pilnu tulkojumu. Bībeles izpratnē šī ''apsegtā vieta'' vai '' elle '' ir kaps. Ir varāki piemēri, kas apstiprina šī pamatvārda '' sheol'' tulkojumu kā ''kaps''. Patiesībā nedaudzi mūsdienīgi Bībeles izdevumi reti lieto vārdu '' elle'' izmantijot tā precīzāko tulkojumu '' kaps''. Tālāk izmantotie piemēri parādīs ka tautas uzskats par elli kā vietu kur deg uguns un mocās grēcinieki ir noraidāms:
- '' Lai kaunā paliek bezdievīgie lai viņi apklust un aiziet pazemē'' (Ps. 31: 18) - viņi nevaidēs agonijā.
- '' Taču manu dvēseli atpestīs Dievs no pazemes varas Viņš mani ņems pie sevis ( Ps. 49: 16) - t.n. ka Dāvida dvēsele vai ķermenis celsies augšā no kapa, no '' elles''. Ticība tam ka elle ir tāda grēcinieku soda vietu no kuras tie nespēj izkļūt neatbilst šim pantam; taisnīgs cilvēks var nokāpt ellē ( kapā) un aiziet no tā atkal. Pravieša Hozejas gr. 13 : 14 apstiprina : ''... Es gribu atsvabināt viņu no pazemes valsts varas un izglābt no nāves''. To pašu attiecībā uz augšāmcelšanos Kristus atgriešanās laikā lasām Pāvila 1. vēst. Korintiešiem ( 15: 55). Līdzīgi tam paredzot otro atdzimšanu ( skat. nod.5.5) '' nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos'' ( J.Atkl. 20: 13 ). Pievērsiet uzmanību '' nāves un viņas valstības'' līdzībai t.n. kapa un elles līdzību ( skat. arī Ps. 6: 5,6). Annas vārdi 1. Samuēla gr. ( 2:6) ir pilnīgi skaidri saprotami : '' Tas Kungs nokauj un Viņš dara dzīvu ( aušāmceļot), Viņš nogrūž lejā ellē ( sheol ) un atkal uzved augšā.''
Zinot ka '' elle'' ir kaps jādomā - taisnīgie tiks glābti caur savu augšāmcelšanos mūžīgai dzīvei. Tieši tādā veidā ir pilnīgi iespējams nokāpt '' ellē'' vai kapā un vēlāk izkļūt no tā caur augšāmcelšanos. Praktisku piemēru tam parādījis Jēzus jo '' ... viņš nepalika pazemē un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu'' ( Ap.d. 2: 31), tāpēc, ka Viņš augšām cēlās. Uztveriet šo sakarību starp Kristus " dvēseli'' un '' miesu'' vai ķermeni. Vārdi par to ka Viņa ķermenis netika atstāts ellē, paskaidro, ka tas atradās tajā vietā kādu laiku bet konkrēti - trīs dienas. Un tas ka Kristus tur atradās ( '' ellē'') ir pierādījums ka tā nav vieta grēciniekiem. Kā labi tā slikti cilvēki nokļūst '' ellē'' t.i. kapā; Jēzum '' Kapu ierādīja pie bezdievjiem un viņa dusas vietu pie ļaundariem...''. ( Jes. 53: 9 ). Papildus ir vēl citi piemēri kad taisnīgi cilvēki dodas uz elli t.i. kapu. Jēkabs sacīja: '' Sērodams es sekošu savam dēlam ( Jāzepam ) uz pazemi!'' ( 1. Moz. 37: 35).Viens no Dieva principiāliem postulātiem ir sodīt ar nāvi par izdarītu grēku ( Rom. 6: 23; 8: 13; Jēk. 1: 15). Agrāk mēs apskatījām jautājumu, ka nāve ir pilnīgs bezapziņas stāvoklis. Tā noved pie pilnīgas iznīcināšanas, nevis pie mūžīgām mocībām ( Mat. 21: 47; 22: 7; Mark. 12: 9; Jēk. 4: 12), - tas ir tikpat patiesi, kā cilvēku bojā eja plūdos ( Luk.. 17:27,29 ) un kā israēlieši mira tuksnesī ( 1 Kor. 10:10). Abos gadījumos gŗēcinieki mira nevis tika pakļauti mūžīgām mokām un ciešanām.Tāpat mēs redzējām ka Dievs nepielīdzina grēku par vainu un neieskaita to mums ja mēs nezinām Viņa vārdus ( Rom. 5: 13). Tie, kuri atrodas ''šādā stāvoklī paliks miruši. Sods kuru saņems grēcinieki - nāve, jo tā ir atmaksa par grēku. Sekojoši, atnākot pie Kristus uz soda vietu tiks pasludināts nosodījums un tad viņi nomirs atkal. Šoreiz viņi būs miruši uz mūžību. Šī būs tā ''otrā '' nāve par kuru teikts Atklāsmes 2:11; 20: 6. Šie cilvēki vienreiz miruši pilnīgas bezapziņas nāvē. Viņi tiks augšāmcelti un sodīti Kristus atgriešanās laikā un tad otreizējā nāve kad tāpat kā pirmoreiz iestāsies pilnīga bezapziņa. Šī nāve turpināsies mūžīgi.
