Līdzīgi Abraāmam, Dāvidam un citiem Dieva apsolījuma saņēmējiem nebija viegla dzīve. Dāvids auga kā jaunākais dēls lielā ģimenē. 1000 gadu pirms Kristus dzimšanas Izraēlā t.n., ka viņš ganīja aitas un pakalpoja saviem vecākajiem brāļiem ( 1Sam. 15-17).Šai laikā viņš iepazina tādu ticību Dievam, kāda bija tik ļoti nedaudziem.
Pienāca diena, kad izraēliešiem bija jāpieņem viņu agresīvo kaimiņu filistīniešu mestais izaicinājums. Ebrejiem bija jāizvirza no sava vidus tādu cilvēku, kurš spētu stāties pretim Goliatam, filistīniešu čempionam. Saskaņā ar izvirzītajiem noteikumiem, uzvarētājs tad kļūtu valdnieks pār uzvarēto tautu. Ar Dieva palīdzību Dāvids uzvarēja Goliātu, kaut gan cīnījās pret viņu tikai ar lingu un akmeņiem.
Šī uzvara atnesa Dāvidam tādu popularitāti, kura pārspēja cara (Saula ) popularitāti. Bet " rūgtu kā nāvējoša greizsirdība" - Šos vārdus apstiprināja Saula tālākā rīcība, kurš 20 gadus vajāja Dāvidu kā žurku pa dienvidu Izraēlas tuksnešiem, lai nogalinātu viņu.
Tomēr Dāvids kļuva par caru, un, lai izrādītu savu pateicību par Dieva mīlestību pret viņu laikā, kad viņš tika glābts no vajāšanas, Dāvids nolēma uzcelt Viņam templi. Tomēr Dievs teica Dāvidam, ka viņa dēls Salamans uzcels templi, bet Dāvids lai uzceļot sev māju (2Sam 7:4-13). Tālāk sekoja konkrēts apsolījums, kurā ietverts daudz kas tāds, kas jau bija teikts Abraāmam.
"Kad tavs laiks būs piepildījies, un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām, tam es nostiprināšu viņa valstību. Un tas uzcels namu manam vārdam, un es nostiprināšu viņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem. Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Ja tad viņš pret Mani apgrēkosies, tad Es viņu pārmācīšu ar rīksti un ar cilvēka bērnu sitieniem. Bet mana žēlastība no viņa neatkāpsies, kā tā atkāpās no Saula, tava priekšgājēja. Bet tavs nams un tava ķēniņa valstība, - tie pastāvēs nešaubīgi uz mūžīgiem laikiem manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!" (2 Sam. 12-16).
No iepriekšējām nodaļām mēs zinām, ka "sēkla" būs Jēzus, Viņa kā Dieva dēla skaidrojums ( 2 Sam. 7:14) to apstiprina, tāpat kā to apstiprina daudzas citas vietas Bībelē:
-" Es esmu Dāvida sakne un dzimums", teica Jēzus (Jāņa Atkl. 22:16)
- "... par viņa dēlu Jēzu Kristu, ... kas pēc miesas cēlies no Dāvida ( Rom. 1:3).
- " No viņa ( Dāvida) pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu (Ap.d. 13:23).
- Enģelis teica jaunavai Marijai par viņas dēlu Jēzu : " Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni.
Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi un Viņa Valstībai nebūs gala". ( 1: 32,33 ). Šis apsolījums par Dāvida sēklu ( 2 Sam. 7:13) attiecas uz Jēzu.
Stingri noteikuši, ka sēkla bija Jēzus, mēs tālāk varam pievērsties vairākiem svarīgiem jautājumiem :

