Lielākā daļa cilvēku, kā redzams, maz laika veltī pārdomām par nāvi un savu personīgo būtību, kura kopumā kļūst par nāves iemeslu. Sevis izvērtēšanas trūkums noved pie sevis neizpratnes un cilvēki ''peld'' dzīves straumē, pieņemot savus lēmumus, atbilstoši personiskajām, dabiskajām vēlmēm. Taču dvēseles dziļumos katrs cilvēks atzīst savas dzīves īslaicību un to, ka agrāk vai vēlāk viņam nāksies sastapties ar nāvi. Kas ir jūsu dzīve? '' ... tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist '' (Jēk.v. 4:14). ''Mirt taču mums visiem ir jāmirst: mēs esam kā ūdens, kas zemē izliets, un kuru nav vairs iespējams sasmelt '' (2. Sam. 14:14). Mūsu jaunība : ''Kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst '' (Ps 90:6). Mozus, patiesi domājošs cilvēks, to atzina un vēršoties pie Dieva lūdza : ''Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! '' (Ps 90:12). Zinot mūsu dzīves īslaicīgumu, patiesā sirdsgudrība mums jāuzlūko par svarīgāko prioritāti.Par nāvi cilvēki mēdza domāt dažādi. Dažās kultūrās nāvi un bēres uzlūko kā dzīves sastāvdaļu, līdz ar to izlīdzinot sāpes par cilvēka zaudējumu un klusinot domu par dzīves īslaicību. Daudzi cilvēki, kuri dēvē sevi par ''kristiešiem'', izdarījuši secinājumu, ka cilvēkam ir ''nemirstīga dvēsele'' vai kāda nemirstīga daļiņa, kura pārdzīvos nāvi, aizceļos uz kādu vietu apbalvojumam vai sodam. Tā kā cilvēka esības galvenā problēma un traģēdija ir nāve, tad dabiski, cilvēka prāts cenšas meklēt kādu veidu kā izlīdzināt savu dvēseles trauksmi. Tāpēc nav jābrīnās, ka rodas dažādas maldinošas teorijas ar nāvi un pašu cilvēka būtību. Lai atrastu patiesību šai jautājumā, nepieciešams kā vienmēr - vērsties pie Bībeles un noskaidrot, kas teikts tur šai sakarībā. Jāatceras, ka pirmie meli, par kuriem stāsta Bībele, ir čūskas meli Ēdenes dārzā. Neskatoties uz skaidru Dieva norādījumu ''tu ... mirdams mirsi '', ja grēkosi (1.Moz. 2:17), čūska teica : ''Jūs nemirsit vis,'' (1.Moz. 3:4). Šis mēģinājums noliegt nāves noteiktību un pabeigtību ir pamatā visām maldu reliģijāmLai izprastu mūsu patieso būtību, mums jāzin ko tieši Bībele stāsta par cilvēka radīšanu. Tā aprakstīta vienkāršā un skaidrā valodā un neatstāj nekādas šaubas jautājumā par to, kas mēs esam un kāda ir mūsu būtība (skat. atkāpi 18.,par to, kas tieši teikts 1.Mozus grāmatā). ''Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes ... tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties (1.Moz. 2:7; 3:19). Šeit nav pilnīgi nekādas norādes uz to, ka cilvēkam dota nemirstība un nepaliks pēc nāves neviena viņa daļa, kura varētu dzīvot.Bībelē vairākkārt uzsvērts, ka cilvēks pamatā sastāv no zemes pīšļiem : ''Mēs esam māls'' (Jes. 64:8); ''cilvēks ir no zemes, no pīšļiem'' (1.Kor. 15:47); cilvēki, ''kas no pašiem pamatiem ir veidojums no pīšļiem (Īj. 4:19). Abraāms pieļāva, ka viņš ir ''putekļi un pīšļi'' (1.Moz.18:27). Tūlīt pēc tam, kad Dieva norādījums bija pārkāpts Ēdenē, Dievs ''tam lika būt par svešinieku ..., ka tas tagad neizstiepj savu roku, un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nekļūst mūžīgs, un nedzīvo mūžīgi!'' (1.Moz. 3:24,22). Viss teiktais būtu lieks, ja cilvēkā būtu kāda nemirstīga daļiņa.

NEMIRSTĪBA PIE NOTEIKTA NOSACĪJUMA.

Evanģēlijā vairākkārt atkārtojas vārdi, kas runā par to, ka cilvēks caur Kristus darbiem var atrast ceļu uz mūžīgo dzīvi un nemirstību. Šāds ir vienīgais veids kā iegūt nemirstību, par kuru stāsta Bībele., Sekojoši - domai, ka cilvēks apzināti ciešot par saviem grēkiem, varētu iegūt mūžīgo dzīvi, nav pamatojuma Bībelē. Vienīgais ceļš kā iegūt nemirstību ir paklausība Dieva norādījumiem; un tikai pazemīgi cilvēki iegūs mūžīgo dzīvi, pilnībā, kā balvu par savu taisnīgumu.
Tālākie citāti ir skaidrs pierādījums tam, ka nemirstību iegūst pie noteikta nosacījuma un cilvēkam tā netiek dota jebkurā gadījumā:
- ''Bet tagad ir redzama tapusi, mūsu Pestītājam Kristum Jēzum parādoties, kas ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un iznīcību ar evanģēliju'' (Pāv. 2.Tim. 1:10; Jān.1:2).
- ''Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvība nav sevī. Kas ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība un Es to uzcelšu pastarā dienā'' (Jāņa ev. 6:53,54). Jāņa Evanģēlija 6.nodaļā Kristus vārdi par to,ka Viņš ir ''dzīvā maize'' paskaidro to pareizo attieksmi pret Viņu, kuras rezultātā var iegūt cerību uz nemirstību (Jāņ. 6:47,50,51,57,58).
- ''Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums (ticīgajiem) ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir viņa Dēlā (1. Jāņ.v. 5:11). Cilvēkiem, kuri ''nav Kristū'', nav cerības uz nemirstību. Nemirstība ir tikai caur Kristu. Viņš ir dzīvības Valdnieks (Ap.d. 3:15); Viņš ''ir palicis visiem, kas viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku'' (Ebr. 5:9). Tāpēc cilvēka nemirstība saistīta ar Kristus darbiem
- Patiess ticīgais cenšas iegūt nemirstību un tiks atalgots ar mūžīgo dzīvību, bet šis atalgojums netiek dots pats par sevi cilvēka dzimšanas brīdī (Rom. 2:7; 6:23; Jāņ.10:28). Mūsu mirstīgajam ķermenim ''jātērpjas nemirstībā'' Kristus atgriešanās laikā (1.Kor. 15:53). Tāpēc nemirstība ir apsolījums; patreiz tās nevienam nav (1.Jāņ.v. 2:25).
- Vien Dievam ''vienīgam ir nemirstība'' (1.Tim. 6:16).