.Šai nozīmē sods par grēku būs '' mūžīgs'' t.i. nāvei nebūs gala. Būt mirušam mūžīgi tad arī ir mūžīgs sods. Šāda izteikuma piemērs atrodams 5. Moz. 11: 4 aprakstītā kur Dievs iznīcināja faraona armiju Sarkanajā jūrā, - kā mūžīgas iznīcināšanas turpināšanos rezultātā tieši šī armija nekad vairs nesatrauks Izraēlu:
'' ... Viņš lika ūdeņiem... pāri tiem gāzties..., un kā tas Kungs tos ir iznīcinājis līdz šai dienai.''Pat senos Vecās Derības laikos '' ticīgie saprata ka pēdējā dienā būs augšāmcelšanās pēc kuras atbildīgie grēcinieki atgriezīsie kapā. Ījabs 21: 30, 32 skaidri sacījis: '' ... ļaunais... bardzības dienā... viņu vēl svinīgi pavada uz pēdējo dusas vietu un izliek pie viņa kapa vēl sardzi.'' Kādā no pantiem par Kristus atgriešanos stāstīts par nokaušanu Viņa klātbūtnē ( Luk. 19: 27). Tas diez vai saskan ar ideju par mūžīgu grēcinieku eksistenci saglabājot viņu apziņu un nepārtrauktas mokas. Jebkurā gadījumā tas būtu neatbilstošs sods - mūžīgas mokas par 70 gados izdarīto. Dievam nesagādā prieku sodīt grēciniekus; saprotams tāpēc Viņš neuzliek tiem mūžīgas mokas ( Jes. 18: 23,32; 33: 11; salīdz. 2.Pēt. 3: 9).Kristieši - atkritēji bieži asociē '' elli '' ar uguns ideju un mokām. Tas ir krasā pretrunā ar Bībeles mācību par elli ( kapu). '' Nāve tos gana kā avis taisnā ceļā tie nonāk tās valstī '' ( Ps. 49: 15). Šis pants norāda ka kaps ir vieta mierīgai aizmirstībai. Neskatoties uz to ka Kristus dvēsele vai ķermenis atradās ellē trīs dienas tas netika pakļauts pārvērtībām ( Ap. d. 2: 31). Tas nebūtu iespējams ja ellē degtu uguns. Ecēch. 32: 26-30 dod kaimiņu tautu spēcīgu karotāju aprakstu kuri mierīgi guļ savos kapos : ... visi... zobena nokauti... nogrimuši pazemē ( ellē) savā pilnā apbruņojumā kam viņu zobeni likti zem galvas ... un tu gulēsi to kas ar zobenu nokauti vidū'' . Tas attiecas uz paradumu ka kritušos karotājus apglabāja kopā ar viņu ieročiem liekot tos pagalvī. Šādi aprakstīta '' elle'' nav nekas cits kā kaps. Šie spēcīgie karotāji kuri joprojām guļ ellē ( t.i. kapā ) diez vai apstiprina ideju ka elle ir ugunīs degoša vieta. Atgadījums ar Jonu tāpat ir pretrunā ar to. Kad lielā zivs norija to dzīvu tad viņš '' no zivs ķermeņa iekšienes raidīja pie tā Kunga sava Dieva lūgšanu pēc palīdzības, ... es kliedzu no pazemes dziļumiem ( jon. 2: 2,3). Šeit '' pazemes dziļumi'' ( elle) salīdzināta ar zivs iekšieni. Zivs ķermenis patiesībā ir slēgta vieta ko precīzi izsaka vārda
'' sheol '' nozīme kas tulkots kā '' elle''. Saprotams ka tā nebija ugunīga vieta un Jona izgāja no '' elles'' , kad valis viņu izgrūda.. Šis stāstījums vēsta par Kristus augšāmcelšanos no elles ( kapa) - sk. Mat. 12: 40.

Metaforiskā uguns.