"Tavu dzimumu, kas nāks no tavām miesām... . Es Viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu..."." No tavas miesas augļiem vienu es celšu uz tava troņa" (2 Sam. 7: 12,14; Ps. 132: 11). Jēzus kā sēkla, fiziski bija Dāvida pēcnācējs un tai pat laikā viņa Tēvs bija Dievs. Kā teikts Jaunajā Der ībā, tas notika caur nevainīgu jaunavu. Jēzus māte bija Marija, Dāvida pēcnācējs ( Luk. 1:32), Viņa tēvs nebija cilvēks, bet Dievs. Lai Marija ieņemtu Jēzu, Dievs brīnumainā veidā ar Svētā Gara starpniecību padarīja viņu grūtu. Un eņģelis tā runāja :" Tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls". (Luk. 1:35). Lai piepildītu apsolījumu, - vienīgais veids bija "piedzimt no jaunavas".
- " Un tas uzcels namu Manam vārdam" (2 Sam. 7:13 ). Šie vārdi nozīmē, ka Jēzus uzcels Dievam templi - kā burtiski, tā garīgi. Ecēchiēla 40- 48 nodaļās tiek dots precīzs apraksts templim, kurš tiks uzcelts Jeruzālemē Zelta laikmetā ( t.i. pirmajos 1000 Dieva Valstības gados pēc otrās Kristus atnākšanas uz zemes). Dieva " nams" - tas ir nams, kurā dzīvos Dievs. Jesejas 66 : 1,2 pantos vēl tiek teikts, ka Dievs nāks, lai dzīvotu cilvēku sirdīs; to cilvēku, kuri paklausa Viņa vārdam. Jēzus tādēļ šodien ceļ garīgu templi Dievam no visiem patiesajiem ticīgiem, šai templī dzīvos pats Dievs. Apustulis Pēteris par Jēzu runā kā par stūrakmeni Dieva templim (1Pēt. 2: 4-8 ) un par ticīgajiem kā par dzīviem akmeņiem, no kuriem šis templis tiks celts (1Pēt. 2:5).
" Un es nostiprināšu viņa Kristus Valstības troni uz mūžīgiem laikiem... . Bet tavs nams ( Dāvida) un tava ķēniņa valstība, - tie pastāvēs nešaubīgi uz mūžīgiem laikiem ( 2 Sam 7: 13, 16; Jes. 9: 6,7). Sekojoši Kristus valstība būs dibināta Izraēlā - Dāvida valstī. Tas nozīmē, ka nākamā Dieva Valstība būs Israēla valstības atjaunošana ( precīzāk par to stāstīts nodaļā 5.3). Lai piepildītu šo apgalvojumu, Kristus valdīs Dāvida " tronī" jeb viņa valdīšanas vietā. Burtiskā nozīmē ar to jāsaprot Jeruzāleme. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka Valstība būs šeit uz zemes, lai apsolījums varētu piepildīties.
Vārdi " tavs nams un tava ķēniņu valstība - tie pastāvēs nešaubīgi uz mūžīgiem laikiem ( 2 Sam. 7: 16) pamatoti liek domāt, ka Dāvids būs liecinieks Kristus mūžīgās Valstības dibināšanai. Šis bija papildus apsolījums, ka viņš atdzims, lai savām acīm redzētu vispasaules Valstību, kuru vadīs Kristus no Jeruzālemes.
Šos Dāvidam dotos apsolījumus ir īpaši svarīgi saprast. Dāvids priecīgi sacīja, ka šī ir " mūžīgā derība"... kas visādi labi izkārtota un nodrošināta (2 Sam. 23:5). Tas pats attiecas arī uz mūsu glābšanu; visa mūsu vēlēšanās ir, - lai šie apsolījumi attiektos arī uz mums. Vēlreiz jāuzsver cik svarīgas ir šīs doktrīnas. Traģiski, ka kristietība sludina dogmas, kuras ir pilnīgā pretrunā šai brīnišķīgajai patiesībai :
- ja Kristus būtu fiziski eksistējis kā personība līdz savai piedzimšanai, tad nebūtu pamatojuma tiem apsolījumiem, ka Jēzus būs Dāvida sēkla vai viņa pēcnācējs;
- ja Dieva Valstība būs debesīs, tad Jēzus nevar atjaunot Dāvida Valstību Izraēlā, un tāpat Viņš nevar valdīt no Dāvida troņa vai no viņa valdības vietas.
Tas viss bija virs zemes un tādēļ šai atjaunošanai arī jānotiek uz zemes.

Vai Salamanā apsolījumi tika piepildīti?

Salamans bija Dāvida miesīgs dēls un izpildīja daļu apsolījumu, ko dievs Dievs bija devis Dāvidam. Viņš uzcēla templi Dievam ( 1.Ķēn. 5-8) un viņa pārvaldītās valstis bija plaukstošas. Apkārtējo tautu valdnieki sūtīja pie Salamana savus pārstāvjus, lai izrādītu cieņu ( 1.Ķēn. 10 ), bet no aktīvas tempļa apmeklēšanas nāca garīgas svētības. Salamana valdīšanas laiks vēstīja, ka Dāvidam dotie apsolījumi būs redzami Kristus valdīšanas laikā.

Atsevišķi cilvēki apgalvo, ka apsolījumi Dāvidam pilnībā apstiprinājušies Salamanā, bet par to neliecina sekojoši fakti:

- Daudzās vietās Jaunajā Derībā teikts, ka "sēkla" bija Jēzus, nevis Salamans.
- "Sēklas" Valstībai jābūt mūžīgai, bet Salamans tāds nebija.
- Dāvids atzina, ka apsolījumi bija par mūžīgo dzīvi, bet tam nebija tieša sakara ar viņa ģimeni:
"Vai tāds pats nav mans nams saistībā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību ( 2. Sam. 23 :5).
- Dāvida sēkla ir Mesija, Glābējs no grēka ( Jes. 9: 6,7; 22: 22; Jer. 33: 5,6,15; Jāņa 7: 42). Bet Salamans vēlāk atkāpās no Dieva (1. Ķēn. 11 : 1-13; Nech. 13: 26) savu svešzemju sievu dēļ.