Katras ticības viens no pamatprincipiem ir tiesa un šis pamatprincips ir pareizi,- Bībeles skaidrojumā, jāsaprot līdz kristībām (Ap.d. 24:25; Ebr.6:2). Svētie raksti bieži runā par ''tiesas dienu'' (2.Pēt. 2:9;3:7; 1.Jāņ. 4:17; Jūd.6); par to laiku, kad tie, kuri zināja Dievu, saņems pēc nopelniem. ''Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!'' (Rom.14:10) ''Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko miesā būdams darījis ..."'(2.Kor. 5:10).Pravietis Daniēls sapnī redzēja Kristus atnākšanu un tiesas dienas sākšanos un ''tronis bija no uguns liesmām'' (Dan. 7:9-14). Panti līdz zināmai pakāpei sniedz skaidrojumu. Evanģēlijā ir piemērs ar kungu, kurš pasaucis savus kalpus, iedeva tiem naudu (talantus) ar nolūku, lai izzinātu kā viņi tos izmantos, kungam promesot (Mat.25:14-29). Mateja Evanģēlija 13.nodaļas (47-49) pantos runāts par zvejniekiem, kas tīklus izvilkuši sāka šķirot zivis ( sal.ar tiesas dienu). Skaidrojums arī šeit sniegts: ''Tā tas būs pasaules pastarā galā: enģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem'' (Mat.13:49).No visa iepriekš sacītā izriet secinājums, ka pēc Kristus atgriešanās un mirušo augšāmcelšanās, noteiktā vietā un noteiktā laikā notiks to sapulcināšana, kuri bij aicināti iepazīt Evanģēliju.Šīs pulcēšanās laikā būs tikšanās ar Kristu, un katrs atnākušais dos Viņam atskaiti par savu dzīvi. Jēzus Kristus izvērtēs, kurš no visiem saņems godalgu - atļauju ieiet Dieva Valstībā. Tikai šai brīdī taisnīgie tad arī saņems savu godalgu.''Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, ... Un visas tautas tiks pulcētas viņa priekšā; un viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem; Un statīs avis pa savu labo; bet āžus pa kreiso roku. Tad ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma'' (Mat. 25:31-34).
Dieva Valstības iemantošana, pieņemot Abraāmam dotos apsolījumus,- tāda arī ir balva taisnīgajiem. Bet tas viss notiks pēc tiesas, kura sekos pēc Kristus atgriešanās. Tādēļ nav iespējams saņemt šo apsolīto balvu, kamēr Kristus nav nācis. Mums jāsecina, ka no Kristus nāves laika līdz augšāmcelšanās brīdim, ticīgais neatrodas apzinīgā eksistences formā, jo nav iespējams eksistēt jebkurā formā,- bez ķermeņa.Vairākkārt atkārtotais Bībeles princips ir: - kad Kristus atgriezīsies, tad tiks saņemta godalga, - un ne ātrāk;
- ''Tad, kad augstais gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu'' ( 1.Pēt. 5:4 sal. 1:13).
- ''Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, un minēdams viņa parādīšanos un viņa valstību ... Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā '' (2.Tim. 4;1,8).
- ''Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies (sal. 1.Moz. 3:19): citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam'' (Dan. 12:2)
- '' ... kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un kas būs dzirdējuši, tie dzīvos'' (Jāņ.5:15-29).