Bībelē bieži izmantots mūžīgās uguns simbols lai parādītu Dieva naidu pret grēku kas galu galā noved grēcinieku kapā - iznīcināšanai. Sodoma tika notiesāta ar '' mūžīgo uguni '' ( Jūd. 7.nod. ), t.i. pilnībā iznīcināta grēcīgo iedzīvotāju dēļ. Šobrīd šī pilsēta guļ drupās, zem Nāves jūras ūdeņiem; nekādi tur patreiz nedeg uguns kurai tur vajadzētu būt ja mēs '' mūžīgo uguni'' saprastu burtiski. Līdzīgi tam Jeruzaleme būtu pakļauta Dieva mūžīgās uguns dusmu liesmām ebreju apgrēcības dēļ: ''Bet ja jūs mani neklausīsiet ... tad Es iededzināšu uguni pilsētas vārtos, tā aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs '' ( Jer. 17: 27). Tā kā Jeruzaleme ir apsolītās Valstības galvaspilsētas ( Jes. 2: 2-4; Ps. 48: 2), tad Dievs nav gribējis lai mēs pieņemtu šos vārdus burtiski''. Jeruzalemes lielie nami dega ( 2. Sam. 25: 9), bet šis ugunsgrēks neturpinājās mūžīgi. Līdzīgā veidā Dievs sodīja Ēdoma zemi ar uguni " kas nedzisīs ne dienu, ne nakti mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem... tur mājos pūces un kraukļi... . Tās pilīs augs ērkšķi'' ( Jes. 34: 9- 15). Pieņemot ka dzīvnieki un augi varētu eksistēt izpostītajā Ēdomas zemē tad vārdi par mūžīgo uguni drīzāk attiecināmi uz Dieva dusmām un pilnīgu vietas iznīcināšanu nekā jāuztver tos burtiskā nozīmē. Šis Dieva naids par Jeruzalemes un Israēla grēkiem vairākkārt salīdzināts ar uguni: ''Redzi, manas dusmas un mana bardzība izgāzīsies par šo vietu (Jeruzalemi ) ... tā degs un neizdzisīs!'' ( Jer. 7: 20; citi piem. Ranolu dz. 4:11 un 2. Sam. 22: 17).Dieva sodam par grēku tāpat ir asociācija ar uguni īpaši pie Kristus atgriešanās : '' Jo redzi, nāks diena kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni '' ( Mal. 3: 19). Kad salmi vai cilvēka ķermenis sadeg, tad tas viss pārvēršas pīšļos. Neiespējami, ka jebkura lieta īpaši cilvēka miesa degtu mūžīgi; tādēļ vārdi '' mūžīgā uguns'' burtiskā nozīme neattiecas uz mūžīgām mokām. Uguns nevar tikt uzturēta mūžīgi ja nav kam degt. Jāņa atkl. 20: 14 sacīts '' ... un nāves valstību iemeta uguns jūrā'' t.n. ka elle nav tas pats kas '' uguns jūra ''; tas izsaka pilnīgu iznīcināšanu. Atklāsmē simboliski pateikts ka kaps tiks pilnīgi iznīcināts jo Kristus Valstības tūkstošgadu ( Zelta laikmets) beigās nāves vairs nebūs vispār.''Tofetā būs kapsēta jo citur tai nebūs vietas'' ( Jer. 7: 32,33). Jaunajā Derībā lietoti divi grieķu vārdi, kas tulkojumā nozīmē '' elle''. ''Hades'' ekvivalents senebreju '' sheol''' par kuru mēs runājām iepriekš. ''Geheena '' - izgāztuves nosaukums kura atradās aiz jeruzalemes robežām tur tika sadedzināti dažādi atkritumi. Kā īpašvārdu to drīzāk nebija jātulko ne arī jāizsaka nozīmē '' elle''. '' Geheena '' ir aramiešu ekvivalents senebreju vārdam '' Ge - ben - Hinnom.'' Tā bija vieta Jeruzalemes tuvumā ( Jozuas 15: 8) un Kristus laikā izmantota kā izgāztuve. Miruši ķermeņi tika iemesti ugunī kas neizdzisa. Geheena kļuva kā simbols pilnīgai iznīcināšanai un noraidījumam.Jāatzīmē ka viss ugunī iemestais napalika tur mūžīgi - ķermeņi pārvertās pīšļos. '' ... arī mūsu Dievs ir uguns kas iznīcina '' ( Ebr. 12: 29) - tāda būs tiesas diena; Viņa dusmu uguns par grēku visdrīzāk aprīs grēciniekus pavisam nekā ilgstoši svilinās dzīvus. Iepriekšējos Dieva sodības laikos kas nāca pār Viņa tautu Israēlā no babiloniešiem Tofeta bija pilna ar grēcinieku un Dieva ļaužu līķiem ( Jer. 7: 32,33). Savā apbrīnojamā veidā Kungs Jēzus apvienojis visas šīs Vecās Derības idejas vienā vārdā Geheena. Viņš bieži teica ka tie kuri tiks noraidīti tiesas vietā Viņa atgriešanās laikā nonāks Geheenā ( t.i. ellē ), kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest'' ( Marka 9: 43,44). Tofeta vai Geheena ebreju apziņā izraisīs ķermeņa iznīcināšanas un nolieguma ideju. Un mēs redzam ka neizdziestošā uguns ir Dieva naids uz grēku un mūžīga grēcinieku iznīcināšana caur nāvi.