Dieva apsolījumi

Iepriekšējās nodaļās mēs samērā precīzi esam runājuši par Dieva būtību un par Viņa darbiem. Esam noskaidrojuši virkni pašu grūtāk izprotamo jautājumu. Tagad pacentīsimies objektīvi izskatīt, ko "Dievs apsolījis tiem, kas viņu mīl " (Jēk.vēst.1:12 ; 2:5) par Viņa likumu ievērošanu (Jāņa ev.14:15).Dieva apsolījumi Vecajā Derībā pauž patiesu kristieša cerību. Visatbildīgākajā brīdī, kad Pāvilu tiesāja, viņš runāja par nākamo balvu, kuras dēļ ir vērts zaudēt visu šajā dzīvē :
"Un nu es stāvu un topu tiesāts par to cerību - uz to no Dieva mūsu tēviem doto apsolīšanu ;
Par šo cerību ... es no tiem Jūdiem tieku apsūdzēts'' (Ap.d.26:27). Lielu savas dzīves daļu viņš veltīja Evanģēlija sludināšanai - prieka vēstij, kas
" mūsu tēviem apsolīta " , ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams (Ap.d. 13:32). Pāvils skaidroja, ka ticība Dieva apsolījumiem, devusi viņam cerību tikt uzmodinātam no miroņiem (Ap.d. 26:6 - 8; sal.23:8), zināt Kristus otrreizējo atnākšanu, to paredzamo tiesu un Dieva Valstības iestāšanos.
Tas ir mīts, ka Vecā Derība būtu tikai kāds Israēla vēstures posms, kurā nepiemin mūžīgo dzīvi. 2000 gadu atpakaļ Dieva lēmums nebija nejaušs - Viņa apsolījumā dot mums mūžīgo dzīvi caur Kristu. Tāds nodoms Viņam bijis jau no aizlaikiem:
"Mūžīgas dzīvošanas cerībā, ko Dievs, kas nevar melot, no mūžīgiem laikiem ir apsolījis,
Bet savā laikā savu vārdu ir darījis zināmu caur to sludināšanu,kas man ir uzticēta pēc Dieva, mūsu Pestītāja, pavēles '' (Tit.1:2,3);
"Jo tā dzīvība ir parādīta, un mēs to esam redzējuši, un apliecinājam un pasludinājam jums to mūžīgo dzīvību, kas bija pie tā Tēva un mums ir parādīta '' (1.Jāņ.1:2).
Ņemot vērā to, ka Dieva nodoms dāvāt saviem ļaudīm mūžīgo dzīvi, Viņam bijis no pasaules radīšanas sākuma, mēs uzskatām par maziespējamu, ka Viņš būtu klusējis par to 4000 gadu garumā Vecajā Derībā, uzrunājot cilvēkus toreiz. Faktiski Vecā Derība ir pārpilna ar pravietojumiem un apsolījumiem; ikkatrs no tiem dod daudz izskaidrojumu par šo cerību, kuru Dievs sagatavojis saviem ļaudīm. Mūsu pestīšanai ir svarīgi saprast Dieva apsolījumus dotus ebreju tēviem; arī Pāvils atgādināja ticīgajiem Efezā:
" Ka jūs tanī laikā bijāt bez Kristus, šķirti no Israēla draudzes un svešinieki tām apsolīšanas derībām, bez cerības un bez Dieva pasaulē '' (Ef. 2:12).
Maz ticams, ka viņu iepriekšējā pagānu ticība deva tiem cerību un zināšanas par Dievu. Nezināt Dieva apsolījumus, par kuriem stāsta Vecā Derība, tas faktiski nozīmē būt " bez cerības un būt bez Dieva pasaulē." Atceraties, ka Pāvils nosaucis kristieša cerību kā "cerību uz apsolījumu, kas dotu no Dieva mūsu (ebreju) tēviem" (Ap.d. 26:6).