- '' Redzi, es (Jēzus) nākšu drīz un mana alga līdz ar mani, atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem '' (J.Atkl. 22:12).Mēs nedodamies uz debesīm, lai saņemtu pēc padarītā - Jēzus atnesīs no Debesīm mūsu godalgu, katram pēc padarītā Vārdi, ka Jēzus atnesīs mūsu godalgu atnākdams, liecina par to, ka ši godalga mums jau sagatavota debesīs, bet atnesta tiks mums uz zemes, Kristus otreizējās atnākšanas laikā. Abraāmam apsolītais mūsu zemes '' mantojums'' šai nozīmē jāsaprot: ''Neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā'' (1. pēt. 1:4,5).Pareizi izprotot šeit sacīto, rodas iespēja saprast Jāņa ev. 14.nod. 2. un 3. pantu, kuri nereti tiek kļūdaini skaidroti: ''Es noeju jums vietu sataisīt. Un kad Es būšu nogājis un jums vietu ataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur Es esmu būtu arī jūs''. Citā vietā Jēzus stāsta, ka viņš nāks atkal, lai katrs saņemtu pēc padarītā (Ebr. 22:12), un mēs zinām, ka tas notiks tiesas dienā. Viņš valdīs mūžīgi uz Dāvida troņa Jeruzalemē (Luk. 1:32,33). Viņš aizvadīs mūžību šeit uz zemes, un kur būs Viņš - Dieva Valstībā, tur būsim arī mēs. Viņa apsolījums ņemt mūs pie Sevis tādēļ izsaka nodomu, ka tiesas dienā viņš pieņems mūs. Grieķu frāze '' ņemt kādu pie sevis'' tāpat atrodama Mat.1;20 attiecībā uz Jāzepa nolēma ''ņemt pie sevis'' par sievu Mariju.
Kā redzams, tas ne vienmēr nozīmē fizisku kustību Jēzus virzienā. Tā kā lēmums par godalgu vai sodu tiks pieņemts tikai tiesā, Jēzus atgriešanās laikā, tad secinām, ka pēc nāves kā taisnīgie, tā grēcinieki dodas uz vienu un to pašu vietu, t.i., kapā. Nāve viņus nešķiro. Nākošie panti to apstiprina:
- Jonatāns bij taisnīgs, bet Sauls grēcīgs, tomēr ''nāvē tie netika šķirti'' (2.Sam. 1:23).
- Taisnais Abraāms ''tika piepulcināts saviem tēviem'' (1.Moz. 25:8; Joz. 24:2), kuri bija elku pielūdzēji.
- ''Gudrais taču nomirst tāpat kā nepraša'' (Sal.māc. 2:15,16).
Viss sacītais ir krasā pretrunā ar tautisko ''kristietību''. Viņu mācība par to, ka taisnīgie tūlīt pēc nāves dodas uz debesīm, noraida tiesas un augšāmcelšanās nepieciešamību.Bet mēs jau redzējām, ka šie notikumi Dieva glābšanas plānā pārstāv dzīvības nepieciešamību. Atbilstoši izplatītajai idejai, taisnīgais cilvēks pēc nāves apbalvojuma veidā ceļo uz debesīm; aiz viņa ik dienas, ik mēnesi, ik gadu seko citi. Tas ir krasā pretrunā ar Bībeli, kur teikts, ka visi taisnie tiks apbalvoti reizē , - vienā un tai pašā laikā:
- Avis tiks atšķirtas no āžiem viena pēc otras, tiklīdz beigsies tiesa, Kristus teiks visām avīm, kas pie viņa labās rokas: ''Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma'' (Mat. 25:34). Šādā veidā visas avis vienlaicīgi mantos Valstību (sal. 1.Kor.15:52).
- Kad pienāks ''pļaujas'' laiks un Kristus atnāks tiesāt, tad visi tie, kas kalpojuši Evanģēlijam ''lai kopā priecātos '' (Jāņ. ev. 4:35,36; sal.Mat 13:39).
- Jāņa Atklāsmes gr. (11:18) ''stunda, kur tiesās mirušos'' noteikta kā laiks, kur algu saņems tavi kalpi ... svētie un visi, kas Tavu vārdu bīstas ...''. tātad visi ticīgie vienlaikus.
Vēstulē Ebrejiem 11.nod. uzskaitīti daudzi Vecās derības taisnīgie cilvēki. Tur teikts (11.p.), ka ''visi tie miruši ticībā, nesaņemot apsolījumus'', kas doti Abraāmam par glābšanu caur iekļūšanu Dieva Valstībā (Ebr. 11:8-12). No tā izriet, ka šie cilvēki pēc nāves neceļoja viens pēc otra uz debesīm, lai saņemtu pēc nopelnītā. Iemesls aprakstīts 39. un 40. pantā: ''nesaņēma apsolīto, tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību''. Šāda apsolījumu aizkavēšana pamatota ar to, ka Dieva plāns paredz, lai taisnīgie ''sasniegtu pilnību'' visi kopā, vienā un tai pašā laikā. Tas tiks paziņots viņiem tiesā, kad Kristus atgriezīsies.