Ar nožēlu jātzīst fakts, ka tikai nedaudzās baznīcās šīm vietām Vecajā Derībā tiek pievērsta uzmanība. "Kristietība" deģenerējusi reliģijā, kas pamatota uz Jauno Derību, bet arī šai gadījumā tā izmanto tikai nedaudzus pantus no tās. Jēzus par to runāja šādi:
"Kad tie neklausa Mozu (tātad pirmās piecas grāmatas Bībelē) un tos praviešus, tad tie arī neticēs, kaut ir kāds no miroņiem augšām celtos" (Luk.16:31).
Daži cilvēki uzskatīja, ka viņiem pietiek tikai ar ticību par Jēzus augšāmcelšanos (sal.Luk.16:30), bet Jēzus pats teica, ka ar to vien - nezinot pamatojumu Vecajā Derībā, - nepietiek. Jēzus izskaidroja, ka apustuļi pēc Viņa krustā sišanas zaudēja ticību tieši savas nevērīgās attieksmes dēļ pret Veco Derību :"Tad Viņš uz tiem sacīja : ak! jūs neprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?Un sākdams no Mozus, no visiem praviešiem izskaidroja visus
Rakstus par Sevi" (Luk 24:25 - 27).Pievērsiet uzmanību Jēzus vārdiem, ka visa Vecā Derība runā par Viņu. Ne tāpēc, ka apustuļi nekad nebūtu lasījuši vai dzirdējuši vārdus no Vecās Derības , bet viņi nesaprata šo vārdu dziļāko jēgu. Lai stiprinātu patiesu ticību, svarīgāk ir pareizi izprast Dieva Vārdu, nekā vienkārši to lasīt. Ebreji fanātiski izturējās pret lasīšanu (Ap.d. 15:21), bet tā kā viņi nesaprata Vecās Derības skaidrojumu attiecībā uz Jēzu un Evanģēliju, tad faktiski viņi neticēja Vecajai Derībai, un tāpēc Jēzus viņiem teica:
"Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis.
Bet, ja jūs neticiet viņa rakstiem , kā jūs ticēsiet Maniem vārdiem?" (Jāņa 5:46,47).

Neraugoties uz Bībeles lasīšanu, viņi nesaskatīja tajā reālu vēstījumu par Jēzu, kaut gan viņiem patika doma par apsolīto glābšanu. Jēzum vajadzēja pateikt:
"Meklējiet Rakstos (t..i. lasat tos uzmanīgi - Ap.d. 17:11), jo jūs domājat, ka tajos iegūsit mūžīgo dzīvību; bet tie ir , kas dod liecību par Mani " (Jāņ. 5:39).

Tā var gadīties daudziem cilvēkiem, kuru zināšanas ir virspusējas par atsevišķām Vecās Derības vietām un nostādnēm : ja viņu zināšanas balstās uz nejauši izvēlētām lappusēm Rakstos. Tādā gadījumā Kristus
vārdi un Evanģēlija vēsts par Dieva Valstību joprojām aizslīd no cilvēka.Šai nodaļā mēģināts izskaidrot šādiem cilvēkiem Vecās derības apsolījuma reālo jēgu :
- Edenes dārzā,
- Noasam,
- Abraāmam,
- Dāvidam.
Minēto apsolījumu apraksti atrodami pirmajās piecās Bībeles grāmatās (Pirmā Mozus gr.- Piektajai Mozus gr.), kuras sarakstījis Mozus, kā arī Vecās Derības praviešu grāmatās. Šeit iezīmēti visi kristiešu Evanģēlija elementi. Pāvils paskaidroja, ka viņa sludināšana neko jaunu neienes, " kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši; ka Kristum bija jācieš, ka Viņš pirmais no mirušajiem augšāmcēlies sludināt gaismu savai tautai un pagāniem" (Ap. 26:22,23). Līdz pēdējam Pāvils turpina : "apliecinādams Dieva Valstību un pārliecinādams tos par Jēzu, sākot no Mozus bauslību un praviešiem, no agra rīta līdz vakaram (Ap.d. 28:23).
Pāvila, šī patiesā kristieša cerībai - ir jākļūst par mūsu cerību; tāpat kā šī cerība bija kā gaisma viņa dzīves tuneļa galā, tādai ir jābūt katram nopietnam kristietim. Šāda piemēra iedvesmoti, mēs tagad varam
"meklēt Rakstos" .



Mājas lapa	3.1: Dieva apsolījumi : Ievads
	3.1: Dieva apsolījumi : Ievads
Bībeles Pamati	Iepriekšējās nodaļās mēs samērā precīzi esam runājuši par Dieva būtību un par Viņa darbiem. Esam noskaidrojuši virkni pašu grūtāk izprotamo jautājumu. Tagad pacentīsimies objektīvi izskatīt, ko "Dievs apsolījis tiem, kas viņu mīl " (Jēk.vēst.1:12 ; 2:5) par Viņa likumu ievērošanu (Jāņa ev.14:15).Dieva apsolījumi Vecajā Derībā pauž patiesu kristieša cerību. Visatbildīgākajā brīdī, kad Pāvilu tiesāja, viņš runāja par nākamo balvu, kuras dēļ ir vērts zaudēt visu šajā dzīvē : "Un nu es stāvu un topu tiesāts par to cerību - uz to no Dieva mūsu tēviem doto apsolīšanu ; Par šo cerību ... es no tiem Jūdiem tieku apsūdzēts'' (Ap.d.26:27). Lielu savas dzīves daļu viņš veltīja Evanģēlija sludināšanai - prieka vēstij, kas " mūsu tēviem apsolīta " , ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams (Ap.d. 13:32). Pāvils skaidroja, ka ticība Dieva apsolījumiem, devusi viņam cerību tikt uzmodinātam no miroņiem (Ap.d. 26:6 - 8; sal.23:8), zināt Kristus otrreizējo atnākšanu, to paredzamo tiesu un Dieva Valstības iestāšanos. Tas ir mīts, ka Vecā Derība būtu tikai kāds Israēla vēstures posms, kurā nepiemin mūžīgo dzīvi. 2000 gadu atpakaļ Dieva lēmums nebija nejaušs - Viņa apsolījumā dot mums mūžīgo dzīvi caur Kristu. Tāds nodoms Viņam bijis jau no aizlaikiem: "Mūžīgas dzīvošanas cerībā, ko Dievs, kas nevar melot, no mūžīgiem laikiem ir apsolījis, Bet savā laikā savu vārdu ir darījis zināmu caur to sludināšanu,kas man ir uzticēta pēc Dieva, mūsu Pestītāja, pavēles '' (Tit.1:2,3); "Jo tā dzīvība ir parādīta, un mēs to esam redzējuši, un apliecinājam un pasludinājam jums to mūžīgo dzīvību, kas bija pie tā Tēva un mums ir parādīta '' (1.Jāņ.1:2). Ņemot vērā to, ka Dieva nodoms dāvāt saviem ļaudīm mūžīgo dzīvi, Viņam bijis no pasaules radīšanas sākuma, mēs uzskatām par maziespējamu, ka Viņš būtu klusējis par to 4000 gadu garumā Vecajā Derībā, uzrunājot cilvēkus toreiz. Faktiski Vecā Derība ir pārpilna ar pravietojumiem un apsolījumiem; ikkatrs no tiem dod daudz izskaidrojumu par šo cerību, kuru Dievs sagatavojis saviem ļaudīm. Mūsu pestīšanai ir svarīgi saprast Dieva apsolījumus dotus ebreju tēviem; arī Pāvils atgādināja ticīgajiem Efezā: " Ka jūs tanī laikā bijāt bez Kristus, šķirti no Israēla draudzes un svešinieki tām apsolīšanas derībām, bez cerības un bez Dieva pasaulē '' (Ef. 2:12). Maz ticams, ka viņu iepriekšējā pagānu ticība deva tiem cerību un zināšanas par Dievu. Nezināt Dieva apsolījumus, par kuriem stāsta Vecā Derība, tas faktiski nozīmē būt " bez cerības un būt bez Dieva pasaulē." Atceraties, ka Pāvils nosaucis kristieša cerību kā "cerību uz apsolījumu, kas dotu no Dieva mūsu (ebreju) tēviem" (Ap.d. 26:6). Ar nožēlu jātzīst fakts, ka tikai nedaudzās baznīcās šīm vietām Vecajā Derībā tiek pievērsta uzmanība. "Kristietība" deģenerējusi reliģijā, kas pamatota uz Jauno Derību, bet arī šai gadījumā tā izmanto tikai nedaudzus pantus no tās. Jēzus par to runāja šādi: "Kad tie neklausa Mozu (tātad pirmās piecas grāmatas Bībelē) un tos praviešus, tad tie arī neticēs, kaut ir kāds no miroņiem augšām celtos" (Luk.16:31). Daži cilvēki uzskatīja, ka viņiem pietiek tikai ar ticību par Jēzus augšāmcelšanos (sal.Luk.16:30), bet Jēzus pats teica, ka ar to vien - nezinot pamatojumu Vecajā Derībā, - nepietiek. Jēzus izskaidroja, ka apustuļi pēc Viņa krustā sišanas zaudēja ticību tieši savas nevērīgās attieksmes dēļ pret Veco Derību :"Tad Viņš uz tiem sacīja : ak! jūs neprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?Un sākdams no Mozus, no visiem praviešiem izskaidroja visus Rakstus par Sevi" (Luk 24:25 - 27).Pievērsiet uzmanību Jēzus vārdiem, ka visa Vecā Derība runā par Viņu. Ne tāpēc, ka apustuļi nekad nebūtu lasījuši vai dzirdējuši vārdus no Vecās Derības , bet viņi nesaprata šo vārdu dziļāko jēgu. Lai stiprinātu patiesu ticību, svarīgāk ir pareizi izprast Dieva Vārdu, nekā vienkārši to lasīt. Ebreji fanātiski izturējās pret lasīšanu (Ap.d. 15:21), bet tā kā viņi nesaprata Vecās Derības skaidrojumu attiecībā uz Jēzu un Evanģēliju, tad faktiski viņi neticēja Vecajai Derībai, un tāpēc Jēzus viņiem teica: "Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticiet viņa rakstiem , kā jūs ticēsiet Maniem vārdiem?" (Jāņa 5:46,47). Neraugoties uz Bībeles lasīšanu, viņi nesaskatīja tajā reālu vēstījumu par Jēzu, kaut gan viņiem patika doma par apsolīto glābšanu. Jēzum vajadzēja pateikt: "Meklējiet Rakstos (t..i. lasat tos uzmanīgi - Ap.d. 17:11), jo jūs domājat, ka tajos iegūsit mūžīgo dzīvību; bet tie ir , kas dod liecību par Mani " (Jāņ. 5:39). Tā var gadīties daudziem cilvēkiem, kuru zināšanas ir virspusējas par atsevišķām Vecās Derības vietām un nostādnēm : ja viņu zināšanas balstās uz nejauši izvēlētām lappusēm Rakstos. Tādā gadījumā Kristus vārdi un Evanģēlija vēsts par Dieva Valstību joprojām aizslīd no cilvēka.Šai nodaļā mēģināts izskaidrot šādiem cilvēkiem Vecās derības apsolījuma reālo jēgu : - Edenes dārzā, - Noasam, - Abraāmam, - Dāvidam. Minēto apsolījumu apraksti atrodami pirmajās piecās Bībeles grāmatās (Pirmā Mozus gr.- Piektajai Mozus gr.), kuras sarakstījis Mozus, kā arī Vecās Derības praviešu grāmatās. Šeit iezīmēti visi kristiešu Evanģēlija elementi. Pāvils paskaidroja, ka viņa sludināšana neko jaunu neienes, " kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši; ka Kristum bija jācieš, ka Viņš pirmais no mirušajiem augšāmcēlies sludināt gaismu savai tautai un pagāniem" (Ap. 26:22,23). Līdz pēdējam Pāvils turpina : "apliecinādams Dieva Valstību un pārliecinādams tos par Jēzu, sākot no Mozus bauslību un praviešiem, no agra rīta līdz vakaram (Ap.d. 28:23). Pāvila, šī patiesā kristieša cerībai - ir jākļūst par mūsu cerību; tāpat kā šī cerība bija kā gaisma viņa dzīves tuneļa galā, tādai ir jābūt katram nopietnam kristietim. Šāda piemēra iedvesmoti, mēs tagad varam "meklēt Rakstos" .